Klimatiska izgāšanās. Zinātnieki uzskata: globāla katastrofa ir nenovēršama
© Pixabay / TumisuGlobālā katastrofa
© Pixabay / Tumisu
Jau tagad cilvēks neatgriezeniski maina klimatu. Siltumnīcefekta gāzes atmosfērā sasniegušas maksimālo rādītāju pēdējo 125 tūkstošu gadu laikā. Pat tūlītēja dekarbonizācija nelīdzēs, temperatūra vēl pieaugs, un sekas izjutīs ne viena vien paaudze.
Nākusi klajā ANO Apkārtējās vides programmas (UNEP) laidusi klajā atskaiti, kuras autori stāsta: siltumnīcefekta gāzu izmešu mērķa un reālo rādītāju starpība tikai palielinās. Uzdevums nepieļaut temperatūras celšanos par vairāk nekā 1,5 grādiem pēc Celsija skalas, ko nosprauduši Parīzes Konvencijas dalībnieki, ir totāli izgāzies. ANO Klimata konferencē Glāzgovā tika apspriestas papildu saistības, tās dalībnieki solīja izpildīt neizpildīto, runāja par vispārēju dekarbonizāciju. Taču pat gadījumā, ja ambiciozais mērķis tiks sasniegts, diezin vai cilvēce šajā gadsimtā sajutīs kaut kādas pozitīvas pārmaiņas, uzskata zinātnieki. Pārlieku liela ir globālās klimatiskās sistēmas inerce. Par klimata pārmaiņām portālā RIA Novosti stāsta Vladislavs Strekopitovs.
Globālā pārkaršana
Pēc Parīzes Konvencijas parakstīšanas 2015. gadā tās dalībnieki – gandrīz visas pasaules valstis vienojās tikties ik pēc pieciem gadiem un novērtēt paveikto un vēl darāmo, pieņemt vēl stingrākus plānus. Pirmā šāda veida tikšanās, ieplānota 2020. gadā, tika atlikta pandēmijas dēļ. Galu galā to organizēja 1.-2. novembrī ANO Klimata pārmaiņu konvencijas pušu konferences – COP26 ietvaros. Tikai ar plāniem neveicās.
"Mēs vēl aizvien tuvojamies klimatiskajai katastrofai, - pirms COP26 preses konferencē stāstīja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērešs. – Izsludinātie plāni ļaus papildus samazināt emisiju tikai par 7,5%. Iesniegtā atskaite liecina: lai panāktu mūsu mērķus, saistības jāpalielina septiņkārt."
COP26 galvenais dokuments bija augustā publicētā starpvalstu ekspertu grupas (SEG) sestā vērtējuma pārskata "Klimata pārmaiņas 2021. Fiziskais zinātniskais pamatojums" pirmā daļa. Zinātnieki izanalizēja jaunāko pētījumu rezultātus un nonāca pie bēdīga slēdziena: ja neizdosies būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju un temperatūras vidējais pieaugums uz planētas pārsniegs pusotru grādu, globālā sasilšana kļūs neatgriezeniska.
Ekspertu slēdziena pamatā ir vairāk nekā 14 tūkstoši pētījumu, kas veikti pēdējos gados, tāpēc SEG pārskats tiek uzskatīts par autoritatīvāko avotu un lielāko zinātnisko datu apkopojumu par klimatu pasaulē. Tas satur jaunāko informāciju par planētas stāvokli un rāda, kāda nākotne mūs sagaida. Atzīmēsim, ka iepriekšējais pārskats 2015. gadā kļuva par pamatu Parīzes Klimata konvencijai.
Jaunajā dokumentā korelācija starp antropogēno ietekmi uz klimatu un temperatūras pieaugumu ir vēl skaidrāka, turklāt pirmo reizi izdevies nodalīt ar antropogēno faktoru saistīto pieaugumu no dabiskajiem faktoriem. Eksperti konstatējuši, ka pēdējo desmit gadu laikā salīdzinājumā ar periodu no 1850. līdz 1900. gadam globālā temperatūra pieaugusi par 1,19 grādiem. No tiem par 0,05 grādiem temperatūra augusi dabisku iemeslu dēļ, pārējie 1,14 grādi – uz cilvēces sirdsapziņas. Ja tā turpināsies, pieaugums pusotra grāda apmērā būs vērojams nepilnu 20 gadu laikā.
© Copernicus Climate Change Service, European Centre for Medium-Range Weather Forecasts (ECMWF)Temperatūru novirze 2020. gadā no vidējām 1981.-2010. gg. periodā. Neskatoties uz dažos reģionos vērojamo temperatūras pazemināšanos, vidēji pasaulē tā turpina pieaugt
Temperatūru novirze 2020. gadā no vidējām 1981.-2010. gg. periodā. Neskatoties uz dažos reģionos vērojamo temperatūras pazemināšanos, vidēji pasaulē tā turpina pieaugt
Atpakaļceļa nav
Pārskata autori ziņo, ka jau tagad cilvēks neatgriezeniski maina klimatu, daudzos aspektos vērojamas bezprecedenta pārmaiņas. Siltumnīcefekta gāzes atmosfērā sasniegušas maksimālo rādītāju pēdējo 125 tūkstošu gadu laikā. Pat tad, ja tūlīt tiks nodrošināta vispārēja dekarbonizācija, globālās klimatiskās sistēmas inerces dēļ temperatūra vēl pieaugs vismaz līdz 2050. gadam, un sekas izjutīs ne viena vien paaudze.
