https://sputniknewslv.com/20211125/national-interest-stasta-kad-krievija-un-asv-bijusas-vistuvak-kodolkaram-19347310.html
National Interest stāsta, kad Krievija un ASV bijušas vistuvāk kodolkaram
National Interest stāsta, kad Krievija un ASV bijušas vistuvāk kodolkaram
Sputnik Latvija
Amerikāņu izdevums vēsta, ka vismaz piecas reizes Krievija un ASV bijušas ļoti tuvu lielam karam. 25.11.2021, Sputnik Latvija
2021-11-25T12:35+0200
2021-11-25T12:35+0200
2021-11-25T12:35+0200
krievijā
asv
krievija
kodolieroči
starptautiskās attiecības
politika
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/90/96/909670_0:0:2592:1458_1920x0_80_0_0_7dfbccbca787d9e54feb12cab0068396.jpg
RĪGA, 25. novembris — Sputnik. Vistuvāk Trešajam pasaules karam ar kodolbruņojuma pielietojumu Krievija un ASV nonāca jau pēc Karību krīzes, vēsta amerikāņu žurnāls "The National Interest".Materiāla autors Džeimss Klārks paziņoja, ka jau pēc 1963. gada raķešu krīzes, kas izcēlās pēc PSRS kodolraķešu dislokācijas Kubā, atbildot uz amerikāņu raķešu izvietošanu Turcijā, abas valstis vismaz piecas reizes bijušas uz bruņotas sadursmes robežas."Lai arī daži no šiem incidentiem izklausās tā, it kā būtu ņemti no grāmatas "Doktors Streindžlavs", tie tomēr notikuši patiesībā,"žurnālista teikto citēja RIA Novosti.1971. gads: nejauši iedarbojās apziņošanas sistēma1971. gadā aukstā kara radītā spriedze samazinājās salīdzinājumā ar tās apogeju 60. gadu sākumā, - karš Vjetnamā jau ritēja pilnā sparā. Ar to skaidrojams vispārējais juceklis 1971. gada 20. februārī, kad pl. 09:33 no rīta nejauši iedarbojās Ārkārtas apziņošanas sistēma. Nākamās 40 minūtes regulārās radio pārraides bija apturētas, jo klausītāji un raidītāji nepacietīgi gaidīja Baltā nama paziņojumus.Tomēr bija pieļauta kļūda: nebija ne kodolraķešu, ne raķešu, ne ienaidnieka armijas iebrukuma ASV teritorijā. Kad Ārkārtas situāciju brīdinājumu centra operatori Kolorado aptvēra savu kļūdu, viņi nosūtīja ziņu par signāla atcelšanu, taču izmantoja nepareizu koda vārdu, un atcelšanas process palēninājās.1979. gads: amerikāņu karavīri mācību trauksmi uztvēra kā reālu brīdinājumu1979. gada 9. novembrī Ziemeļamerikas gaisa kosmiskās aizsardzības štāba NORAD datori nodemonstrēja masveida kodoluzbrukumu, kas notēmēts pret ASV štābiem un kodolspēkiem. Amerikas Kodolieroču palaišanas centri saņēma provizorisku brīdinājumu par to, ka Savienotās Valstis saskārušas ar uzbrukumu un iznīcinātāji ir gatavi pārtvert ienaidnieka bumbvedējus: spriežot pēc visām pazīmēm, sācies Trešais pasaules karš.Tomēr nekāda kara nebija: datorā, kas atbildēja par agrīnajiem raķešu trieciena brīdinājumiem, kļūdaini tika palaists reālistisks mācību trauksmes ieraksts. Kļūdu pamanīja dažas minūtes pēc tam, kad satelītu un agrīnā brīdinājuma radaru sistēmu neapstrādātajos datos neieraudzīja ne raķetes, ne ienaidnieka bumbvedējus.1980. gads: vēl viena datora kļūme1980. gada 3. jūnijā ASV militārā pavēlniecība saņēma brīdinājumu: Padomju Savienība izdarījusi kodoltriecienu. Tāpat kā iepriekš karavīri pacēla gaisā pārtvērējus, raķešu vienības pārgāja sarkanās kaujas gatavības režīmā, bumbvedēji bija gatavi izlidot."Nevarēja taču būt vēl viena kļūda, pareizi? Nē, nepareizi," ironiski izteicās Džeimss Klārks. Nekavējoties tika sasaukta konference draudu novērtēšanai, kas atkal izanalizēja neapstrādātos datus un konstatēja: nē, neviens nav palaidis raķetes. Izrādījās, izgājusi no ierindas viena mikroshēma datora monitorā, un ekrānā parādījās nejauši