https://sputniknewslv.com/20220102/krievija-pabalsta-ukrainas-ekonomiku-19871766.html
Krievija pabalsta Ukrainas ekonomiku
Krievija pabalsta Ukrainas ekonomiku
Sputnik Latvija
Ukrainā atkal konstatēta kārtējā "nodevība": noskaidrojies, ka ogļu imports novembrī vērtības izteiksmē 2,6 reizes pieaudzis salīdzinājumā ar 2020. gada... 02.01.2022, Sputnik Latvija
2022-01-02T18:05+0200
2022-01-02T18:05+0200
2022-01-02T18:05+0200
viedoklis
krievija
ukraina
ekonomika
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/401/90/4019027_1:0:1400:787_1920x0_80_0_0_51cfe2c17b987c6e912b9ad488850553.jpg
Tas notiek pēc Kijevas režīma bezgalīgajiem stāstiem par neskaitāmām sauskravas kuģu karavānām ar ogļu pilnām tilpnēm, kas vago pasaules okeāna plašumus Ukrainas ostu virzienā. Protams, tie nāk no ASV, Austrālijas un citām Ukrainai draudzīgajām valstīm. Par atklājumu ogļu piegādēs portālā RIA Novosti stāsta Valērijs Mihailovs.Novembrī Ukraina importējusi vairāk nekā 1,7 miljonus tonnu ogļu par 328 miljoniem dolāru. interesanti, ka pērngad novembrī importa apjoms bija mazāks – nepilni 1,6 miljoni tonnu, taču valstij izmaksāja 126 miljonus. Proti, tonna ogļu gada laikā kļuvusi 2,3 reizes dārgāka – no 81 līdz 189 dolāriem.Ogļu piegādes apjoms no Krievijas salīdzinājumā ar pērnā gada novembra rādītājiem gandrīz nav mainījies: 1,053 tūkstoši pret 1,058 tūkstošiem tonnu. Toties tagad Krievijas uzņēmumi no ukraiņu pircējiem saņēmuši 2,4 reizes vairāk naudas: 197 miljonus (pērn – 83 miljoni dolāru).Vēl viens interesants fakts: jau oktobra beigās Krievijas Ekonomikas attīstības ministrija vēstīja, ka augošā iekšzemes patēriņa kontekstā enerģētisko ogļu piegādes Ukrainai tiks pārtrauktas no 1. novembra. Toties aizliegums neattiecas uz koksu. To apstiprināja arī Ukrainas parlamenta komitejas priekšsēdētājs Andrejs Geruss: "No 1. novembra Krievijas Federācija aptur enerģētisko ogļu piegādes Ukrainai. Runa ir par A markas oglēm (antracītu) un P markas oglēm. Tādas ogles ieveda kompānija "DTEK" (Luganskas TEC, Krivorožskas TES). "Donbassenergo" (Slavjanskas TES) un "TehNova" (Darņickas TEX, Sumskas TEC, Čerņigovas TEC)."Tomēr faktiski enerģētiskās ogles Ukrainai tika piegādātas, vismaz pēc Ukrainas muitas datiem. Tiesa, kopapjomā enerģētisko ogļu piegādes sastādīja apmēram piekto daļu fiziskā apjoma un vēl mazāk – vērtības ziņā. Tomēr bija. Iespējams, tas saistīts ar iepriekš ievesto ogļu atliktu atmuitošanu vai ar piegādes noslēgumu saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem. Ja šis pieņēmums ir pareizs, jau decembrī enerģētisko ogļu piegādes no Krievijas, acīmredzot, netiks fiksētas, un enerģētiķi Ukrainā būs spiesti segt vajadzības ar Ukrainā iegūto ogļu un "draudzīgu" valstu piegāžu palīdzību.Izskatās, ka tā apmēram notiks. Lai nu kā, ogļu krājumi Luganskas TES (TES Sčastje ciemā, ko 2014. gadā nomīnēja ukraiņu kaujinieki no bataljona "Aidar") pakāpeniski saruka, līdz decembra sākumā izsīka pavisam. Luganskas TES ir labs indikators. Ogles tai var piegādāt Luganskas vai Doņeckas tautas republikas (taču piegādes jau 2017. gadā bloķēja pati Ukraina, saraujot ekonomiskos sakarus ar nekontrolētajām teritorijām) vai Krievija. Lieta tāda, ka dzelzceļa atzarojums, kas ved uz šo TES, savienots ar Ukrainas dzelzceļu tīklu caur Luganskas un Doņeckas tautas republikām. Astoņus gadus ilgajā "karā ar Krieviju" Kijeva nav uzskatījusi par vajadzīgu uzbūvēt dažus desmitus kilometru garu atzarojumu, kas savienotu Luganskas TES ar Ukrainas dzelzceļu tīklu apkārt neatzītajām republikām. Laikam jau bija pārliecināts, ka "agresors" vienmēr sagādās ogles. Galu galā Ukrainas valdība un regulators nesen bija spiests steigšus lemt par Luganskas TES pārbūvi, padarot to piemērotu gāzei, jo citādi visi Luganskas apgabala ziemeļaustrumi varēja uz nenoteiktu laiku palikt bez elektrības.Kāda būs elektroenerģijas pašizmaksa, ja to ražos no gāzes, ko rūpniecības uzņēmumiem Ukrainā piegādā jau par 2,7 (!) dolāriem par kubikmetru? Tas jau ir cits jautājums.Tomēr Ukrainas vadība noskaņota varen optimistiski un stāsta, ka pašmāju ieguve un imports atliku likām sedz pašreizējo ogļu patēriņu TES un TEC, tāpēc varot pat radīt ogļu uzkrājumus. Tamlīdzīgs apgalvojums raisa veselu virkni jautājumu. Pirmkārt, lai arī patlaban valsts cenšas palielināt pašmāju ogļu ieguvi, ņemot vērā draudus palikt ziemā bez elektrības, ogļu ieguves uzņēmumi tik un tā joprojām samazina ieguvi, pat salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Otrkārt, runājot par ogļu patēriņu, premjerministrs Šmigals atsaucas uz periodu, kad nebija sala, toties elektroenerģiju piegādāja Baltkrievija. Taču galvenais – treškārt – cik izmaksās imports no "draudzīgām" valstīm, kas nomainīs importu no "agresorvalsts".Tonna ogļu no Krievijas ukraiņiem novembrī vidēji izmaksāja 187 dolārus, tonna ogļu no ASV – 265 dolārus, no Austrālijas – 389 dolārus. Proti, aizvietojot Krievijas ogles ar demokrātiskajām oglēm no Amerikas un Austrālijas, izdevumi dubultosies. Skaidrs, ka Ukraina ir bagāta valsts un var atļauties iepirkt arī lokomotīves no ASV un helikopterus no Francijas pusotru vai divas reizes dārgāk nekā tirgū. Tikai arī elektroenerģija, kuras cena Ukrainā tagad svārstās ap 0,12 eiro par kilovatstundu, maksās pavisam citu naudu. Pirms dažiem mēnešiem Ukrainas enerģētikas ministrs Germans Galuščenko prognozēja, ka ziemas sezonas vajadzībām Ukrainai vajag importēt 3,5 miljonus tonnu ogļu, kas siltumģenerācijai izmaksās vairāk nekā pusmiljardu dolāru. Tagadējos apstākļos par to pašu apjomu vajadzēs samaksāt miljardu. Tas vēl kaut kur jāatrod. Un vēl nav zināms, vai ar 3,5 miljoniem tonnu pietiks.Ir arī viena labā ziņa. Viss iepriekš minētais attiecas uz enerģētiskajām oglēm, tātad – uz Ukrainas enerģētiķiem. Toties metalurģija valstī, acīmredzot, turpinās darbu, lielā mērā pateicoties Krievijas izejvielām. Ja tiktu slēgtas arī koksa piegādes no Krievijas, Ukrainā apstātos liela daļa metalurģijas, un tas ir viens no galvenajiem valūtas ieguvējiem. Tātad Ukrainai nāktos pateikties "agresoram", kurš vēl aizvien atbalsta vienu no galvenajām nozarēm Ukrainas ekonomikā.
https://sputniknewslv.com/20211206/pagaidam--ata-ata-rietumi-atteikusies-karot-par-ukrainu-19489766.html
https://sputniknewslv.com/20211130/vai-asv-juras-kara-speku-eskadras-kugi-ir-gatavi-karot-par-ukrainu-19413140.html
https://sputniknewslv.com/20211125/eiropa-ziema-meginas-dzivot-bez-elektribas-19347961.html
https://sputniknewslv.com/20211125/liels-trieciens-polija-prognoze-ukrainai-jaunus-teritorialos-zaudejumus-19347814.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
krievija, ukraina, ekonomika
krievija, ukraina, ekonomika
Krievija pabalsta Ukrainas ekonomiku
Ukrainā atkal konstatēta kārtējā "nodevība": noskaidrojies, ka ogļu imports novembrī vērtības izteiksmē 2,6 reizes pieaudzis salīdzinājumā ar 2020. gada novembri. Lielāko daļu no kopējā apjoma piegādājusi Krievija.
Tas notiek pēc Kijevas režīma bezgalīgajiem stāstiem par neskaitāmām sauskravas kuģu karavānām ar ogļu pilnām tilpnēm, kas vago pasaules okeāna plašumus Ukrainas ostu virzienā. Protams, tie nāk no ASV, Austrālijas un citām Ukrainai draudzīgajām valstīm. Par atklājumu ogļu piegādēs portālā RIA Novosti stāsta Valērijs Mihailovs. Novembrī Ukraina importējusi vairāk nekā 1,7 miljonus tonnu ogļu par 328 miljoniem dolāru. interesanti, ka pērngad novembrī importa apjoms bija mazāks – nepilni 1,6 miljoni tonnu, taču valstij izmaksāja 126 miljonus. Proti, tonna ogļu gada laikā kļuvusi 2,3 reizes dārgāka – no 81 līdz 189 dolāriem.
Ogļu piegādes apjoms no Krievijas salīdzinājumā ar pērnā gada novembra rādītājiem gandrīz nav mainījies: 1,053 tūkstoši pret 1,058 tūkstošiem tonnu. Toties tagad Krievijas uzņēmumi no ukraiņu pircējiem saņēmuši 2,4 reizes vairāk naudas: 197 miljonus (pērn – 83 miljoni dolāru).
Vēl viens interesants fakts: jau oktobra beigās Krievijas Ekonomikas attīstības ministrija vēstīja, ka augošā iekšzemes patēriņa kontekstā enerģētisko ogļu piegādes Ukrainai
tiks pārtrauktas no 1. novembra. Toties aizliegums neattiecas uz koksu. To apstiprināja arī Ukrainas parlamenta komitejas priekšsēdētājs Andrejs Geruss: "No 1. novembra Krievijas Federācija aptur enerģētisko ogļu piegādes Ukrainai. Runa ir par A markas oglēm (antracītu) un P markas oglēm. Tādas ogles ieveda kompānija "DTEK" (Luganskas TEC, Krivorožskas TES). "Donbassenergo" (Slavjanskas TES) un "TehNova" (Darņickas TEX, Sumskas TEC, Čerņigovas TEC)."
Tomēr faktiski enerģētiskās ogles Ukrainai tika piegādātas, vismaz pēc Ukrainas muitas datiem. Tiesa, kopapjomā enerģētisko ogļu piegādes sastādīja apmēram piekto daļu fiziskā apjoma un vēl mazāk – vērtības ziņā. Tomēr bija. Iespējams, tas saistīts ar iepriekš ievesto ogļu atliktu atmuitošanu vai ar piegādes noslēgumu saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem. Ja šis pieņēmums ir pareizs, jau decembrī enerģētisko ogļu piegādes no Krievijas, acīmredzot, netiks fiksētas, un enerģētiķi Ukrainā būs spiesti segt vajadzības ar Ukrainā iegūto ogļu un "draudzīgu" valstu piegāžu palīdzību.