"Dažas pārmaiņas, piemēram, jūras līmeņa celšanās ir neatgriezeniskas simtiem un tūkstošiem gadu laikā, uzsvēra SEG informācija presei.
Ekspertu slēdzienus apstiprināja arī zinātnieki no Viktorijas universitātes Vellingtonā. Jaunzēlandes klimatologu datora modelis parādīja, ka pat pēc Parīzes Konvencijas mērķu sasniegšanas Antarktīdas ledāji kusīs vēl vairākus gadu simteņus. Sekas var būt visdažādākās. Viens no scenārijiem paredz: ja pie pamatnes pakusušie virszemes ledāji Antarktīdas rietumos noslīdēs lejup un nobruks okeānā, jūras līmenis uzreiz pacelsies par pusotru metru.
Eksperti uzskata: lai nepieļautu globālās temperatūras celšanos par pusotru grādu salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni, siltumnīcefekta gāzu emisija jāsamazina gandrīz divas reizes. Ja viss paliks tā, kā pašlaik, līdz gadsimta beigām temperatūra pieaugs par 2,7 grādiem.
© World Meteorological OrganizationJūras līmeņa celšanās laika periodā no 1993. līdz 2020. gadam. Vidējais pieaugums sastāda 3,31 mm gadā
Jūras līmeņa celšanās laika periodā no 1993. līdz 2020. gadam. Vidējais pieaugums sastāda 3,31 mm gadā
Jebkurā gadījumā karstuma viļņi, ilgstošs sausums, reģionālie ugunsgrēki, plūdi, vētras un viesuļvētras atgadīsies daudz biežāk, turklāt reģionos, kur šādas dabas parādības agrāk nebija vērojamas vai notika ļoti reti. Temperatūrai augot par diviem grādiem, stihisko nelaimju skaits dubultosies, par trim grādiem - četrkāršosies.
Vispārēja dekarbonizācija
Pēdējais brīdis ir palaists garām, rīkoties vajadzēja vakar, uzskata ANO eksperti, tāpēc jāmeklē jauni, radikālāki risinājumi. Viens no variantiem – oglekļa emisijas nivelēšana. 86 valstis nolēmušas to panākt līdz 2050. gadam, ieskaitot 27 ES valstis. Uz tām attiecas vairāk nekā puse siltumnīcefekta gāzu emisijas un trešā daļa pasaules iedzīvotāju. Līdz gadsimta beigām tas nobremzēs globālo sasilšanu par pusgrādu. Bet 2,2 grādi tik un tā paliks.
Vispārējas dekarbonizācijas ideja ir galvenā ekoloģijas dienaskārtībā, taču daudzi zinātnieki apšauba tās realitāti. Piemēram, klimatologi un enerģētiķi Zviedrijā, Norvēģijā un Austrijā secināja, ka plānotā rādītāja – pusotra grāda – sasniegšanai nepieciešama bezprecedenta energopatēriņa samazināšana, un to neizturēs neviena pasaules ekonomika.
Ļoti ātri, dažu gadu laikā visām ražotnēm un loģistikas procesiem jāpāriet pie ekoloģiski tīrām tehnoloģijām, taču tas ir grūti, it īpaši ņemot vērā faktu, ka Āzijā vēl aizvien pārsvarā izmanto ogles. Vienīgais vēsturiskais precedents vērojams XX gs. 70.-80. gados, kad Eiropa masveidā pārgāja pie kodolenerģijas.
Metāna potenciāls
Vēl viens risinājums – samazināt metāna izmešus. Tā ir spēcīga siltumnīcefekta gāze, daudz labāk aiztur siltumu nekā ogļskābā gāze. Metāna emisija (40% avotu – dabiski, 60% veido antropogēnais faktors) ir daudz zemāka nekā ogļskābās gāzes izmeši, taču tā "artava" siltumnīcefekta attīstībā ir jūtama – 16%. Ogļskābās gāzes apjoms ir lielāks – 66%, taču atmosfērā tas dzīvo simtiem gadu, bet metāns – tikai 10-12 gadus, tāpēc te iespējams ātrāks efe4kts.
© Intergovernmental Panel on Climate ChangeGalveno siltumnīcefekta gāzu sastāvs globālajā emisijā. Dati par 2020. gadu nav pilnīgi
Galveno siltumnīcefekta gāzu sastāvs globālajā emisijā. Dati par 2020. gadu nav pilnīgi
Speciālisti vērtē, ka pieejamie tehniskie pasākumi, kas neprasa lielus izdevumus, var samazināt antropogēno metāna emisiju par 20% viena gada laikā, bet tehnoloģiju izmaiņu apstākļos – par 45%.
Pagaidām siltumnīcefekta gāzu apjoms atmosfērā tikai pieaug. Speciālais biļetens, ko nesen publicēja Pasaules meteoroloģijas organizācija, liecina, ka 2020. gadā uzstādīts kārtējais rekords. Ogļskābās gāzes koncentrācija atmosfērā sastāda 413,2 daļas uz miljonu, jeb 149% salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni, metāna – 262%, slāpekļa oksīda – 123%. Neskatoties uz izmešu īslaicīgo kritumu pandēmijas dēļ.