izraudzīts palaistu raķešu skaits.1983. gads: padomju apakšpulkvedis izvairījās no pasaules gala, neziņojot priekšniecībai par iespējamu kodoluzbrukumu1983. gada 26. septembrī raķešu identifikācijas bunkurs PSRS fiksēja trauksmes signālu – Savienotās Valstis palaidušas piecas starpkontinentālās ballistiskās raķetes PSRS virzienā. Patiesībā uzbrukuma fiksācijas sistēma kļūdījās un par raķetēm uzskatīja Saules gaismu mākoņos pie Montanas.Saskaņā ar protokolu, bunkuram vajadzēja ziņot PSRS augstākajām militārpersonām par jebkādām raķetes palaišanas pazīmēm, taču apakšpulkvedis Staņislavs Petrovs nolēma, ka reālā preventīvā raķešu uzbrukumā tiks palaisti simtiem raķešu, nevis piecas. Ņemot vērā spriedzi gan PSRS, gan ASV, Petrova lēmums ņemt vērā intuīcijas balsi un neziņot par to novērsa kodolapokalipsi.1983. gads: NATO mācības PSRS uzskatīja par preventīvu triecienuTolaik tas nebija plaši zināms, taču 1983. gada novembrī ASV un PSRS bija tuvāk trešajam pasaules karam nekā jebkad kopš Karību jūras krīzes. NATO mācībās Eiropā "Able Archer 83" amerikāņi pārsvieda pie PSRS robežām 19 tūkstošus karavīru, pārvietoja komandelementus un paaugstināja cīņas gatavības līmeni – kā tas notiek kara laika.Attiecības ar PSRS karājās mata galā. Padomju karavīri bija paaugstinātas cīņas gatavības režīmā, tāpat kā kodolarsenāls. Vienības Austrumvācijā un Polijā sagatavoja iznīcinātājus izlidošanai, jo bažījās, ka NATO militārās mācības ir tikai triks pirms preventīva trieciena. Visa valsts bija saspringta līdz mācību beigām 11. novembrī, tomēr neveica nekādus profilaktiskus pasākumus, tāpēc radās iespēja spriedzi mazināt.
https://sputniknewslv.com/20211122/nato-kodolrakesu-kurss-uz-austrumiem-19304458.html
https://sputniknewslv.com/20211108/nato-veterans-alianse-gatavojas-kodoluzbrukumam-krievijai-19103280.html
https://sputniknewslv.com/20211108/pentagons-sadumpojies-pret-baidenu-uz-speles-likts-kodolkars-19104086.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/90/96/909670_319:0:2295:1482_1920x0_80_0_0_fa8472be23b60a3cabef94f67d152ce9.jpgSputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
asv, krievija, kodolieroči, starptautiskās attiecības, politika
asv, krievija, kodolieroči, starptautiskās attiecības, politika
National Interest stāsta, kad Krievija un ASV bijušas vistuvāk kodolkaram
Amerikāņu izdevums vēsta, ka vismaz piecas reizes Krievija un ASV bijušas ļoti tuvu lielam karam.
RĪGA, 25. novembris — Sputnik. Vistuvāk Trešajam pasaules karam ar kodolbruņojuma pielietojumu Krievija un ASV nonāca jau pēc Karību krīzes, vēsta amerikāņu žurnāls "The National Interest".
Materiāla autors Džeimss Klārks paziņoja, ka jau pēc 1963. gada raķešu krīzes, kas izcēlās pēc PSRS kodolraķešu dislokācijas Kubā, atbildot uz amerikāņu raķešu izvietošanu Turcijā, abas valstis vismaz piecas reizes bijušas uz bruņotas sadursmes robežas.
"Lai arī daži no šiem incidentiem izklausās tā, it kā būtu ņemti no grāmatas "Doktors Streindžlavs", tie tomēr notikuši patiesībā,"žurnālista teikto citēja
RIA Novosti.
1971. gads: nejauši iedarbojās apziņošanas sistēma
1971. gadā aukstā kara radītā spriedze samazinājās salīdzinājumā ar tās apogeju 60. gadu sākumā, - karš Vjetnamā jau ritēja pilnā sparā. Ar to skaidrojams vispārējais juceklis 1971. gada 20. februārī, kad pl. 09:33 no rīta nejauši iedarbojās Ārkārtas apziņošanas sistēma. Nākamās 40 minūtes regulārās radio pārraides bija apturētas, jo klausītāji un raidītāji nepacietīgi gaidīja Baltā nama paziņojumus.
Tomēr bija pieļauta kļūda: nebija ne kodolraķešu, ne raķešu, ne ienaidnieka armijas iebrukuma ASV teritorijā. Kad Ārkārtas situāciju brīdinājumu centra operatori Kolorado aptvēra savu kļūdu, viņi nosūtīja ziņu par signāla atcelšanu, taču izmantoja nepareizu koda vārdu, un atcelšanas process palēninājās.
1979. gads: amerikāņu karavīri mācību trauksmi uztvēra kā reālu brīdinājumu
1979. gada 9. novembrī Ziemeļamerikas gaisa kosmiskās aizsardzības štāba NORAD datori nodemonstrēja masveida kodoluzbrukumu, kas notēmēts pret ASV štābiem un kodolspēkiem. Amerikas Kodolieroču palaišanas centri saņēma provizorisku brīdinājumu par to, ka Savienotās Valstis saskārušas ar uzbrukumu un iznīcinātāji ir gatavi pārtvert ienaidnieka bumbvedējus: spriežot pēc visām pazīmēm, sācies Trešais pasaules karš.
Tomēr nekāda kara nebija: datorā, kas atbildēja par agrīnajiem raķešu trieciena brīdinājumiem, kļūdaini tika palaists reālistisks mācību trauksmes ieraksts. Kļūdu pamanīja dažas minūtes pēc tam, kad satelītu un agrīnā brīdinājuma radaru sistēmu neapstrādātajos datos neieraudzīja ne raķetes, ne ienaidnieka bumbvedējus.
1980. gads: vēl viena datora kļūme
1980. gada 3. jūnijā ASV militārā pavēlniecība saņēma brīdinājumu: Padomju Savienība izdarījusi kodoltriecienu. Tāpat kā iepriekš karavīri pacēla gaisā pārtvērējus, raķešu vienības pārgāja sarkanās kaujas gatavības režīmā, bumbvedēji bija gatavi izlidot.
"Nevarēja taču būt vēl viena kļūda, pareizi? Nē, nepareizi," ironiski izteicās Džeimss Klārks. Nekavējoties tika sasaukta konference draudu novērtēšanai, kas atkal izanalizēja neapstrādātos datus un konstatēja: nē, neviens nav palaidis raķetes. Izrādījās, izgājusi no ierindas viena mikroshēma datora monitorā, un ekrānā parādījās nejauši izraudzīts palaistu raķešu skaits.
1983. gads: padomju apakšpulkvedis izvairījās no pasaules gala, neziņojot priekšniecībai par iespējamu kodoluzbrukumu
1983. gada 26. septembrī raķešu identifikācijas bunkurs PSRS fiksēja trauksmes signālu – Savienotās Valstis palaidušas piecas starpkontinentālās ballistiskās raķetes PSRS virzienā. Patiesībā uzbrukuma fiksācijas sistēma kļūdījās un par raķetēm uzskatīja Saules gaismu mākoņos pie Montanas.
Saskaņā ar protokolu, bunkuram vajadzēja ziņot PSRS augstākajām militārpersonām par jebkādām raķetes palaišanas pazīmēm, taču apakšpulkvedis Staņislavs Petrovs nolēma, ka reālā preventīvā raķešu uzbrukumā tiks palaisti simtiem raķešu, nevis piecas. Ņemot vērā spriedzi gan PSRS, gan ASV, Petrova lēmums ņemt vērā intuīcijas balsi un neziņot par to novērsa kodolapokalipsi.
1983. gads: NATO mācības PSRS uzskatīja par preventīvu triecienu
Tolaik tas nebija plaši zināms, taču 1983. gada novembrī ASV un PSRS bija tuvāk trešajam pasaules karam nekā jebkad kopš Karību jūras krīzes. NATO mācībās Eiropā "Able Archer 83" amerikāņi pārsvieda pie PSRS robežām 19 tūkstošus karavīru, pārvietoja komandelementus un paaugstināja cīņas gatavības līmeni – kā tas notiek kara laika.
Attiecības ar PSRS karājās mata galā. Padomju karavīri bija paaugstinātas cīņas gatavības režīmā, tāpat kā kodolarsenāls. Vienības Austrumvācijā un Polijā sagatavoja iznīcinātājus izlidošanai, jo bažījās, ka NATO militārās mācības ir tikai triks pirms preventīva trieciena. Visa valsts bija saspringta līdz mācību beigām 11. novembrī, tomēr neveica nekādus profilaktiskus pasākumus, tāpēc radās iespēja spriedzi mazināt.