Situācija Arktikā nokaitējusies: "zombiji" iznīcina mežus
19:26 27.02.2022 (atjaunots: 21:20 28.02.2022)
© Sputnik / Валерий Мельников
/ Pirms dažiem gadiem zinātnieki konstatēja: mežu ugunsgrēki Arktikā ziemu nenodziest, tie aiziet pazemē un gruzd kūdrā līdz pavasarim, kad aizliesmojas ar jaunu spēku.
Tādus "zombiju ugunsgrēkus" zinātnieki fiksējuši pat aiz Polārā loka – Oimjakonā, -60 grādu salā. Sibīrijas taigai vasarā atkal draud briesmas, portālā RIA Novosti stāsta Vladislavs Strekopitovs.
Liesmas augšāmceļas
2020. gada pavasarī NASA speciālisti, pārskatot satelīt uzņēmumus, ievēroja milzīgu termisko anomāliju Jakutijas ziemeļos. Atmosfēras monitoringa dienesta "Copernicus" darbinieks Marks Paringtons publicēja attēlu savā lapā Twitter.
NASA izbrīnījās: šķiet, karstie punkti atrodas turpat, kur pērnvasar liesmoja milzīgie mežu ugunsgrēki. Sameklēja 2019. gada fotogrāfijas un pārliecinājās: patiešām, tā ir.
"Zombiju ugunsgrēki?" pieļāva Paringtons.
Pētniekiem jau sen zināms par degošajiem kūdras laukiem un pazemes uguni, kas iznīcina koku sakņu sistēmu, taču ziemā, zem sniega, tundrā, Arktikā? Nekas tamlīdzīgs agrāk nebija redzēts. "Zombiju ugunsgrēki" – tādu terminu izdomāja Rietumu mediji. Zinātnieki dod priekšroku "pārziemojušam" ugunsgrēkam.
Amsterdamas brīvās universitātes pētnieki izanalizēja meža ugunsgrēku statistiku Aļaskā laikā no 2002. līdz 2018. gadam un noskaidroja: lielākā daļa ziemas perēkļu atbilst uzliesmojumiem vasarā, tikai pazemes uguns izplatības ātrums ir neliels – no 100 līdz 250 metriem sezonā.
Pavasarī sniegs nokūst un pusotru vai divus mēnešus vēlāk mežs uzliesmo. Ziemas "zombijs" bieži izdedzina sakņu sistēmu un augsni zem kokiem, kam izdevies izdzīvot vasarā. Koki iet bojā un vasaras sākumā nogāžas. Darbs, ko Nīderlandes zinātnieki publicēja žurnālā Nature, rāda: "zombiju ugunsgrēki", iespējams, ir atbildīgi par trešo daļu izdegušās mežu platības aiz Polārā loka.
© SputnikStatistika rāda vasaras ugunsgrēkus (pelēki) un ziemas gruzdošos perēkļus (sarkani). Lielu daļu "zombiju ugunsgrēku" parasti fiksē pēc vasaras sezonām ar lielām ugunsgrēku platībām
Statistika rāda vasaras ugunsgrēkus (pelēki) un ziemas gruzdošos perēkļus (sarkani). Lielu daļu "zombiju ugunsgrēku" parasti fiksē pēc vasaras sezonām ar lielām ugunsgrēku platībām
© Sputnik
Ugunsgrēki Jakutijā
Pagājušajā sezonā fiksēti spēcīgākie mežu ugunsgrēki visā novērojumu vēsturē. Cietusi Sibīrija, Kanāda, Aļaska, pat Grenlande. Dūmi sasniedza pat Ziemeļpolu. Zinātnieki lēš, ka Jakutijā dega teritorijas no 3,5 līdz 8 miljonu hektāru platībā. Liela daļa no tiem izcēlusies "zombiju" dēļ.
Kūdras gruzdēšana ziemā raksturīga ne tikai Arktikai. Tā labi pazīstama Krievijas centrālajos rajonos un Sibīrijas dienvidos. Tomēr pēdējos gados kūdras ugunsgrēki pārvietojas uz ziemeļiem.
Apmēram pirms mēneša internetā parādījās video ieraksts, ko nofilmēja Semjons Sivcevs no Oimjakonas: dūmu stabi paceļas no sniega laikā, kad gaisa temperatūra kritusies līdz -60 grādiem pēc Celsija skalas. Jakutijas vadītājs Aisens Nikolajevs toreiz atzīmēja, ka līdzīga situācija vērojama arī citos republikas rakonos.
Kas vainīgs
Viens no galvenajiem uzliesmojumu iemesliem reti apdzīvotos taigas rajonos, pēc zinātnieku domām, ir zibens.Aisens Nikolajevs apstiprināja, ka 95% meža ugunsgrēku Jakutijā izceļas pēc negaisiem. Īpaši bīstami tie ir liela sausuma apstākļos.
Vispasaules zibeņu atrašanās vietu identifikācijas tīkla (WWLLN) dati rāda, ka zibeņu skaits Arktikā pieaug. 2010. gadā – apmēram 35 tūkstoši, bet 2020. gadā – jau 240 tūkstoši. To skaidro ar gada vidējās temperatūras pieaugumu.
Vēl viens faktors – klimata sasilšanas rezultātā kūst mūžīgais sasalums. Augsnē atbrīvojas viegli uzliesmojošais organiskais ogleklis. Bez tam izgaro metāna hidrāti, un "zombiju ugunsgrēki" saņem papildu barību – dabasgāzi no apakšas.
"Ziemas gruzdēšanas mehānismi ir vienādi gan Ziemeļamerikā, gan Eirāzijā, - paskaidroja KZA Meža institūta vadošā zinātniskā līdzstrādniece, bioloģijas zinātņu kandidāte Jeļena Kukavska. – Parasti pārpurvotās teritorijas ir pārāk mitras, lai uzturētu degšanu. Taču klimata pārmaiņu un ugunsgrēku riska pieauguma dēļ anomāli augstas temperatūras un sausuma apstākļos, kā 2021. gadā Jakutijā ugunsgrēki izceļas biežāk, it īpaši pārpurvotos rajonos, kur iespējami tā saucami zombiju ugunsgrēki. Kūdras lauki var gruzdēt ilgu laiku, arī ziemā."
Degšana bez liesmām ir ļoti noturīga, uzsvēra eksperte. Tā var turpināties gadiem, pat ja ūdens purvā ir piecreiz vairāk nekā degošu organisku vielu.
© NASA Earth ObservatoryNASA satelītu uzņēmumos redzams, ka 2015. gada rudenī uzliesmojušais ugunsgrēks pārdzīvojis ziemu, iestājoties pavasarim, atjaunojās agrākajā rajonā un sāka izplatīties tālāk
NASA satelītu uzņēmumos redzams, ka 2015. gada rudenī uzliesmojušais ugunsgrēks pārdzīvojis ziemu, iestājoties pavasarim, atjaunojās agrākajā rajonā un sāka izplatīties tālāk
Globāls risks
Jebkāds ugunsgrēks kļūst par siltumnīcgāzu, oglekļa dioksīta un metāna, kā arī kvēpu avotu. Piedevām izdalās toksiskā tvana gāze un kancerogēni – benzopirēns un fomaldehīds. Organiskās vielas izdeg, un augsnē nekas vairs neaug.
"Kūdras lauku ugunsgrēki uz ilgu laiku piedūmo atmosfēru, un tas negatīvi ietekmē cilvēku pašsajūtu un veselību, - atgādināja Jeļena Kukavska. – Tvana gāzes līmenis gaisā pārsniedz normu 6-7 reizes, suspendētās daļiņas – 15, slāpekļa dioksīds – divkārt. 2010. gadā Krievijā šī iemesla dēļ gājuši bojā 56 tūkstoši cilvēku. Tā saucamais melnais ogleklis, kas veidojas, nepilnīgi sadegot organiskām vielām, ietekmē radiāvijas līdzsvaru un Zemes virsmas albedo – tas ir īpaši kritiski ziemeļu rajonos, ņemot vērā sniega un ledus segas kušanas paātrināšanos."
ANO eksperti vērtē, ka kūdras laukos oglekļa ir divkārt vairāk nekā visos pasaules mežos. Pat parastos meža ugunsgrēkos lielākā daļa oglekļa nāk nevis no degošajiem kokiem, bet gan no augsnes augšējā organiskā slāņa. To apstiprina Nīderlandes, Krievijas un ASV pētnieku nesenais darbs. Autori atzīmēja, ka pēdējo 20 gadu laikā lielāko daļu ugunsgrēka perēkļu reģistrē ar oglekli bagātās kūdras augsnēs, kas ilgus gadus atradies mūžīgā sasaluma varā.
"Ir visai grūti globālā mērogā kvalitatīvi novērtēt, kā "zombiju ugunsgrēki" ietekmē oglekļa līdzsvaru un sasilšanu. Lieta tāda, ka attālos ziemeļu rajonos ugunsgrēkus iespējams fiksēt tikai ar Zemes attālas zondēšanas palīdzību, - atgādināja bioloģe. – Tomēr, saskaņā ar mūsu datiem, degot kūdras augsnēm, izdalās desmitiem, simtiem reižu lielāks oglekļa apjoms nekā mežu un stepju ugunsgrēkos."
Arktikā klimats mainās īpaši ātri, ņemot vērā ugunsgrēku un oglekļa paātrinātās sasilšanas līdzsaiti. Ja tā turpināsies, ziemeļu meži pārvērtīsies par ogļskābās gāzes avotu, nevis vienu no svarīgākajiem absorbētājiem.
"Zombiju ugunsgrēkus" likvidēt ir ļoti sarežģīti. Ne tikai tāpēc, ka ziemeļu rajoni ir grūti pieejami. Kūdras laikos ūdens, ko izmanto uguns dzēšanai, plūst caur augsni pa nelieliem kanāliem, atstājot gruzdošus avotus. Pat lietavas nelīdz. Nākas izstrādāt speciālus līdzekļus.
Eksperti uzskata, ka starp galvenajiem virzieniem cīņā ar pazemes uguni jābūt agrīnai uzliesmojuma perēkļa lokalizācijai, pateicoties satelītu novērojumiem un kvadrokopteru izlūkošanas darbiem, kā arī ilgtermiņa programmām kuru mērķis ir kūdras purvu saglabāšana un atjaunošana.