https://sputniknewslv.com/20220209/slovakijas-prezidenti-apsudz-valsts-nodeviba-krievijas-del-20357879.html
Slovākijas prezidenti apsūdz valsts nodevībā Krievijas dēļ
Slovākijas prezidenti apsūdz valsts nodevībā Krievijas dēļ
Sputnik Latvija
Krievijai naidīgie Slovākijas prezidents izteikumi un vienošanās par militāro sadarbību ar ASV izraisījuši politisko krīzi valstī. 09.02.2022, Sputnik Latvija
2022-02-09T10:04+0200
2022-02-09T10:04+0200
2022-02-10T21:35+0200
politika
slovākija
krievija
politika
ģeopolitika
krīze
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/366/15/3661525_0:0:2166:1218_1920x0_80_0_0_78d2f078d72f990186bb12deb8acdace.jpg
RĪGA, 9. februāris – Sputnik. Slovākijas prezidente Zuzana Čaputova apņēmusies iesūdzēt tiesā opozīcijā strādājošās parlamenta partijas, kas apsūdz viņu par valsts nodevību un sadarbību ar ASV specdienestiem. Opozīcija sašutusi par prezidentes Krievijai nedraudzīgajiem izteikumiem un lēmumu vienoties ar Vašingtonu par militāro sadarbību, portālā Sputnik Meedia stāsta Aleksejs Toms.Iepriekš prezidente Čaputova apsūdzēja Krieviju par kara kurināšanu un atbalstīja NATO spēku izvietošanu Slovākijā. Pēc viņas domām, Krievija "ir atbildīga par krīzi pie Ukrainas robežām", un Slovākija nevar būt "NATO vājais posms". Opozīcijas partiju līderi, arī bijušie premjerministri Roberts Fico un Peters Pelegrini debatēs parlamentā nosauca valsts vadītāju un bruņoto spēku virspavēlnieci par "amerikāņu aģenti", "ASV vēstniecības preses sekretāri" un "amerikāņu ierēdni", pārmetot viņai valsts nodevību.Janvāra sākumā Slovākijas valdība parakstīja vienošanos ar ASV par sadarbību aizsardzības jomā, taču valsts ārlietu ministrs apgalvoja, ka amerikāņiem nav tiesību izvietot Slovākijas teritorijā savus objektus un dislocēt karavīrus bez parlamenta un valdības piekrišanas. Virkne vietējo plašsaziņas līdzekļu gan apliecināja, ka tā nav.Politiskā plaisa NATO politikas dēļLīdztekus līgumiem ar Slovākiju ASV noslēdza militāras vienošanās, piemēram, ar Albāniju – vienu no tās aerodromiem, kā ziņoja vietējie izdevumi, plānots modernizēt līdz NATO armijas bāzu līmenim, lai "pastiprinātu alianses klātbūtni reģionā". Vienošanās tika parakstīta pirms NATO un Krievijas attiecībās iestājās spriedze pēc ziņām par Krievijas it kā gatavotu uzbrukumu Ukrainai. Militārā bloka infrastruktūras virzība uz priekšu Eiropas Savienības dienvidaustrumu reģionā un Balkānos ir viens no iemesliem, kuru dēļ Maskava pauda bažas un ierosināja ASV un NATO parakstīt līgumus par drošības garantijām, ko "partneri" noraidīja.Vašingtonas, Briseles un Maskavas attiecību saasināšanās izraisījusi iekšējus konfliktus ne tikai Slovākijā, ko uzskata par vienu no prokrieviski noskaņotākajām valstīm Eiropā un NATO. Pret militārā bloka papildspēku dislokāciju iebilda Bulgārija un Ungārija, bet Spānijā kreiso partiju bloks pieprasīja, lai valdība atteiktos no dalības Krievijas "savaldīšanas" misijās. Tomēr vienīgi Bratislavā valdošo partiju un valsts prezidenta nodoms piedalīties militāras atbildes gatavošanā "agresīvajai Krievijai" izraisīja tik vētrainu reakciju.
https://sputniknewslv.com/20220207/kam-ir-izdevigi-saasinat-krievijas-un-latvijas-attiecibas-saruna-ar-prata-speka-lideri-20319900.html
https://sputniknewslv.com/20220131/francija-draud-ar-sankcijam-pret-ziemelu-straumi-2-20218155.html
slovākija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
slovākija, krievija, politika, ģeopolitika, krīze
slovākija, krievija, politika, ģeopolitika, krīze
Slovākijas prezidenti apsūdz valsts nodevībā Krievijas dēļ
10:04 09.02.2022 (atjaunots: 21:35 10.02.2022) Krievijai naidīgie Slovākijas prezidents izteikumi un vienošanās par militāro sadarbību ar ASV izraisījuši politisko krīzi valstī.
RĪGA, 9. februāris – Sputnik. Slovākijas prezidente Zuzana Čaputova apņēmusies iesūdzēt tiesā opozīcijā strādājošās parlamenta partijas, kas apsūdz viņu par valsts nodevību un sadarbību ar ASV specdienestiem. Opozīcija sašutusi par prezidentes Krievijai nedraudzīgajiem izteikumiem un lēmumu vienoties ar Vašingtonu par militāro sadarbību, portālā
Sputnik Meedia stāsta Aleksejs Toms.
Iepriekš prezidente Čaputova apsūdzēja Krieviju par kara kurināšanu un atbalstīja NATO spēku izvietošanu Slovākijā. Pēc viņas domām, Krievija "ir atbildīga par krīzi pie Ukrainas robežām", un Slovākija nevar būt "NATO vājais posms". Opozīcijas partiju līderi, arī bijušie premjerministri Roberts Fico un Peters Pelegrini debatēs parlamentā nosauca valsts vadītāju un bruņoto spēku virspavēlnieci par "amerikāņu aģenti", "ASV vēstniecības preses sekretāri" un "amerikāņu ierēdni", pārmetot viņai valsts nodevību.
"Tas ir absurds, man tagad pietiek. Tādi izteikumi ir melīgi, un es esmu pārliecināta, ka cilvēki, kas tos izsaka, zina, ka viņi melo," Čaputovas atbildi citēja izdevums Euractiv. Tāpat viņa piebilda, ka izvirzīs apsūdzības par apmelojumiem. Janvāra sākumā Slovākijas valdība parakstīja vienošanos ar ASV par sadarbību aizsardzības jomā, taču valsts ārlietu ministrs apgalvoja, ka amerikāņiem nav tiesību izvietot Slovākijas teritorijā savus objektus un dislocēt karavīrus bez parlamenta un valdības piekrišanas. Virkne vietējo plašsaziņas līdzekļu gan apliecināja, ka tā nav.
Politiskā plaisa NATO politikas dēļ
Līdztekus līgumiem ar Slovākiju ASV noslēdza militāras vienošanās, piemēram, ar Albāniju – vienu no tās aerodromiem, kā ziņoja
vietējie izdevumi, plānots modernizēt līdz NATO armijas bāzu līmenim, lai "pastiprinātu alianses klātbūtni reģionā". Vienošanās tika parakstīta pirms NATO un Krievijas attiecībās iestājās spriedze pēc ziņām par Krievijas it kā gatavotu uzbrukumu Ukrainai. Militārā bloka infrastruktūras virzība uz priekšu Eiropas Savienības dienvidaustrumu reģionā un Balkānos ir viens no iemesliem, kuru dēļ Maskava pauda bažas un ierosināja ASV un NATO parakstīt līgumus par drošības garantijām, ko "partneri" noraidīja.
Vašingtonas, Briseles un Maskavas attiecību saasināšanās izraisījusi iekšējus konfliktus ne tikai Slovākijā, ko uzskata par vienu no prokrieviski noskaņotākajām valstīm Eiropā un NATO. Pret militārā bloka papildspēku dislokāciju iebilda Bulgārija un Ungārija, bet Spānijā kreiso partiju bloks pieprasīja, lai valdība atteiktos no dalības Krievijas "savaldīšanas" misijās. Tomēr vienīgi Bratislavā valdošo partiju un valsts prezidenta nodoms piedalīties militāras atbildes gatavošanā "agresīvajai Krievijai" izraisīja tik vētrainu reakciju.
