Baltijā

ES fiksē patvēruma meklētāju skaita pieaugumu: "karstie punkti" ir Latvijā un Lietuvā

© Государственный пограничный комитет Республики БеларусьНелегальные мигранты на польско-белорусской границе
Нелегальные мигранты на польско-белорусской границе - Sputnik Latvija, 1920, 19.10.2021
Patvēruma meklētāju skaits ES ir gandrīz sasniedzis pirms Covid-19 pandēmijas fiksēto līmeni.
RĪGA, 19. oktobris – Sputnik. Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO) dati liecina, ka 2021. gadā patvēruma meklētāju skaita pieaugums gandrīz sasniedzis pirmspandēmijas līmeni. Par to pastāstīja EASO izpilddirektore Ņina Gregori, raksta RIA Novosti.
Gregori pastāstīja, ka 2021. gada augustā ES valstis reģistrējušas aptuveni 56 tūkstošus starptautiskas aizsardzības lūgumu. Šie dati ir gandrīz tādi paši kā pirms Covid-19 pandēmijas reģistrētais līmenis.
Граница Литвы - Sputnik Latvija, 1920, 30.09.2021
Baltijā
Nelegāļi no Irākas aizvien biežāk cenšas pamest Latviju
EASO izpilddirektore nosauca Latviju un Lietuvu par migrācijas "karstajiem punktiem". Turklāt viņa atgādināja, ka aug patvēruma mekletāju skaits Austrumeiropas valstis, it īpaši Balkānu maršrutā. Pie šīm valstīm pieder Bulgārija, Slovēnija, Horvātija un Austrija.
Daudzas valstis gaidīja īpaši lielu bēgļu plūsmu no Afganistānas, un augustā ES reģistrēja rekordlielu līmeni – 10 tūkstošus patvēruma pieteikumu no Afganistānas pilsoņiem, par 38% vairāk nekā jūlijā. Tomēr jāņem vērā, ka šis rādītājs iekļauj arī ES jau dzīvojošo afgāņu atkārtotos iesniegumus un no Kabulas evakuēto cilvēku iesniegumus.
Pie tam EASO pagaidām nefiksē afgānu virzību uz Eiropu, taču tas nenozīmē, ka ES tomēr vajadzētu sagatavoties "smagai situācijai migrācijas plūsmu jomā no Afganistānas uz Eiropu".
Gregori atzīmēja, ka resors jau gatavo ieteikumus ES valstīm, kuru mērķis ir optimizēt patvēruma pieteikumu apstrādes procesu, kā arī afgāņu pārvākšanās programmu.

"Karstie punkti"

Atgādināsim, ka no 11. augusta Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados un Daugavpilī ir spēkā ārkārtējās situācijas režīms, ņemot vērā nelikumīgas robežas šķēsošanas mēģinājumu augošo skaitu.
Афганские беженцы, находящиеся на польско-белорусской границе, 13 сентября 2021 года - Sputnik Latvija, 1920, 10.10.2021
Baltijā
Žogam uz robežas ar Baltkrieviju Lietuvai nepieciešami vēl 300 kilometri dzeloņstieples
Līdz šim 50 personām ļauts iekļūt Latvijā, - šie cilvēki gaida, kad tiks izskatīti viņu lūgumi piešķirt bēgļa statusu.
Migrantu straujā pieplūduma dēļ ārkārtējās situācijas režīms izsludināts arī Lietuvā – valdība pieņēma lēmumu par nožogojuma būvdarbiem pie Baltkrievijas robežas. Iepriekš Lietuvas IeM paziņoja, ka valstij vajadzīgi vēl 300 km dzeloņstieples. 250 kilometrus dzelpņstieples Lietuva saņēmusi dāvanā no Slovēnijas, Ukrainas un Igaunijas, vēl 306 km iepirkusi patstāvīgi, vēl 300 km trūkst projekta noslēgšanai.
13. oktobrī kļuva zināms, ka Polija pieņēmusi likumprojektu par nožogojuma būvi uz robežas ar Baltkrieviju migrācijas krīzes fona.
Uzticamais un augstais žogs izmaksās apmēram 400 miljonus dolāru. Taču kopš oktobra sākuma nelegālie migranti mēģinājuši šķērsot Polijas robežu vairāk nekā sešus tūkstošus reižu, kopš septembra sākuma – vairāk nekā 18 tūkstošus reižu, tāpēc valdība būs spiesta pavērt maciņu.
Афганские беженцы, находящиеся на польско-белорусской границе, 13 сентября 2021 года - Sputnik Latvija, 1920, 18.09.2021
Baltijā
Migranti Lietuvā ziņo, ka sarunās par patvēruma saņemšanu saskaras ar draudiem
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала