https://sputniknewslv.com/20210726/es-tieksme-pec-zalas-ekonomikas-nogalinas-kudras-ieguvi-latvija-17715160.html
ES tieksme pēc "zaļās ekonomikas" nogalinās kūdras ieguvi Latvijā
ES tieksme pēc "zaļās ekonomikas" nogalinās kūdras ieguvi Latvijā
Sputnik Latvija
Latvijas kūdra jau sen netiek izmantota enerģētikā, taču Eiropas komisiju tas neuztrauc. 26.07.2021, Sputnik Latvija
2021-07-26T10:12+0300
2021-07-26T10:12+0300
2021-07-26T10:12+0300
latvijā
ekonomika
vjačeslavs dombrovskis
latvija
enerģētika
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/16/17679448_0:0:3077:1731_1920x0_80_0_0_dbed0b3db8f650811d82269a1134ef87.jpg
RĪGA, 26. jūlijs — Sputnik. Starptautiskā tirdzniecības centra dati liecina, ka 2020. gadā Latvija ieņēmusi pirmo vietu pasaulē kūdras eksporta ziņā, apsteidzot Vāciju, Kanādu un Igauniju, tomēr plaukstošā nozare tuvākajā laikā var iet bojā.Jau pērn Latvijas kūdras asociācija brīdināja, ka Eiropas zaļā kursa investīciju plāna dēļ Latvija var zaudēt kūdras ieguves un pārstrādes nozari.2020. gadā Eiropas Komisija publiskoja Eiropas zaļā kursa investīciju plānu, kas paredz finansējumu par pāreju pie videi draudzīgākiem energoresursuem reģioniem, kas vairāk nekā citi atkarīgi no degošo izrakteņu ieguves un izmantošanas. Piemēram, EK apņemas kompensēt darba vietu zaudējumu, radot jaunas un pārprofilējot darba spēku.Neilgi pirms plāna publikācijas degošo izrakteņu sarakstā tika iekļauta arī enerģētikā izmantojamā kūdra, jo tā veicina siltumnīcas efekta pastiprināšanos.Tomēr, atgādina asociācija, 95% no Latvijā iegūstamās kūdras tiek izmantoti lauksaimniecībā – kā mēslojums un komposts, tātad to nevar uzskatīt par izrakteni, kas kaitē dabai un klimatam.Pie tam kūdras ieguves nozarē nodarbināti vairāk nekā 3 tūkstoši cilvēku, pārsvarā – reģionos, un ik gadus nodokļos tā iemaksā vismaz 20 miljonus eiro. Tātad nozares likvidācija novedīs pie neparedzamām sociāli ekonomiskajām sekām, taču siltumnīcas efektu tā nemazinās.Nesen kūdras pārstrādes nozares likteni atkal cēla dienas gaismā. Žurnālists Juris Paiders "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" atgādināja, ka vienai no sekmīgākajām ekonomikas nozarēm valstī draud iznīcība."Tomēr pašlaik šī Latvijas dabiskās specializācijas nozares nākotne ir apdraudēta. Latvijas eirofondofāgus (Eiropas fondu izrijēji) interesē Eiropas Zaļā kursa investīciju plāns apmaiņā pret kūdras ieguves pārtraukšanu piedāvāt 450 miljonus eiro. Izzagt 450 miljonus eiro Eiropas fondu naudas, lai nogalinātu nozari, kura nodrošina 3000 darba vietas daudzos Latvijas novados ārpus Rīgas - šādas izdarības ir jāvērtē kā ekonomiskā diversija pret valsti. Turklāt ekonomiskā diversija tiek piesegta ar skaļiem lozungiem par dabu, klimata pārmaiņām un oglekļa dioksīdu," ir pārliecināts žurnālists.Viņa viedoklim piekrīt arī Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis."Tūtīt teikšu: attīstītajai (!) Eiropas daļai tā saucamais zaļais kurss ir ļoti laba, zināmā mērā – pat ģeniala iniciatīva. Tā ietver ne tikai dabas aizsardzību un cīņu ar klimata pārmaiņām, - tas ir arī instruments Eiropas tirgus aizsardzībai.Taču tas nenozīmē, ka Latvijai akli jāseko šim kursam. Veselai virknei mūsu valdību katastrofāli trūka kompetences un tālredzības, lai to aptvertu. Nopietnas sekas Latvijas ekonomikai un cilvēku labklājības līmenim būs redzamas jau tuvākajā laikā," viņš brīdināja savā lapā Facebook.Ilustrācijai viņš minēja kūdras ieguves nozari, ko, domājams, vajadzēs samazināt par 40% līdz 2030. gadam un pilnībā slēgt līdz 2050. gadam. Pēc tam Latvija zaudēs vairākus tūkstošus darba vietu un miljoniem eiro, bet mēslojumam paredzēto kūdru Eiropai piegādās Baltkrievija un Ukraina."Vai tas ir loģiski, ka viena no zaļākajām valstīm pasaulē visiem spēkiem cenšas kļūt vēl zaļāka? Tikai tāpēc, ka mūsu valdības nevar ieņemt stingru un argumentētu pozīciju – neuzņemties nepanesamas saistības!" uzsvēra Dombrovskis.