Izskatās, ka tā apmēram notiks. Lai nu kā, ogļu krājumi Luganskas TES (TES Sčastje ciemā, ko 2014. gadā
nomīnēja ukraiņu kaujinieki no bataljona "Aidar") pakāpeniski saruka, līdz decembra sākumā izsīka pavisam. Luganskas TES ir labs indikators. Ogles tai var piegādāt Luganskas vai Doņeckas tautas republikas (taču piegādes jau 2017. gadā bloķēja pati Ukraina, saraujot ekonomiskos sakarus ar nekontrolētajām teritorijām) vai Krievija. Lieta tāda, ka dzelzceļa atzarojums, kas ved uz šo TES, savienots ar Ukrainas dzelzceļu tīklu caur Luganskas un Doņeckas tautas republikām. Astoņus gadus ilgajā "karā ar Krieviju" Kijeva nav uzskatījusi par vajadzīgu uzbūvēt dažus desmitus kilometru garu atzarojumu, kas savienotu Luganskas TES ar Ukrainas dzelzceļu tīklu apkārt neatzītajām republikām. Laikam jau bija pārliecināts, ka "agresors" vienmēr sagādās ogles. Galu galā Ukrainas valdība un regulators nesen bija spiests steigšus lemt par Luganskas TES pārbūvi, padarot to piemērotu gāzei, jo citādi visi Luganskas apgabala ziemeļaustrumi varēja uz nenoteiktu laiku palikt bez elektrības.
Kāda būs elektroenerģijas pašizmaksa, ja to ražos no gāzes, ko rūpniecības uzņēmumiem Ukrainā
piegādā jau par 2,7 (!) dolāriem par kubikmetru? Tas jau ir cits jautājums.
Tomēr Ukrainas vadība noskaņota varen optimistiski un
stāsta, ka pašmāju ieguve un imports atliku likām sedz pašreizējo ogļu patēriņu TES un TEC, tāpēc varot pat radīt ogļu uzkrājumus. Tamlīdzīgs apgalvojums raisa veselu virkni jautājumu. Pirmkārt, lai arī patlaban valsts cenšas palielināt pašmāju ogļu ieguvi, ņemot vērā draudus palikt ziemā bez elektrības, ogļu ieguves uzņēmumi tik un tā joprojām samazina ieguvi, pat salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Otrkārt, runājot par ogļu patēriņu, premjerministrs Šmigals atsaucas uz periodu, kad nebija sala, toties elektroenerģiju piegādāja Baltkrievija. Taču galvenais – treškārt – cik izmaksās imports no "draudzīgām" valstīm, kas nomainīs importu no "agresorvalsts".
Tonna ogļu no Krievijas ukraiņiem novembrī vidēji izmaksāja 187 dolārus, tonna ogļu no ASV – 265 dolārus, no Austrālijas – 389 dolārus. Proti, aizvietojot Krievijas ogles ar demokrātiskajām oglēm no Amerikas un Austrālijas, izdevumi dubultosies. Skaidrs, ka Ukraina ir bagāta valsts un var atļauties iepirkt arī lokomotīves no ASV un helikopterus no Francijas pusotru vai divas reizes dārgāk nekā tirgū. Tikai arī elektroenerģija, kuras cena Ukrainā tagad svārstās ap 0,12 eiro par kilovatstundu, maksās pavisam citu naudu. Pirms dažiem mēnešiem Ukrainas enerģētikas ministrs Germans Galuščenko
prognozēja, ka ziemas sezonas vajadzībām Ukrainai vajag importēt 3,5 miljonus tonnu ogļu, kas siltumģenerācijai izmaksās vairāk nekā pusmiljardu dolāru. Tagadējos apstākļos par to pašu apjomu vajadzēs samaksāt miljardu. Tas vēl kaut kur jāatrod. Un vēl nav zināms, vai ar 3,5 miljoniem tonnu pietiks.
Ir arī viena labā ziņa. Viss iepriekš minētais attiecas uz enerģētiskajām oglēm, tātad – uz Ukrainas enerģētiķiem. Toties metalurģija valstī, acīmredzot, turpinās darbu, lielā mērā pateicoties Krievijas izejvielām. Ja tiktu slēgtas arī koksa piegādes no Krievijas, Ukrainā apstātos liela daļa metalurģijas, un tas ir viens no galvenajiem valūtas ieguvējiem. Tātad Ukrainai nāktos pateikties "agresoram", kurš vēl aizvien atbalsta vienu no galvenajām nozarēm Ukrainas ekonomikā.
