https://sputniknewslv.com/20211217/igaunu-patrioti-aicina-palielinat-arvalstu-militaro-kontingentu-19657959.html
Igauņu "patrioti" aicina palielināt ārvalstu militāro kontingentu
Igauņu "patrioti" aicina palielināt ārvalstu militāro kontingentu
Sputnik Latvija
Igaunijas konservatīvās tautas partijas (EKRE) deputāti iesnieguši oficiālu pieprasījumu premjerministrei Kajai Kallasai, kurā, aizbildinoties ar "Krievijas... 17.12.2021, Sputnik Latvija
2021-12-17T18:10+0200
2021-12-17T18:10+0200
2021-12-17T18:10+0200
baltijā
baltijā
asv
nato
igaunija
krievija
drošība
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/0c/10/19650700_13:0:975:541_1920x0_80_0_0_2890da905b90a9efccb4bd9a738f6d3d.jpg
RĪGA, 17. decembris – Sputnik. Pat vienas amerikāņu karavīru rotas dislokācija Igaunijā palielinās valsts politisko nozīmi un var novērst Krievijas spēku iebrukumu, uzskata deputāts no Igaunijas konservatīvās tautas partijas (EKRE), atvaļinātais pulkvedis Leo Kunnass. Šaubas par to, vai tamlīdzīga doma ir pamatota, pauda par EKRE oficiālās lapas lasītāji sociālajā tīklā, portālā Sputnik Meedia stāsta Allans Hantsoms.EKRE jau "nolēmusi sakāvei" UkrainuSavus apsvērumus par Igaunijas drošības uzlabošanu Kunnass līdz ar pārējiem EKRE frakcijas deputātiem izklāstīja oficiālā pieprasījumā premjerministrei Kajai Kallasai (Reformu partija), ko publicēja portāls Uued Uudised ("Jaunās ziņas"). Pēc nacionālkoservatoru domām, pēc Ukrainas "krišanas" Krievijas sastāvā, kas, viņu ieskatā, ir gandrīz neizbēgama, Igaunijas un citu Baltijas valstu stāvoklis būs ļoti trausls."NATO vēl aizvien nav reģionālā štāba Baltijas valstīs, kas spētu īstenot kopīgas operācijas. Latvijā NATO gaisa kara spēki nav dislocēti, bet militārā klātbūtne Baltijas jūrā aprobežojas ar mācībām un ostu apmeklējumiem. Sabiedroto spēku klātbūtne – tikai viena bataljona sastāva grupa katrā Baltijas valstī – neatbilst pašreizējai situācijai drošības jomā," stāsta EKRE deputāti.Šajā ziņā, pēc Kunnasa domām, situāciju var uzlabot NATO dalībvalstu karavīru skaita palielināšana Igaunijā. "Amerikāņu vienības pastāvīga dislokācija katrā Baltijas valstī vismaz rotas apmērā būtu ļoti nozīmīga politiskā aspektā," viņš paziņoja.Pēc EKRE domām, tagadējā koncepcija, kas it kā paredz Baltijas valstu daļēju vai pilnīgu okupāciju tajās dislocētā nelielā NATO spēku skaita dēļ, nevar būt pieņemama Igaunijai un tās kaimiņiem dienvidos.Savā pieprasījumā nacionālkonservatori pavaicāja premjerministrei Kallasai, kādus soļus valdība sper Ukrainas atbalstam un pašas Igaunijas drošības stiprināšanai "augošo kara draudu" kontekstā.Greizo spoguļu karalisteIgaunijā, gluži kā pasakā "Greizo spoguļu karaliste", viss ir saputrojies. Tos, kuri aicina celt valsts drošību, veidojot labas attiecības ar kaimiņiem, dēvē par "nacionālo interešu nodevējiem", toties tie, kas aicina palielināt ārzemju karavīru skaitu savā tēvzemē, sevi lepni sauc par "patriotiem" un "nacionālistiem".Loģikas trūkumu nacionālkonservatoru spriedelējumos konstatēja pat partijas oficiālās lapas lasītāji sociālajā tīklā Facebook, kur parādījusies publikācija par pieprasījumu premjerministrei."Es neticu, ka mums kāds uzbruks, pat gadījumā, ja NATO spēki rīt pametīs Igauniju. Mēs spējam aizsargāties paši. Problēmas ar Krieviju ir ASV, nevis mums, bet Igauniju un citas austrumu bloka valstis amerikāņi izmanto raķešu un bruņojuma dislokācijai, lai mēs kļūtu par pirmo mērķi, sākoties karam. Nē, paldies!" uzsvēra komentētājs ar lietotājvārdu Erki Niilus."Ja Krievijas un ASV starpā patiešām kādreiz izcelsies karš, pirmo triecienu krievi vērsīs pa amerikāņu spēku pozīcijām (radariem, aerodromiem un tā tālāk). Šajā gadījumā mūsu vienīgā cerība ir tikai uz to, ka Krievija pielietos precīzos ieročus, nevis masu iznīcības līdzekļus. Vai EKRE to patiešām novēl Igaunijai? Domāju, pati Krievija nevēlas karu ar Igauniju. Un mēs nedrīkstam to vēlēties," uzskata Raul Tagaväli."Idioti, ja jūs tā pārdzīvojat par Ukrainu, ņemiet rokās šauteni un ejiet to aizsargāt," EKRE deputātiem ieteica Richard Barmann.Vai krievi vēlas karuNATO kaujas grupas dislocētas Baltijā no 2017. gada tā saucamās "Krievijas savaldīšanas" stratēģijas ietvaros, ko alianses dalībvalstis pēc ASV ierosinājuma apstiprināja NATO samitā Varšavā 2016. gadā.Maskava jau vairākkārt norādījusi, ka, aizbildinoties ar "Krievijas savaldīšanu" un "rūpēm par Baltijas valstu drošību", NATO faktiski pietuvinājusi armijas bāzes pašām KF robežām. "Izaicinājumu ģeogrāfija mūsu valstij paplašinājusies, pieaugusi militāro spēku loma starptautisko problēmu risināšanā. NATO uzskata Krieviju par galveno apdraudējumu, paplašina militāro potenciālu pie mūsu robežām," šajā kontekstā uzsvēra Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.Kremlis jau vairākkārt norādījis, ka Krievija neplāno nekādus uzbrukumus. Valsts prezidents Vladimirs Putins pārmetumus par Krievijas agresiju nosauca par "runām par labu nabagiem".
https://sputniknewslv.com/20211213/polija-un-baltijas-valstis--kuditaji-ukraina--placdarms-ka-darbojas-rusofobija-19595132.html
https://sputniknewslv.com/20211212/paplasinasanas-kluda-asv-prognoze-amerikanu-karaviru-bojaeju-latvija-19587670.html
https://sputniknewslv.com/20211206/pec-ukrainas-uzbruks-mums-ka-igaunijas-delegati-ludza-asv-nepamest-vinu-valsti-19490071.html
https://sputniknewslv.com/20211205/nato-krustceles-vai-baltijas-valstis-gatavas-asv-kodolrakesu-dislokacijai-19482697.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
baltijā, asv, nato, igaunija, krievija, drošība
baltijā, asv, nato, igaunija, krievija, drošība
Igauņu "patrioti" aicina palielināt ārvalstu militāro kontingentu
Igaunijas konservatīvās tautas partijas (EKRE) deputāti iesnieguši oficiālu pieprasījumu premjerministrei Kajai Kallasai, kurā, aizbildinoties ar "Krievijas iebrukuma" draudiem, ieteica palielināt valstī dislocētos ārzemju militāros spēkus.
RĪGA, 17. decembris – Sputnik. Pat vienas amerikāņu karavīru rotas dislokācija Igaunijā palielinās valsts politisko nozīmi un var novērst Krievijas spēku iebrukumu, uzskata deputāts no Igaunijas konservatīvās tautas partijas (EKRE), atvaļinātais pulkvedis Leo Kunnass. Šaubas par to, vai tamlīdzīga doma ir pamatota, pauda par EKRE oficiālās lapas lasītāji sociālajā tīklā, portālā
Sputnik Meedia stāsta Allans Hantsoms.
EKRE jau "nolēmusi sakāvei" Ukrainu
Savus apsvērumus par Igaunijas drošības uzlabošanu Kunnass līdz ar pārējiem EKRE frakcijas deputātiem izklāstīja oficiālā pieprasījumā premjerministrei Kajai Kallasai (Reformu partija), ko publicēja portāls
Uued Uudised ("Jaunās ziņas"). Pēc nacionālkoservatoru domām, pēc Ukrainas "krišanas" Krievijas sastāvā, kas, viņu ieskatā, ir gandrīz neizbēgama, Igaunijas un citu Baltijas valstu stāvoklis būs ļoti trausls.
"NATO vēl aizvien nav reģionālā štāba Baltijas valstīs, kas spētu īstenot kopīgas operācijas. Latvijā NATO gaisa kara spēki nav dislocēti, bet militārā klātbūtne Baltijas jūrā aprobežojas ar mācībām un ostu apmeklējumiem. Sabiedroto spēku klātbūtne – tikai viena bataljona sastāva grupa katrā Baltijas valstī – neatbilst pašreizējai situācijai drošības jomā," stāsta EKRE deputāti.
Šajā ziņā, pēc Kunnasa domām, situāciju var uzlabot NATO dalībvalstu karavīru skaita palielināšana Igaunijā. "Amerikāņu vienības pastāvīga dislokācija katrā Baltijas valstī vismaz rotas apmērā būtu ļoti nozīmīga politiskā aspektā," viņš paziņoja.
Pēc EKRE domām, tagadējā koncepcija, kas it kā paredz Baltijas valstu daļēju vai pilnīgu okupāciju tajās dislocētā nelielā NATO spēku skaita dēļ, nevar būt pieņemama Igaunijai un tās kaimiņiem dienvidos.
Savā pieprasījumā nacionālkonservatori pavaicāja premjerministrei Kallasai, kādus soļus valdība sper Ukrainas atbalstam un pašas Igaunijas drošības stiprināšanai "augošo kara draudu" kontekstā.
Igaunijā, gluži kā pasakā "Greizo spoguļu karaliste", viss ir saputrojies. Tos, kuri aicina celt valsts drošību, veidojot labas attiecības ar kaimiņiem, dēvē par "nacionālo interešu nodevējiem", toties tie, kas aicina palielināt ārzemju karavīru skaitu savā tēvzemē, sevi lepni sauc par "patriotiem" un "nacionālistiem".
Loģikas trūkumu nacionālkonservatoru spriedelējumos konstatēja pat partijas oficiālās lapas lasītāji sociālajā tīklā
Facebook, kur parādījusies publikācija par pieprasījumu premjerministrei.
"Es neticu, ka mums kāds uzbruks, pat gadījumā, ja NATO spēki rīt pametīs Igauniju. Mēs spējam aizsargāties paši. Problēmas ar Krieviju ir ASV, nevis mums, bet Igauniju un citas austrumu bloka valstis amerikāņi izmanto raķešu un bruņojuma dislokācijai, lai mēs kļūtu par pirmo mērķi, sākoties karam. Nē, paldies!" uzsvēra komentētājs ar lietotājvārdu Erki Niilus.
"Jūs vienkārši sadusmosiet Krieviju un novedīsiet tiktāl, ka pēc pirmajām divām kara stundām, ja tas sāksies, Igaunijas vairs nebūs. Aunu bars!" viņu atbalstīja Villo Pärn.
"Ja Krievijas un ASV starpā patiešām kādreiz izcelsies karš, pirmo triecienu krievi vērsīs pa amerikāņu spēku pozīcijām (radariem, aerodromiem un tā tālāk). Šajā gadījumā mūsu vienīgā cerība ir tikai uz to, ka Krievija pielietos precīzos ieročus, nevis masu iznīcības līdzekļus. Vai EKRE to patiešām novēl Igaunijai? Domāju, pati Krievija nevēlas karu ar Igauniju. Un mēs nedrīkstam to vēlēties," uzskata Raul Tagaväli.
"Idioti, ja jūs tā pārdzīvojat par Ukrainu, ņemiet rokās šauteni un ejiet to aizsargāt," EKRE deputātiem ieteica Richard Barmann.
NATO kaujas grupas dislocētas Baltijā no 2017. gada tā saucamās "Krievijas savaldīšanas" stratēģijas ietvaros, ko alianses dalībvalstis pēc ASV ierosinājuma apstiprināja NATO samitā Varšavā 2016. gadā.
Maskava jau vairākkārt norādījusi, ka, aizbildinoties ar "Krievijas savaldīšanu" un "rūpēm par Baltijas valstu drošību", NATO faktiski pietuvinājusi armijas bāzes pašām KF robežām. "Izaicinājumu ģeogrāfija mūsu valstij paplašinājusies, pieaugusi militāro spēku loma starptautisko problēmu risināšanā. NATO uzskata Krieviju par galveno apdraudējumu, paplašina militāro potenciālu pie mūsu robežām," šajā kontekstā uzsvēra Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.
Kremlis jau vairākkārt norādījis, ka Krievija neplāno nekādus uzbrukumus. Valsts prezidents Vladimirs Putins pārmetumus par Krievijas agresiju nosauca par "runām par labu nabagiem".
