https://sputniknewslv.com/20210705/lgbt-propaganda-berniem--eiropas-oficiala-vertiba--17454706.html
LGBT propaganda bērniem – Eiropas oficiāla vērtība
LGBT propaganda bērniem – Eiropas oficiāla vērtība
Sputnik Latvija
Viena no tagadējās Eiropas mediju ainavas raksturīgākajām iezīmēm – nedot vienai no ES dalībvalstīm iespēju atklāti pastāstīt par savu viedokli. 05.07.2021, Sputnik Latvija
2021-07-05T08:42+0300
2021-07-05T08:42+0300
2021-07-05T08:42+0300
viedoklis
ungārija
lgbt
eiropas savienība
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/837/41/8374100_0:0:3033:1707_1920x0_80_0_0_a03d8a55e83d6036e265d5fc95aede7f.jpg
Budapešta pacēlusi balsi un devusi skarbu atbildi ES. "Nevajag mums diktēt, kā audzināt ungāru bērnus," Viktors Orbans norādīja Višegradas grupas sēdē. Orbana vārdi bija domāti Eiropas Komisijas priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai, kura likumu par LGBT propagandas aizliegumu nepilngadīgo vidū uzskata par "kauna lietu" un "Eiropas vērtībām neatbilstošu", un Nīderlandes premjerministram Rittem, kurš pat ierosināja Ungārijai pamest ES, portālā RIA Novosti stāsta Jeļena Karajeva. Ungārijas varasvīri padomāja un nolēma atbildēt saviem oponentiem ES, kā arī Eiropas sabiedrībai. Valdība nosūtīja komunikē ES vadošajiem izdevumiem un atstāja redakciju ziņā lēmumu – publicēt paziņojumu vai nepublicēt. Protams, gandrīz neviena no lielākajām un ietekmīgākajām avīzēm ES paziņojumu nepublicēja, un izdevumi, kuri tomēr informēja lasītājus par Ungārijas viedokli, papildināja to ar ņirdzīgiem (vai demagoģiskiem) komentāriem. Ierastais paneiropas tēžu komplekss: "mīlestība uzvar", "mīlestība nešķiro dzimumus". Viena no tagadējās Eiropas mediju ainavas raksturīgākajām iezīmēm – nedot vienai no ES dalībvalstīm iespēju atklāti pastāstīt par savu viedokli. Mutes aizbāšanas politika, ja šī mute uzdrīkstas runāt par Briseles "politbirojam" nepatīkamām tēmām, sākusies jau vismaz pirms 13 gadiem. Pirmā krīze, kad eiromediji, kā pēc komandas cieta klusu, bet vēlāk – atkal kā pēc komandas – ierunājās, bija vērojama 2008. gadā. Runa bija par Gruzijas un Dienvidosetijas konfliktu. Kad Gruzijas bruņotie spēki sāka uzbrukumu Krievijas miernešiem, Eiropā bija vakars. Un Eiropas mediji stāstīja par visu ko, tikai ne par karadarbību Aizkaukāzā. Tikai no rīta parādījās pirmās depešas un pirmās ziņas par notiekošo. Spriežot pēc visa, mediji un žurnālisti gaidīja ES politiskos lēmumus un reakciju par notiekošo. Tiklīdz bija nosaukts "vainīgais" un piešķirta "agresora" loma (protams, tā bija Krievija), publiku sāka informēt par konfliktu. Otrs pakāpiens pa kāpnēm uz leju visai Eiropas presei un pārējiem medijiem bija apvērsums Ukrainā, kad puča rezultātā Kijevā gāza likumīgi ievēlēto valdību. 2014. gada februārī ES vēl it kā centās tēlot vidutāju un noregulēt krīzi, tomēr reportāžās no Kijecas vēl bija dzirdama un lasāma frāze "pūlis Maidanā". Toties pēc puča pūlis pārtapa par "pilsoņiem, kuri nolēmuši nostāties uz valsts attīstības eiropeiskā ceļa". Spriežot pēc visa, nebija atļauts pat pieminēt tos, kuri nebija apmierināti ar tādu scenāriju. Savukārt kulminācija iestājās brīdī, kad Krimā notika referendums par atkalpievienošanos Krievijai. Dažas dienas pirms plebiscīta vēl varēja uzzināt, ka "pussalas iedzīvotāji izlems savu likteni balsojumā", toties brīdī, kad tika apkopoti tautas gribas izpausmes rezultāti, parādījās frāze "balsošana automātu stobru priekšā", pati atkalapvienošanās tika nodēvēta par aneksiju, un nekādas diskusijas termins neparedzēja. Krima ir "anektēta". Punkts. Bija izslēgta iespēja citādi novērtēt notikumus. Tie, kas vēlējās aizstāvēt viedokli avīzēs, žurnālos, diskusiju šovos televīzijā un radio, labākajā gadījumā riskēja ar rakņāšanos savā "morālajā tēlā" tajā pašā presē (ar iepriekš paredzamu iznākumu), sliktākajā – ar atlaišanu un jebkādu iespēju atņemšanu izteikties nākotnē. Krievijas viedoklis tika atainots ļoti pavirši, netiešajā runā, savlaicīgi kastrēts. Protams, tas zaudēja jebkādu izteiksmi un pārliecību. Status quo saglabājas arī tagad, septiņus gadus vēlāk. Viss, kas attiecas uz notikumiem Ukrainā, visos Eiropas medijos tiek aprakstīts atbilstoši metodiskajiem norādījumiem. Krima ir "nelikumīgi anektēta", DTR un LTR varu "sagrābuši prokrieviski separātisti", kuri "saņem Maskavas militāro un politisko atbalstu". Tos, kuri aizstāv savas tiesības dzīvot savā zemē un runāt dzimtajā valodā, nedrīkst nosaukt par zemessargiem. Nedomājiet, ka norādījumi doti tikai par konfliktu Donbasā un Krimas atgriešanos dzimtajā ostā. Ziņām par ES iekšējām problēmām arī ir tikpat stingri noteikumi, jo Briseles "literatūras pārvalde" nesnauž. Nevienā publikācijā, kas veltīta nelegālo migrantu pieplūdumam Eiropā, jūs pat tādu vārdu neieraudzīsiet. Tos, kuri nelikumīgi šķērso robežu, drīkst saukt par "migrantiem", par "bēgļiem" vai "cilvēkiem bez dokumentiem". Pārkāpjot visus noteikumus, ES iestādes liek izmantot medijos šos terminus, lai arī katram no tiem ir absolūti precīza juridiskā definīcija, ko nekādi nevar attiecināt uz nelegāļiem, kuri jebkādiem ceļiem pūlas sasniegt Eiropu.Taču tos, kuri vada paneiropas propagandu, vispār neinteresē stila fineses un nianses. "Dakteris teica – uz morgu, tātad – uz morgu."Ja kāds tam nepiekrīt, viņš vienmēr var atrast citu nodarbi, vai ne? Briseles globālistiskā elite ir parūpējusies arī par nākotni. Eiropas mediju finansiālās problēmas ir zināmas, palīgā nāk dažādi fondi. Tie sponsorē daudzveidīgus projektus.Grantu sadalē palīdz arī Eiropas žurnālistikas centrs —nekomerciāla organizācija, kas cieši sadarbojas ar ES struktūrām. Tā galvenais sponsors – Melindas un Bila Geitsu fonds. Tur visi mācās mīlēt "Eiropas vērtības", tur viņiem palīdz piesātināties ar "toleranci" un, protams, iepotē arī rusofobijas idejas. Lieta tāda, ka bez tamlīdzīgu ideju izplatīšanas durvis uz medijiem un žurnālistiku vienmēr būs slēgtas visādiem tur potenciālajiem karbonāriem un volteriāniešiem.Tātad Orbans var arī turpmāk izsūtīt savus komunikē, tie, kas nepiekrīt Briseles "politbiroja" viedoklim, var meklēt iespējas izteikties, tomēr ar katru dienu izredzes atgūt vārda brīvību un atklātas sarunas iespējas kūst ar katru dienu. Vārda tiešā nozīmē. Starp citu, tagadējā oficioza rezultāts jau iegūst aprises – Džordža Orvela brīvā atstāstījumā tas skan tā: "Viņi melo pat tad, kad cenšas teikt patiesību."Vienprātības un "vienīgās pareizās mācības" diktatūra laidusi dziļas saknes Eiropas medijos. Vienkārša ravēšana nelīdzēs. Izskatās, būs jāliek lietā DDT. Nu, vēl varam atsaukt atmiņā sakramentālo teicienu: "Pravdā" nav ziņu, bet "Izvestijās" – patiesības. Tāpēc varam mainīt informācijas avotus vai atteikties no tiem pilnībā.
https://sputniknewslv.com/20210630/pret-lgbt-propagandu-ogres-tilts-nokrasojas-ungarijas-karoga-krasas-17391336.html
https://sputniknewslv.com/20210704/sekss-meli-un-politika-ka-francija-nogalina-tevus-17446314.html
https://sputniknewslv.com/20210627/politologs-noverteja-latvijas-reakciju-par-lgbt-propagandas-liegumu-ungarijas-skolas-17338353.html
https://sputniknewslv.com/20210511/Par-seksu-Krievu-vecakus-kaitina-seksuala-audzinasana-Vacija-15644612.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Jeļena Karajeva
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647597_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_0c6c18f6b163dd66e7bae2d8d051c7db.jpg
Jeļena Karajeva
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647597_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_0c6c18f6b163dd66e7bae2d8d051c7db.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/837/41/8374100_0:0:2731:2048_1920x0_80_0_0_6b461801875f0500d4fdae97e50d6ed9.jpgSputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Jeļena Karajeva
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647597_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_0c6c18f6b163dd66e7bae2d8d051c7db.jpg
ungārija, lgbt, eiropas savienība
ungārija, lgbt, eiropas savienība
LGBT propaganda bērniem – Eiropas oficiāla vērtība
Viena no tagadējās Eiropas mediju ainavas raksturīgākajām iezīmēm – nedot vienai no ES dalībvalstīm iespēju atklāti pastāstīt par savu viedokli.
Budapešta pacēlusi balsi un devusi skarbu atbildi ES. "Nevajag mums diktēt, kā audzināt ungāru bērnus," Viktors Orbans norādīja Višegradas grupas sēdē.
Orbana vārdi bija domāti Eiropas Komisijas priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai, kura likumu par LGBT propagandas aizliegumu nepilngadīgo vidū uzskata par "kauna lietu" un "Eiropas vērtībām neatbilstošu", un Nīderlandes premjerministram Rittem, kurš pat ierosināja Ungārijai pamest ES, portālā RIA Novosti stāsta Jeļena Karajeva. Ungārijas varasvīri padomāja un nolēma atbildēt saviem oponentiem ES, kā arī Eiropas sabiedrībai. Valdība nosūtīja komunikē ES vadošajiem izdevumiem un atstāja redakciju ziņā lēmumu – publicēt paziņojumu vai nepublicēt.
Protams, gandrīz neviena no lielākajām un ietekmīgākajām avīzēm ES paziņojumu nepublicēja, un izdevumi, kuri tomēr informēja lasītājus par Ungārijas viedokli, papildināja to ar ņirdzīgiem (vai demagoģiskiem) komentāriem.
Ierastais paneiropas tēžu komplekss: "mīlestība uzvar", "mīlestība nešķiro dzimumus".
