https://sputniknewslv.com/20220312/zviedrijas-premjerministre-valsts-iestasanas-nato-destabilizes-eiropu-20875724.html
Zviedrijas premjerministre: valsts iestāšanās NATO destabilizēs Eiropu
Zviedrijas premjerministre: valsts iestāšanās NATO destabilizēs Eiropu
Sputnik Latvija
Zviedrijas premjerministre ir pārliecināta, ka Stokholmas pieteikums dalībai NATO šobrīd būtiski destabilizēs situāciju Eiropā. 12.03.2022, Sputnik Latvija
2022-03-12T15:28+0200
2022-03-12T15:28+0200
2022-03-21T14:15+0200
pasaulē
pasaulē
ukraina
nato
zviedrija
ieroči
drošība
aizsardzība
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e6/03/15/21020146_0:195:2759:1747_1920x0_80_0_0_c451b7ba2b172986a6981a990d4b78b1.jpg
RĪGA, 12. marts – Sputnik. Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andersone paziņoja, ka Stokholmas pieteikums dalībai NATO šobrīd vienīgi destabilizēs situāciju Eiropā, vēsta RIA Novosti."Ja Zviedrija nolems iesniegt pieteikumu (uzņemšanai NATO), tas vēl vairāk destabilizēs šo Eiropas daļu un audzēs spriedzi. Tādā gadījumā Zviedrija veicinātu situācijas destabilizāciju," Andersone paskaidroja preses konferencē.Vienlaikus, pēc politiķes domām, Krievijas radītie "draudi" ietekmējuši lēmumu par bruņojuma piegādēm Ukrainai, Krievijas operācija "kaitējusi drošībai". Acīmredzams, ka draudi Zviedrijai arī ietekmēja mūsu lēmumu nosūtīt ieročus uz Ukrainu," teica Andersone.Iepriekš Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linde paziņoja, ka Zviedrija nosūtījusi Ukrainai piecus tūkstošus prettanku ieroču, tikpat lielu skaitu bruņu vestu, 135 tūkstošus sauso uztura devu un 52 miljonus dolāru.24. februārī Krievija sāka speciālu militāro operāciju Ukrainā. Valsts prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, ka tā sākta ar mērķi aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus saskaras ar Kijevas režīma ņirgāšanos un genocīdu. Viņš uzsvēra, ka šiem nolūkiem plānota Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija, nepieciešams tiesāt visus kara noziedzniekus, kuri atbildīgi par asiņainajiem noziegumiem pret Donbasa mierīgajiem iedzīvotājiem.Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Bruņotie spēki vēršas tikai pret militāro infrastruktūru un Ukrainas armiju, civiliedzīvotājus nekas neapdraud. Ar Krievijas karavīru atbalstu uzbrukumu turpina Doņeckas un Luganskas tautas republiku grupējumi. Taču nav ne runas par Ukrainas okupāciju, uzsvēra Putins.
https://sputniknewslv.com/20220309/zelenskis-mums-kluva-skaidrs-ka-nato-nav-gatava-uznemt-ukrainu-20820267.html
https://sputniknewslv.com/20220308/blinkens-vesta-krievijas-armija-var-samalt-ukrainas-spekus-asv-ieveros-nato-5-pantu-20811039.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
pasaulē, ukraina, nato, zviedrija, ieroči, drošība, aizsardzība
pasaulē, ukraina, nato, zviedrija, ieroči, drošība, aizsardzība
Zviedrijas premjerministre: valsts iestāšanās NATO destabilizēs Eiropu
15:28 12.03.2022 (atjaunots: 14:15 21.03.2022) Zviedrijas premjerministre ir pārliecināta, ka Stokholmas pieteikums dalībai NATO šobrīd būtiski destabilizēs situāciju Eiropā.
RĪGA, 12. marts – Sputnik. Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andersone paziņoja, ka Stokholmas pieteikums dalībai NATO šobrīd vienīgi destabilizēs situāciju Eiropā, vēsta
RIA Novosti.
"Ja Zviedrija nolems iesniegt pieteikumu (uzņemšanai NATO), tas vēl vairāk destabilizēs šo Eiropas daļu un audzēs spriedzi. Tādā gadījumā Zviedrija veicinātu situācijas destabilizāciju," Andersone paskaidroja preses konferencē.
Vienlaikus, pēc politiķes domām, Krievijas radītie "draudi" ietekmējuši lēmumu par bruņojuma piegādēm Ukrainai, Krievijas operācija "kaitējusi drošībai". Acīmredzams, ka draudi Zviedrijai arī ietekmēja mūsu lēmumu nosūtīt ieročus uz Ukrainu," teica Andersone.
Iepriekš Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linde paziņoja, ka Zviedrija nosūtījusi Ukrainai piecus tūkstošus prettanku ieroču, tikpat lielu skaitu bruņu vestu, 135 tūkstošus sauso uztura devu un 52 miljonus dolāru.
24. februārī Krievija sāka speciālu militāro operāciju Ukrainā. Valsts prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, ka tā sākta ar mērķi aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus saskaras ar Kijevas režīma ņirgāšanos un genocīdu. Viņš uzsvēra, ka šiem nolūkiem plānota Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija, nepieciešams tiesāt visus kara noziedzniekus, kuri atbildīgi par asiņainajiem noziegumiem pret Donbasa mierīgajiem iedzīvotājiem.
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Bruņotie spēki vēršas tikai pret militāro infrastruktūru un Ukrainas armiju, civiliedzīvotājus nekas neapdraud. Ar Krievijas karavīru atbalstu uzbrukumu turpina Doņeckas un Luganskas tautas republiku grupējumi. Taču nav ne runas par Ukrainas okupāciju, uzsvēra Putins.
