Krievijā

Putins uzstājās "Valdajā": KF prezidenta runas svarīgākās tēzes

© Sputnik / Максим Блинов / Pāriet pie fotobankasПрезидент РФ Владимир Путин принял участие в заседании клуба "Валдай"
Президент РФ Владимир Путин принял участие в заседании клуба Валдай - Sputnik Latvija, 1920, 22.10.2021
Galvenās tēmas, ko skāra Krievijas prezidents Vladimirs Putins diskusiju kluba "Valdajs" sesijā, lasiet Sputnik materiālā.
RĪGA, 22. oktobris — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedalījās ikgadējā starptautiskā diskusiju kluba "Valdajs" darbā. Prezidents uzstājās kluba plenārsesijā un atbildēja uz jautājumiem. Putina runas svarīgākās tēzes lasiet Sputnik materiālā.

Pārmaiņu un iespēju laikmets

Pēdējā desmitgadē daudzi atceras ķīniešu parunu "Nedod, Dievs, dzīvot pārmaiņu laikos". Cilvēcei pārmaiņu un krīzes laikā ir jāpretojas briesmām, taču nedrīkst palaist garām arī šī perioda iespējas. Turklāt pašreizējā krīze, ar ko esam saskārušies, ir konceptuāla, pat civilizācijas krīze.
Būtībā tā ir pieeju krīze, principu, kas nosaka cilvēka eksistenci uz Zemes. Un mums tik un tā būs tie jāpārvērtē. Jautājums: kādā virzienā doties, no kā atteikties, kas jāpārskata vai jākoriģē? Pie tam esmu pārliecināts, ka par patiesām vērtībām būs jācīnās visiem spēkiem.

Pandēmija: strādāt kopīgiem spēkiem

Koronavīrusa infekcijas pandēmija vēlreiz atgādinājusi, cik trausla ir mūsu kopiena. Visā pasaulē no koronavīrusa miruši vairāk nekā 4,9 miljoni cilvēku. Šie briesmīgie skaitļi ir salīdzināmi un pat pārsniedz Pirmā pasaules kara galveno dalībnieku militāros zaudējumus.
Vārdos visas valstis paziņo par uzticību un lietišķu sadarbību, gatavību kopā strādāt pie kopīgu problēmu risināšanas. Bet diemžēl tikai vārdos. Patiesībā notiek tieši pretējais.
Pandēmija tikai veicināja sen jau radušās negatīvās tendences, kas tagad tikai pasliktinās. Pieeja "katram savs krekls tuvāks" sen jau ir norma, bet egoistiskās intereses pilnībā guvušas virsroku pār kopīgā labuma jēdzienu... Starp citu, Krievija vairākkārt ir aicinājusi, un tagad es atkārtoju šo aicinājumu: jāmet pie malas nevajadzīgas ambīcijas un jāstrādā kopā.

Gāzes krīze Eiropā

Visa Eiropas Komisijas pēdējo gadu filozofija ir vērsta uz energonesēju, tostarp gāzes, tirgus regulēšanu caur biržu, caur tā saucamo spot. Mūs centās pārliecināt, ka jāatsakās no tā saucamajiem ilgtermiņa līgumiem, kuros cenas ir saistītas ar jēlnaftas un naftas produktu tirgus kotējumiem... Visu sāka virzīt uz spotu. Bet spotā, lielākoties, tā nav reāla gāze, nav fiziskie apjomi, kas nepalielinās, tā ir papīra gāze. Uz papīra ir rakstīts. Bet fizisko apjomu nav. Tie samazinās.
Tie Eiropas uzņēmumi, kuri saņem gāzi no "Gazprom" pēc ilgtermiņa līgumiem, saņem to, uzmanību (!), četras reizes lētāk, iedomājieties, četras reizes!
Un "Gazprom" no tā negūst milzīgu peļņu, mēs par to nesūdzamies, jo esam ieinteresēti ilgtermiņa līgumos, ilgtermiņa savstarpējās saistībās.
Gāzes cenas veidojas ar sešu mēnešu starpību pēc naftas cenu maiņas, tāpēc tā, pirmkārt, ir stabilāka situācija, otrkārt, pēc sešiem mēnešiem — tas nozīmē, ka patērētājiem un piegādātājiem ir laiks izpētīt situāciju pasaules tirgos.
Диаграмма - Sputnik Latvija, 1920, 10.03.2020
Viedoklis
Vispasaules panika. Kas un kāpēc to radījis? Kas tagad notiks?
Krievija, tai skaitā "Gazprom", palielinājusi piegādes uz Eiropas tirgu. Kopumā par 8,7%, bet uz tā saucamajām tālajām ārzemēm par 11%, manuprāt… absolūtajos lielumos tas ir vairāk nekā 11 miljardi kubikmetru gāzes. No ASV un no Tuvajiem Austrumiem netika piegādāti astoņi miljardi, bet "Gazprom" – palielināja.
Vai visi mani labi dzird? Ne tikai šajā zālē, es uzrunāju tā saucamās ieinteresētās personas — kāds jums samazina, bet mēs palielinām.

