https://sputniknewslv.com/20220228/mediji-stasta-ka-putins-aizsargajis-krieviju-no-rietumvalstu-sankcijam-20663752.html
Mediji stāsta, kā Putins aizsargājis Krieviju no rietumvalstu sankcijām
Mediji stāsta, kā Putins aizsargājis Krieviju no rietumvalstu sankcijām
Sputnik Latvija
Rietumi nav gatavi upurēties cīņā ar Krieviju, tāpēc sankcijām īpaša efekta nebūs. 28.02.2022, Sputnik Latvija
2022-02-28T10:03+0200
2022-02-28T10:03+0200
2022-02-28T21:24+0200
pasaulē
krievija
rietumi
politika
ekonomika
finanses
sankcijas
vladimirs putins
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/579/07/5790761_0:0:1400:788_1920x0_80_0_0_f7c1d4438a03efc892adfbb220c2ee0a.jpg
RĪGA, 28. februāris — Sputnik. Rietumi cer apturēt Krieviju ar sankcijām, taču to rezultātā var ciest pašas rietumvalstis, stāsta The Washington Post. Rakstu pilnā apjomā pārpublicēja portāls InoSMI.Rietumi mierina sevi ar ērtu ideju: sak, viņi var pielietot varu un spēku ar minimāliem zaudējumiem. Tādus valdzinošus maldus radījis fakts, ka izdevies izcīnīt uzvaru aukstajā karā bez atklātas sadursmes ar PSRS. Kopš tiem laikiem Rietumiem izdevies nemilitāras problēmas risināt ar maziem upuriem. Tur, kur rietumvalstis piekrita upuriem, rezultāti bija atbaidoši – atsauciet vien atmiņā Irāku un Afganistānu.Līdz ar speciālās operācijas sākumu Ukrainā Rietumi atteicās no iespējas atbildēt ar spēku, steigšus apgalvojot, ka Ukraina nav NATO locekle (lai arī tās kaimiņu – alianses locekļu drošība vājināsies, ja Krievijas uzbrukums vainagosies panākumiem). Rietumi cer cīņai izmantot sankcijas. Bet arī tās prasa upurus.Kopš krīzes sākuma Ukrainā 2014. gadā Putins demonstrēja, cik labi izprot šo vienkāršo tēzi. Astoņus gadus Krievija vairojusi drošību no sankcijām. Tauta piekrita dzīves līmeņa kritumam, būtiski samazinot importa preču patēriņu. Krievijas kompānijas dzēsušas parādus ārvalstu kreditoriem, par trešo daļu samazinot savu ārējo parādu. Arī valsts savilkusi jostu, lai palielinātu zelta un valūtas rezerves.Piekrītot tādiem upuriem, Krievija aizsargājās no Rietumu ekonomiskajiem ieročiem.Centrālā banka sarūpēja krājumus "melnai dienai" 630 miljardu dolāru apmērā. Ja arī sankcijas par 100% bloķēs Krievijas eksportu uz veselu gadu, valsts varēs iepirkt importa preces tādā pašā tempā, un valūtas rezerves vēl paliks.Pēc Putina iebrukuma prezidents Baidens vispirms aizliedza amerikāņu investoriem pirkt Krievijas valsts obligācijas. Tomēr amerikāņu nauda Krievijai nav vajadzīga.Bet kā šīsdienas krīzei sagatavojušies Rietumi? Eiropieši bezrūpīgi palielina atkarību no Krievijas energoresursu piegādēm, nevis samazina to.2013. gadā ES importēja apmēram 135 miljardus kubikmetru gāzes no KF. Bet 2019. gadā, pēdējā pirms pandēmijas, kas būtiski mainīja visus rādītājus, ES importēja jau 166 miljardus kubikmetru, gandrīz par 25% vairāk. Krasi pieaudzis Krievijas ogļu eksports uz Eiropu. Neskatoties uz slavētajām Eiropas investīcijām vēja un Saules enerģētikā, Krievijas daļa ES enerģētikas tirgū pēc krīzes 2014. gadā no 16,5% pieaugusi līdz 18,5%.Pagājušajā nedēļā Vācija ar milzīgu patētismu iesaldēja uzbūvētā, taču strādāt nesākušā gāzesvada "Ziemeļu straume 2" sertifikāciju, kas ļautu divkāršot gāzes piegādes no Krievijas. Tas atgādina hroniska alkoholiķa izgājienu – viņš sola, ka pa vakariem dzers tāpat kā agrāk, toties atteiksies no viskija glāzes pusdienās. Ņemot vērtā Krievijas pašreizējo importa apjomu, tā ļoti labi iztiks arī bez "Ziemeļu straumes 2".Savienotās Valstis ar sabiedrotajiem ieviesušas arī citas sankcijas. Viņi apgrūtināja darbu vairākumam Krievijas banku. Taču Krievijas kompānijas, kas vēlas strādāt Rietumos, atradīs citus partnerus. Viņi aizliedza noteiktas augsti tehnoloģijas produkcijas eksportu uz Krieviju. Tas būs sāpīgi, taču sekas nebūs manāmas vēl ilgi.Pašu nopietnāko triecienu varētu nest Krievijas atslēgšana no SWIFT sistēmas, ar kuras palīdzību bankas sūta ziņojumus par maksājumiem. Tas būtiski apgrūtinās tirdzniecību starp Rietumiem un Krieviju, radīs haosu, sagādās lielas problēmas Putinam. Jā, Krievijas CB ir papilnam rezervju, taču nauda īpašu labumu nenesīs, ja par to nevarēs pirkt importa preces.Ukrainas ārlietu ministrs un Baltijas valstis aicina Rietumus izslēgt Krieviju no SWIFT sistēmas. Taču, ja Krievija būs izslēgta, Eiropā sāksies enerģētiskā krīze. Pret to iebilst Vācija un tās kaimiņi. Viņi uzskata, ka tāds upuris nav pieņemams.
https://sputniknewslv.com/20220227/eksperts-paskaidroja-kapec-asv-neatsledz-krieviju-no-swift-20655492.html
https://sputniknewslv.com/20220226/ko-mums-tagad-gaidit-no-rietumiem-20643080.html
https://sputniknewslv.com/20220216/trumpis-rokas-krievija-gatavojas-izputinat-eiropu-20474063.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
krievija, rietumi, politika, ekonomika, finanses, sankcijas, vladimirs putins
krievija, rietumi, politika, ekonomika, finanses, sankcijas, vladimirs putins
Mediji stāsta, kā Putins aizsargājis Krieviju no rietumvalstu sankcijām
10:03 28.02.2022 (atjaunots: 21:24 28.02.2022) Rietumi nav gatavi upurēties cīņā ar Krieviju, tāpēc sankcijām īpaša efekta nebūs.
RĪGA, 28. februāris — Sputnik. Rietumi cer apturēt Krieviju ar sankcijām, taču to rezultātā var ciest pašas rietumvalstis, stāsta The Washington Post. Rakstu pilnā apjomā pārpublicēja portāls
InoSMI.
Rietumi mierina sevi ar ērtu ideju: sak, viņi var pielietot varu un spēku ar minimāliem zaudējumiem. Tādus valdzinošus maldus radījis fakts, ka izdevies izcīnīt uzvaru aukstajā karā bez atklātas sadursmes ar PSRS. Kopš tiem laikiem Rietumiem izdevies nemilitāras problēmas risināt ar maziem upuriem. Tur, kur rietumvalstis piekrita upuriem, rezultāti bija atbaidoši – atsauciet vien atmiņā Irāku un Afganistānu.
Līdz ar speciālās operācijas sākumu Ukrainā Rietumi atteicās no iespējas atbildēt ar spēku, steigšus apgalvojot, ka Ukraina nav NATO locekle (lai arī tās kaimiņu – alianses locekļu drošība vājināsies, ja Krievijas uzbrukums vainagosies panākumiem). Rietumi cer cīņai izmantot sankcijas. Bet arī tās prasa upurus.
Kopš krīzes sākuma Ukrainā 2014. gadā Putins demonstrēja, cik labi izprot šo vienkāršo tēzi. Astoņus gadus Krievija vairojusi drošību no sankcijām. Tauta piekrita dzīves līmeņa kritumam, būtiski samazinot importa preču patēriņu. Krievijas kompānijas dzēsušas parādus ārvalstu kreditoriem, par trešo daļu samazinot savu ārējo parādu. Arī valsts savilkusi jostu, lai palielinātu zelta un valūtas rezerves.
Piekrītot tādiem upuriem, Krievija aizsargājās no Rietumu ekonomiskajiem ieročiem.
Centrālā banka sarūpēja krājumus "melnai dienai" 630 miljardu dolāru apmērā. Ja arī sankcijas par 100% bloķēs Krievijas eksportu uz veselu gadu, valsts varēs iepirkt importa preces tādā pašā tempā, un valūtas rezerves vēl paliks.
Pēc Putina iebrukuma prezidents Baidens vispirms aizliedza amerikāņu investoriem pirkt Krievijas valsts obligācijas. Tomēr amerikāņu nauda Krievijai nav vajadzīga.
Bet kā šīsdienas krīzei sagatavojušies Rietumi? Eiropieši bezrūpīgi palielina atkarību no Krievijas energoresursu piegādēm, nevis samazina to.
2013. gadā ES importēja apmēram 135 miljardus kubikmetru gāzes no KF. Bet 2019. gadā, pēdējā pirms pandēmijas, kas būtiski mainīja visus rādītājus, ES importēja jau 166 miljardus kubikmetru, gandrīz par 25% vairāk. Krasi pieaudzis Krievijas ogļu eksports uz Eiropu. Neskatoties uz slavētajām Eiropas investīcijām vēja un Saules enerģētikā, Krievijas daļa ES enerģētikas tirgū pēc krīzes 2014. gadā no 16,5% pieaugusi līdz 18,5%.
Pagājušajā nedēļā Vācija ar milzīgu patētismu iesaldēja uzbūvētā, taču strādāt nesākušā gāzesvada "Ziemeļu straume 2" sertifikāciju, kas ļautu divkāršot gāzes piegādes no Krievijas. Tas atgādina hroniska alkoholiķa izgājienu – viņš sola, ka pa vakariem dzers tāpat kā agrāk, toties atteiksies no viskija glāzes pusdienās. Ņemot vērtā Krievijas pašreizējo importa apjomu, tā ļoti labi iztiks arī bez "Ziemeļu straumes 2".
Savienotās Valstis ar sabiedrotajiem ieviesušas arī citas sankcijas. Viņi apgrūtināja darbu vairākumam Krievijas banku. Taču Krievijas kompānijas, kas vēlas strādāt Rietumos, atradīs citus partnerus. Viņi aizliedza noteiktas augsti tehnoloģijas produkcijas eksportu uz Krieviju. Tas būs sāpīgi, taču sekas nebūs manāmas vēl ilgi.
Pašu nopietnāko triecienu varētu nest Krievijas atslēgšana no SWIFT sistēmas, ar kuras palīdzību bankas sūta ziņojumus par maksājumiem. Tas būtiski apgrūtinās tirdzniecību starp Rietumiem un Krieviju, radīs haosu, sagādās lielas problēmas Putinam. Jā, Krievijas CB ir papilnam rezervju, taču nauda īpašu labumu nenesīs, ja par to nevarēs pirkt importa preces.
Ukrainas ārlietu ministrs un Baltijas valstis aicina Rietumus izslēgt Krieviju no SWIFT sistēmas. Taču, ja Krievija būs izslēgta, Eiropā sāksies enerģētiskā krīze. Pret to iebilst Vācija un tās kaimiņi. Viņi uzskata, ka tāds upuris nav pieņemams.
