https://sputniknewslv.com/20211024/veseligs-konservativisms-kapec-putins-apglabajis-eru-18923689.html
Veselīgs konservatīvisms: kāpēc Putins apglabājis ēru
Veselīgs konservatīvisms: kāpēc Putins apglabājis ēru
Sputnik Latvija
Vladimirs Putins noformulējis valsts ideoloģiju un stratēģisko kursu tuvākajai nākotnei. To var nosaukt arī par nacionālo ideju. 24.10.2021, Sputnik Latvija
2021-10-24T17:20+0300
2021-10-24T17:20+0300
2021-10-25T21:28+0300
viedoklis
pasaule
krievija
vladimirs putins
ģeopolitika
politika
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/0a/14/18880072_0:139:2999:1827_1920x0_80_0_0_70fa9993a7345d8fc83aa366de514e84.jpg
Savā uzrunā diskusiju kluba "Valdajs" sēdē prezidents pārsvarā runāja par valsts stratēģiju neredzētās civilizācijas krīzes apstākļos, kas pārņēmusi pasauli, globālās transformācijas procesā, kas skar ne vien pasaules kārtību, bet arī cilvēka priekšstatus pašam par sevi. Nav zināms, kad beigsies krīze, jo pat nākotnes aprises nav redzamas. Taču ir tas, no kā cilvēcei iesaka atteikties, un tas, ko iesaka pieņemt , un Krievijai ir savs viedoklis par šo izaicinājumu, ir principi, kurus mēs ņemsim vērā, formulējot savu politiku. Par Vladimira Putina runu portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.Putins nosauca to par veselīga konservatīvisma ideoloģiju, taču noformulēja to teju vai pašā runas noslēgumā. Sākumā viņš tuvojās tai, aprakstot situāciju, kādā pašreiz nonākusi cilvēce.Uzsvēris, ka mums ir darīšana ar civilizācijas krīzi, krīzi principos, kuri nosaka pašu cilvēces pastāvēšanu uz Zemes, prezidents atzina, ka tos nāksies pārskatīt jebkurā gadījumā. Taču pie tam jāizprot, kādā virzienā doties, no kā atteikties, ko pārskatīt vai koriģēt, un "par patiesajām vērtībām vajag cīnīties, aizstāvot tās visiem spēkiem".Un to nāksies darīt apstākļos, kad cilvēcei nav atbalsta punkta, turklāt runa nav tikai par atbalsta punktu visai pasaules sistēmai (dažādākajās tās sfērās – sociālajā, politiskajā, ekonomiskajā, kultūras, militārajā jomā). Joprojām tiks meklēts jauns spēku līdzsvars, tomēr nav saprotami, pareizāk sakot, izplūduši ir pašu cilvēces vērtību kritēriji vērtību krīzes ērā. Tāpēc runa nav tikai par Rietumu dominances ēras beigām vai par to, ka pašreizējais kapitālisma modelis ir sevi izsmēlis (arī par to Putins runāja), - runa ir par daudz nopietnākām lietām."Kas notiks, kad cilvēka domātspēju pārspēs tehnika? Kur ir robeža, pēc kuras iejaukšanās cilvēka organismā padara viņu citādu, pārvērš par kaut kādu citu radību? Kādas ir ētiskās robežas pasaulē, kurā zinātnes un tehnikas iespējas kļūst praktiski neierobežotas, un ko tas nozīmēs mums visiem, mūsu pēctečiem, pie tam jau tuvākajiem pēctečiem – mūsu bērniem un mazbērniem?"Protams, Putins neatbildēja uz šiem jautājumiem, taču, pēc būtības, aicināja apzināties, ka pašreizējai cilvēces krīzei nav analogu pasaules vēsturē. Pie tam pašu vienkāršāko, krīzes politisko elementu, proti, jauna spēku līdzsvara meklējumus, iespējams atrisināt mierīgā ceļā."Šķiet, politiskajai vēsturei nav zināmi piemēri, ka stabila pasaules kārtība iedibinātos bez liela kara vai uz tā rezultātu pamata, kā tas notika pēc Otrā pasaules kara. Tātad mums ir iespēja radīt ārkārtīgi labvēlīgu precedentu." Tātad Putins optimiski vērtē tuvākās un vienkāršākās (salīdzinājumā ar transhumānismu) problēmas – cilvēcei patiešām ir izredzes miera ceļā vienoties vismaz par savu politisko nākotni. Taču te visām pusēm (civilizācijām un valstīm-civilizācijām) vajadzēs ņemt vērā pašām savas vērtību nostādnes.Tāpēc Putins piedāvāja "pārbūves sarežģītā procesa sākumpunktu" un noformulēja četras tēzes.To būtība ir sekojoša.Pirmais. "Koronavīrusa pandēmija ir uzskatāmi nodemonstrējusi, ka pasaules kārtības strukturējoša vienība ir tikai valsts." Proti, nekādas pārnacionālas globālās struktūras to neaizvietos, vismaz tāpēc, ka "vienīgi suverēnas valstis spēj efektīvi atbildētu uz laika izaicinājumiem un pilsoņu prasībām". Pie tam "bezrobežu pasaules" un valstu likvidācijas idejas Putins nosauca par ģeopolitiskās cīņas ieroci."Pēdējos gadu desmitos daudzi žonglē ar skaļām koncepcijām, saskaņā ar kurām valsts loma noveco un aiziet. Globalizācijas apstākļos nacionālās robežas it kā kļūst par anahronismu, bet suverenitāte – par šķērsli uzplaukumam. Jūs zināt, es jau reiz teicu un gribu noformulēt vēlreiz: tā runāja arī tie, kas centās uzlauzt svešas robežas, paļaujoties uz savām konkurences priekšrocībām, - lūk, kas notika patiesībā. Tiklīdz noskaidrojās, ka kāds kaut kur gūst labus rezultātus, nekavējoties atgriežas pie robežu slēgšanas vispār un vispirms – paši savējo – muitas robežu, jebkādu, sāk būvēt sienas. Vai tad mēs to neredzam?"Tāpēc ikvienai iedarbīgai starptautiskajai kārtībai jāņem vērā valsts intereses un iespējas, jāvadās no tām, nevis jācenšas pierādīt, ka tām nav jābūt, teica Putins."Vēl jo vairāk nedrīkst kādam vai kaut ko uzspiest, vienalga, vai tie būtu sabiedriski politiskās iekārtas principi vai vērtības, ko kāds saskaņā ar saviem apsvērumiem nosaucis par universāliem. Skaidrs taču: kad sākas īsta krīze, paliek tikai viena universāla vērtība – cilvēka dzīvība, un katra valsts lemj patstāvīgi, kā to aizsargāt, ņemot vērā savas iespējas, kultūras, tradīcijas."Pirmā tēze paredz, ka tieši valstis (skaidrs, ka runa ir par patiesi suverēnām valstīm un tām, kas cenšas par tādām kļūt) noteiks spēles noteikumus pasaulē, un Krievija piedalīsies tādas pasaules uzbūvē.Otrā tēze. "Pārmaiņu mērogs liek mums visiem būt īpaši piesardzīgiem vismaz pašaizsardzības jūtu dēļ." Proti, atbildot uz laika izaicinājumiem, Krievija mainīsies akurāti un piesardzīgi, atsakoties no revolucionāriem pasākumiem."Kvalitatīvas pārmaiņas tehnoloģijās vai kardinālas pārmaiņas apkārtējā vidē, ierastās iekārtas graušana nenozīmē, ka sabiedrībai un valstij uz tām vajag reaģēt radikāli. Kā zināms, lauzt ir vieglāk nekā būvēt. Mēs Krievijā labi zinām, pie kā tas noved, diemžēl, uz savas ādas un ne vienu vien reizi... Piemēri no mūsu vēstures ļauj mums apgalvot: revolūcija nav ceļš izejai no krīzes, bet gan ceļš uz šīs krīzes pasliktināšanu. Neviena revolūcija nav bijusi tā kaitējuma vērta, ko tā nodarījusi cilvēka potenciālam."Putina trešā tēze ir saistīta ar pirmo: Krievija saprot, ka bez ciešas starptautiskās sadarbības nav iespējams atrisināt virkni kopīgo aktuālo problēmu, taču ne nododot valstu tiesības pārnacionālajām struktūrām. Proti, suverenitāte ir svarīgāka par visu, turklāt ne tikai Krievijai."Jābūt reālistiem: lielākā daļa skaisto lozungu par globālo problēmu globālu risinājumu, ko esam dzirdējuši kopš XX gadsimta beigām, nekad netiks īstenoti. Globālie risinājumi paredz valstu un tautu suverēno tiesību nodošanu pārnacionālajām