https://sputniknewslv.com/20211220/nato-generalsekretars-iebilst-pret-konferenci-ar-krieviju-par-ietekmes-sferam-19689752.html
NATO ģenerālsekretārs iebilst pret konferenci ar Krieviju par ietekmes sfērām
NATO ģenerālsekretārs iebilst pret konferenci ar Krieviju par ietekmes sfērām
Sputnik Latvija
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs negatīvi novērtēja ieceri organizēt apspriedi ar Krieviju par ietekmes sfērām. 20.12.2021, Sputnik Latvija
2021-12-20T17:20+0200
2021-12-20T17:20+0200
2021-12-20T17:20+0200
politika
nato
krievija
dmitrijs peskovs
marija zaharova
ukraina
stoltenbergs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/508/22/5082257_0:0:3024:1702_1920x0_80_0_0_7aadb04c9d11da19d0cd15976c1cf379.jpg
RĪGA, 20. decembris — Sputnik. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs noraidījis ideju par dialogu ar Krieviju ietekmes sfēru jautājumā, vēsta RIA Novosti.Iepriekš Stoltenbergs, jautāts par Ukrainas izredzēm iestāties aliansē, paziņoja, ka Maskavai neesot tiesību uz savu "ietekmes sfēru".Tā vietā ģenerālsekretārs atbalstītu sarunu ar Krieviju par uzticības stiprināšanu, bruņojuma kontroli, mācību pārskatāmību un spriedzes mazināšanu.Rietumu politiķi bieži runā par "Krievijas agresiju". Apsūdzības skar gan politiku, gan ekonomiku – sak, it kā Maskavas kaitīgās darbības, viņuprāt, ietekmē Ukrainu, Eiropas Savienību, NATO darbību, kā arī ASV.Krievija jau vairākkārt atspēkojusi šos izteikumus un saistījusi tos ar Ziemeļatlantijas alianses vēlmi izvietot lielāku skaitu militārās tehnikas pie Krievijas robežām, kā arī lobēt savas intereses. Prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atgādināja, ka valsts pārvieto bruņotos spēkus savā teritorijā un pēc saviem ieskatiem – tas nevienu neapdraud un nevarētu radīt nekādu satraukumu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins forumā "Russia calls" novembra beigās paziņoja, ka bruņojuma dislokācija Ukrainas teritorijā būs sarkanā līnija Maskavas acīs, jo tā kaitē valsts drošībai. Viņš pieprasīja juridiskas drošības garantijas un aicināja sākt pārrunas ar Vašingtonu un tās sabiedrotajiem, lai izstrādātu skaidrus starptautiskos līgumus.Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova atzīmēja, ka par sarkano līniju Krievijas acīs kļūs arī Ukrainas iestāšanās NATO.17. decembrī Ārlietu ministrija publicēja atbilstošos līgumu projektus ar NATO un ASV. Dokumenti izslēdz NATO tālāku paplašināšanos uz austrumiem un Ukrainas iestāšanos aliansē, militārā kontingenta un bruņojuma tālāku izvēršanu ārpus valstīm, kurā tā bija 1997. gada maijā, kā arī atteikšanos no jebkādas NATO militārās darbības Ukrainā, Austrumeiropā, Aizkaukāzā un Centrālāzijā. Bloks apstiprināja, ka saņēmis Krievijas ierosinājumu, un uzsvēra, ka ņems vērā arī Kijevas valdības viedokli.7. decembrī notika Krievijas un ASV prezidentu Vladimira Putina un Džo Baidena saruna slēgtā režīmā. Krievijas valsts vadītājs citastarp atzīmēja, ka pastāv sarkanās līnijas – NATO tālāka virzība uz austrumiem un trieciena bruņojuma dislokācija Ukrainā.Nākamajā dienā Baidens informēja, ka tiek gatavota ASV un NATO vadošo valstu tikšanās ar Krieviju, lai apspriestu Maskavas bažas jautājumā par alianses paplašināšanos un izstrādātu pasākumus spriedzes mazināšanai tās austrumu flangā.
https://sputniknewslv.com/20211219/nato-izvirzija-noteikumu-dialogam-ar-krieviju-19681755.html
https://sputniknewslv.com/20211217/nein-waldermar-ka-merkele-aizliedza-piegadat-ukrainai-nato-brunojumu-19658384.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
nato, krievija, dmitrijs peskovs, marija zaharova , ukraina, stoltenbergs
nato, krievija, dmitrijs peskovs, marija zaharova , ukraina, stoltenbergs
NATO ģenerālsekretārs iebilst pret konferenci ar Krieviju par ietekmes sfērām
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs negatīvi novērtēja ieceri organizēt apspriedi ar Krieviju par ietekmes sfērām.
RĪGA, 20. decembris — Sputnik. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs noraidījis ideju par dialogu ar Krieviju ietekmes sfēru jautājumā, vēsta
RIA Novosti.
Iepriekš Stoltenbergs, jautāts par Ukrainas izredzēm iestāties aliansē, paziņoja, ka Maskavai neesot tiesību uz savu "ietekmes sfēru".
"Ideja par jaunu konferenci, kurā mēs no jauna apspriestu ietekmes zonas, kuru ietvaros lielvalstis varētu kontrolēt to, ko viņu kaimiņi var vai nevar darīt mūsu acīs būtu solis atpakaļ, un tas nepavisam nav pareizais virziens," viņš atzīmēja intervijā avīzei
Journal de Dimanche.
Tā vietā ģenerālsekretārs atbalstītu sarunu ar Krieviju par uzticības stiprināšanu, bruņojuma kontroli, mācību pārskatāmību un spriedzes mazināšanu.
Rietumu politiķi bieži runā par "Krievijas agresiju". Apsūdzības skar gan politiku, gan ekonomiku – sak, it kā Maskavas kaitīgās darbības, viņuprāt, ietekmē Ukrainu, Eiropas Savienību, NATO darbību, kā arī ASV.
Krievija jau vairākkārt atspēkojusi šos izteikumus un saistījusi tos ar Ziemeļatlantijas alianses vēlmi izvietot lielāku skaitu militārās tehnikas pie Krievijas robežām, kā arī lobēt savas intereses. Prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atgādināja, ka valsts pārvieto bruņotos spēkus savā teritorijā un pēc saviem ieskatiem – tas nevienu neapdraud un nevarētu radīt nekādu satraukumu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins forumā "Russia calls" novembra beigās paziņoja, ka bruņojuma dislokācija Ukrainas teritorijā būs sarkanā līnija Maskavas acīs, jo tā kaitē valsts drošībai. Viņš pieprasīja juridiskas drošības garantijas un aicināja sākt pārrunas ar Vašingtonu un tās sabiedrotajiem, lai izstrādātu skaidrus starptautiskos līgumus.
Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova atzīmēja, ka par sarkano līniju Krievijas acīs kļūs arī Ukrainas iestāšanās NATO.
17. decembrī Ārlietu ministrija
publicēja atbilstošos līgumu projektus ar NATO un ASV. Dokumenti izslēdz NATO tālāku paplašināšanos uz austrumiem un Ukrainas iestāšanos aliansē, militārā kontingenta un bruņojuma tālāku izvēršanu ārpus valstīm, kurā tā bija 1997. gada maijā, kā arī atteikšanos no jebkādas NATO militārās darbības Ukrainā, Austrumeiropā, Aizkaukāzā un Centrālāzijā. Bloks apstiprināja, ka saņēmis Krievijas ierosinājumu, un uzsvēra, ka ņems vērā arī Kijevas valdības viedokli.
7. decembrī notika Krievijas un ASV prezidentu Vladimira Putina un Džo Baidena saruna slēgtā režīmā. Krievijas valsts vadītājs citastarp atzīmēja, ka pastāv sarkanās līnijas – NATO tālāka virzība uz austrumiem un trieciena bruņojuma dislokācija Ukrainā.
Nākamajā dienā Baidens informēja, ka tiek gatavota ASV un NATO vadošo valstu tikšanās ar Krieviju, lai apspriestu Maskavas bažas jautājumā par alianses paplašināšanos un izstrādātu pasākumus spriedzes mazināšanai tās austrumu flangā.
