Viedoklis

Ogles silda kabatu. Kāpēc Eiropai tik dārgi izmaksā degviela no Krievijas

© Sputnik / Константин Чалабов / Pāriet pie fotobankasOgles Ustjlugas ostā
Ogles Ustjlugas ostā - Sputnik Latvija, 1920, 09.10.2021
Gāzes pēdās aizvien dārgākas kļūst arī ogles. 300 dolāri par tonnu – nekas tāds nav redzēts jau 20 gadus.
Tirgū valda ažiotāža. Pat to, cik ilgi tā turpināsies un cik nopelnīs Krievija, materiālā RIA Novosti stāsta Irina Badmajeva.

Ogles atgriežas

Ogļu iepirkumi pieaug, neskatoties uz aicinājumiem samazināt ogļskābās gāzes emisiju. To ved pat uz ekoloģiski apzinīgo Eiropu – tur nākas pāriet pie cietās degvielas gāzes rekordaugsto cenu dēļ. Par gāzi ES maksā 1400 dolārus par tūkstoš kubikmetriem, enerģētikas nozarē valda drūms noskaņojums. Daudzi uzņēmumi jau bankrotējuši. Vienīgais glābiņš - ogles.
Septembrī Vācijā, Spānijā, Lielbritānijā un Francijā ar cieto degvielu saražoti aptuveni 7 miljoni megavatstundu – par 35% vairāk nekā gadu iepriekš.
Спилве - Sputnik Latvija, 1920, 27.02.2021
Ogļu no Krievijas nav, vajadzīga "intelektuāla" ražošana: Rīgas osta meklē investīcijas
Taču ogļu trūkst. Galvenie piegādātāji nepaspēj audzēt eksportu. Krājumi kontinenta ziemeļrietumos ir minimāli – tik tikko pārsniedz 4 miljonus tonnu.
Piedevām nezūd konkurence ar pircējiem Āzijā. Arī Ķīnā valda deficīts – tur šahtas slēgtas, lai debesis virs galvas būtu zilākas.
"Kursa straujās maiņas dēļ valdība faktiski piespiež bankas kreditēt un finansēt ogļu kompānijas ražošanas apjoma paplašināšanai. Pie tam ĶTR ne tikai ir galvenais ieguvējs – tā ir arī galvenais patērētājs," paskaidroja Mihails Kogans, Finanšu pārvaldes augstskolas Analītisko pētījumu nodaļas vadītājs.
Ķīnas ekonomika atjaunojas ātri. Uzņēmumiem vajadzīgs lielāks daudzums elektroenerģijas. Skaidrs, ka valsts turpinās plaši pielietot cieto degvielu. Komunistiskā partija sākusi atteikšanos no tās pārāk ātri un krasi.
Stāvokli pasliktina konflikti ar citiem piegādātājiem. "Pekina sabojājusi attiecības ar Austrāliju, kur ražo aptuveni 8% no visa pasaules ogļu apjoma. Tas viss sakritis ar importa sarukumu no Indonēzijas, kas līdz ar Ķīnu apkalpo arī Indiju un citas Āzijas valstis," atgādināja Artjoms Dejevs, "AMarkets" analītikas departamenta vadītājs.
Galu galā divās trešdaļās Ķīnas provinču valda elektrības ekonomikas režīms, apstājušies lielākie naftas ķīmijas uzņēmumi.
МПК Юг-2: готовы принять белорусские грузы хоть сейчас  - Sputnik Latvija, 1920, 03.12.2020
Video
"Jūs redzat no Baltijas ostām novirzītās ogles": ar ko izceļas termināls "Jug-2" Ustjlugā
Kā jau bija gaidāms, deficīts licis pieaugt cenām, turklāt ne tikai Ķīnā. Eiropā ogļu cena ir apmēram par 14% augstāka nekā Āzijā. "Pieprasījums aug, tāpēc ogļu cena palielināsies līdz pat apkures sezonas beigām gan Rietumos, gan Austrumos, kur aug enerģētiskās krīzes draudi," uzskata Dejevs.

