https://sputniknewslv.com/20211024/brisele-atteikusies-pieskirt-naudu-nozogojumam-pie-es-austrumu-robezam-18923037.html
Brisele atteikusies piešķirt naudu nožogojumam pie ES austrumu robežām
Brisele atteikusies piešķirt naudu nožogojumam pie ES austrumu robežām
Sputnik Latvija
Eiropas Komisija atteikusies piedalīties sienas vai dzeloņstiepļu nožogojumiem pie Polijas un Baltijas valstu austrumu robežām. 24.10.2021, Sputnik Latvija
2021-10-24T14:31+0300
2021-10-24T14:31+0300
2021-10-25T21:24+0300
pasaulē
pasaule
baltijā
baltkrievija
krievija
polija
migranti
eiropas komisija
robeža
bēgļi
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/08/1e/18229300_0:257:2731:1793_1920x0_80_0_0_fa6b67242a2d56949c3bbcc640125583.jpg
RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Eiropas Komisijas lēmums nepiešķirt līdzekļus dzeloņstiepļu nožogojumiem pie austrumu robežām pārvilcis treknu krustu pāri Polijas un Baltijas valstu vadības cerībām norobežoties no Baltkrievijas un Krievijas uz ES rēķina, stāsta Allans Hantsoms portālā Sputnik Meedia.Grozieties, kā gribatPunktu jautājumā par finansējuma piešķiršanu nocietinājumu būvei pie ES dalībvalstu austrumu robežām pielika politiķi Eiropas Padomes sēdē.Saskaņā ar tradīciju, ES valstu valdību vadītāji pieņēma kārtējo dežūrrezolūciju, kurā nosodīja "trešo valstu mēģinājumus izmantot migrantus politiskiem mērķiem".Tomēr EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena uzsvēra, ka cīņā ar nelegālajiem migrantiem, kuri iekļūst Polijā un Baltijas valstīs no Baltkrievijas robežas puses, šo valstu vadībai nav jāizmanto "dzeloņstiepļu nožogojumi". Ja tamlīdzīgi nocietinājumi tiks būvēti, tas nenotiks uz pašas ES rēķina."Es skaidri liku saprast, ka EK jau sen ir vienisprātis ar Eiropas Parlamentu par to, ka nauda dzeloņstiepļu nožogojuma vai sienas būvdarbiem netiks piešķirta," informēja politiķe.Leienu aktīvi atbalstīja arī Vācijas kanclere Angela Merkele – viņa norādīja, ka Polijai un EK ir jāatrod cits risinājums grūtībās ar Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstu izcelsmes nelegālo migrantu iekļūšanu no Baltkrievijas puses."Es ticu, ka Urzula fon der Leiena un Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis pastrādās pie tāda risinājuma meklējumiem," viņa paziņoja.Par baltu velti nekā nebūsCerības uz ES rēķina kārtīgi norobežoties no Baltkrievijas un Krievijas loloja gan poļi, gan arī Baltijas valstis, pat Igaunija, kas jau vairākus gadus būvē pati savu "gudro žogu" pie Krievijas robežas.Oktobra sākumā divpadsmit ES valstis ierosināja iekļaut grozījumus par "fiziskiem šķēršļiem" Šengenas kodeksā, kas legalizētu nožogojumu būvi uz ES robežām. Rezolūciju "ES tiesiskās bāzes pielāgošana reālajai situācijai" parakstīja Austrija, Bulgārija, Kipra, Čehija, Dānija, Grieķija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Polija, Slovākija un Igaunija.Šādi grozījumi dotu iespēju lūgt Briselei līdzekļus no ES fondiem nožogojuma būvdarbiem. Lieta tāda, ka, piemēram, nožogojuma izmaksas uz Igaunijas un Krievijas robežas vairākkārt pieaugušas salīdzinājuma ar sākotnējām tāmēm un patlaban pārsniedz 300 miljonus eiro.
https://sputniknewslv.com/20211019/es-fikse-patveruma-mekletaju-skaita-pieaugumu-karstie-punkti-ir-latvija-un-lietuva-18855946.html
https://sputniknewslv.com/20211017/migranti-uz-polijas-un-baltkrievijas-robezas-18836232.html
https://sputniknewslv.com/20211010/zogam-uz-robezas-ar-baltkrieviju-lietuvai-nepieciesami-vel-300-kilometri-dzelonstieples-18747441.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
pasaule, baltijā, baltkrievija, krievija, polija, migranti, eiropas komisija , robeža, bēgļi, eiropas savienība
pasaule, baltijā, baltkrievija, krievija, polija, migranti, eiropas komisija , robeža, bēgļi, eiropas savienība
Brisele atteikusies piešķirt naudu nožogojumam pie ES austrumu robežām
14:31 24.10.2021 (atjaunots: 21:24 25.10.2021) Eiropas Komisija atteikusies piedalīties sienas vai dzeloņstiepļu nožogojumiem pie Polijas un Baltijas valstu austrumu robežām.
RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Eiropas Komisijas lēmums nepiešķirt līdzekļus dzeloņstiepļu nožogojumiem pie austrumu robežām pārvilcis treknu krustu pāri Polijas un Baltijas valstu vadības cerībām norobežoties no Baltkrievijas un Krievijas uz ES rēķina, stāsta Allans Hantsoms portālā
Sputnik Meedia.
Punktu jautājumā par finansējuma piešķiršanu nocietinājumu būvei pie ES dalībvalstu austrumu robežām pielika politiķi Eiropas Padomes sēdē.
Saskaņā ar tradīciju, ES valstu valdību vadītāji pieņēma kārtējo
dežūrrezolūciju, kurā nosodīja "trešo valstu mēģinājumus izmantot migrantus politiskiem mērķiem".
Tomēr EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena uzsvēra, ka cīņā ar nelegālajiem migrantiem, kuri iekļūst Polijā un Baltijas valstīs no Baltkrievijas robežas puses, šo valstu vadībai nav jāizmanto "dzeloņstiepļu nožogojumi". Ja tamlīdzīgi nocietinājumi tiks būvēti, tas nenotiks uz pašas ES rēķina.
"Es skaidri liku saprast, ka EK jau sen ir vienisprātis ar Eiropas Parlamentu par to, ka nauda dzeloņstiepļu nožogojuma vai sienas būvdarbiem netiks piešķirta," informēja politiķe.
Leienu aktīvi atbalstīja arī Vācijas kanclere Angela Merkele – viņa norādīja, ka Polijai un EK ir jāatrod cits risinājums grūtībās ar Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstu izcelsmes nelegālo migrantu iekļūšanu no Baltkrievijas puses.
"Es ticu, ka Urzula fon der Leiena un Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis pastrādās pie tāda risinājuma meklējumiem," viņa paziņoja.
Par baltu velti nekā nebūs
Cerības uz ES rēķina kārtīgi norobežoties no Baltkrievijas un Krievijas loloja gan poļi, gan arī Baltijas valstis, pat Igaunija, kas jau vairākus gadus būvē pati savu "gudro žogu" pie Krievijas robežas.
Oktobra sākumā divpadsmit ES valstis ierosināja iekļaut grozījumus par "fiziskiem šķēršļiem" Šengenas kodeksā, kas legalizētu nožogojumu būvi uz ES robežām. Rezolūciju "ES tiesiskās bāzes pielāgošana reālajai situācijai" parakstīja Austrija, Bulgārija, Kipra, Čehija, Dānija, Grieķija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Polija, Slovākija un Igaunija.
Šādi grozījumi dotu iespēju lūgt Briselei līdzekļus no ES fondiem nožogojuma būvdarbiem. Lieta tāda, ka, piemēram, nožogojuma izmaksas uz Igaunijas un Krievijas robežas vairākkārt pieaugušas salīdzinājuma ar sākotnējām tāmēm un patlaban pārsniedz 300 miljonus eiro.
