https://sputniknewslv.com/20220206/aptauja-cik-daudz-latvijas-iedzivotaju-neizjut-inflacijas-ietekmi-20314292.html
Aptauja: cik daudz Latvijas iedzīvotāju neizjūt inflācijas ietekmi
Aptauja: cik daudz Latvijas iedzīvotāju neizjūt inflācijas ietekmi
Sputnik Latvija
Aptauja veikta 2022. gada janvārī sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat", katrā Baltijas valstī tika aptaujāti vismaz 1000 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74... 06.02.2022, Sputnik Latvija
2022-02-06T18:36+0200
2022-02-06T18:36+0200
2022-02-06T18:36+0200
baltijā
ekonomika
aptauja
inflācija
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/0a/07/18715755_0:107:2048:1259_1920x0_80_0_0_f80aedc9da69f60e1c0aefb131738f4b.jpg
RĪGA, 6. februāris - Sputnik. Tikai 12% Latvijas iedzīvotāju neizjūt ikdienas izdevumu pieaugumu, savukārt Lietuvā ikdienas izdevumu pieaugumu neizjūt 15%, bet Igaunijā - 17% iedzīvotāju, informēja bankā "Citadele", atsaucoties uz bankas veikto inflācijas pētījumu, raksta Lz.lv.Aptauja arī secināts, ka tēriņu samazināšanai visbiežāk Baltijas valstīs gatavi Igaunijā - 57%, savukārt Latvijā un Lietuvā tikai 50% un 45% iedzīvotāju plāno ierobežot tēriņus saviem ikdienas paradumiem un saņemtiem pakalpojumiem. Latvijā vistaupīgāk noskaņotas ir sievietes vecumā no 60 līdz 74 gadiem.Aptaujas dati liecina, ka 32% Latvijas iedzīvotāju nolēmuši pagaidām atteikties no iecerētajiem liela apjoma pirkumiem, ko bija plānojuši ilgtermiņā. Vienlaikus 13% gatavi cenu pieaugumu pārtikai, elektrībai un siltumam finansēt no iekrājumiem.Vēl 12% respondentu Latvijā ir gatavi uzņemties papildu darbu vai slodzi, lai vairāk nopelnītu, un visbiežāk tie ir jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kuri dzīvo Rīgā vai Rīgas rajonā un saņem no 351 līdz 550 eiro mēnesī.Bankas "Citadele" privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks norāda, ka augošās cenas gan pārtikas produktiem, gan komunālajiem maksājumiem ietekmē visas iedzīvotāju grupas – gan privātpersonas, gan uzņēmējus. Iedzīvotāji ieskatā šādos laika posmos ļoti svarīgi ir uzturēt ģimenes vai individuālo drošības spilvenu, kas ir iekrājums vismaz trīs mēnešu izdevumu apmērā neparedzētām situācijām, piemēram, būtiski dārgāku apkures vai elektrības rēķinu apmaksai."Pozitīvi ir tas, ka 18 % aptaujāto iedzīvotāju Latvijā norāda, ka ir gatavi atteikties no ikdienas pakalpojumiem, lai ietaupīto novirzītu tieši drošības uzkrājumu veidošanai, kas palīdzēs vieglāk pārdzīvot potenciāli sarežģītas situācijas nākotnē. Šeit gan joprojām ir vieta progresam, jo, piemēram, Igaunijā drošības spilvena nozīmi šobrīd vērtē augstāk - mūsu ziemeļu kaimiņvalstī ietaupīt iekrājumu veidošanas vārdā gatavi 29 % sabiedrības," skaidro Mūrnieks.
https://sputniknewslv.com/20220116/cenas-parspej-rekordus-kadas-preces-un-pakalpojumi-sadardzinajas-visatrak-20028746.html
https://sputniknewslv.com/20210718/gada-inflacija-latvija-parsniedza-es-videjo-raditaju-17621928.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
ekonomika, aptauja, inflācija
ekonomika, aptauja, inflācija
Aptauja: cik daudz Latvijas iedzīvotāju neizjūt inflācijas ietekmi
Aptauja veikta 2022. gada janvārī sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat", katrā Baltijas valstī tika aptaujāti vismaz 1000 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
RĪGA, 6. februāris - Sputnik. Tikai 12% Latvijas iedzīvotāju neizjūt ikdienas izdevumu pieaugumu, savukārt Lietuvā ikdienas izdevumu pieaugumu neizjūt 15%, bet Igaunijā - 17% iedzīvotāju, informēja bankā "Citadele", atsaucoties uz bankas veikto inflācijas pētījumu, raksta
Lz.lv.
Aptauja arī secināts, ka tēriņu samazināšanai visbiežāk Baltijas valstīs gatavi Igaunijā - 57%, savukārt Latvijā un Lietuvā tikai 50% un 45% iedzīvotāju plāno ierobežot tēriņus saviem ikdienas paradumiem un saņemtiem pakalpojumiem. Latvijā vistaupīgāk noskaņotas ir sievietes vecumā no 60 līdz 74 gadiem.
Aptaujas dati liecina, ka 32% Latvijas iedzīvotāju nolēmuši pagaidām atteikties no iecerētajiem liela apjoma pirkumiem, ko bija plānojuši ilgtermiņā. Vienlaikus 13% gatavi cenu pieaugumu pārtikai, elektrībai un siltumam finansēt no iekrājumiem.
Vēl 12% respondentu Latvijā ir gatavi uzņemties papildu darbu vai slodzi, lai vairāk nopelnītu, un visbiežāk tie ir jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kuri dzīvo Rīgā vai Rīgas rajonā un saņem no 351 līdz 550 eiro mēnesī.
Bankas "Citadele" privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks norāda, ka augošās cenas gan pārtikas produktiem, gan komunālajiem maksājumiem ietekmē visas iedzīvotāju grupas – gan privātpersonas, gan uzņēmējus. Iedzīvotāji ieskatā šādos laika posmos ļoti svarīgi ir uzturēt ģimenes vai individuālo drošības spilvenu, kas ir iekrājums vismaz trīs mēnešu izdevumu apmērā neparedzētām situācijām, piemēram, būtiski dārgāku apkures vai elektrības rēķinu apmaksai.
"Pozitīvi ir tas, ka 18 % aptaujāto iedzīvotāju Latvijā norāda, ka ir gatavi atteikties no ikdienas pakalpojumiem, lai ietaupīto novirzītu tieši drošības uzkrājumu veidošanai, kas palīdzēs vieglāk pārdzīvot potenciāli sarežģītas situācijas nākotnē. Šeit gan joprojām ir vieta progresam, jo, piemēram, Igaunijā drošības spilvena nozīmi šobrīd vērtē augstāk - mūsu ziemeļu kaimiņvalstī ietaupīt iekrājumu veidošanas vārdā gatavi 29 % sabiedrības," skaidro Mūrnieks.