Auksta ziema un karsta vasara

Pēdējos gados ogļu patēriņš pasaulē saruka. Eiropa, Ķīna un ASV īstenoja dekarbonizācijas politiku.
Pandēmijas periodā cietās degvielas pieprasījuma lejupslīdi dēvēja par pāreju pie tīrās enerģijas, taču "apzaļumošanai" vajadzīgs laiks.
Turklāt neviens nav atcēlis arī dabas kataklizmas. Aukstās ziemas un anomāli karstās vasaras dēļ pazemes gāzes krātuves Eiropā iztukšojās. Gāzes cena strauji pieauga. Neatpaliek arī nafta.
Газовая плита - Sputnik Latvija, 1920, 08.10.2021
Viedoklis
Par ko cīnījās, ar to sildīsies? ES "zaļās" enerģētikas ļaunais joks
Tāpēc atsauca atmiņā ogles. Tomēr piedāvājums nespēj panākt pieprasījumu. Elektroenerģijas ražotāji ES lūdz Krieviju eksportēt vairāk.
Protams, viņiem negribas tādas lietas afišēt. Gaidāma kārtējā konference klimata pārmaiņu jautājumos, runās par siltumnīcas gāzu emisiju. Tās sarukumu iespējams panākt, vienīgi atsakoties no oglēm un nonākot pie bankrota ar dārgo gāzi.
Nav jau arī nekādas īpašās izvēles starp piegādātājiem. Cerības liek uz Krieviju, kas fosilās degvielas krājumu ziņā ieņem 4. vietu pasaulē, 6. vietu ieguves un 3. vietu eksporta ziņā. Pērn eksportēti apmēram 200 miljoni tonnu. Ķīna nopirkusi gandrīz 29,5 miljonus, Dienvidkoreja – vairāk nekā 23, Japāna – 21,5 miljonus tonnu.
Tomēr diezin vai izdosies būtiski palielināt ieguvi. "Ogļu ieguves rūpniecība – tas ir ilgs ražošanas cikls. Vajadzīga jauna tehniskā jauda, atbilstošas atļaujas, dokumenti. Būs vajadzīgi apmēram divi gadi no atļaujas līdz jaunas atradnes izstrādes sākumam. Krievija jau tāpat ir galvenais ogļu piegādātājs Eiropā ar vairāk nekā 40 miljoniem tonnu gadā," atgādināja Artjoms Dejevs.
Protams, Krievijas kompānijas nopelnīs uz izejvielu augošās cenas rēķina. 2019. gadā Āzijā ogles vidēji maksāja 90 dolārus par tonnu. Tagad Eiropā – 300 dolārus.
Tomēr būtisks eksporta pieaugums nav paredzams. Degviela vajadzīga iekšzemes tirgum. Sinoptiķi sola augstu ziemu. Statistika rāda, ka trešā daļa lauku māju Krievijā izmanto malkas vai ogļu apkuri. Pilsētu dzīvojamajā fondā – 7%.
"Īstermiņa perspektīvā saglabāsies ažiotāžas pieprasījums. Pasaulē to vēl "uzsildīs" spekulanti," uzskata Hadžimurads Belharojevs, Krievijas Tautu draudzības universitātes Pasaules ekonomikas un biznesa institūta docents.
Saules enerģijas elektrostacija - Sputnik Latvija, 1920, 20.09.2021
Viedoklis
ASV nopelnīs triljonus uz "zaļās enerģijas" sapņa rēķina
Tomēr nav aiz kalniem "Ziemeļu straumes 2" starts. Tirgus gaida ilgtermiņa līgumus par gāzes piegādi, kas stabilizēs gāzes cenas. Pēc tam – ogļu cenas. Turklāt, neskatoties uz pašreizējo ažiotāžu, pasaule tomēr atsakās no oglēm.
"Rūpnieciskajās katlu mājās, kur sadedzina gāzi vai ogles, darba specifika atšķiras. Kad kurina ar cieto degvielu, pārsvarā izmanto kurinātāju roku darbu. Proti, aug atalgojuma, medicīniskās apkalpošanas, papildu ēdināšanas izdevumi. Lietojot gāzi, viss notiek automātiski. Pietiek nospiest pogu," precizēja Belharojevs.
Arī priekšrocības ir: ogles nav pašuzliesmojošas, tās glabājas zem atklātas debess. Pieredze rāda: ja salā pārējie enerģijas avoti saskaras ar traucējumiem, glābj ogles.
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала