https://sputniknewslv.com/20211021/krajumi-izsikst-cik-ilgam-laikam-krievijai-pietiks-naftas-un-gazes-18885861.html
Krājumi izsīkst. Cik ilgam laikam Krievijai pietiks naftas un gāzes
Krājumi izsīkst. Cik ilgam laikam Krievijai pietiks naftas un gāzes
Sputnik Latvija
Desmit gadu laikā naftas krājumi Krievijā sarukuši par trešo daļu, gāzes rezerves – par 27,4% vēsta Dabas ministrija. 21.10.2021, Sputnik Latvija
2021-10-21T19:23+0300
2021-10-21T19:23+0300
2021-10-21T19:23+0300
viedoklis
krievija
ekonomika
cenas
gāze
nafta
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/121/27/1212752_0:160:3077:1890_1920x0_80_0_0_1f60131b2ccdcf4d118ded51de3341ac.jpg
Valdība plāno atjaunot resursus uz grūti iegūstamo krājumu rēķina, tomēr zaļā enerģētika dzenas pa pēdām. Par to, cik ilgam laikam Krievijai pietiks melnā zelta un zilās degvielas, portālā RIA Novosti stāsta Irina Badmajeva.Naftas un gāzes – gadu simteņiem2010. gadā naftas krājumi pārsniedza 28 miljardus tonnu. Tagad – mazliet vairāk nekā 19. Pirms sešiem gadiem eksperti vērtēja, ka gāzes rezerves sasniedz 70 triljonus kubikmetru. Tagad – 49,2. Aizvadītā ceturtdaļgadsimta laikā izlūkots desmitkārt mazāk rezervju nekā agrākajos gados, daudzas padomju laiku atradnes izsīkst, vēsta "Rosgeologija". Pēc viņu vērtējumiem, gāzes pietiks 70 gadiem, naftas – 30 gadiem.Dabas resursu un ekoloģijas ministra Aleksandra Kozlova prognoze ir optimistiskāka: atbilstoši – 100 un 60 gadi. "Gazprom" vadītājs Aleksejs Millers atgādina, ka Krievijai ir lielākie resursi pasaulē. Problēmu ar izejvielu nebūs vēl simt gadus, viņš uzskata.Cits jautājums ir par to, cik rentabla ir ieguve. Rentablās naftas rezerves beigsies pēc diviem gadu desmitiem, uzskata Dzīļu izmantošanas federālās aģentūras vadītājs Jevgeņijs Petrovs.Termiņu pagarinās grūti iegūstamo krājumu izstrādes tehnoloģiju izstrāde. Perspektīvākās ir atradnes Rietumsibīrijā. "Šeit potenciāls darbam ir vēl uz ilgiem jo ilgiem gadiem," atzīmēja Petrovs.Tomēr atradnes Austrumsibīrijā pagaidām ir pārāk sarežģīti izstrādāt. Reģionā nav nepieciešamās infrastruktūras.Bez tam sankciju dēļ Krievija saskaras ar urbšanas iekārtu un rezerves daļu deficītu."Ģeoloģiskā izlūkošana izmaksā apmēram 300-350 miljardus rubļu gadā. 2020. gadā – 340 miljardus. No tiem 13,4 miljardus atvēlēja valsts. Šogad – apmēram 300 miljardus," pastāstīja Daņiils Bolotskihs, investīciju kompānijas "Fondovij Kapital" galvenais analītiķis.Dārgi izmaksā arī ģeoloģiskā izlūkošana ziemeļu un arktiskajā zonā, ņemot vērā investīciju trūkumu infrastruktūrā."Pašreizējo naftas ieguves līmeni izstrādājamās atradnes nenodrošina. Apstiprinātas rezerves aptuveni 19 miljardu tonnu apmērā (8% pasaules rezervju). Ieguve sasniedz 500-550 miljoni tonnu gadā. Tātad pietiks tikai 30-35 gadiem. Protams, tas rada satraukumu," atklāja RIA Novosti sarunbiedrs.Mihails Kogans, Finanšu menedžmenta augstskolas Analītisko pētījumu nodaļas vadītājs, novērtēja, ka vismaz 40% Krievijas naftas rezervju vienkārši ir nerentablas. "Izlūkošanai, apgūšanai un ieguvei iztērēs vairāk nekā saņems. Ekonomiski izdevīgas atradnes var izsīkt līdz 2050. gadam," viņš brīdināja.Gāzes krājumu jomā situācija ir labāka. Krievijas potenciāls gāzes ražošanas un eksportēšanas nozarē ir augsts, pateicoties esošajiem un apstiprinātajiem krājumiem. Tiek apgūta Arktika."Mums ir ceturtā daļa pasaules gāzes krājumu – gandrīz 47 triljoni kubikmetru. Desmit gadu laikā globālais patēriņš pieaudzis par 20%," paskaidroja Krievijas ekonomikas universitātes Rūpniecības ekonomikas katedras docents Oļegs Kaļenkovs.Izspiest naftu un gāziRentabilitāte ir relatīvs jēdziens. To nopietni ietekmē, piemēram, naftas cena: jo tā augstāka, jo vairāk ir rentablu krājumu. Tagad melnais zelts maksā 74 dolārus par barelu."Īstermiņa perspektīvā daudz kas atkarīgs no koronavīrusa izplatības. Stāvokli ietekmēs arī stratēģisko krājumu izvešana tirgū. Ķīna un ASV jau sākušas pārdošanu. Un, visbeidzot, nevar izslēgt nepārvaramas varas apstākļus, tādus, piemēram, kā viesuļvētra Ida," precizēja Oļegs Kaļenovs.Kad pasaules patēriņš atjaunosies, cenas var pieaugt līdz 80 dolāriem, uzskata Mihails Mitroflanovs, investors, kompānijas "CreativePRO" dibinātājs. Tas apmierinās daudzus naftas ieguvējus.Tomēr OPEC neļaus "ieskrieties". Cenas virs simt dolāriem sagraus tirgu, brīdināja "Lukoil" vadītājs Vagits Alekperovs.Negatīvais scenārijs – lokdaunu atkārtošanās, patēriņa kritums ekonomiskās krīzes un inflācijas paātrināšanās fonā. Tad naftas cena kritīsies līdz 60 dolāriem, turklāt tas nav galējais rādītājs.Jāpatur prātā arī fiskālā politika. Vairāk nekā puse Krievijā iegūtās naftas cenas tiek nomaksāta nodokļos. Ja tos samazinās, krājumi pieaugs.Gāzes cena pagaidām aug. Pustukšo krātuvju dēļ cena vairākkārt pārsniegusi rekordus, radot milzu satraukumu.Turklāt lielākās ekonomikas pasaulē – Ķīna un ASV – palielina investīcijas zaļajā enerģētikā, atgādināja Mihails Mitrofanovs.Naftas un gāzes pieprasījums kritīsies pēc 5-7 gadiem, prognozē analītiķi. "Skandināvijas valstis jau gandrīz pilnībā pārgājušas pie atjaunojamajiem enerģijas avotiem. Saules paneļus aktīvi izmanto ASV un Ķīnā – valstis ar lielāko naftas patēriņu," uzsvēra Mihails Kogans.No 2023. gada ES ievieš oglekļa nodokli importētai produkcijai ar lielu siltumnīcas gāzu emisiju. Tas var skart apmēram 40% Krievijas eksporta. Daži eksperti vērtē, ka Krievijas uzņēmumi būs spiesti papildināt ES naudas maciņu par summu no 6 līdz 50 miljardiem eiro gadā.Pekina sola pārtraukt oglekļa emisijas atmosfērā līdz 2060. gadam. Savukārt Krievijas valdība līdz 2030. gadam plāno nodrošināt emisiju sarukumu par 70% salīdzinājumā ar 1990. gadu.Populāri ir arī ūdeņraža projekti – tas ir viens no ekoloģiski tīrākajiem degvielas veidiem. "Augstā siltumspēja ir vēl viena priekšrocība. Ilgtermiņa perspektīvā ūdeņraža eksports pabīdīs malā naftu un gāzi," uzskata Kaļenovs.Neoficiāli vērtējumi liecina, ka pāreja pie zaļās enerģētikas pasaulei izmaksās 40 triljonus dolāru – pusi globālā IKP gadā.Taču tā nav tuvākā nākotne. Apmēram 80% produkcijas ražošanā tieši vai netieši izmantoti ogļūdeņraži.Piedevām nebūt ne visi zaļās enerģētikas veidi sasniedz pieteikto efektivitāti. Tāda biznesa ekonomiskā mērķtiecība ir apšaubāma.Nevar gan cerēt vien uz "melno zeltu" un "zilo degvielu". Krievijai jāsamazina budžeta atkarība no naftas un gāzes ienākumiem – to ne vienu vien reizi atgādinājusi valdība.Ir neloģiski vienkārši izbeigt rentablu biznesu – jāizmanto tā nestos ienākumus un jāiegulda infrastruktūras, izglītības, zinātnes attīstībā. Tam sekos arī citi ekonomikas sektori.