struktūrām tik lielā mērā, kādam, atklāti sakot, tikai retais ir gatavs, godīgi sakot – neviens nav gatavs. Vispirms tāpēc, ka par politikas rezultātiem tik un tā nākas atbildēt nevis kaut kādai nesaprotamai globālajai sabiedrībai, bet gan saviem pilsoņiem un saviem vēlētājiem."Var strādāt kopā, iespējama arī aprobežošanās ar mērķi meklēt atbildes uz visas pasaules izaicinājumiem, tiesa, vienīgi gadījumā, "ja katrs varēs saskatīt konkrētu labumu, ko nesīs sadarbība cīņā ar izaicinājumiem". Protams, galvenajai starptautiskajai organizācijai nepieciešamas reformas, teica Putins, taču pie tam "ANO pašreizējā turbulences mocītajā pasaulē nes starptautisko attiecību veselīgo konservatīvismu, kas tik nepieciešams situācijas normalizācijai".Te parādās atsauce uz Putina svarīgāko tēzi - vērtībām."Mūsdienu trauslajā pasaulē būtiski aug stingra atbalsta, morāla, ētiska, vērtību pamata nozīme. Pēc būtības, vērtības ir katras nācijas kultūras un vēsturiskās attīstības produkts, turklāt unikāls produkts."Tātad pamats, uz kura valsts (pirmā tēze), atbildot uz globālo krīzi un izaicinājumu, piesardzīgi reformēs visu cilvēka dzīves kārtību (otrā tēze), ir tautas, valsts civilizācijas vērtības.Turpinājums sekos.
https://sputniknewslv.com/20211022/putins-uzstajas-valdaja-kf-prezidenta-runas-svarigakas-tezes-18901283.html
https://sputniknewslv.com/20211021/staties-preti-krievijai-nato-palidzes-ukrainai-noslepkavot-lielaku-skaitu-cilveku-18885174.html
https://sputniknewslv.com/20211018/pasaulei-draud-katastrofa-asv-izvirzijusas-krievijai-rakesu-ultimatu-18841292.html
https://sputniknewslv.com/20211015/tiesibas-uz-tiru-gaisu-ka-kina-cinas-par-ekologiju-18813490.html
https://sputniknewslv.com/20211015/krievija-nav-eiropas-ienaidnieks-es-vajadziga-gaze-pa-jauniem-caurulvadiem-18812645.html
https://sputniknewslv.com/20211015/putins-par-pecnaceju-amata-dolara-likteni-un-kriptovalutu-18811477.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Pjotrs Akopovs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/10/17612666_0:0:150:150_100x100_80_0_0_9c036ec8f9af2ae69d1702a6a79d7510.jpg
Pjotrs Akopovs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/10/17612666_0:0:150:150_100x100_80_0_0_9c036ec8f9af2ae69d1702a6a79d7510.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Pjotrs Akopovs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/10/17612666_0:0:150:150_100x100_80_0_0_9c036ec8f9af2ae69d1702a6a79d7510.jpg
pasaule, krievija, vladimirs putins, ģeopolitika, politika
pasaule, krievija, vladimirs putins, ģeopolitika, politika
Savā uzrunā diskusiju kluba "Valdajs" sēdē prezidents pārsvarā runāja par valsts stratēģiju neredzētās civilizācijas krīzes apstākļos, kas pārņēmusi pasauli, globālās transformācijas procesā, kas skar ne vien pasaules kārtību, bet arī cilvēka priekšstatus pašam par sevi. Nav zināms, kad beigsies krīze, jo pat nākotnes aprises nav redzamas. Taču ir tas, no kā cilvēcei iesaka atteikties, un tas, ko iesaka pieņemt , un Krievijai ir savs viedoklis par šo izaicinājumu, ir principi, kurus mēs ņemsim vērā, formulējot savu politiku. Par Vladimira Putina runu portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs. Putins nosauca to par veselīga konservatīvisma ideoloģiju, taču noformulēja to teju vai pašā runas noslēgumā. Sākumā viņš tuvojās tai, aprakstot situāciju, kādā pašreiz nonākusi cilvēce.
Uzsvēris, ka mums ir darīšana ar civilizācijas krīzi, krīzi principos, kuri nosaka pašu cilvēces pastāvēšanu uz Zemes, prezidents atzina, ka tos nāksies pārskatīt jebkurā gadījumā. Taču pie tam jāizprot, kādā virzienā doties, no kā atteikties, ko pārskatīt vai koriģēt, un "par patiesajām vērtībām vajag cīnīties, aizstāvot tās visiem spēkiem".
Un to nāksies darīt apstākļos, kad cilvēcei nav atbalsta punkta, turklāt runa nav tikai par atbalsta punktu visai pasaules sistēmai (dažādākajās tās sfērās – sociālajā, politiskajā, ekonomiskajā, kultūras, militārajā jomā). Joprojām tiks meklēts jauns spēku līdzsvars, tomēr nav saprotami, pareizāk sakot, izplūduši ir pašu cilvēces vērtību kritēriji vērtību krīzes ērā. Tāpēc runa nav tikai par Rietumu dominances ēras beigām vai par to, ka pašreizējais kapitālisma modelis ir sevi izsmēlis (arī par to Putins runāja), - runa ir par daudz nopietnākām lietām.
"Kas notiks, kad cilvēka domātspēju pārspēs tehnika? Kur ir robeža, pēc kuras iejaukšanās cilvēka organismā padara viņu citādu, pārvērš par kaut kādu citu radību? Kādas ir ētiskās robežas pasaulē, kurā zinātnes un tehnikas iespējas kļūst praktiski neierobežotas, un ko tas nozīmēs mums visiem, mūsu pēctečiem, pie tam jau tuvākajiem pēctečiem – mūsu bērniem un mazbērniem?"
Protams, Putins neatbildēja uz šiem jautājumiem, taču, pēc būtības, aicināja apzināties, ka pašreizējai cilvēces krīzei nav analogu pasaules vēsturē. Pie tam pašu vienkāršāko, krīzes politisko elementu, proti, jauna spēku līdzsvara meklējumus, iespējams atrisināt mierīgā ceļā.
"Šķiet, politiskajai vēsturei nav zināmi piemēri, ka stabila pasaules kārtība iedibinātos bez liela kara vai uz tā rezultātu pamata, kā tas notika pēc Otrā pasaules kara. Tātad mums ir iespēja radīt ārkārtīgi labvēlīgu precedentu." Tātad Putins optimiski vērtē tuvākās un vienkāršākās (salīdzinājumā ar transhumānismu) problēmas – cilvēcei patiešām ir izredzes miera ceļā vienoties vismaz par savu politisko nākotni. Taču te visām pusēm (civilizācijām un valstīm-civilizācijām) vajadzēs ņemt vērā pašām savas vērtību nostādnes.
Tāpēc Putins piedāvāja "pārbūves sarežģītā procesa sākumpunktu" un noformulēja četras tēzes.
Pirmais. "Koronavīrusa pandēmija ir uzskatāmi nodemonstrējusi, ka pasaules kārtības strukturējoša vienība ir tikai valsts." Proti, nekādas pārnacionālas globālās struktūras to neaizvietos, vismaz tāpēc, ka "vienīgi suverēnas valstis spēj efektīvi atbildētu uz laika izaicinājumiem un pilsoņu prasībām". Pie tam "bezrobežu pasaules" un valstu likvidācijas idejas Putins nosauca par ģeopolitiskās cīņas ieroci.
"Pēdējos gadu desmitos daudzi žonglē ar skaļām koncepcijām, saskaņā ar kurām valsts loma noveco un aiziet. Globalizācijas apstākļos nacionālās robežas it kā kļūst par anahronismu, bet suverenitāte – par šķērsli uzplaukumam. Jūs zināt, es jau reiz teicu un gribu noformulēt vēlreiz: tā runāja arī tie, kas centās uzlauzt svešas robežas, paļaujoties uz savām konkurences priekšrocībām, - lūk, kas notika patiesībā. Tiklīdz noskaidrojās, ka kāds kaut kur gūst labus rezultātus, nekavējoties atgriežas pie robežu slēgšanas vispār un vispirms – paši savējo – muitas robežu, jebkādu, sāk būvēt sienas. Vai tad mēs to neredzam?"