Par karu un vēsturi

Mums ir daudz pretenziju pret valsts vadītājiem no 1917. līdz 1990. gadam. Tās ir acīmredzamas lietas. Taču nedrīkst likt vienā maisā nacistus un komunistus pirms Otrā pasaules kara, sadalot atbildību uz pusēm — tas ir absolūti nepieļaujami, tie ir meli. Iespējams, ir iemesls lamāt Staļinu — par viņa nometnēm, represijām un tā tālāk, bet dokumentos es pats esmu redzējis viņa rezolūcijas. Padomju valdība cīnījās par to, lai novērstu Otrā pasaules kara sākumu.
Вторая мировая война 1939-1945 гг. Август 1945 года. Разгром империалистической Японии. Маньчжурская операция 09.08. - 2.09.1945 года. Капитуляция войск Квантунской армии - Sputnik Latvija, 1920, 19.08.2021
Viedoklis
"Trieciens bija baismīgs": kam PSRS uzbruka pēc Uzvaras 1945. gadā
Es saprotu Polijas valdības jūtas attiecībā uz 1939. gada notikumiem. Bet viņiem saka: puiši, nu paskatieties, kas notika pirms tam – jūs taču kopā ar Vāciju sadalījāt Čehoslovākiju... Esmu lasījis arī vācu arhīva dokumentus, kas nonāca pie mums pēc tam, kad Sarkanā armija bija izgājusi cauri Eiropai, starp citu, mums ir gan poļu, gan franču dokumenti — mums viss ir. Bet... tieši vienojās par Čehoslovākijas sadalīšanu, vienojās par karaspēka ievešanas laiku.
Un pēc tam uzveļ vainu Padomju Savienībai. Kurš ieņēma Berlīni? Amerikāņi, vai? Varbūt angļi vai franči? Sarkanā armija! Vai esat piemirsuši? Nebūt nav grūti atcerēties, tas ir acīmredzams fakts - 75, pat 80% no visa Vērmahta potenciāla iznīcināja Sarkanā armija. Vai jūs to esat galīgi aizmirsuši? Nemaz nē. Vienkārši izmanto pagātnes notikumus, lai risinātu šodienas iekšpolitikas konjunktūras jautājumus. Tas ir slikti, jo šādas manipulācijas ne pie kā laba nenoved.

Padomju cilvēki un tautieši

Daudzi manas paaudzes cilvēki, protams, atceras šo tēzi, šo formulējumu, jaunā kopiena — padomju cilvēki, padomju cilvēks. Protams, mēs to atceramies. Šajā tēzē nekā slikta nav.
Паспорт негражданина Латвии - Sputnik Latvija, 1920, 28.03.2021
Eurostat saskaitījis nepilsoņus Latvijā un Igaunijā
Neko īpaši jaunu Padomju Savienībā nav radījusi, izņemot vienu ļoti svarīgu apstākli — jaunā kopiena — padomju cilvēks, padomju cilvēki — ieguva ideoloģisku nokrāsu. Tas nav labi, jo sašaurina iespēju apvāršņus... Padomju Savienībā bija daudz problēmu, kas patiesībā bija to notikumu pamatā, kuri noveda pie PSRS sabrukuma, taču nomelnot to visu ir ļoti rupji un nepieklājīgi.
... Par Krievijas pilsonību mana nostāja ir tāda, ka šis instruments ir jāuzlabo. Pastāv jautājumi, kas saistīti ar šī procesa sociālekonomiskajām komponentēm — poliklīnikas, bērnudārzi, darba vietas, mājokļi un tā tālāk. Bet tomēr likumdošanai par pilsonību mums jābūt daudz liberālākai, tas ir pilnīgi skaidrs, tas, starp citu, ir arī darba tirgus prasība. Tāpēc mēs ar to nodarbojamies.
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала