Viedoklis

Karsti un dārgi: klimats uzskrūvē elektroenerģijas cenas Eiropā

© Pixabay / Bru-nOВентилятор
Вентилятор - Sputnik Latvija, 1920, 03.07.2021
Laika apstākļu pārsteigumi un pievēršanās alternatīvajai enerģētikai noveduši pie būtiskiem finansiālajiem izdevumiem – elektrības cenas pārspēj vienu rekordu pēc otra.
Elektrības cenu pieaugumu uz savas ādas pilnā mērā izjutuši Baltijas valstu un Austrumeiropas iedzīvotāji, konstatēja radio Sputnik autors Sergejs Iļjins. Vietām cena pārsniedza pat 100 eiro par megavatstundu. Nedēļas laikā cenu līmenis dažkārt pacēlās pat par trešo daļu. Piemēram, Čehija 24. jūnijā saskārās ar summu 106 eiro apmērā.
Noslēpums meklējams vispārējā un pastāvīgā kondicionētāju ekspluatācijā – tie kļuvuši par dzīvinošā vēsuma avotu. Pie tam dažas reģiona valstis nonākušas atkarībā, ņemot vērā elektroenerģijas importu. Tās nekādi nespēj ietekmēt pērkamās preces cenu, taču nespēj arī atteikties no tās.
Elektropadeves līnijas - Sputnik Latvija, 1920, 17.06.2021
Latvijā
Kāpēc Latvijā aug elektrības cenas
Kā par nelaimi, arī eksportētāji saskārās ar krasi augošā enerģijas patēriņa problēmu pašu mājās.
Taču arī tas vēl nav viss. Tveicei pievienojās bezvējš, taču vējš ir alternatīvās enerģētikas galvenais "spēka avots". Nācās aktīvāk izmantot gāzi enerģijas ražošanai. Bet vienā brīdī sāka pietrūkt arī gāzes – krātuvju aizpildījums ir zems. Galu galā, neskatoties uz lielajiem izmešiem, kaitējot atmosfērai, ķērās pie oglēm – iedarbināja novecojušās TEC.
Tādā tveicē pietiekams elektroenerģijas daudzums kļuva par dzīvības un nāves jautājumu. Tiešā, ne pārnestā nozīmē. Mediji vēsta, ka šīsvasaras piemēr rāda: Baltijas valstu iespējamā atteikšanās no Krievijas un Baltkrievijas elektrības iepirkumiem, aizvietojot to ar dārgāku preci no Eiropas, dabas anomāliju apstākļos draud ar vērā ņemamām problēmām. Tomēr Baltija apgalvo, ka ņemšot vērā jauno pieredzi darbā pie energodrošības nacionālās stratēgijas.
Ветряк на побережье в Лиепае - Sputnik Latvija, 1920, 24.05.2021
OIK afēra Latvijā būs ilga: kas vainīgs, kas maksā un ko darīt
Savukārt no "zaļās enerģētikas" (vēja turbīnu un Saules akumulatoru) viedokļa ir skaidrs, ka patlaban tie nespēj nodrošināt ne pusi šajā jomā vislabāk attīstīto valstu vajadzību. Pagaidām tās turpina nepieciešamajā daudzumā izmantot planētas dzīlēs iegūtās izejvielas. Tomēr tendence – fosilo resursu aizvietošana pret atjaunojamajiem avotiem – vienīgi pieaugs.
Tāda ir daudzu valstu politiskā, ekonomiskā un ekoloģiskā nostādne. Atliek, piemēram, atcerēties, ka 2019. gadā "zaļās" elektrostacijas pirmo reizi apsteidza atomstacijas pasaulē saražotās elektroenerģijas apjoma ziņā. Toreiz Pasaules enerģētikas aģentūra prognozēja, ka līdz 2024. gadam trešā daļa visas uz Zemes ražotās elektrības būs alternatīva. Tiesa, tagad nav iespējams prognozēt, cik tā maksās.
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала