https://sputniknewslv.com/20220116/cenas-parspej-rekordus-kadas-preces-un-pakalpojumi-sadardzinajas-visatrak-20028746.html
Cenas pārspēj rekordus: kādas preces un pakalpojumi sadārdzinājās visātrāk
Cenas pārspēj rekordus: kādas preces un pakalpojumi sadārdzinājās visātrāk
Sputnik Latvija
Pērnajā gadā inflācija Latvijā bija visai pieticīga — 3,3%, kaut gan atsevišķām preču grupām cenas pieauga vairāk nekā divas reizes. Šogad cenu drudzis... 16.01.2022, Sputnik Latvija
2022-01-16T13:15+0200
2022-01-16T13:15+0200
2022-01-16T13:15+0200
latvijā
inflācija
cenas
latvija
csp
alkohols
tirdzniecība
produkti
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/0a/17/18920494_0:192:2048:1344_1920x0_80_0_0_a7a21c9e75f5e19371dbcdbb7161de76.jpg
RĪGA, 16. janvāris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pērn inflācija Latvijā bija 3,3%. 2021. gada decembrī, salīdzinājumā ar novembri, cenas pieauga par 0,4%, bet gada laikā (salīdzinājumā ar 2020. gada decembri) patēriņa cenas palielinājās par 7,9%. Pēc CSP Makroekonomiskās statistikas departamenta direktora Intara Abražuna teiktā, tas bija lielākais patēriņa cenu pieaugums pēdējo 12 gadu laikā. Lielākā inflācija tika novērota vien 2009. gada martā, kad salīdzinājumā ar 2008. gadu, cenas palielinājās par 8,2%.CSP atzīmē, ka 2021. gadā inflāciju lielākoties ietekmēja ar mājokļa uzturēšanu saistīto izdevumu palielināšana – par 2,6%, transporta izdevumi pieauga par 1,9%. Ievērojami sadārdzinājušies pārtikas produkti.Decembrī maize kļuvusi dārgāka par 4%, milti un apavi – par 6,8%, siers un biezpiens – par 3,7%, piena produkti – par 3,2%. Sadārdzinājās arī dārzeņu un augļu sulas (6,5%), mājputnu gaļa (1,9%), ievārījums un medus (6,2%), sviests (4,1%), zivis (5,6%). Turklāt mēneša laikā vidējais cenu līmenis samazinājās augļiem (1,8%), kartupeļiem (5,1%), cūkgaļai (2,4%), olām (2,3%).Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 1,6%. CSP uzsver, ka tas notika elektroenerģijas, kā arī cietā kurināmā un siltumenerģijas sadārdzināšanās dēļ.Savukārt kopumā gada laikā cenu palielināšanos ietekmēja ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu, kā arī pārtikas, alkoholisko un tabakas izstrādājumu, apģērbu un apavu sadārdzināšanos. Pārtikas produkti un bezalkoholiskie dzērieni gada laikā vidēji sadārdzinājās par 7,2%. Svaigi dārzeņi — par 18,3%, siers un biezpiens – par 12,3%, piens – par 18,8%, piena produkti – 12,8%. Milti un putraimi — par 29,3%, kartupeļi – par 38,9%, augu eļļa – par 26,5%, sviests – par 13,3%. Lētāka kļuva tikai cūkgaļa (10,9%) un šokolāde (1%).Alkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi gada laikā sadārdzinājās par 2,9%, tos lielākoties ietekmēja kārtējā akcīzes nodokļa paaugstināšana, sākot ar 2021. gada 1. martu.Ievērojami pieauga cenas ar mājokli saistītajai izdevumu grupai energoresursu izmaksu dēļ. Vidējais cenu līmeņa pieaugums precēm un pakalpojumiem šajā grupā bija 16,6%. Vislielāk gada laikā sadārdzinājās dabasgāze (+51,3%), elektroenerģija (32,7%), siltumenerģija (21,9%).Transporta izdevumi 2021. gadā vidēji pieauga par 14,8%. Savukārt degvielas cenas palielinājās par 30,3%, tai skaitā dīzeļdegviela sadārdzinājās par 29,4%, benzīns – par 28,9%, autogāze – par 45,9%.CSP norāda, ka straujš patēriņa cenu kāpums ir vērojams visās Eiropas Savienības valstīs, taču tieši Baltijas valstīs tas bija visstraujākais. Igaunijā gada laikā tas auga par 12%, Lietuvā – par 10,7%, Latvijā – par 7,7%. Tās ir ES līderes inflācijas ziņā. Baltijas valstīm seko Spānija (patēriņa cenu pieaugums par 6,7% gadā), Beļģija (6,5%), Nīderlande (6,4%), kā arī Vācija un Īrija, kur cenas pieauga par 5,7%.Latvijas Ekonomikas ministrijas analītiķe Ieva Šnīdere brīdina, ka tuvākajos mēnešos cenu izmaiņas pārsniegs sezonālo svārstību līmeni: "Galvenā ietekme uz cenu pārmaiņām joprojām būs saistīta ar pasaules cenu kāpumu energoresursiem un pārtikai, kā arī ir sagaidāma to pakārtotā ietekme uz rūpniecības preču un pakalpojumu cenām. Sākot no pavasara (aprīlis-maijs), patēriņa cenas stabilizēsies, bet, ņemot vērā cenu kāpumu gada pirmajos mēnešos un bāzes efektu, 2022. gadā kopumā vidējā gada inflācija prognozējama augstāka par 2021. gadā vēroto. Vienlaikus to joprojām noteiks pasaules cenu svārstības."Finanšu ministrijā arī norāda, ka 2022. gadā patēriņa cenu dinamiku ietekmēs lielākoties pārtikas un energoresursu cenas. Finanšu ministrijas pārstāvji uzsver, ka 2021. gada energoresursu krīze Eiropā negatīvi ietekmēs ražošanas izmaksas un loģistiku. Tas savukārt ietekmēs cenu izmaiņas (uz lielāko pusi) visās vai praktiski visās preču un pakalpojumu grupās.Finanšu ministrijā uzsver, ka straujš patēriņa cenu kāpums ir ievērojams ne tikai Latvijā un Eiropā, bet arī visā pasaulē. Pēc provizoriskām aplēsēm kopējais patēriņa cenu indekss eirozonā decembrī pieaudzis par 5%, kas ir lielākais kāpums eirozonas pastāvēšanas laikā. Savukārt gada inflācija ASV decembrī pieaugusi līdz 7% salīdzinājumā ar 6,8% novembrī, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 1982. gada jūnija.Eksperti atzīmē, ka faktorus, kas stimulē inflācijuvisā pasaulē, var iedalīt trijās grupās. Pirmkārt, pasaules ekonomikas aktivitātes pieaugums, ko atbalsta labvēlīgie fiskālie un monetārie stimuli. Otrkārt, resursu sadārdzināšanās – naftas, gāzes, koksnes, metālu cenu pieaugums, kas saistīts ar šo preču strauju pieprasījuma kāpumu. Energoresursi sadārdzinājās nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ, kā arī palielinoties emisijas kvotu cenām Eiropas Savienībā. Trešais faktors — izejvielu trūkums un piegādes ķēžu traucējumi, kas kopā ar degvielas cenu pieaugumu negatīvi ietekmē loģistikas izmaksas. Turklāt patēriņa cenu kāpums, kā uzskata eksperti, turpināsies vismaz līdz 2022. gada vidum.
https://sputniknewslv.com/20211205/eiropas-centrala-banka-inflacija-vienkarsi-japarcies-un-viss-bus-labi-drosi-vien-19482112.html
https://sputniknewslv.com/20211126/tas-ir-joks-iedzivotajus-soke-griku-un-risu-cenas-19364643.html
https://sputniknewslv.com/20211116/cenas-aug-jauna-krize-asv-ietekmes-visu-pasauli-19225034.html
https://sputniknewslv.com/20211108/kinas-atmaksa-eiropa-apstasies-tukstosiem-uznemumu-19103565.html
latvija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
inflācija, cenas, latvija, csp, alkohols, tirdzniecība, produkti
inflācija, cenas, latvija, csp, alkohols, tirdzniecība, produkti
Cenas pārspēj rekordus: kādas preces un pakalpojumi sadārdzinājās visātrāk
Pērnajā gadā inflācija Latvijā bija visai pieticīga — 3,3%, kaut gan atsevišķām preču grupām cenas pieauga vairāk nekā divas reizes. Šogad cenu drudzis turpināsies, energoresursu sadārdzināšanas dēļ.
RĪGA, 16. janvāris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pērn inflācija Latvijā bija 3,3%. 2021. gada decembrī, salīdzinājumā ar novembri, cenas pieauga par 0,4%, bet gada laikā (salīdzinājumā ar 2020. gada decembri) patēriņa cenas palielinājās par 7,9%. Pēc CSP Makroekonomiskās statistikas departamenta direktora Intara Abražuna teiktā, tas bija lielākais patēriņa cenu pieaugums pēdējo 12 gadu laikā. Lielākā inflācija tika novērota vien 2009. gada martā, kad salīdzinājumā ar 2008. gadu, cenas palielinājās par 8,2%.
CSP atzīmē, ka 2021. gadā inflāciju lielākoties ietekmēja ar mājokļa uzturēšanu saistīto izdevumu palielināšana – par 2,6%, transporta izdevumi pieauga par 1,9%. Ievērojami sadārdzinājušies pārtikas produkti.
Decembrī maize kļuvusi dārgāka par 4%, milti un apavi – par 6,8%, siers un biezpiens – par 3,7%, piena produkti – par 3,2%. Sadārdzinājās arī dārzeņu un augļu sulas (6,5%), mājputnu gaļa (1,9%), ievārījums un medus (6,2%), sviests (4,1%), zivis (5,6%). Turklāt mēneša laikā vidējais cenu līmenis samazinājās augļiem (1,8%), kartupeļiem (5,1%), cūkgaļai (2,4%), olām (2,3%).
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 1,6%. CSP uzsver, ka tas notika elektroenerģijas, kā arī cietā kurināmā un siltumenerģijas sadārdzināšanās dēļ.
Savukārt kopumā gada laikā cenu palielināšanos ietekmēja ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu, kā arī pārtikas, alkoholisko un tabakas izstrādājumu, apģērbu un apavu sadārdzināšanos. Pārtikas produkti un bezalkoholiskie dzērieni gada laikā vidēji sadārdzinājās par 7,2%. Svaigi dārzeņi — par 18,3%, siers un biezpiens – par 12,3%, piens – par 18,8%, piena produkti – 12,8%. Milti un putraimi — par 29,3%, kartupeļi – par 38,9%, augu eļļa – par 26,5%, sviests – par 13,3%. Lētāka kļuva tikai cūkgaļa (10,9%) un šokolāde (1%).
Alkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi gada laikā sadārdzinājās par 2,9%, tos lielākoties ietekmēja kārtējā akcīzes nodokļa paaugstināšana, sākot ar 2021. gada 1. martu.
Ievērojami pieauga cenas ar mājokli saistītajai izdevumu grupai energoresursu izmaksu dēļ. Vidējais cenu līmeņa pieaugums precēm un pakalpojumiem šajā grupā bija 16,6%. Vislielāk gada laikā sadārdzinājās dabasgāze (+51,3%), elektroenerģija (32,7%), siltumenerģija (21,9%).
Transporta izdevumi 2021. gadā vidēji pieauga par 14,8%. Savukārt degvielas cenas palielinājās par 30,3%, tai skaitā dīzeļdegviela sadārdzinājās par 29,4%, benzīns – par 28,9%, autogāze – par 45,9%.
CSP norāda, ka straujš patēriņa cenu kāpums ir vērojams visās Eiropas Savienības valstīs, taču tieši Baltijas valstīs tas bija visstraujākais. Igaunijā gada laikā tas auga par 12%, Lietuvā – par 10,7%, Latvijā – par 7,7%. Tās ir ES līderes inflācijas ziņā. Baltijas valstīm seko Spānija (patēriņa cenu pieaugums par 6,7% gadā), Beļģija (6,5%), Nīderlande (6,4%), kā arī Vācija un Īrija, kur cenas pieauga par 5,7%.
Latvijas Ekonomikas ministrijas analītiķe Ieva Šnīdere brīdina, ka tuvākajos mēnešos cenu izmaiņas pārsniegs sezonālo svārstību līmeni: "Galvenā ietekme uz cenu pārmaiņām joprojām būs saistīta ar pasaules cenu kāpumu energoresursiem un pārtikai, kā arī ir sagaidāma to pakārtotā ietekme uz rūpniecības preču un pakalpojumu cenām. Sākot no pavasara (aprīlis-maijs), patēriņa cenas stabilizēsies, bet, ņemot vērā cenu kāpumu gada pirmajos mēnešos un bāzes efektu, 2022. gadā kopumā vidējā gada inflācija prognozējama augstāka par 2021. gadā vēroto. Vienlaikus to joprojām noteiks pasaules cenu svārstības."
Finanšu ministrijā arī norāda, ka 2022. gadā patēriņa cenu dinamiku ietekmēs lielākoties pārtikas un energoresursu cenas. Finanšu ministrijas pārstāvji uzsver, ka 2021. gada energoresursu krīze Eiropā negatīvi ietekmēs ražošanas izmaksas un loģistiku. Tas savukārt ietekmēs cenu izmaiņas (uz lielāko pusi) visās vai praktiski visās preču un pakalpojumu grupās.
Finanšu ministrijā uzsver, ka straujš patēriņa cenu kāpums ir ievērojams ne tikai Latvijā un Eiropā, bet arī visā pasaulē. Pēc provizoriskām aplēsēm kopējais patēriņa cenu indekss eirozonā decembrī pieaudzis par 5%, kas ir lielākais kāpums eirozonas pastāvēšanas laikā. Savukārt gada inflācija ASV decembrī pieaugusi līdz 7% salīdzinājumā ar 6,8% novembrī, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 1982. gada jūnija.
Eksperti atzīmē, ka faktorus, kas stimulē inflācijuvisā pasaulē, var iedalīt trijās grupās. Pirmkārt, pasaules ekonomikas aktivitātes pieaugums, ko atbalsta labvēlīgie fiskālie un monetārie stimuli. Otrkārt, resursu sadārdzināšanās – naftas, gāzes, koksnes, metālu cenu pieaugums, kas saistīts ar šo preču strauju pieprasījuma kāpumu. Energoresursi sadārdzinājās nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ, kā arī palielinoties emisijas kvotu cenām Eiropas Savienībā. Trešais faktors — izejvielu trūkums un piegādes ķēžu traucējumi, kas kopā ar degvielas cenu pieaugumu negatīvi ietekmē loģistikas izmaksas. Turklāt patēriņa cenu kāpums, kā uzskata eksperti, turpināsies vismaz līdz 2022. gada vidum.
