https://sputniknewslv.com/20211220/ka-rumanu-partizani-pentagona-degvielas-krajumus-iznicinajusi-19675057.html
Kā rumāņu "partizāni" Pentagona degvielas krājumus iznīcinājuši
Kā rumāņu "partizāni" Pentagona degvielas krājumus iznīcinājuši
Sputnik Latvija
Ar degvielas zādzībām rūpnieciskā mērogā Rumānija jau labu laiku pirms bruņotā konflikta vājinājusi Pentagona militāro un resursu potenciālu, NATO autoritāti... 20.12.2021, Sputnik Latvija
2021-12-20T15:24+0200
2021-12-20T15:24+0200
2021-12-20T15:24+0200
viedoklis
asv
nato
pentagons
degviela
rumānija
melnā jūra
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/1187/76/11877673_0:156:2983:1833_1920x0_80_0_0_5677ba180aa4afc7bc0eae81d6bebe79.jpg
Lielākajā aviobāzē Rumānijā, kur pastāvīgi dislocēta izlūkošanas un trieciena bezpilota lidaparātu MQ-9 Reaper eskadriļa un pēc rotācijas principa ierodas ASV GKS pilotējamā trieciena aviācija, atklātas degvielas zādzības 2 miljonu dolāru vērtībā. Saskaņā ar amerikāņu cenām (litrs benzīna maksā 98 centus), iznāk apmēram 2 miljoni litru, vesels kravas vilciens – 23 cisternas. Ja rēķināt pēc rumāņu cenām, nozagtās degvielas apjoms ir apmēram par 40% mazāks, portālā Sputnik Armēnija pastāstīja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.Lai nu kā, redzams iespaidīgs ASV un Rumānijas "militārās mijiedarbības" rezultāts Melnās jūras reģionā – konfrontācijas priekšējā līnijā.Pentagons nesen apstiprināja, ka Mihaila Kogelničanu vārdā nosauktajā aviobāzē Rumānijā nozaugts degvielas stratēģiskais krājums 2 miljonu dolār vērtībā. Šeit kopš 2021. gada janvāra pastāvīgi dislocētas ASV GKS lidmašīnas un droni, kā arī 1. kājnieku divīzijas mehanizētais bataljons un helikopteru eskadriļa. Jāpiebilst, ka Rumānijas aizsardzības ministrs Vasile Dinku zādzībā apsūdz amerikāņus – sak, nevērīgi glabājuši, neņemot vērā nacionālo kultūru.ASV un NATO militāro objektu būvdarbos un modernizācijā Rumānijā amerikāņi iegulda simtiem miljonu dolāru. Starp lielākajiem ir pretraķešu aizsardzības Aegis Ashore pozīciju rajons Deveselu un Mihaila Kogelničanu vārdā nosauktā aviobāze 12 km attālumā no Melnās jūras krasta un 400 km no Sevastopoles.Ņemot vērā "nacionālo kultūru", investīciju un arsenālu drošība nav garantēta. Pentagona lidmašīnas, bruņutehnika un dīzeļa ģeneratori var palikt bez degvielas, bet PGA un PRA raķetes – bez elektronikas (tajā ir augsts dārgmetālu saturs). NATO neprognozējamie "dzelži" var vienkārši nogāzties uz galvas kaimiņvalstu – Moldovas un Ukrainas mierīgajiem iedzīvotājiem. Tas ir ļoti iespējams, jo Rumānija pērk Norvēģijas norakstītos F-16 – 32 lidmašīnas par 354 miljoniem eiro un maksā vēl 100 miljonus par loģistiku.Kas vainīgsPretēji Rumānijas aizsardzības ministra domām, amerikāņu izmeklētāji secinājuši, ka dīzeļdegvielu kopš 2017. gada zaguši Rumānijas pilsoņi.Bāze ir integrēta ar Mihaila Kogelničanu vārdā nosauktās starptautiskās lidostas teritoriju, un tas būtiski atviegloja ļaundaru "biznesu". Taču rodas jautājumi ne tikai par drošības pasākumiem militārā objektā. Kādiem mērķiem armijas bāzē uzkrāti milzīgie dīzeļdegvielas krājumi? Gaidāms NATO "Bukarestes devītnieka" tanku pārgājiens uz Maskavu, vai Pentagona plāno ievest Melnajā jūrā visu ASV JKS 5. floti, lai ieņemtu Sevastopoli?Ņemot vērā "Ukrainas problēmu", ko Savienotās Valstis organizēja 2014. gadā, Pentagons pēta iespējas pārvietot papildspēkus uz Austrumeiropu. It kā eskalācijas gadījumam, taču šis sadomātais iegansts patiešām var paātrināt Melnās jūras militarizāciju, vājināt Rumānijas un tās kaimiņa – Moldovas drošību, ko kolektīvie Rietumi patlaban metodiski pārvērš par frontes līniju.Krievijas prezidents Vladimirs Putins tālruņa sarunā ar Lielbritānijas premjeru Borisu Džonsonu 13. decembrī konstatēja, ka NATO valstis sarīkojušas aktīvu militāro Ukrainas teritorijas "apgūšanu" – viņš atgādināja, ka Krievijas drošības apdraudējums kā bumerangs atgriezīsies pie Rietumiem.9. decembrī Krievijas Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs delikāti brīdināja Rumāniju un Poliju, kādā gadījumā tās tiks iznīcinātas vispirms. Cīņas gatavībā ir vairāk nekā 95% starta iekārtu Krievijas sauszemes stratēģiskajos kodolspēkos. Pentagona aktivitāte un ASV precīzā bruņojuma (raķetes, bezpilota lidaparāti, "neredzamie" iznīcinātāji) dislokācija Austrumeiropā apdraud Melnās jūras reģiona valstis vairāk nekā virtuālā "Krievijas agresija".NATO (proti, ASV militārā protektorāta) paplašināšanās uz austrumiem ir bezjēdzīga, tāpat kā paša militārā bloka pastāvēšana. Lai attaisnotu milzīgo budžetu, Briselei un Vašingtonai nākas periodiski sagādāt problēmas kaimiņiem, pēc tam tās gadiem ilgi nerisināt, ciest neizbēgamu sakāvi un "varonīgi" evakuēties "misijas" finišā.Atgādināšu: pēdējos gados NATO apvienotie bruņotie spēki nav izpildījuši nospraustos uzdevumus Afganistānā, Irākā, Lībijā, Sīrijā. Šodien "partneri", cietuši sakāvi cīņā ar talibiem, gatavojas atkārtot "varoņdarbu" Ukrainā un "sabārt" kodollielvalsti. Iespējams, neprātīgā aktivitāte maskē "smadzeņu nāvi", taču ne faktu, ka aliansei nav ne mazāko perspektīvu ne Melnās jūras reģionā, ne citviet pie Krievijas robežām.Lasiet militārā analītiķa Aleksandra Hroļenko kanālu Telegram https://t.me/AKhrolenko
https://sputniknewslv.com/20211021/kremlis-pauz-satraukumu-nato-speku-skaits-baltijas-valstis-un-polija-ir-dubultojies-18884417.html
https://sputniknewslv.com/20211018/pasaulei-draud-katastrofa-asv-izvirzijusas-krievijai-rakesu-ultimatu-18841292.html
https://sputniknewslv.com/20210609/kapec-rumanija-ieperk-asv-pretkugu-raketes-nsm-17088055.html
https://sputniknewslv.com/20211126/trieciens-divos-virzienos-ko-pentagons-iecerejis-pie-krievijas-robezam-19364347.html
rumānija
melnā jūra
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Aleksandrs Hroļenko
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/732/57/7325799_58:3:158:103_100x100_80_0_0_24107f259e3e0b401e38432bac0d70cb.jpg
Aleksandrs Hroļenko
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/732/57/7325799_58:3:158:103_100x100_80_0_0_24107f259e3e0b401e38432bac0d70cb.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Aleksandrs Hroļenko
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/732/57/7325799_58:3:158:103_100x100_80_0_0_24107f259e3e0b401e38432bac0d70cb.jpg
asv, nato, pentagons, degviela, rumānija, melnā jūra
asv, nato, pentagons, degviela, rumānija, melnā jūra
Kā rumāņu "partizāni" Pentagona degvielas krājumus iznīcinājuši
Ar degvielas zādzībām rūpnieciskā mērogā Rumānija jau labu laiku pirms bruņotā konflikta vājinājusi Pentagona militāro un resursu potenciālu, NATO autoritāti un ASV sabiedroto – Melnās jūras reģiona valstu – reputāciju.