https://sputniknewslv.com/20211020/ziema-bus-smaga-sals-gust-virsroku-par-gretu-tunbergu-18869966.html
https://sputniknewslv.com/20210915/vetrains-pieprasijums-asv-ieperk-naftu-krievija-18434578.html
https://sputniknewslv.com/20211009/ogles-silda-kabatu-kapec-eiropai-tik-dargi-izmaksa-degviela-no-krievijas-18740604.html
https://sputniknewslv.com/20210519/Arktiskie-krajumi-Krievija-gatavojas-izstumt-ASV-no-Eiropas-15688559.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
krievija, ekonomika, cenas, gāze, nafta
krievija, ekonomika, cenas, gāze, nafta
Krājumi izsīkst. Cik ilgam laikam Krievijai pietiks naftas un gāzes
Desmit gadu laikā naftas krājumi Krievijā sarukuši par trešo daļu, gāzes rezerves – par 27,4% vēsta Dabas ministrija.
Valdība plāno atjaunot resursus uz grūti iegūstamo krājumu rēķina, tomēr zaļā enerģētika dzenas pa pēdām. Par to, cik ilgam laikam Krievijai pietiks melnā zelta un zilās degvielas, portālā RIA Novosti stāsta Irina Badmajeva. Naftas un gāzes – gadu simteņiem
2010. gadā naftas krājumi pārsniedza 28 miljardus tonnu. Tagad – mazliet vairāk nekā 19. Pirms sešiem gadiem eksperti vērtēja, ka gāzes rezerves sasniedz 70 triljonus kubikmetru. Tagad – 49,2. Aizvadītā ceturtdaļgadsimta laikā izlūkots desmitkārt mazāk rezervju nekā agrākajos gados, daudzas padomju laiku atradnes izsīkst, vēsta "Rosgeologija". Pēc viņu vērtējumiem, gāzes pietiks 70 gadiem, naftas – 30 gadiem.
Dabas resursu un ekoloģijas ministra Aleksandra Kozlova prognoze ir optimistiskāka: atbilstoši – 100 un 60 gadi. "Gazprom" vadītājs Aleksejs Millers atgādina, ka Krievijai ir lielākie resursi pasaulē. Problēmu ar izejvielu nebūs vēl simt gadus, viņš uzskata.
Cits jautājums ir par to, cik rentabla ir ieguve. Rentablās naftas rezerves beigsies pēc diviem gadu desmitiem, uzskata Dzīļu izmantošanas federālās aģentūras vadītājs Jevgeņijs Petrovs.
Termiņu pagarinās grūti iegūstamo krājumu izstrādes tehnoloģiju izstrāde. Perspektīvākās ir atradnes Rietumsibīrijā. "Šeit potenciāls darbam ir vēl uz ilgiem jo ilgiem gadiem," atzīmēja Petrovs.
Tomēr atradnes Austrumsibīrijā pagaidām ir pārāk sarežģīti izstrādāt. Reģionā nav nepieciešamās infrastruktūras.
Bez tam sankciju dēļ Krievija saskaras ar urbšanas iekārtu un rezerves daļu deficītu.
"Ģeoloģiskā izlūkošana izmaksā apmēram 300-350 miljardus rubļu gadā. 2020. gadā – 340 miljardus. No tiem 13,4 miljardus atvēlēja valsts. Šogad – apmēram 300 miljardus," pastāstīja Daņiils Bolotskihs, investīciju kompānijas "Fondovij Kapital" galvenais analītiķis.
Dārgi izmaksā arī ģeoloģiskā izlūkošana ziemeļu un arktiskajā zonā, ņemot vērā investīciju trūkumu infrastruktūrā.
"Pašreizējo naftas ieguves līmeni izstrādājamās atradnes nenodrošina. Apstiprinātas rezerves aptuveni 19 miljardu tonnu apmērā (8% pasaules rezervju). Ieguve sasniedz 500-550 miljoni tonnu gadā. Tātad pietiks tikai 30-35 gadiem. Protams, tas rada satraukumu," atklāja RIA Novosti sarunbiedrs.
Mihails Kogans, Finanšu menedžmenta augstskolas Analītisko pētījumu nodaļas vadītājs, novērtēja, ka vismaz 40% Krievijas naftas rezervju vienkārši ir nerentablas. "Izlūkošanai, apgūšanai un ieguvei iztērēs vairāk nekā saņems. Ekonomiski izdevīgas atradnes var izsīkt līdz 2050. gadam," viņš brīdināja.
15 Septembris 2021, 15:30
Gāzes krājumu jomā situācija ir labāka. Krievijas potenciāls gāzes ražošanas un eksportēšanas nozarē ir augsts, pateicoties esošajiem un apstiprinātajiem krājumiem. Tiek apgūta Arktika.