Tāpēc ikvienai iedarbīgai starptautiskajai kārtībai jāņem vērā valsts intereses un iespējas, jāvadās no tām, nevis jācenšas pierādīt, ka tām nav jābūt, teica Putins.
"Vēl jo vairāk nedrīkst kādam vai kaut ko uzspiest, vienalga, vai tie būtu sabiedriski politiskās iekārtas principi vai vērtības, ko kāds saskaņā ar saviem apsvērumiem nosaucis par universāliem. Skaidrs taču: kad sākas īsta krīze, paliek tikai viena universāla vērtība – cilvēka dzīvība, un katra valsts lemj patstāvīgi, kā to aizsargāt, ņemot vērā savas iespējas, kultūras, tradīcijas."
Pirmā tēze paredz, ka tieši valstis (skaidrs, ka runa ir par patiesi suverēnām valstīm un tām, kas cenšas par tādām kļūt) noteiks spēles noteikumus pasaulē, un Krievija piedalīsies tādas pasaules uzbūvē.
Otrā tēze. "Pārmaiņu mērogs liek mums visiem būt īpaši piesardzīgiem vismaz pašaizsardzības jūtu dēļ." Proti, atbildot uz laika izaicinājumiem, Krievija mainīsies akurāti un piesardzīgi, atsakoties no revolucionāriem pasākumiem.
"Kvalitatīvas pārmaiņas tehnoloģijās vai kardinālas pārmaiņas apkārtējā vidē, ierastās iekārtas graušana nenozīmē, ka sabiedrībai un valstij uz tām vajag reaģēt radikāli. Kā zināms, lauzt ir vieglāk nekā būvēt. Mēs Krievijā labi zinām, pie kā tas noved, diemžēl, uz savas ādas un ne vienu vien reizi... Piemēri no mūsu vēstures ļauj mums apgalvot: revolūcija nav ceļš izejai no krīzes, bet gan ceļš uz šīs krīzes pasliktināšanu. Neviena revolūcija nav bijusi tā kaitējuma vērta, ko tā nodarījusi cilvēka potenciālam."
Putina trešā tēze ir saistīta ar pirmo: Krievija saprot, ka bez ciešas starptautiskās sadarbības nav iespējams atrisināt virkni kopīgo aktuālo problēmu, taču ne nododot valstu tiesības pārnacionālajām struktūrām. Proti, suverenitāte ir svarīgāka par visu, turklāt ne tikai Krievijai.
"Jābūt reālistiem: lielākā daļa skaisto lozungu par globālo problēmu globālu risinājumu, ko esam dzirdējuši kopš XX gadsimta beigām, nekad netiks īstenoti. Globālie risinājumi paredz valstu un tautu suverēno tiesību nodošanu pārnacionālajām struktūrām tik lielā mērā, kādam, atklāti sakot, tikai retais ir gatavs, godīgi sakot – neviens nav gatavs. Vispirms tāpēc, ka par politikas rezultātiem tik un tā nākas atbildēt nevis kaut kādai nesaprotamai globālajai sabiedrībai, bet gan saviem pilsoņiem un saviem vēlētājiem."
Var strādāt kopā, iespējama arī aprobežošanās ar mērķi meklēt atbildes uz visas pasaules izaicinājumiem, tiesa, vienīgi gadījumā, "ja katrs varēs saskatīt konkrētu labumu, ko nesīs sadarbība cīņā ar izaicinājumiem". Protams, galvenajai starptautiskajai organizācijai nepieciešamas reformas, teica Putins, taču pie tam "ANO pašreizējā turbulences mocītajā pasaulē nes starptautisko attiecību veselīgo konservatīvismu, kas tik nepieciešams situācijas normalizācijai".
Te parādās atsauce uz Putina svarīgāko tēzi - vērtībām.
"Mūsdienu trauslajā pasaulē būtiski aug stingra atbalsta, morāla, ētiska, vērtību pamata nozīme. Pēc būtības, vērtības ir katras nācijas kultūras un vēsturiskās attīstības produkts, turklāt unikāls produkts."
Tātad pamats, uz kura valsts (pirmā tēze), atbildot uz globālo krīzi un izaicinājumu, piesardzīgi reformēs visu cilvēka dzīves kārtību (otrā tēze), ir tautas, valsts civilizācijas vērtības.
