https://sputniknewslv.com/20211001/militara-rakstura-pasakumi-ukraina-apstiprina-krimas-deokupacijas-strategijas-planu-18635971.html
"Militāra rakstura pasākumi": Ukraina apstiprina Krimas "deokupācijas" stratēģijas plānu
"Militāra rakstura pasākumi": Ukraina apstiprina Krimas "deokupācijas" stratēģijas plānu
Sputnik Latvija
Ukrainā vēl aizvien domā, kā atņemt Krievijai Krimu – valdība cer, ka palīdzēs jaunā stratēģija. Vienlaikus Krimas pussala ir pārliecināta: Ukrainai vajadzētu... 01.10.2021, Sputnik Latvija
2021-10-01T12:58+0300
2021-10-01T12:58+0300
2021-10-01T12:58+0300
pasaulē
krievija
ukraina
krima
valdība
agresija
ģeopolitika
politiķi
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/06/12/17228916_0:136:2892:1763_1920x0_80_0_0_bb49fdda66e66462ddd49a9fc1716e26.jpg
RĪGA, 1. oktobris – Sputnik. Krimas Republikas pastāvīgais pārstāvis Krievijas prezidenta administrācijā Georgijs Muradovs iepriekš paziņoja, ka krimiešiem apnicis ciest Ukrainas riebeklības un pienācis laiks piespiest Kijevu atvadīties no domas par to, ka pussalai ir kaut kāda saikne ar Ukrainu.Taču Kijeva nedomā padoties, vismaz ne vārdos. Valsts Ministru kabinets apstiprinājis plānu Krimas "deokupācijas" stratēģijas īstenošanas plānu, kas paredz jaunas sankcijas pret Krieviju, pret fiziskām un juridiskām personām, kas saistītas ar pussalas pievienošanu KF, vēsta RIA Novosti.Iepriekš Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis apstiprinājis Nacionālās drošības un aizsardzības padomes stratēģiju Krimas "deokupācijai". Stratēģija paredz diplomātiska, militāra, ekonomiska, informatīva, humanitāra un cita rakstura pasākumu kompleksu, kuru mērķis ir Ukrainas teritoriālās vienotības, valstiskās suverenitāties atjaunošana starptautiski atzītās robežās pēc "Krimas deokupācijas un reinegrācijas".Stratēģijā ir 158 punkti, kas ietver uzdevumus dažādiem resoriem un iestādēm, darbu ar Kijevas starptautiskajiem partneriem ar mērķi pagarināt esošās sankcijas pret Krieviju un ieviest papildu ierobežojumus.Protams, dokumentā pieminēti arī "Krievijas pieļauti cilvēka tiesību un brīvību pārkāpumi" Krimā. Saskaņā ar dokumentu, no Krievijas darbībām "cietušajiem" būšot pieejams kaut kāds finansiālais atbalsts.Tiesa, pagaidām krimieši gan cieš nevis Krievijas, bet gan Ukrainas darbību rezultātā.Apsolīja atstāt visus bez ūdensAtgādināsim, ka Ukrainas varasiestādes vēl aizvien dēvē Krimu par savu "īslaicīgi okupēto teritoriju". Droši vien turpina draudēt, lai izpelnītos krimiešu uzticību, kuri 2014. gadā pēc Kijevai vēl aizvien nesaprotama iemesla vienbalsīgi atbalstīja pievienošanos Krievijai.Piemēram, Ukrainas varasvīri vēlas atstāt visus pussalā dzīvojošos bez ūdens. 2021. gada februārī Ukrainas prezidenta pārstāvis Krimas Autonomajā Republikā Antons Koriņevičs paziņoja, ka izstrādāti plāni uzbūvēt dambi Ziemeļkrimas kanāla 107. kilometrā – tas ļaus "maksimāli nepieļaut ūdens nokļūšanu" Krimā.Starp citu, Krimā no Ukrainas draudiem nebīstas – pussalā notiek liela mēroga darbi ūdens nodrošināšanai, tāpēc jebkuru perspektīvu saņemt ūdeni no Ukrainas teritorijas aktualitāte aizvien sarūk.Interesanti atsaukt atmiņā draudus, kas bira pār krimiešiem 2014. gadā no Ukrainas valdības puses – tā plānoja "stingri apspiest neapmierinātību Krimā", "rīkoties ar Krimu stingrāk nekā ar Donbasu", "nomazgāt asinīs" un "salauzt kā slotu". Par laimi, visi šie draudi ir tikai verbāli un palikuši uz Ukrainas varasvīru sirdsapziņas.Krimiešu izvēle netiks apstrīdētaKrievijas valdība jau vairākkārt norādījusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiski, atbilstoši starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par atkalpievienošanos Krievijai.Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzsvēra, ka Krimas jautājums ir "slēgts uz visiem laikiem".Tāpat atgādināsim, ka Krimu vairākkārt apmeklējuši ārvalstu politiķi un visi nonākuši pie vienota slēdziena – Krimas pussala kļuvusi par Krievijas daļu saskaņā ar likumīgu tautas gribas izpausmi. Un krimiešu izvēli pievienoties Krievijai 2014. gada referendumā diktēja reģiona iedzīvotāju intereses.Taču, acīmredzot, Ukrainas vadību cilvēku viedoklis vēl aizvien neuztrauc. Šķiet, pussalu viņi vēlas dabūt bez tās iedzīvotājiem.