"Mums ir ceturtā daļa pasaules gāzes krājumu – gandrīz 47 triljoni kubikmetru. Desmit gadu laikā globālais patēriņš pieaudzis par 20%," paskaidroja Krievijas ekonomikas universitātes Rūpniecības ekonomikas katedras docents Oļegs Kaļenkovs.
Rentabilitāte ir relatīvs jēdziens. To nopietni ietekmē, piemēram, naftas cena: jo tā augstāka, jo vairāk ir rentablu krājumu. Tagad melnais zelts maksā 74 dolārus par barelu.
"Īstermiņa perspektīvā daudz kas atkarīgs no koronavīrusa izplatības. Stāvokli ietekmēs arī stratēģisko krājumu izvešana tirgū. Ķīna un ASV jau sākušas pārdošanu. Un, visbeidzot, nevar izslēgt nepārvaramas varas apstākļus, tādus, piemēram, kā viesuļvētra Ida," precizēja Oļegs Kaļenovs.
Kad pasaules patēriņš atjaunosies, cenas var pieaugt līdz 80 dolāriem, uzskata Mihails Mitroflanovs, investors, kompānijas "CreativePRO" dibinātājs. Tas apmierinās daudzus naftas ieguvējus.
Tomēr OPEC neļaus "ieskrieties". Cenas virs simt dolāriem sagraus tirgu, brīdināja "Lukoil" vadītājs Vagits Alekperovs.
Negatīvais scenārijs – lokdaunu atkārtošanās, patēriņa kritums ekonomiskās krīzes un inflācijas paātrināšanās fonā. Tad naftas cena kritīsies līdz 60 dolāriem, turklāt tas nav galējais rādītājs.
Jāpatur prātā arī fiskālā politika. Vairāk nekā puse Krievijā iegūtās naftas cenas tiek nomaksāta nodokļos. Ja tos samazinās, krājumi pieaugs.
Gāzes cena pagaidām aug. Pustukšo krātuvju dēļ cena vairākkārt pārsniegusi rekordus, radot milzu satraukumu.
Turklāt lielākās ekonomikas pasaulē – Ķīna un ASV – palielina investīcijas zaļajā enerģētikā, atgādināja Mihails Mitrofanovs.
Naftas un gāzes pieprasījums kritīsies pēc 5-7 gadiem, prognozē analītiķi. "Skandināvijas valstis jau gandrīz pilnībā pārgājušas pie atjaunojamajiem enerģijas avotiem. Saules paneļus aktīvi izmanto ASV un Ķīnā – valstis ar lielāko naftas patēriņu," uzsvēra Mihails Kogans.
No 2023. gada ES ievieš oglekļa nodokli importētai produkcijai ar lielu siltumnīcas gāzu emisiju. Tas var skart apmēram 40% Krievijas eksporta. Daži eksperti vērtē, ka Krievijas uzņēmumi būs spiesti papildināt ES naudas maciņu par summu no 6 līdz 50 miljardiem eiro gadā.
Pekina sola pārtraukt oglekļa emisijas atmosfērā līdz 2060. gadam. Savukārt Krievijas valdība līdz 2030. gadam plāno nodrošināt emisiju sarukumu par 70% salīdzinājumā ar 1990. gadu.
Populāri ir arī ūdeņraža projekti – tas ir viens no ekoloģiski tīrākajiem degvielas veidiem. "Augstā siltumspēja ir vēl viena priekšrocība. Ilgtermiņa perspektīvā ūdeņraža eksports pabīdīs malā naftu un gāzi," uzskata Kaļenovs.
Neoficiāli vērtējumi liecina, ka pāreja pie zaļās enerģētikas pasaulei izmaksās 40 triljonus dolāru – pusi globālā IKP gadā.
Taču tā nav tuvākā nākotne. Apmēram 80% produkcijas ražošanā tieši vai netieši izmantoti ogļūdeņraži.
Piedevām nebūt ne visi zaļās enerģētikas veidi sasniedz pieteikto efektivitāti. Tāda biznesa ekonomiskā mērķtiecība ir apšaubāma.
Nevar gan cerēt vien uz "melno zeltu" un "zilo degvielu". Krievijai jāsamazina budžeta atkarība no naftas un gāzes ienākumiem – to ne vienu vien reizi atgādinājusi valdība.
Ir neloģiski vienkārši izbeigt rentablu biznesu – jāizmanto tā nestos ienākumus un jāiegulda infrastruktūras, izglītības, zinātnes attīstībā. Tam sekos arī citi ekonomikas sektori.
