https://sputniknewslv.com/20211015/transpersonas-ieradusas-pec-francu-berniem-18812224.html
Transpersonas ieradušās pēc franču bērniem
Transpersonas ieradušās pēc franču bērniem
Sputnik Latvija
Transpersonu un nebināro skolēnu "inklūzija" tiek ieviesta brīdī, kad daudzās skolās nav iespējams organizēt mācības bērniem ar autismu vai bērniem invalīdu... 15.10.2021, Sputnik Latvija
2021-10-15T13:32+0300
2021-10-15T13:32+0300
2021-10-15T13:32+0300
viedoklis
francija
lgbt
eiropas savienība
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/1159/15/11591597_0:214:2049:1366_1920x0_80_0_0_40b8af7366b80facb3f5125ce763f47d.jpg
Šonedēļ visās Francijas skolās stājušies spēkā noteikumi par kārtību, kādā mācību iestādēs tiek uzņemtas transpersonas. Dokumentu parakstīja Izglītības ministrijas vadītājs, un šīs vadlīnijas detalizēti izskaidro, kā jāizturas pret "transdzimuma, nebināriem, un interseksuāliem" skolniekiem un skolniecēm, ieskaitot – to būtu vērts uzsvērt – arī tos, kuriem apritējuši seši gadi, portālā RIA Novosti konstatēja Jeļena Badmajeva.Runa nav tikai par licēju, bet arī par pamatskolu, faktiski vecāko bērnudārza grupu.Paklausīgie vecāki un pedagogi acīmredzamu iemeslu dēļ baidās publiski komentēt notikušo: Francijā LGBT lobijs ir politiski ietekmīgs, un tam ir pietiekami daudz līdzekļu, lai iznīcinātu reputāciju, sagandējot dzīvi jebkuram, kurš uzdrošinās iebilst pret uzspiestu "inkluzivitāti".Tomēr, uzmanīgi iepazīstoties ar Izglītības ministrijas vadlīnijām, rodas jautājumi, kas skar ne gluži "transpersonu uzņemšanu un uzturēšanos mācību iestādē", bet gan to, kā šo "pieņemšanu" pedagoģiskie kolektīvi īstenos, piemēram, etnisko geto skolās.Kā skolēniem šādos rajonos tiks izklāstīti dzimumu "nebinaritātes" principi, ja dažkārt šie skolēni pat neprot franču valodu, turklāt ārpuskārtas nodarbībām, lai uzlabotu viņu pamatzināšanas, pedagogiem trūkst gan spēka, gan laika?Franču (dzimtās!) valodas prasme, kas ietver lasīšanas un lasītā saprašanas iemaņas, katastrofāli kritusies pēdējo 20 gadu laikā; tās pašas Izglītības ministrijas ziņojums liecina, ka pēc šī rādītāja valsts atrodas vienā no pēdējām vietām Eiropā.Tas pats attiecas uz matemātiku un dabaszinātni. Un šo lejupslīdi nespēj nobremzēt pat milzīgais izglītības jomas finansējums.Krīze skolās nav sākusies ne vakar, ne aizvakar, un tās iemesls ir kritēriju sagraušana, pēc kuriem zināšanas un prasmes tiek novērtētas.Pirms 20 gadiem mācību procesā skolotāji orientējās uz labākajiem audzēkņiem. Taču masveida nelegālā migrācija (un to atbalstošā liberālā sabiedrība) noveda pie tā, ka bija vienkāršota un mīkstināta materiāla pasniegšanas sistēma un zināšanu novērtēšanas shēma, lai "nestigmatizētu" atpaliekošos "prioritāro zonu" (etnisko geto) skolās.Tagad iedomājamies situāciju, kad pedagogs šādā klasē, kur mācās, teiksim, desmit gadus veci bērni, vienā jaukā dienā teiks: "Bērni, kopš šodienas jūsu klasesbiedrene vairs nav Leila, viņa grib, lai jūs viņu sauktu par Amīnu."Tā nav nekāda hiperbola — ar šādu situāciju tā vai citādi būs jāsaskaras visiem mācību procesā iesaistītājiem.Izglītības kvalitātes lejupslīde Francijas valdības acīs nav nekāda lielā problēma. Mūsdienās attiecīgo iestāžu vadītājiem daudz svarīgāks būs tas, ko viņi paši dēvē par inklūziju.Taču inklūzija mēdz būt dažāda.Transpersonu un nebināro skolēnu "inklūzija" tiek ieviesta brīdī, kad daudzās vidusskolās nav iespējams organizēt mācības bērniem ar autismu (trūkst attiecīgo speciālistu), ne visur sanāk organizēt mācības bērniem invalīdu ratiņos (šauras telpas, pārpildītas klases, neaprīkotas tualetes un tā tālāk).Taču attiecībā uz viņiem ministrija neizstrādās nekādas "maksimālās inklūzijas" vadlīnijas. Neviens tik un tā nepieprasīs resora atskaites, jo zina – atbildi nesaņems.Situācija ar publiskas telpas sagrābšanu (un izglītības iestādes ir tās nozīmīga daļa) sākās, kā mēs visi atceramies, ar "lepnuma parādēm". Tolaik atradās tuvredzīgie un naivie, kas uztvēra šos gājienus kā karnevālus.Tad, nostiprinoties sabiedriskajā viedoklī kā spēks, kas spēj tai skaitā virzīt likumus, LGBT kopiena pieprasīja viendzimuma laulību legalizāciju (un arī to ieguva).Taču pie tā neviens neapstājās, un nākamais (loģiski!) solis bija maternitātes un paternitātes institūta atcelšana: tagad mātes un tēvi skolas dokumentos tiek saukti par "audzēkņa likumīgajiem pārstāvjiem".Tomēr viss minētais attiecās uz pieaugušajiem, pilngadīgajiem, kuri varēja darīt ar savu ķermeni, ko vien vēlas.Tagad, kad minētās vadlīnijas stājušās spēkā, runa jau ir par nepilngadīgo pašidentificēšanos un vēlmēm, sākot ar sešu gadu vecumu.Dažos gadījumos, piemēram, ja tas attiecas uz vārda maiņu uz kartītes, kas ļauj izmantot bibliotēku un apmeklēt ēdnīcu, tam pat nav nepieciešama abu vecāku piekrišana, ja tie ir šķirti. Lai gan jebkura cita birokrātiska procedūra Francijā vienmēr prasa gan mātes, gan tēva (vai aizbildņu) piekrišanu neatkarīgi no viņu esošām attiecībām.Tādējādi LGBT kopiena un tās atbalstītāji Francijas politiskajā elitē iejaucās bērnu dzīvē, kad tie vēl klausās šūpuļdziesmas un iemieg ar mīļmantiņu pie vaidziņa.Ne jau bērni lemj, ka viņi ir transpersonas, to lemj ļoti pieauguši un ļoti ciniski pieaugušie – tēvoči un tantes – kuri, ielaužoties intīmākajā personības veidošanās jomā, uzspiež bērniem noteiktu uzvedības veidu un stilu.Lūk, ko dara LGBT popularizētāji kino, literatūrā, televīzijas seriālos. Un, protams, modē, kam pusaudžu vecumā ir milzīga loma.Turklāt arvien pazeminās mērķauditorijas vecuma slieksnis: dažreiz ar sevis izzināšanas ieganstu, dažreiz piesedzoties ar izglītotas personības ideju.Taču propaganda paliek propaganda, kaut tā ir pasniegta progresa un jaunu ideju "tērpos".Šajā gadījumā propaganda atnesusi vēlamos augļus, un jau var atskaitīties par vairāku gadu desmitu laikā iztērētajiem līdzekļiem. Tostarp arī Briseles priekšā, jo ES ļoti rūpīgi novēro "inkluzivitātes un dzimuma daudzveidības" ieviešanu. Tātad Francijai, kura janvārī uzņemsies prezidējošās valsts pienākumus, būs ko pastāstīt Eiropas Komisijai un Urzulai fon der Leienai.Tiesa, pusaudžu "transdzimumu" Eiropas Savienības vadība atstāj svešām atvasēm, savus bērnus audzinot, kā senlaikos, ievērojot dzimtes binaritāti.
https://sputniknewslv.com/20210210/Tagad-viss-bus-citadi-kapec-Baidens-lauj-transpersonam-dienet-armija-15159225.html
https://sputniknewslv.com/20191009/Bezdzimuma-lelles-asv-transpersonu-uzbrukums-12575754.html
https://sputniknewslv.com/20210704/sekss-meli-un-politika-ka-francija-nogalina-tevus-17446314.html
https://sputniknewslv.com/20210705/lgbt-propaganda-berniem--eiropas-oficiala-vertiba--17454706.html
francija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
francija, lgbt, eiropas savienība
francija, lgbt, eiropas savienība
Transpersonas ieradušās pēc franču bērniem
Transpersonu un nebināro skolēnu "inklūzija" tiek ieviesta brīdī, kad daudzās skolās nav iespējams organizēt mācības bērniem ar autismu vai bērniem invalīdu ratiņos.
Šonedēļ visās Francijas skolās stājušies spēkā noteikumi par kārtību, kādā mācību iestādēs tiek uzņemtas transpersonas. Dokumentu parakstīja Izglītības ministrijas vadītājs, un šīs vadlīnijas detalizēti izskaidro, kā jāizturas pret "transdzimuma, nebināriem, un interseksuāliem" skolniekiem un skolniecēm, ieskaitot – to būtu vērts uzsvērt – arī tos, kuriem apritējuši seši gadi, portālā RIA Novosti konstatēja Jeļena Badmajeva. Runa nav tikai par licēju, bet arī par pamatskolu, faktiski vecāko bērnudārza grupu.
Paklausīgie vecāki un pedagogi acīmredzamu iemeslu dēļ baidās publiski komentēt notikušo: Francijā LGBT lobijs ir politiski ietekmīgs, un tam ir pietiekami daudz līdzekļu, lai iznīcinātu reputāciju, sagandējot dzīvi jebkuram, kurš uzdrošinās iebilst pret uzspiestu "inkluzivitāti".
Tomēr, uzmanīgi iepazīstoties ar Izglītības ministrijas vadlīnijām, rodas jautājumi, kas skar ne gluži "transpersonu uzņemšanu un uzturēšanos mācību iestādē", bet gan to, kā šo "pieņemšanu" pedagoģiskie kolektīvi īstenos, piemēram, etnisko geto skolās.
Kā skolēniem šādos rajonos tiks izklāstīti dzimumu "nebinaritātes" principi, ja dažkārt šie skolēni pat neprot franču valodu, turklāt ārpuskārtas nodarbībām, lai uzlabotu viņu pamatzināšanas, pedagogiem trūkst gan spēka, gan laika?
Franču (dzimtās!) valodas prasme, kas ietver lasīšanas un lasītā saprašanas iemaņas, katastrofāli kritusies pēdējo 20 gadu laikā; tās pašas Izglītības ministrijas
ziņojums liecina, ka pēc šī rādītāja valsts atrodas vienā no pēdējām vietām Eiropā.
Tas pats attiecas uz matemātiku un dabaszinātni. Un šo lejupslīdi nespēj nobremzēt pat milzīgais izglītības jomas finansējums.
Krīze skolās nav sākusies ne vakar, ne aizvakar, un tās iemesls ir kritēriju sagraušana, pēc kuriem zināšanas un prasmes tiek novērtētas.
Pirms 20 gadiem mācību procesā skolotāji orientējās uz labākajiem audzēkņiem. Taču masveida nelegālā migrācija (un to atbalstošā liberālā sabiedrība) noveda pie tā, ka bija vienkāršota un mīkstināta materiāla pasniegšanas sistēma un zināšanu novērtēšanas shēma, lai "nestigmatizētu" atpaliekošos "prioritāro zonu" (etnisko geto) skolās.
Tagad iedomājamies situāciju, kad pedagogs šādā klasē, kur mācās, teiksim, desmit gadus veci bērni, vienā jaukā dienā teiks: "Bērni, kopš šodienas jūsu klasesbiedrene vairs nav Leila, viņa grib, lai jūs viņu sauktu par Amīnu."
Tā nav nekāda hiperbola — ar šādu situāciju tā vai citādi būs jāsaskaras visiem mācību procesā iesaistītājiem.
Izglītības kvalitātes lejupslīde Francijas valdības acīs nav nekāda lielā problēma. Mūsdienās attiecīgo iestāžu vadītājiem daudz svarīgāks būs tas, ko viņi paši dēvē par inklūziju.
Taču inklūzija mēdz būt dažāda.
Transpersonu un nebināro skolēnu "inklūzija" tiek ieviesta brīdī, kad daudzās vidusskolās nav iespējams organizēt mācības bērniem ar autismu (trūkst attiecīgo speciālistu), ne visur sanāk organizēt mācības bērniem invalīdu ratiņos (šauras telpas, pārpildītas klases, neaprīkotas tualetes un tā tālāk).
Taču attiecībā uz viņiem ministrija neizstrādās nekādas "maksimālās inklūzijas" vadlīnijas. Neviens tik un tā nepieprasīs resora atskaites, jo zina – atbildi nesaņems.
Situācija ar publiskas telpas sagrābšanu (un izglītības iestādes ir tās nozīmīga daļa) sākās, kā mēs visi atceramies, ar "lepnuma parādēm". Tolaik atradās tuvredzīgie un naivie, kas uztvēra šos gājienus kā karnevālus.
Tad, nostiprinoties sabiedriskajā viedoklī kā spēks, kas spēj tai skaitā virzīt likumus, LGBT kopiena pieprasīja viendzimuma laulību legalizāciju (un arī to ieguva).
Taču pie tā neviens neapstājās, un nākamais (loģiski!) solis bija maternitātes un paternitātes institūta atcelšana: tagad mātes un tēvi skolas dokumentos tiek saukti par "audzēkņa likumīgajiem pārstāvjiem".
Tomēr viss minētais attiecās uz pieaugušajiem, pilngadīgajiem, kuri varēja darīt ar savu ķermeni, ko vien vēlas.
Tagad, kad minētās vadlīnijas stājušās spēkā, runa jau ir par nepilngadīgo pašidentificēšanos un vēlmēm, sākot ar sešu gadu vecumu.
Dažos gadījumos, piemēram, ja tas attiecas uz vārda maiņu uz kartītes, kas ļauj izmantot bibliotēku un apmeklēt ēdnīcu, tam pat nav nepieciešama abu vecāku piekrišana, ja tie ir šķirti. Lai gan jebkura cita birokrātiska procedūra Francijā vienmēr prasa gan mātes, gan tēva (vai aizbildņu) piekrišanu neatkarīgi no viņu esošām attiecībām.
Tādējādi LGBT kopiena un tās atbalstītāji Francijas politiskajā elitē iejaucās bērnu dzīvē, kad tie vēl klausās šūpuļdziesmas un iemieg ar mīļmantiņu pie vaidziņa.
Ne jau bērni lemj, ka viņi ir transpersonas, to lemj ļoti pieauguši un ļoti ciniski pieaugušie – tēvoči un tantes – kuri, ielaužoties intīmākajā personības veidošanās jomā, uzspiež bērniem noteiktu uzvedības veidu un stilu.
Lūk, ko dara LGBT popularizētāji kino, literatūrā, televīzijas seriālos. Un, protams, modē, kam pusaudžu vecumā ir milzīga loma.
Turklāt arvien pazeminās mērķauditorijas vecuma slieksnis: dažreiz ar sevis izzināšanas ieganstu, dažreiz piesedzoties ar izglītotas personības ideju.
Taču propaganda paliek propaganda, kaut tā ir pasniegta progresa un jaunu ideju "tērpos".
Šajā gadījumā propaganda atnesusi vēlamos augļus, un jau var atskaitīties par vairāku gadu desmitu laikā iztērētajiem līdzekļiem. Tostarp arī Briseles priekšā, jo ES ļoti rūpīgi novēro "inkluzivitātes un dzimuma daudzveidības" ieviešanu. Tātad Francijai, kura janvārī uzņemsies prezidējošās valsts pienākumus, būs ko pastāstīt Eiropas Komisijai un Urzulai fon der Leienai.
Tiesa, pusaudžu "transdzimumu" Eiropas Savienības vadība atstāj svešām atvasēm, savus bērnus audzinot, kā senlaikos, ievērojot dzimtes binaritāti.
