https://sputniknewslv.com/20211212/paplasinasanas-kluda-asv-prognoze-amerikanu-karaviru-bojaeju-latvija-19587670.html
Paplašināšanās kļūda: ASV prognozē amerikāņu karavīru bojāeju Latvijā
Paplašināšanās kļūda: ASV prognozē amerikāņu karavīru bojāeju Latvijā
Sputnik Latvija
ASV militārais budžets nākamajam gadam paredz 4 miljardus dolāru Krievijas savaldīšanas Eiropas iniciatīvai. Miljardiem lielus izdevumus segs arī amerikāņu... 12.12.2021, Sputnik Latvija
2021-12-12T17:05+0200
2021-12-12T17:05+0200
2021-12-12T20:37+0200
viedoklis
krievija
baltijā
asv
nato
latvija
drošība
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/04/13/15527345_0:161:3068:1887_1920x0_80_0_0_ead587476c79dac1502f78395818256d.jpg
Latvijai, Lietuvai un Igaunijai nav vērā ņemama ekonomiskā vai militārā potenciāla, un tās objektīvi vājina Ziemeļatlantijas alianses pozīcijas Austrumeiropā. Tās īsteno destruktīvu Krievijai naidīgu politiku, rada apstākļus ārvalstu spēku un bruņojuma pastāvīgai klātbūtnei savā teritorijā, sistemātiski provocē militāru konfliktu ar Krieviju, atgādināja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.Karadarbība reģionā var nest vienīgi neizbēgamu NATO sakāvi – ņemot vērā Baltijas valstu ģeogrāfisko izvietojumu uz Baltkrievijas un Krievijas Sabiedrotās valsts "sliekšņa". Jebkura kara galvenais elements ir loģistika.Saskaņā ar NATO avotu datiem, Krievija divu stundu laikā var ieņemt Suvalku koridoru, apvienojot Rietumu kara apgabala spēkus ar Kaļiņingradas bruņoto spēku grupējumu. Nogriežot Latviju, Lietuvu un Igauniju no citām alianses valstīm. Saskaņā ar prognozēm, šo hibrīdoperāciju sākšot migrantu pūļi (tāpat ka uz Baltkrievijas un Polijas robežas), bet Krievijas spēki noslēgs koridora ieņemšanu haosa un nemieru fonā.Neviens no "partneriem" necenšas paskaidrot, kāpēc Maskavai būtu vajadzīgs Suvalku koridors un ko tai iesākt tālāk ar nogriezto depresijas mākto Baltiju? Tamlīdzīgus scenārijus Vašingtonā un Briselē sacer vienīgi ar mērķi attaisnot NATO pastāvēšanu, kam zudusi jēga jau 30 gadus, kopš PSRS sabrukuma, un nomaskēt savus agresīvos plānus pret Krieviju.Iepriekš Rīga aicināja Vašingtonu paplašināt amerikāņu militāro kontingentu Latvijas teritorijā, lai arī "piecu dienu karš" 2008. gadā Gruzijā skaidri parādīja Rietumiem, ka Pentagona vienību klātbūtne Krievijas armiju neapturēs.Karadarbības datormodelēšana Polijā izrādījās tikpat skumja – piecu dienu laikā Krievijas armija "aizgāja līdz Varšavai". Amerikāņu politologs, Katona institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Dugs Bendovs apgalvo: bruņotā konfliktā ar Maskavu amerikāņu armijas vienības garantēti ies bojā Rīgas apkaimē, nenesot nekādu labumu Savienotajām Valstīm.Baltijas solidaritāteIzdevumu un neizbēgamo militāro zaudējumu atbilstība NATO vecāko partneru interesēm – tāds ir alianses plānošanas un karadarbības pamats jebkurā karadarbības teātrī. ASV Aizsardzības ministrija neatklāj perspektīvos plānus un armijas izvēršanas termiņus kādā Austrumeiropas reģionā.Un tomēr ir zināms: šogad ASV GKS izlūkošanas un trieciena bezpilota lidaparāti MQ-9 Reaper tiek dislocēti Kampija-Turzija aviobāzē Rumānijā, tāda pati vienība dislocēta Polijā. ASV 4. armijas brigādei ir grupas Gruzijā, Latvijā, Ziemeļmaķedonijā, Polijā un Rumānijā.Pentagona operatīvās aktivitātes paplašināšanās fonā relatīvi mierīgajai Baltijai ārvalstu militārās klātbūtnes paplašināšana "nespīd", jo tā jau ir pārlieka un izmaksā visnotaļ dārgi. Nauda ir pats