https://sputniknewslv.com/20211125/eiropa-ziema-meginas-dzivot-bez-elektribas-19347961.html
Eiropa ziemā mēģinās dzīvot bez elektrības
Eiropa ziemā mēģinās dzīvot bez elektrības
Sputnik Latvija
Ja sāksies cikliskie atslēgumi, tie ne tikai pamatīgi gaisinās mītu par bagāto Eiropu, bet arī liks uzdot jautājumu par eirobirokrātu pārvaldes efektivitāti. 25.11.2021, Sputnik Latvija
2021-11-25T16:22+0200
2021-11-25T16:22+0200
2021-11-25T16:22+0200
viedoklis
krievija
ukraina
francija
ziemeļu straume 2
gazprom
naftas tirgus
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/867/60/8676076_0:98:1920:1178_1920x0_80_0_0_98c1764ebaa16f55b0d41642e3bc5a76.jpg
Eiropā pavisam nopietni runā par elektroenerģijas ciklisku atslēgumu iespēju ziemā, ja tā būs auksta.Citu starpā par risku pastāstīja lielās izejvielu treideru kompānijas "Trafigura" direktors Džeremijs Veirs: "Atklāti sakot, tagad mums gāzes nepietiek. Mēs neveidojam krājumus ziemas periodā. Tāpēc pastāv reālas bažas: ja ziema būs auksta, Eiropā var sākties elektroenerģijas atslēgšana."Protams, tagadējā paaudze Eiropā diezin vai pat teorētiski pazīstama ar cikliskajiem atslēgumiem. No vienas puses, pārsteidz ātrums, kādā bagātā, taču maksimāli birokratizētā Eiropas Savienība nošļukusi līdz tādām perspektīvām. No otras, - eiropieši ar ziloņa grācijas cienīgām darbībām enerģētikas tirgū tādu scenāriju tuvināja. Kārtējo reizi pierādīts, ka ES birokrātija var būt ļoti efektīva. Taču, domājams, diezin vai bija plānots, ka ogļu un dažviet – arī atomenerģijas izmantošanas ierobežojumi raisīs cikliskos atslēgumus, portālā RIA Novosti stāsta Valērijs Mihailovs.Visi jau sen pieraduši pie runām par iespējamiem cikliskiem elektroenerģijas padeves pārtraukumiem Ukrainā. Nesen, starp citu, par to ierunājās Odesas mērs Truhanovs, pirms viņa – Kijevas mērs Kličko. Turklāt iepriekšējās problēmas Ukrainā izcēlās salīdzinoši nesen – 2014./15. gada ziemā.Šī gada septembrī ar cikliskajiem atslēgumiem saskārās Ķīna, kas strauji samazināja ogļu ieguvi, sekojot zaļās energopārejas ideoloģijai. Tiesa, biedri Ķīnā ātri palielināja gan ieguvi, gan importu un pārsvarā tika galā ar problēmu līdz novembra vidum.Novembrī enerģētiskā krīze ar cikliskajiem atslēgumiem sasniedza Kazahstānu un DĀR. Tiesa, te iemesli bija citi. Kazahstānā – apmātība ar kriptovalūtas ieguvi, bet DĀR – elektrības ģenerācijas sistēmas pakāpeniska nolietošanās un avārijas remonti daļā no tās.Taču diezin vai kādam pirms pieciem gadiem būtu kaut vai sapņos rādījies, ka tas var notikt Eiropā.Taču tā saucamā ES Trešā enerģētikas pakotne, vispārējs investīciju sarukums ogļūdeņražu atradņu izlūkošanas un ieguves jomā zaļās histērijas fonā, auksta ziema un karsta vasara, ko piedevām pavadīja ilgstoši bezvēja periodi Eiropā ir radījuši jaunu realitāti ar agrāk neredzētām dabasgāzes cenām un deficītu. Un, protams, nopietnu elektrības ražošanas atkarību no gāzes."Ziemeļu straumes 2" sertifikācijas apturēšanas rezultātā gāzes cenas Eiropā atgriezās pie tūkstoš dolāriem par tūkstoš kubikmetriem. Gāzes cenu strauji lēcieni šoruden sagādāja grūtības tirgus dalībniekiem, atzina jau pieminētais Veirs. "Rezultātā tirgus gandrīz nespēja normāli strādāt," viņš atgādināja. Saglabājas arī naftas deficīts, investīciju trūkums nozīmē, ka ļoti iespējama "trīsciparu cena", proti, no 100 dolāriem par barelu. Brent šķirnes naftas cena mazliet pārsniedz 81 dolāru, lai arī gada sākumā bija apmēram 50.Tātad patiesībā pagaidām Eiropai nav nekādu varavīkšņainu perspektīvu. SDG pārsvarā izpērk Ķīna un citas Dienvidaustrumāzijas valstis, lielos apjomos un teju vai par katru cenu. Krātuves Eiropā aizpildītas par nepilniem 73% un mēneša laikā rezerves sarukušas gandrīz par pieciem procentpunktiem. Bet ziema nemaz vēl nav sākusies. Starp citu, pērn šajā periodā krājumi sasniedza 93%.Pie tam eiropiešiem mostas kaut kādas aizdomas. "Gazprom" nevēlēšanās rezervēt papildu jaudas, lai palielinātu vai vismaz uzturētu tagadējā līmenī gāzes tranzītu caur Ukrainu un Poliju, raisīja diskusijas par to, vai tāds lēmums nav saistīts ar kavēkļiem "Ziemeļu straumes 2" startā. Par to stāsta arī ES Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) nesenā atskaite. Neviens atklāti neapgalvo, ka nebūs nekāda būtiska gāzes piegādes apjomu pieauguma līdz "Ziemeļu straumes 2" ekspluatācijas sākumam, taču ir zināmi mājieni par to, ka Eiropā to saprot.Ja sāksies cikliskie atslēgumi, tie ne tikai pamatīgi gaisinās mītu par bagāto Eiropu, bet arī liks uzdot jautājumu par eirobirokrātu pārvaldes efektivitāti. Nav nekādu šaubu: ja kaut kas atgadīsies, viss Eiropas propagandas spēks gāzīsies pār Krieviju ar pārmetumiem par elektrības atslēgšanu – tā neesot piegādājusi pietiekami daudz gāzes. Tomēr gan elektrības atslēgumi, gan iespējamie strīdi ES dalībvalstu starpā, kad katra valsts pieņems lēmumus savu patērētāju interesēs (kā tas jau gadījās pandēmijas sākumā) radīs gaužām nepievilcīgu ainu. Un to būs grūti slēpt no vietējiem vēlētājiem pat aiz pārmetumiem Maskavai.Šajā kontekstā vērts vēl pievērsties histērijai par Krievijas un Ukrainas iespējamo militāro sadursmi. Labi, lai jau to izpūstu tikai Vašingtonā, bet procesā aktīvi iesaistījusies arī Francija un Vācija. Bet ES vadošo valstu valdībai jau nu vajadzētu gan padomāt, kas notiks ar Eiropu un tās mājsaimniecībām, ja ASV tomēr izdosies uzrīdīt Ukrainu neatzītajām Donbasa republikām un izprovocēt karu. Tādos apstākļos var gadīties vēl ļaunāk: gāzes politisku (sankcijas) un/vai tehnisku (piemēram, Ukrainas GTS bojājumi) iemeslu dēļ Eiropā var nepietikt pat mājokļu apkurei.
https://sputniknewslv.com/20211121/palidziet-pardzivot-ziemu-vac-parakstus-par-nodokla-samazinasanu-elektribai-un-gazei-19293548.html
https://sputniknewslv.com/20211119/eiropa-apstadinajusi-ziemelu-straumi-2-un-uzskruvejusi-sev-cenas-19267339.html
https://sputniknewslv.com/20211107/zinatnieks-bridina-tuvojas-nopietna-katastrofa-19097192.html
https://sputniknewslv.com/20211025/gaze-un-fiksacija-eiropas-savienibas-lideri-atkal-neko-nav-dzirdejusi-18931365.html
francija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
krievija, ukraina, francija, ziemeļu straume 2, gazprom, naftas tirgus
krievija, ukraina, francija, ziemeļu straume 2, gazprom, naftas tirgus
Eiropa ziemā mēģinās dzīvot bez elektrības
Ja sāksies cikliskie atslēgumi, tie ne tikai pamatīgi gaisinās mītu par bagāto Eiropu, bet arī liks uzdot jautājumu par eirobirokrātu pārvaldes efektivitāti.
Eiropā pavisam nopietni runā par elektroenerģijas ciklisku atslēgumu iespēju ziemā, ja tā būs auksta.
Citu starpā par risku pastāstīja lielās izejvielu treideru kompānijas "Trafigura" direktors Džeremijs Veirs: "Atklāti sakot, tagad mums gāzes nepietiek. Mēs neveidojam krājumus ziemas periodā. Tāpēc pastāv reālas bažas: ja ziema būs auksta, Eiropā var sākties elektroenerģijas atslēgšana."
Protams, tagadējā paaudze Eiropā diezin vai pat teorētiski pazīstama ar cikliskajiem atslēgumiem. No vienas puses, pārsteidz ātrums, kādā bagātā, taču maksimāli birokratizētā Eiropas Savienība nošļukusi līdz tādām perspektīvām. No otras, - eiropieši ar ziloņa grācijas cienīgām darbībām enerģētikas tirgū tādu scenāriju tuvināja. Kārtējo reizi pierādīts, ka ES birokrātija var būt ļoti efektīva. Taču, domājams, diezin vai bija plānots, ka ogļu un dažviet – arī atomenerģijas izmantošanas ierobežojumi raisīs cikliskos atslēgumus, portālā RIA Novosti stāsta Valērijs Mihailovs. Visi jau sen pieraduši pie runām par iespējamiem cikliskiem elektroenerģijas padeves pārtraukumiem Ukrainā. Nesen, starp citu, par to
ierunājās Odesas mērs Truhanovs, pirms viņa – Kijevas mērs Kličko. Turklāt iepriekšējās problēmas Ukrainā izcēlās salīdzinoši nesen – 2014./15. gada ziemā.
Šī gada septembrī ar cikliskajiem atslēgumiem saskārās Ķīna, kas strauji samazināja ogļu ieguvi, sekojot zaļās energopārejas ideoloģijai. Tiesa, biedri Ķīnā ātri palielināja gan ieguvi, gan importu un pārsvarā tika galā ar problēmu līdz novembra vidum.
Novembrī enerģētiskā krīze ar cikliskajiem atslēgumiem sasniedza Kazahstānu un DĀR. Tiesa, te iemesli bija citi. Kazahstānā –
apmātība ar kriptovalūtas ieguvi, bet DĀR – elektrības ģenerācijas sistēmas pakāpeniska nolietošanās un avārijas remonti daļā no tās.
Taču diezin vai kādam pirms pieciem gadiem būtu kaut vai sapņos rādījies, ka tas var notikt Eiropā.
Taču tā saucamā ES Trešā enerģētikas pakotne, vispārējs investīciju sarukums ogļūdeņražu atradņu izlūkošanas un ieguves jomā zaļās histērijas fonā, auksta ziema un karsta vasara, ko piedevām pavadīja ilgstoši bezvēja periodi Eiropā ir radījuši jaunu realitāti ar agrāk neredzētām dabasgāzes cenām un deficītu. Un, protams, nopietnu elektrības ražošanas atkarību no gāzes.
"Ziemeļu straumes 2" sertifikācijas apturēšanas rezultātā gāzes cenas Eiropā atgriezās pie tūkstoš dolāriem par tūkstoš kubikmetriem. Gāzes cenu strauji lēcieni šoruden sagādāja grūtības tirgus dalībniekiem, atzina jau pieminētais Veirs. "Rezultātā tirgus gandrīz nespēja normāli strādāt," viņš atgādināja. Saglabājas arī naftas deficīts, investīciju trūkums nozīmē, ka ļoti iespējama "trīsciparu cena", proti, no 100 dolāriem par barelu. Brent šķirnes naftas cena mazliet pārsniedz 81 dolāru, lai arī gada sākumā bija apmēram 50.
Tātad patiesībā pagaidām Eiropai nav nekādu varavīkšņainu perspektīvu. SDG pārsvarā izpērk Ķīna un citas Dienvidaustrumāzijas valstis, lielos apjomos un teju vai par katru cenu. Krātuves Eiropā aizpildītas par nepilniem 73% un mēneša laikā rezerves
sarukušas gandrīz par pieciem procentpunktiem. Bet ziema nemaz vēl nav sākusies. Starp citu, pērn šajā periodā krājumi sasniedza 93%.
Pie tam eiropiešiem mostas kaut kādas aizdomas. "Gazprom" nevēlēšanās rezervēt papildu jaudas, lai palielinātu vai vismaz uzturētu tagadējā līmenī gāzes tranzītu caur Ukrainu un Poliju, raisīja diskusijas par to, vai tāds lēmums nav saistīts ar kavēkļiem "Ziemeļu straumes 2" startā. Par to stāsta arī ES Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) nesenā atskaite. Neviens atklāti neapgalvo, ka nebūs nekāda būtiska gāzes piegādes apjomu pieauguma līdz "Ziemeļu straumes 2" ekspluatācijas sākumam, taču ir zināmi mājieni par to, ka Eiropā to saprot.
Ja sāksies cikliskie atslēgumi, tie ne tikai pamatīgi gaisinās mītu par bagāto Eiropu, bet arī liks uzdot jautājumu par eirobirokrātu pārvaldes efektivitāti. Nav nekādu šaubu: ja kaut kas atgadīsies, viss Eiropas propagandas spēks gāzīsies pār Krieviju ar pārmetumiem par elektrības atslēgšanu – tā neesot piegādājusi pietiekami daudz gāzes. Tomēr gan elektrības atslēgumi, gan iespējamie strīdi ES dalībvalstu starpā, kad katra valsts pieņems lēmumus savu patērētāju interesēs (kā tas jau gadījās pandēmijas sākumā) radīs gaužām nepievilcīgu ainu. Un to būs grūti slēpt no vietējiem vēlētājiem pat aiz pārmetumiem Maskavai.
Šajā kontekstā vērts vēl pievērsties histērijai par Krievijas un Ukrainas iespējamo militāro sadursmi. Labi, lai jau to izpūstu tikai Vašingtonā, bet procesā aktīvi iesaistījusies arī Francija un Vācija. Bet ES vadošo valstu valdībai jau nu vajadzētu gan padomāt, kas notiks ar Eiropu un tās mājsaimniecībām, ja ASV tomēr izdosies uzrīdīt Ukrainu neatzītajām Donbasa republikām un izprovocēt karu. Tādos apstākļos var gadīties vēl ļaunāk: gāzes politisku (sankcijas) un/vai tehnisku (piemēram, Ukrainas GTS bojājumi) iemeslu dēļ Eiropā var nepietikt pat mājokļu apkurei.