Lielākajā aviobāzē Rumānijā, kur pastāvīgi dislocēta izlūkošanas un trieciena bezpilota lidaparātu MQ-9 Reaper eskadriļa un pēc rotācijas principa ierodas ASV GKS pilotējamā trieciena aviācija, atklātas degvielas zādzības 2 miljonu dolāru vērtībā. Saskaņā ar amerikāņu cenām (litrs benzīna maksā 98 centus), iznāk apmēram 2 miljoni litru, vesels kravas vilciens – 23 cisternas. Ja rēķināt pēc rumāņu cenām, nozagtās degvielas apjoms ir apmēram par 40% mazāks, portālā Sputnik Armēnija pastāstīja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko. Lai nu kā, redzams iespaidīgs ASV un Rumānijas "militārās mijiedarbības" rezultāts Melnās jūras reģionā – konfrontācijas priekšējā līnijā.
Pentagons nesen apstiprināja, ka Mihaila Kogelničanu vārdā nosauktajā aviobāzē Rumānijā nozaugts degvielas stratēģiskais krājums 2 miljonu dolār vērtībā. Šeit kopš 2021. gada janvāra pastāvīgi dislocētas ASV GKS lidmašīnas un droni, kā arī 1. kājnieku divīzijas mehanizētais bataljons un helikopteru eskadriļa. Jāpiebilst, ka Rumānijas aizsardzības ministrs Vasile Dinku zādzībā apsūdz amerikāņus – sak, nevērīgi glabājuši, neņemot vērā nacionālo kultūru.
ASV apņēmušās audzēt militāro potenciālu Rumānijā (ieskaitot iznīcinātājus F-35, kas spēj uzņemt kodoltermiskās bumbas B-61). Bukareste plāno līdz 2040. gadam iztērēt apmēram 2,5 miljardus eiro no budžeta objekta "Mihail Kogelničanu" modernizācijai – paveras plašas āres "kultūras attīstībai".
ASV un NATO militāro objektu būvdarbos un modernizācijā Rumānijā amerikāņi iegulda simtiem miljonu dolāru. Starp lielākajiem ir pretraķešu aizsardzības Aegis Ashore pozīciju rajons Deveselu un Mihaila Kogelničanu vārdā nosauktā aviobāze 12 km attālumā no Melnās jūras krasta un 400 km no Sevastopoles.
Ņemot vērā "nacionālo kultūru", investīciju un arsenālu drošība nav garantēta. Pentagona lidmašīnas, bruņutehnika un dīzeļa ģeneratori var palikt bez degvielas, bet PGA un PRA raķetes – bez elektronikas (tajā ir augsts dārgmetālu saturs). NATO neprognozējamie "dzelži" var vienkārši nogāzties uz galvas kaimiņvalstu – Moldovas un Ukrainas mierīgajiem iedzīvotājiem. Tas ir ļoti iespējams, jo Rumānija pērk Norvēģijas norakstītos F-16 – 32 lidmašīnas par 354 miljoniem eiro un maksā vēl 100 miljonus par loģistiku.
Pretēji Rumānijas aizsardzības ministra domām, amerikāņu izmeklētāji secinājuši, ka dīzeļdegvielu kopš 2017. gada zaguši Rumānijas pilsoņi.
Bāze ir integrēta ar Mihaila Kogelničanu vārdā nosauktās starptautiskās lidostas teritoriju, un tas būtiski atviegloja ļaundaru "biznesu". Taču rodas jautājumi ne tikai par drošības pasākumiem militārā objektā. Kādiem mērķiem armijas bāzē uzkrāti milzīgie dīzeļdegvielas krājumi? Gaidāms NATO "Bukarestes devītnieka" tanku pārgājiens uz Maskavu, vai Pentagona plāno ievest Melnajā jūrā visu ASV JKS 5. floti, lai ieņemtu Sevastopoli?
Ņemot vērā "Ukrainas problēmu", ko Savienotās Valstis organizēja 2014. gadā, Pentagons pēta iespējas pārvietot papildspēkus uz Austrumeiropu. It kā eskalācijas gadījumam, taču šis sadomātais iegansts patiešām var paātrināt Melnās jūras militarizāciju, vājināt Rumānijas un tās kaimiņa – Moldovas drošību, ko kolektīvie Rietumi patlaban metodiski pārvērš par frontes līniju.
NATO metodiski iztausta Krievijas PGA sistēmu, pūloties atrast viegli ievainojamas vietas un drošus "koridorus" – katru nedēļu pie Krievijas robežām tiek fiksēti desmitiem izlūklidmašīnu. Pārāk bieži Melnās jūras gaisa telpā parādās amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji B-1B un B-52, kas paceļas debesīs Lielbritānijā, Itālijā, Rumānijā, Vācijā un Grieķijā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins tālruņa sarunā ar Lielbritānijas premjeru Borisu Džonsonu 13. decembrī konstatēja, ka NATO valstis sarīkojušas aktīvu militāro Ukrainas teritorijas "apgūšanu" – viņš atgādināja, ka Krievijas drošības apdraudējums kā bumerangs atgriezīsies pie Rietumiem.
9. decembrī Krievijas Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs delikāti brīdināja Rumāniju un Poliju, kādā gadījumā tās tiks iznīcinātas vispirms. Cīņas gatavībā ir vairāk nekā 95% starta iekārtu Krievijas sauszemes stratēģiskajos kodolspēkos. Pentagona aktivitāte un ASV precīzā bruņojuma (raķetes, bezpilota lidaparāti, "neredzamie" iznīcinātāji) dislokācija Austrumeiropā apdraud Melnās jūras reģiona valstis vairāk nekā virtuālā "Krievijas agresija".
NATO (proti, ASV militārā protektorāta) paplašināšanās uz austrumiem ir bezjēdzīga, tāpat kā paša militārā bloka pastāvēšana. Lai attaisnotu milzīgo budžetu, Briselei un Vašingtonai nākas periodiski sagādāt problēmas kaimiņiem, pēc tam tās gadiem ilgi nerisināt, ciest neizbēgamu sakāvi un "varonīgi" evakuēties "misijas" finišā.
Atgādināšu: pēdējos gados NATO apvienotie bruņotie spēki nav izpildījuši nospraustos uzdevumus Afganistānā, Irākā, Lībijā, Sīrijā. Šodien "partneri", cietuši sakāvi cīņā ar talibiem, gatavojas atkārtot "varoņdarbu" Ukrainā un "sabārt" kodollielvalsti. Iespējams, neprātīgā aktivitāte maskē "smadzeņu nāvi", taču ne faktu, ka aliansei nav ne mazāko perspektīvu ne Melnās jūras reģionā, ne citviet pie Krievijas robežām.
Lasiet militārā analītiķa Aleksandra Hroļenko kanālu Telegram https://t.me/AKhrolenko 