galvenais, solidaritāte – otrajā vietā. To daiļrunīgi apliecina Ukrainas piemērs.Iepriekš solīdi amerikāņu pētnieciskie centri RAND un CSIS izanalizēja iespējas aizsargāt Kijevas režīmu no "Krievijas agresijas" ar NATO spēkiem Ukrainas teritorijā un secināja: nav vērts. Vašingtonas izdevumi vairāku armijas brigāžu dislokācijai sastādīs 27 miljardus dolāru – vienreizējos izdevumus un piedevām 11 miljonus dolāru gadā – mācībām un infrastruktūras paplašināšanai.Pie tam alianses sabiedrotajiem Eiropā nāksies izdot 6 miljardus dolāru sākotnēji un 2 miljardus dolāru gadā. Rietumvalstu acīs Ukraina ir gards kumosiņš, taču cena ir augsta. It īpaši ņemot vērā ES un NATO risku zaudēt ogļūdeņražus no Sibīrijas un dabūt pa pieri ar taktisko vai stratēģisko kodolvāli. Salīdzinājumam: valsts apvērsuma organizācijai Ukrainā 2014. gadā Vašingtona iztērēja 5 miljardus dolāru, vēl 2,5 miljardus sasniegusi ASV militārā palīdzība Kijevas režīmam 7 gadu laikā.8. decembrī ASV prezidents Džo Baidens atklāti paziņoja, ka amerikāņu spēki netiks izmantoti "Krievijas iebrukuma" apturēšanai Ukrainā. Baltais nams un Pentagons neplāno vēl palīdzēt Kijevai pēc nesenās noslēdzošās strēlnieku ieroču piegādes.Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks nesen paziņoja: "Ukrainas cīņa – tā ir arī mūsu cīņa." Izskatās nekorekti. Arī Lietuva nesūtīs savus bruņotos spēkus uz Donbasu, bet bruņuvestes un "mācību misija" neko daudz nelīdzēs.Objektīvā realitāteLatvija, Lietuva un Igaunija ir alianses locekles, taču nevajag par augstu novērtēt to nozīmi Vašingtonas un Briseles acīs. Daiļrunīgi ir nacionālās militārās attīstības tempi, - nevienai Baltijas valstij nav iespēju formēt pilnvērtīgus daudzveidīgus spēkus vai iegādāties kara lidmašīnu, tanku vai kuģi, vismaz vecu, vismaz vienu. Tāds ir limitrofu liktenis. Polijai paveicies vairāk – tā guvusi iespēju iegādāties ASV 300 lietotas bruņumašīnas "Cougar", kas pārvarējušas Irākas kampaņu 2000. gadu sākumā.Lai nu būtu, kā būdams, divi Beļģijas GKS iznīcinātāji F-16 šonedēļ izspēlē lidojumus 150 metru augstumā virs Igaunijas, pārvēršot civilo iedzīvotāju dzīvi par elli. Tādu vingrinājumu mērķis ir Krievijas PGA sistēmas pārraušana. Reālas NATO agresijas situācijā Emari aviobāzē Igaunijā būs Krievijas Rietumu kara apgabala prioritārais mērķis, un republika kļūs tukša.Tomēr ne šodien, ne perspektīvā Baltijas reģions nav nozīmīgu upuru un alianses zaudējumu vērts, tāpat kā Melnās jūras reģions – kolektīvo Rietumu intereses lielā mērā pievērstas Dienvidķīnas jūrai. Neviens ārvalstu karavīrs neplāno mirt Suvalku koridorā vai kaut kur pie Viļņas, Rīgas vai Tallinas – tas ir nepieņemams kaitējums. Ja reiz šeit patiešām kļūs "karsti" (Krievijas spēki saņēmuši modernizētās smagās ugunsmetēju sistēmas TOS-1A "Solncepiok"), NATO leģionari varonīgi evakuēsies – gluži kā Kabulā 2021. gada vasarā.Lasiet militārā analītiķa Aleksandra Hroļenko kanālu Telegram https://t.me/AKhrolenko
https://sputniknewslv.com/20211211/igaunijas-premjerministre-aicina-nelaut-krievijai-ietekmet-nato-19579653.html
https://sputniknewslv.com/20211211/asv-ir-gatavas-uzkarset-konfliktus-krievijas-kaiminvalstis-19564232.html
https://sputniknewslv.com/20211211/krievijas-vestnieciba-nosoda-asv-senatora-vardus-par-kodoluzbrukumu-krievijai-19579970.html
https://sputniknewslv.com/20211210/uzsildit-konfliktus-kapec-asv-un-nato-nepieciesama-piednestras-likvidacija-19568105.html
https://sputniknewslv.com/20211208/politologs-kijeva-gatavo-maskavai-specigu-militaro-provokaciju-19525190.html
https://sputniknewslv.com/20211208/sarkanas-linijas-un-ukraina-ko-apsprieda-putins-un-baidens-19531686.html
latvija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Aleksandrs Hroļenko
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/732/57/7325799_58:3:158:103_100x100_80_0_0_24107f259e3e0b401e38432bac0d70cb.jpg
Aleksandrs Hroļenko
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/732/57/7325799_58:3:158:103_100x100_80_0_0_24107f259e3e0b401e38432bac0d70cb.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Aleksandrs Hroļenko
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/732/57/7325799_58:3:158:103_100x100_80_0_0_24107f259e3e0b401e38432bac0d70cb.jpg
krievija, baltijā, asv, nato, latvija, drošība
krievija, baltijā, asv, nato, latvija, drošība
Paplašināšanās kļūda: ASV prognozē amerikāņu karavīru bojāeju Latvijā
17:05 12.12.2021 (atjaunots: 20:37 12.12.2021) ASV militārais budžets nākamajam gadam paredz 4 miljardus dolāru Krievijas savaldīšanas Eiropas iniciatīvai. Miljardiem lielus izdevumus segs arī amerikāņu sabiedrotie Eiropā, toties Baltijas valstis vēl aizvien ir NATO "Ahileja papēdis" un nepārprotama kļūda.
Latvijai, Lietuvai un Igaunijai nav vērā ņemama ekonomiskā vai militārā potenciāla, un tās objektīvi vājina Ziemeļatlantijas alianses pozīcijas Austrumeiropā. Tās īsteno destruktīvu Krievijai naidīgu politiku, rada apstākļus ārvalstu spēku un bruņojuma pastāvīgai klātbūtnei savā teritorijā, sistemātiski provocē militāru konfliktu ar Krieviju, atgādināja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Karadarbība reģionā var nest vienīgi neizbēgamu NATO sakāvi – ņemot vērā Baltijas valstu ģeogrāfisko izvietojumu uz Baltkrievijas un Krievijas Sabiedrotās valsts "sliekšņa". Jebkura kara galvenais elements ir loģistika.
Saskaņā ar NATO avotu datiem, Krievija divu stundu laikā var ieņemt Suvalku koridoru, apvienojot Rietumu kara apgabala spēkus ar Kaļiņingradas bruņoto spēku grupējumu. Nogriežot Latviju, Lietuvu un Igauniju no citām alianses valstīm. Saskaņā ar prognozēm, šo hibrīdoperāciju sākšot migrantu pūļi (tāpat ka uz Baltkrievijas un Polijas robežas), bet Krievijas spēki noslēgs koridora ieņemšanu haosa un nemieru fonā.
Neviens no "partneriem" necenšas paskaidrot, kāpēc Maskavai būtu vajadzīgs Suvalku koridors un ko tai iesākt tālāk ar nogriezto depresijas mākto Baltiju? Tamlīdzīgus scenārijus Vašingtonā un Briselē sacer vienīgi ar mērķi attaisnot NATO pastāvēšanu, kam zudusi jēga jau 30 gadus, kopš PSRS sabrukuma, un nomaskēt savus agresīvos plānus pret Krieviju.
Iepriekš Rīga aicināja Vašingtonu paplašināt amerikāņu militāro kontingentu Latvijas teritorijā, lai arī "piecu dienu karš" 2008. gadā Gruzijā skaidri parādīja Rietumiem, ka Pentagona vienību klātbūtne Krievijas armiju neapturēs.
Karadarbības datormodelēšana Polijā izrādījās tikpat skumja – piecu dienu laikā Krievijas armija "aizgāja līdz Varšavai". Amerikāņu politologs, Katona institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Dugs Bendovs apgalvo: bruņotā konfliktā ar Maskavu amerikāņu armijas vienības garantēti ies bojā Rīgas apkaimē, nenesot nekādu labumu Savienotajām Valstīm.
Izdevumu un neizbēgamo militāro zaudējumu atbilstība NATO vecāko partneru interesēm – tāds ir alianses plānošanas un karadarbības pamats jebkurā karadarbības teātrī. ASV Aizsardzības ministrija neatklāj perspektīvos plānus un armijas izvēršanas termiņus kādā Austrumeiropas reģionā.
Un tomēr ir zināms: šogad ASV GKS izlūkošanas un trieciena bezpilota lidaparāti MQ-9 Reaper tiek dislocēti Kampija-Turzija aviobāzē Rumānijā, tāda pati vienība dislocēta Polijā. ASV 4. armijas brigādei ir grupas Gruzijā, Latvijā, Ziemeļmaķedonijā, Polijā un Rumānijā.
Pentagona operatīvās aktivitātes paplašināšanās fonā relatīvi mierīgajai Baltijai ārvalstu militārās klātbūtnes paplašināšana "nespīd", jo tā jau ir pārlieka un izmaksā visnotaļ dārgi. Nauda ir pats galvenais, solidaritāte – otrajā vietā. To daiļrunīgi apliecina Ukrainas piemērs.
Iepriekš solīdi amerikāņu pētnieciskie centri RAND un CSIS izanalizēja iespējas aizsargāt Kijevas režīmu no "Krievijas agresijas" ar NATO spēkiem Ukrainas teritorijā un secināja: nav vērts. Vašingtonas izdevumi vairāku armijas brigāžu dislokācijai sastādīs 27 miljardus dolāru – vienreizējos izdevumus un piedevām 11 miljonus dolāru gadā – mācībām un infrastruktūras paplašināšanai.
Pie tam alianses sabiedrotajiem Eiropā nāksies izdot 6 miljardus dolāru sākotnēji un 2 miljardus dolāru gadā. Rietumvalstu acīs Ukraina ir gards kumosiņš, taču cena ir augsta. It īpaši ņemot vērā ES un NATO risku zaudēt ogļūdeņražus no Sibīrijas un dabūt pa pieri ar taktisko vai stratēģisko kodolvāli. Salīdzinājumam: valsts apvērsuma organizācijai Ukrainā 2014. gadā Vašingtona iztērēja 5 miljardus dolāru, vēl 2,5 miljardus sasniegusi ASV militārā palīdzība Kijevas režīmam 7 gadu laikā.
8. decembrī ASV prezidents Džo Baidens atklāti paziņoja, ka amerikāņu spēki netiks izmantoti "Krievijas iebrukuma" apturēšanai Ukrainā. Baltais nams un Pentagons neplāno vēl palīdzēt Kijevai pēc nesenās noslēdzošās strēlnieku ieroču piegādes.
Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks nesen paziņoja: "Ukrainas cīņa – tā ir arī mūsu cīņa." Izskatās nekorekti. Arī Lietuva nesūtīs savus bruņotos spēkus uz Donbasu, bet bruņuvestes un "mācību misija" neko daudz nelīdzēs.
Latvija, Lietuva un Igaunija ir alianses locekles, taču nevajag par augstu novērtēt to nozīmi Vašingtonas un Briseles acīs. Daiļrunīgi ir nacionālās militārās attīstības tempi, - nevienai Baltijas valstij nav iespēju formēt pilnvērtīgus daudzveidīgus spēkus vai iegādāties kara lidmašīnu, tanku vai kuģi, vismaz vecu, vismaz vienu. Tāds ir limitrofu liktenis. Polijai paveicies vairāk – tā guvusi iespēju iegādāties ASV 300 lietotas bruņumašīnas "Cougar", kas pārvarējušas Irākas kampaņu 2000. gadu sākumā.
Lai nu būtu, kā būdams, divi Beļģijas GKS iznīcinātāji F-16 šonedēļ izspēlē lidojumus 150 metru augstumā virs Igaunijas, pārvēršot civilo iedzīvotāju dzīvi par elli. Tādu vingrinājumu mērķis ir Krievijas PGA sistēmas pārraušana. Reālas NATO agresijas situācijā Emari aviobāzē Igaunijā būs Krievijas Rietumu kara apgabala prioritārais mērķis, un republika kļūs tukša.
Tomēr ne šodien, ne perspektīvā Baltijas reģions nav nozīmīgu upuru un alianses zaudējumu vērts, tāpat kā Melnās jūras reģions – kolektīvo Rietumu intereses lielā mērā pievērstas Dienvidķīnas jūrai. Neviens ārvalstu karavīrs neplāno mirt Suvalku koridorā vai kaut kur pie Viļņas, Rīgas vai Tallinas – tas ir nepieņemams kaitējums. Ja reiz šeit patiešām kļūs "karsti" (Krievijas spēki saņēmuši modernizētās smagās ugunsmetēju sistēmas TOS-1A "Solncepiok"), NATO leģionari varonīgi evakuēsies – gluži kā Kabulā 2021. gada vasarā.
Lasiet militārā analītiķa Aleksandra Hroļenko kanālu Telegram https://t.me/AKhrolenko 
