https://sputniknewslv.com/20211109/eiropa-dabujusi-pa-pieri-ar-gazes-bumerangu-no-krievijas-19120573.html
Eiropa dabūjusi pa pieri ar gāzes bumerangu no Krievijas
Eiropa dabūjusi pa pieri ar gāzes bumerangu no Krievijas
Sputnik Latvija
Ilgus gadus Eiropa centusies mazināt gāzes atkarību no Krievijas. Par vienu no galvenajiem instrumentiem kļuva tirgus liberalizācija - līgumu piesaiste... 09.11.2021, Sputnik Latvija
2021-11-09T10:04+0200
2021-11-09T10:04+0200
2021-11-09T10:04+0200
viedoklis
krievija
cenas
gāze
eiropas komisija
eiropa
gazprom
enerģētika
nafta
eiropas savienība
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/15/17/151773_0:157:3083:1891_1920x0_80_0_0_bbaf6c04597afaa974c923305a35a020.jpg
Tagad noskaidrojies, ka Rietumi ir kļūdījušies un par savu kļūdu samaksājuši ļoti augstu cenu. Situāciju izskaidroja RIA Novosti autore Nataļja Dembinska.Tirgus reformaAmbiciozie plāni atteikties no "enerģētiskās adatas" paredzēja gan "Dienvidu straumes" būvniecību (nerealizētais starptautiskais gāzesvada projekts pa Melnās jūras dibenu no Anapas rajona uz Varnu), gan alternatīvus piegādātājus, gan arī SDG importa apjomu palielināšanos.Gāzes tirgus liberalizācija pārsvarā paredz cenu noteikšanas mehānisma maiņu. Lielākā daļa līgumu bija piesaistīta naftas kotējumiem. Pirms kādiem 20 gadiem ES nolēma, ka no tā jāatsakās. Par alternatīvu tika izvēlētas cenas gāzes biržās, kur viss ir atkarīgs no pieprasījuma un piedāvājuma.Tika izveidotas biržas Nīderlandē un Lielbritānijā un palielināti SDG piegāžu apjomi no ASV un Kataras. 2008. gada globālajā finanšu krīzē izejvielas cenas strauji samazinājās. Tas arvien vairāk nostiprināja ES vēlmi saistīt importu ar gāzes cenām biržā, nevis ar naftu, kuras cenas bija augstākas.The WallStreet Journal atzīmē, kā tādējādi Eiropas ierēdņi un uzņēmumi pēdējā desmitgadē "veiksmīgi radīja spiedienu uz "Gazprom".Līdz 2019. gadam vairāk nekā puse Krievijas milža līgumu ar ES balstījās uz tūlītējām cenām.Stratēģija izrādījās neveiksmīgaEiropa triumfēja: izveidojās "diversificētākais tirgus, kurā konkurē dažādi piegādātāji". Gāze stabili bija lētāka nekā nafta. Pēc neatkarīgo enerģētikas konsultantu aplēsēm ES ietaupīja 70 miljardus dolāru. Taču šogad viss mainījies.Gāzes cenas biržā palielinājās par trīssimt-četrsimt procentiem. Ilgtermiņa līgumos tiek ņemtā vērā kavēšanās par dažādiem termiņiem. Bet par papildu apjomiem jāmaksā atbilstoši esošiem kotējumiem, jo nepietiek ar iepriekš sarunātājiem."Ilgu laiku krievi mums teica: nedariet tā, tas ir muļķīgi, rēķinieties ar cenām, kas piesaistītas naftai. Un viņiem bija taisnība," citē WSJ, Oksfordas Enerģētikas pētījumu institūta zinātnisko darbinieku Džonatanu Sternu.Stratēģija darbojās, kamēr pietika gāzes. Bet, tiklīdz parādījās deficīts un pacēlās cenas, uzreiz kļuva skaidrs, ka tā bija kļūdaina. Pēc Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (MEA) aprēķiniem, 2021. gadā ES samaksās par aptuveni 30 miljardiem dolāru vairāk, nekā būtu samaksājusi saskaņā ar iepriekšējiem noteikumiem.Eiropas ministri lauza galvas, kā nu tikt galā ar problēmu. Bet, kā atzīmē WSJ, viņi neko daudz nevar padarīt, jo Krievija nepalīdz: Maskava piegādā tieši tik daudz, cik jāpiegādā saskaņā ar līgumu."Enerģētikas krīzi izprovocējušās Eiropas Savienības varas iestādes, kas, rēķinoties ar alternatīvās enerģētikas pastiprinātu attīstību, ierobežoja "Gazprom" piekļuvi OPAL gāzesvadam. Bija arī tādi "sīkumi" kā "Trešās enerģētiskās pakotnes" pieņemšana. Rezultātā piegādes no Krievijas samazinājās, un "Gazprom" pilnīgi pamatoti nesteidz tās palielināt – tas lablprātāk pārdod izejvielas izsolēs," skaidro neatkarīgais rūpniecības eksperts Leonīds Hazanovs.Taču stratēģija saglabājas. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena oktobra sākumā paziņoja, ka vajagot diversificēt piegādātājus un paātrināt pāreju pie tīrākas enerģijas. "Eiropa patlaban ir pārāk atkarīga no gāzes importa. Tas padara mūs viegli ievainojamus," viņa teica.Tomēr cerības uz citiem avotiem – no Centrālāzijas vai slānekļa gāzi no Eiropas iežiem – nav attaisnojušās. Ieguve ES samazinājās, jo Groningenas atradne Nīderlandē izsīkst.Bet SDG joprojām ir par 30% dārgāka nekā cauruļvadu gāze. Turklāt tai trūkst infrastruktūras. Arī celtniecība ir pārāk dārga. Rezultātā 90% ES patērētās gāzes ir importēti, un gandrīz puse nāk no Krievijas.Mainīt situāciju"Bloomberg" apgalvo, ka Maskava vēlas pārskatīt noteikumus. Piegādes uz Eiropu pēc tūlītējām cenām, iespējams, būtu izdevīgākas, taču Krievija ir ieinteresēta slēgt ilgtermiņa līgumus. Par to arī runāja Putins forumā "Krievijas enerģētikas nedēļa"."Vācija maksā 250 –230, nevis 2000 vai 1500 dolārus par tūkstoš kubikmetriem. Šķiet, ka "Gazprom" pat zaudē... Tomēr ražotājs ir ieinteresēts uzturēt stabilitāti. Jo viņš zina, ka pārdos vismaz tādu daudzumu par tādu minimālo cenu, tāpēc viņš attiecīgi veido savu investīciju politiku," norāda prezidents."Ilgtermiņa līgumi nodrošina piegāžu stabilitāti un caurspīdīgu cenu veidošanu uz vairākiem gadiem, lai arī ienākumi no tiem ir zemāki. Tūlītējo izsoļu gadījumā ir iespējama spēcīga volatilitāte salīdzinoši nelielu iepirkumu fonā ar neskaidriem finanšu rezultātiem. Attiecīgi ilgtermiņa līgums ir izdevīgāks par tūlītējo," skaidro Hazanovs.Eksperti uzskata, ka problēmu rada nevis atteikšanās saistīt gāzes cenas ar naftu, bet gan svārstības, kas izveidojušies Eiropas enerģētikā pēdējo 10-15 gadu laikā pretrunīgās ekonomiskās politikas dēļ."Klasiskā piesaiste pie naftas savā ziņā ir novecojusi, jo Eiropā gāze praktiski nekonkurē ar naftas produktiem nevienā segmentā. Turklāt naftas tirgus ir daudz attīstītāks un tur jau sen nav bijis tādu svārstību, kādas esam redzējuši pēdējo 18 mēnešu laikā gāzes biržā. Sākumā cenas piecas vai sešas reizes kritās, tad 20 reizes pieauga," norāda Aleksejs Grivačs, Nacionālās enerģētiskās drošības fonda ģenerāldirektora vietnieks.Ilgtermiņa līgumi ir ļoti svarīgi arī nozares specifikas dēļ, kurā ietilpst garš investīciju cikls, augstas kapitāla izmaksas visos posmos, spilgti izteikta sezonalitāte un uzglabāšanas sarežģītība. Tieši to jau mēģināja "nogriezt" Eiropas reformatori, bet rezultātā saņēma spekulatīvu ralliju," uzsver Grivačs.Ņemot vērā skarbo pieredzi, ES var izteikt gatavību atgriezties pie vecās sistēmas. Tomēr nav izslēgts, ka Krievijas monopolistam būs vieglāk vienoties ar lielajiem Eiropas uzņēmumiem, piedāvājot tiem cenas, kas nav saistītas nedz ar naftu, nedz ar biržu.
https://sputniknewslv.com/20211021/krajumi-izsikst-cik-ilgam-laikam-krievijai-pietiks-naftas-un-gazes-18885861.html
https://sputniknewslv.com/20211009/ogles-silda-kabatu-kapec-eiropai-tik-dargi-izmaksa-degviela-no-krievijas-18740604.html
https://sputniknewslv.com/20210912/eksperts-eiropai-vel-ilgi-bus-jaizstrebj-sava-energetiska-strategija-18395540.html
https://sputniknewslv.com/20210814/eksperts-aprakstijis-nakamas-globalas-ekonomiskas-krizes-iemeslus-17993217.html
https://sputniknewslv.com/20210909/uz-pusi-tukss-eiropa-izcelusies-gazes-krize-18357036.html
eiropa
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Nataļja Dembinska
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/13/17636949_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_2fbb0f052d9e2bc14e78e12d3c566767.jpg
Nataļja Dembinska
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/13/17636949_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_2fbb0f052d9e2bc14e78e12d3c566767.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Nataļja Dembinska
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/13/17636949_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_2fbb0f052d9e2bc14e78e12d3c566767.jpg
krievija, cenas, gāze, eiropas komisija , eiropa, gazprom, enerģētika, nafta, eiropas savienība, politika
krievija, cenas, gāze, eiropas komisija , eiropa, gazprom, enerģētika, nafta, eiropas savienība, politika
Eiropa dabūjusi pa pieri ar gāzes bumerangu no Krievijas
Ilgus gadus Eiropa centusies mazināt gāzes atkarību no Krievijas. Par vienu no galvenajiem instrumentiem kļuva tirgus liberalizācija - līgumu piesaiste tūlītējām cenām. Tas darbojas gana labi, kamēr gāzes bija papilnam un tā bija lētāka nekā nafta.
Tagad noskaidrojies, ka Rietumi ir kļūdījušies un par savu kļūdu samaksājuši ļoti augstu cenu. Situāciju izskaidroja RIA Novosti autore Nataļja Dembinska. Ambiciozie plāni atteikties no "enerģētiskās adatas" paredzēja gan "Dienvidu straumes" būvniecību (nerealizētais starptautiskais gāzesvada projekts pa Melnās jūras dibenu no Anapas rajona uz Varnu), gan alternatīvus piegādātājus, gan arī SDG importa apjomu palielināšanos.
Gāzes tirgus liberalizācija pārsvarā paredz cenu noteikšanas mehānisma maiņu. Lielākā daļa līgumu bija piesaistīta naftas kotējumiem. Pirms kādiem 20 gadiem ES nolēma, ka no tā jāatsakās. Par alternatīvu tika izvēlētas cenas gāzes biržās, kur viss ir atkarīgs no pieprasījuma un piedāvājuma.
Tika izveidotas biržas Nīderlandē un Lielbritānijā un palielināti SDG piegāžu apjomi no ASV un Kataras. 2008. gada globālajā finanšu krīzē izejvielas cenas strauji samazinājās. Tas arvien vairāk nostiprināja ES vēlmi saistīt importu ar gāzes cenām biržā, nevis ar naftu, kuras cenas bija augstākas.
The WallStreet Journal atzīmē, kā tādējādi Eiropas ierēdņi un uzņēmumi pēdējā desmitgadē "veiksmīgi radīja spiedienu uz "Gazprom".
Līdz 2019. gadam vairāk nekā puse Krievijas milža līgumu ar ES balstījās uz tūlītējām cenām.
Stratēģija izrādījās neveiksmīga
Eiropa triumfēja: izveidojās "diversificētākais tirgus, kurā konkurē dažādi piegādātāji". Gāze stabili bija lētāka nekā nafta. Pēc neatkarīgo enerģētikas konsultantu aplēsēm ES ietaupīja 70 miljardus dolāru. Taču šogad viss mainījies.
Gāzes cenas biržā palielinājās par trīssimt-četrsimt procentiem. Ilgtermiņa līgumos tiek ņemtā vērā kavēšanās par dažādiem termiņiem. Bet par papildu apjomiem jāmaksā atbilstoši esošiem kotējumiem, jo nepietiek ar iepriekš sarunātājiem.
"Ilgu laiku krievi mums teica: nedariet tā, tas ir muļķīgi, rēķinieties ar cenām, kas piesaistītas naftai. Un viņiem bija taisnība," citē WSJ, Oksfordas Enerģētikas pētījumu institūta zinātnisko darbinieku Džonatanu Sternu.
Stratēģija darbojās, kamēr pietika gāzes. Bet, tiklīdz parādījās deficīts un pacēlās cenas, uzreiz kļuva skaidrs, ka tā bija kļūdaina. Pēc Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (MEA) aprēķiniem, 2021. gadā ES samaksās par aptuveni 30 miljardiem dolāru vairāk, nekā būtu samaksājusi saskaņā ar iepriekšējiem noteikumiem.
Eiropas ministri lauza galvas, kā nu tikt galā ar problēmu. Bet, kā atzīmē WSJ, viņi neko daudz nevar padarīt, jo Krievija nepalīdz: Maskava piegādā tieši tik daudz, cik jāpiegādā saskaņā ar līgumu.
12 Septembris 2021, 10:12
"Enerģētikas krīzi izprovocējušās Eiropas Savienības varas iestādes, kas, rēķinoties ar alternatīvās enerģētikas pastiprinātu attīstību, ierobežoja "Gazprom" piekļuvi OPAL gāzesvadam. Bija arī tādi "sīkumi" kā "Trešās enerģētiskās pakotnes" pieņemšana. Rezultātā piegādes no Krievijas samazinājās, un "Gazprom" pilnīgi pamatoti nesteidz tās palielināt – tas lablprātāk pārdod izejvielas izsolēs," skaidro neatkarīgais rūpniecības eksperts Leonīds Hazanovs.
Taču stratēģija saglabājas. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena oktobra sākumā paziņoja, ka vajagot diversificēt piegādātājus un paātrināt pāreju pie tīrākas enerģijas. "Eiropa patlaban ir pārāk atkarīga no gāzes importa. Tas padara mūs viegli ievainojamus," viņa teica.
Tomēr cerības uz citiem avotiem – no Centrālāzijas vai slānekļa gāzi no Eiropas iežiem – nav attaisnojušās. Ieguve ES samazinājās, jo Groningenas atradne Nīderlandē izsīkst.
Bet SDG joprojām ir par 30% dārgāka nekā cauruļvadu gāze. Turklāt tai trūkst infrastruktūras. Arī celtniecība ir pārāk dārga. Rezultātā 90% ES patērētās gāzes ir importēti, un gandrīz puse nāk no Krievijas.
"Bloomberg" apgalvo, ka Maskava vēlas pārskatīt noteikumus. Piegādes uz Eiropu pēc tūlītējām cenām, iespējams, būtu izdevīgākas, taču Krievija ir ieinteresēta slēgt ilgtermiņa līgumus. Par to arī runāja Putins forumā "Krievijas enerģētikas nedēļa".
"Vācija maksā 250 –230, nevis 2000 vai 1500 dolārus par tūkstoš kubikmetriem. Šķiet, ka "Gazprom" pat zaudē... Tomēr ražotājs ir ieinteresēts uzturēt stabilitāti. Jo viņš zina, ka pārdos vismaz tādu daudzumu par tādu minimālo cenu, tāpēc viņš attiecīgi veido savu investīciju politiku," norāda prezidents.
"Ilgtermiņa līgumi nodrošina piegāžu stabilitāti un caurspīdīgu cenu veidošanu uz vairākiem gadiem, lai arī ienākumi no tiem ir zemāki. Tūlītējo izsoļu gadījumā ir iespējama spēcīga volatilitāte salīdzinoši nelielu iepirkumu fonā ar neskaidriem finanšu rezultātiem. Attiecīgi ilgtermiņa līgums ir izdevīgāks par tūlītējo," skaidro Hazanovs.
Eksperti uzskata, ka problēmu rada nevis atteikšanās saistīt gāzes cenas ar naftu, bet gan svārstības, kas izveidojušies Eiropas enerģētikā pēdējo 10-15 gadu laikā pretrunīgās ekonomiskās politikas dēļ.
"Klasiskā piesaiste pie naftas savā ziņā ir novecojusi, jo Eiropā gāze praktiski nekonkurē ar naftas produktiem nevienā segmentā. Turklāt naftas tirgus ir daudz attīstītāks un tur jau sen nav bijis tādu svārstību, kādas esam redzējuši pēdējo 18 mēnešu laikā gāzes biržā. Sākumā cenas piecas vai sešas reizes kritās, tad 20 reizes pieauga," norāda Aleksejs Grivačs, Nacionālās enerģētiskās drošības fonda ģenerāldirektora vietnieks.
Ilgtermiņa līgumi ir ļoti svarīgi arī nozares specifikas dēļ, kurā ietilpst garš investīciju cikls, augstas kapitāla izmaksas visos posmos, spilgti izteikta sezonalitāte un uzglabāšanas sarežģītība. Tieši to jau mēģināja "nogriezt" Eiropas reformatori, bet rezultātā saņēma spekulatīvu ralliju," uzsver Grivačs.
Ņemot vērā skarbo pieredzi, ES var izteikt gatavību atgriezties pie vecās sistēmas. Tomēr nav izslēgts, ka Krievijas monopolistam būs vieglāk vienoties ar lielajiem Eiropas uzņēmumiem, piedāvājot tiem cenas, kas nav saistītas nedz ar naftu, nedz ar biržu.