https://sputniknewslv.com/20200117/eiropas-zalas-subsidijas-nogalinas-latvijas-tradicionalo-nozari-13068782.html
https://sputniknewslv.com/20210720/brinuma-nebus-kapec-uznemeji-netic-ka-latvijai-atnaks-tie-laiki-17639278.html
https://sputniknewslv.com/20210717/igaunijas-konservatori-uzskata-par-nepratu-un-histeriju-es-klimata-iniciativas--17616694.html
https://sputniknewslv.com/20210713/miljons-eiro-diena-kreditoriem-rimsevics-par-to-ka-valsts-grimst-parados-17563424.html
latvija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
ekonomika, vjačeslavs dombrovskis, latvija, enerģētika
ekonomika, vjačeslavs dombrovskis, latvija, enerģētika
ES tieksme pēc "zaļās ekonomikas" nogalinās kūdras ieguvi Latvijā
Latvijas kūdra jau sen netiek izmantota enerģētikā, taču Eiropas komisiju tas neuztrauc.
RĪGA, 26. jūlijs — Sputnik. Starptautiskā tirdzniecības centra dati liecina, ka 2020. gadā Latvija ieņēmusi pirmo vietu pasaulē kūdras eksporta ziņā, apsteidzot Vāciju, Kanādu un Igauniju, tomēr plaukstošā nozare tuvākajā laikā var iet bojā.
Jau pērn Latvijas kūdras asociācija brīdināja, ka Eiropas zaļā kursa investīciju plāna dēļ Latvija var zaudēt kūdras ieguves un pārstrādes nozari.
2020. gadā Eiropas Komisija publiskoja Eiropas zaļā kursa investīciju plānu, kas paredz finansējumu par pāreju pie videi draudzīgākiem energoresursuem reģioniem, kas vairāk nekā citi atkarīgi no degošo izrakteņu ieguves un izmantošanas. Piemēram, EK apņemas kompensēt darba vietu zaudējumu, radot jaunas un pārprofilējot darba spēku.
Neilgi pirms plāna publikācijas degošo izrakteņu sarakstā tika iekļauta arī enerģētikā izmantojamā kūdra, jo tā veicina siltumnīcas efekta pastiprināšanos.
Tomēr, atgādina asociācija, 95% no Latvijā iegūstamās kūdras tiek izmantoti lauksaimniecībā – kā mēslojums un komposts, tātad to nevar uzskatīt par izrakteni, kas kaitē dabai un klimatam.
Pie tam kūdras ieguves nozarē nodarbināti vairāk nekā 3 tūkstoši cilvēku, pārsvarā – reģionos, un ik gadus nodokļos tā iemaksā vismaz 20 miljonus eiro. Tātad nozares likvidācija novedīs pie neparedzamām sociāli ekonomiskajām sekām, taču siltumnīcas efektu tā nemazinās.
Nesen kūdras pārstrādes nozares likteni atkal cēla dienas gaismā. Žurnālists Juris Paiders
"Neatkarīgajā Rīta Avīzē" atgādināja, ka vienai no sekmīgākajām ekonomikas nozarēm valstī draud iznīcība.
"Tomēr pašlaik šī Latvijas dabiskās specializācijas nozares nākotne ir apdraudēta. Latvijas eirofondofāgus (Eiropas fondu izrijēji) interesē Eiropas Zaļā kursa investīciju plāns apmaiņā pret kūdras ieguves pārtraukšanu piedāvāt 450 miljonus eiro. Izzagt 450 miljonus eiro Eiropas fondu naudas, lai nogalinātu nozari, kura nodrošina 3000 darba vietas daudzos Latvijas novados ārpus Rīgas - šādas izdarības ir jāvērtē kā ekonomiskā diversija pret valsti. Turklāt ekonomiskā diversija tiek piesegta ar skaļiem lozungiem par dabu, klimata pārmaiņām un oglekļa dioksīdu," ir pārliecināts žurnālists.
Viņa viedoklim piekrīt arī Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.
"Tūtīt teikšu: attīstītajai (!) Eiropas daļai tā saucamais zaļais kurss ir ļoti laba, zināmā mērā – pat ģeniala iniciatīva. Tā ietver ne tikai dabas aizsardzību un cīņu ar klimata pārmaiņām, - tas ir arī instruments Eiropas tirgus aizsardzībai.
Taču tas nenozīmē, ka Latvijai akli jāseko šim kursam. Veselai virknei mūsu valdību katastrofāli trūka kompetences un tālredzības, lai to aptvertu. Nopietnas sekas Latvijas ekonomikai un cilvēku labklājības līmenim būs redzamas jau tuvākajā laikā," viņš brīdināja savā lapā Facebook.
Ilustrācijai viņš minēja kūdras ieguves nozari, ko, domājams, vajadzēs samazināt par 40% līdz 2030. gadam un pilnībā slēgt līdz 2050. gadam. Pēc tam Latvija zaudēs vairākus tūkstošus darba vietu un miljoniem eiro, bet mēslojumam paredzēto kūdru Eiropai piegādās Baltkrievija un Ukraina.
"Vai tas ir loģiski, ka viena no zaļākajām valstīm pasaulē visiem spēkiem cenšas kļūt vēl zaļāka? Tikai tāpēc, ka mūsu valdības nevar ieņemt stingru un argumentētu pozīciju – neuzņemties nepanesamas saistības!" uzsvēra Dombrovskis.