https://sputniknewslv.com/20210826/piecas-rietumvalstis-radis-fondu-pretdarbibai-krievijai-ukraina-18170078.html
https://sputniknewslv.com/20210822/kijeva-nobijusies-no-krimas-parstavja-vinu-neielaidis-krimas-platforma-18104995.html
https://sputniknewslv.com/20210814/krima-ieteica-ukrainai-izmaksat-kompensacijas-par-pussalas-izpostisanu-17993798.html
krima
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
krievija, ukraina, krima, valdība, agresija, ģeopolitika, politiķi
krievija, ukraina, krima, valdība, agresija, ģeopolitika, politiķi
"Militāra rakstura pasākumi": Ukraina apstiprina Krimas "deokupācijas" stratēģijas plānu
Ukrainā vēl aizvien domā, kā atņemt Krievijai Krimu – valdība cer, ka palīdzēs jaunā stratēģija. Vienlaikus Krimas pussala ir pārliecināta: Ukrainai vajadzētu samierināties un oficiāli atzīt pussalu par Krievijas teritoriju.
RĪGA, 1. oktobris – Sputnik. Krimas Republikas pastāvīgais pārstāvis Krievijas prezidenta administrācijā Georgijs Muradovs iepriekš
paziņoja, ka krimiešiem apnicis ciest Ukrainas riebeklības un pienācis laiks piespiest Kijevu atvadīties no domas par to, ka pussalai ir kaut kāda saikne ar Ukrainu.
Taču Kijeva nedomā padoties, vismaz ne vārdos. Valsts Ministru kabinets apstiprinājis plānu Krimas "deokupācijas" stratēģijas īstenošanas plānu, kas paredz jaunas sankcijas pret Krieviju, pret fiziskām un juridiskām personām, kas saistītas ar pussalas pievienošanu KF, vēsta
RIA Novosti.
Iepriekš Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis apstiprinājis Nacionālās drošības un aizsardzības padomes stratēģiju Krimas "deokupācijai". Stratēģija paredz diplomātiska, militāra, ekonomiska, informatīva, humanitāra un cita rakstura pasākumu kompleksu, kuru mērķis ir Ukrainas teritoriālās vienotības, valstiskās suverenitāties atjaunošana starptautiski atzītās robežās pēc "Krimas deokupācijas un reinegrācijas".
Stratēģijā ir 158 punkti, kas ietver uzdevumus dažādiem resoriem un iestādēm, darbu ar Kijevas starptautiskajiem partneriem ar mērķi pagarināt esošās sankcijas pret Krieviju un ieviest papildu ierobežojumus.
Protams, dokumentā pieminēti arī "Krievijas pieļauti cilvēka tiesību un brīvību pārkāpumi" Krimā. Saskaņā ar dokumentu, no Krievijas darbībām "cietušajiem" būšot pieejams kaut kāds finansiālais atbalsts.
Tiesa, pagaidām krimieši gan cieš nevis Krievijas, bet gan Ukrainas darbību rezultātā.
Apsolīja atstāt visus bez ūdens
Atgādināsim, ka Ukrainas varasiestādes vēl aizvien dēvē Krimu par savu "īslaicīgi okupēto teritoriju". Droši vien turpina draudēt, lai izpelnītos krimiešu uzticību, kuri 2014. gadā pēc Kijevai vēl aizvien nesaprotama iemesla vienbalsīgi atbalstīja pievienošanos Krievijai.
Piemēram, Ukrainas varasvīri vēlas atstāt visus pussalā dzīvojošos bez ūdens. 2021. gada februārī Ukrainas prezidenta pārstāvis Krimas Autonomajā Republikā Antons Koriņevičs paziņoja, ka izstrādāti plāni uzbūvēt dambi Ziemeļkrimas kanāla 107. kilometrā – tas ļaus "maksimāli nepieļaut ūdens nokļūšanu" Krimā.
Starp citu, Krimā no Ukrainas draudiem nebīstas – pussalā notiek liela mēroga darbi ūdens nodrošināšanai, tāpēc jebkuru perspektīvu saņemt ūdeni no Ukrainas teritorijas aktualitāte aizvien sarūk.
Interesanti
atsaukt atmiņā draudus, kas bira pār krimiešiem 2014. gadā no Ukrainas valdības puses – tā plānoja "stingri apspiest neapmierinātību Krimā", "rīkoties ar Krimu stingrāk nekā ar Donbasu", "nomazgāt asinīs" un "salauzt kā slotu". Par laimi, visi šie draudi ir tikai verbāli un palikuši uz Ukrainas varasvīru sirdsapziņas.
Krimiešu izvēle netiks apstrīdēta
Krievijas valdība jau vairākkārt norādījusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiski, atbilstoši starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par atkalpievienošanos Krievijai.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzsvēra, ka Krimas jautājums ir "slēgts uz visiem laikiem".
Tāpat atgādināsim, ka Krimu vairākkārt apmeklējuši ārvalstu politiķi un visi nonākuši pie vienota slēdziena – Krimas pussala kļuvusi par Krievijas daļu saskaņā ar likumīgu tautas gribas izpausmi. Un krimiešu izvēli pievienoties Krievijai 2014. gada referendumā diktēja reģiona iedzīvotāju intereses.
Taču, acīmredzot, Ukrainas vadību cilvēku viedoklis vēl aizvien neuztrauc. Šķiet, pussalu viņi vēlas dabūt bez tās iedzīvotājiem.