Viena no tagadējās Eiropas mediju ainavas raksturīgākajām iezīmēm –
nedot vienai no ES dalībvalstīm iespēju atklāti pastāstīt par savu viedokli.
Mutes aizbāšanas politika, ja šī mute uzdrīkstas runāt par Briseles "politbirojam" nepatīkamām tēmām, sākusies jau vismaz pirms 13 gadiem.
Pirmā krīze, kad eiromediji, kā pēc komandas cieta klusu, bet vēlāk – atkal kā pēc komandas – ierunājās, bija vērojama 2008. gadā. Runa bija par Gruzijas un Dienvidosetijas konfliktu. Kad Gruzijas bruņotie spēki sāka uzbrukumu Krievijas miernešiem, Eiropā bija vakars. Un Eiropas mediji stāstīja par visu ko, tikai ne par karadarbību Aizkaukāzā.
Tikai no rīta parādījās pirmās depešas un pirmās ziņas par notiekošo. Spriežot pēc visa, mediji un žurnālisti gaidīja ES politiskos lēmumus un reakciju par notiekošo. Tiklīdz bija nosaukts "vainīgais" un piešķirta "agresora" loma (protams, tā bija Krievija), publiku sāka informēt par konfliktu.
Otrs pakāpiens pa kāpnēm uz leju visai Eiropas presei un pārējiem medijiem bija apvērsums Ukrainā, kad puča rezultātā Kijevā gāza likumīgi ievēlēto valdību.
2014. gada februārī ES vēl it kā centās tēlot vidutāju un noregulēt krīzi, tomēr reportāžās no Kijecas vēl bija dzirdama un lasāma frāze "pūlis Maidanā". Toties pēc puča pūlis pārtapa par "pilsoņiem, kuri nolēmuši nostāties uz valsts attīstības eiropeiskā ceļa". Spriežot pēc visa, nebija atļauts pat pieminēt tos, kuri nebija apmierināti ar tādu scenāriju.
Savukārt kulminācija iestājās brīdī, kad Krimā notika referendums par atkalpievienošanos Krievijai.
Dažas dienas pirms plebiscīta vēl varēja uzzināt, ka "pussalas iedzīvotāji izlems savu likteni balsojumā", toties brīdī, kad tika apkopoti tautas gribas izpausmes rezultāti, parādījās frāze "balsošana automātu stobru priekšā", pati atkalapvienošanās tika nodēvēta par aneksiju, un nekādas diskusijas termins neparedzēja. Krima ir "anektēta". Punkts.
Bija izslēgta iespēja citādi novērtēt notikumus. Tie, kas vēlējās aizstāvēt viedokli avīzēs, žurnālos, diskusiju šovos televīzijā un radio, labākajā gadījumā riskēja ar rakņāšanos savā "morālajā tēlā" tajā pašā presē (ar iepriekš paredzamu iznākumu), sliktākajā – ar atlaišanu un jebkādu iespēju atņemšanu izteikties nākotnē.
Krievijas viedoklis tika atainots ļoti pavirši, netiešajā runā, savlaicīgi kastrēts. Protams, tas zaudēja jebkādu izteiksmi un pārliecību.
Status quo saglabājas arī tagad, septiņus gadus vēlāk.
Viss, kas attiecas uz notikumiem Ukrainā, visos Eiropas medijos tiek aprakstīts atbilstoši metodiskajiem norādījumiem.
Krima ir "nelikumīgi anektēta", DTR un LTR varu "sagrābuši prokrieviski separātisti", kuri "saņem Maskavas militāro un politisko atbalstu". Tos, kuri aizstāv savas tiesības dzīvot savā zemē un runāt dzimtajā valodā, nedrīkst nosaukt par zemessargiem.
Nedomājiet, ka norādījumi doti tikai par konfliktu Donbasā un Krimas atgriešanos dzimtajā ostā.
Ziņām par ES iekšējām problēmām arī ir tikpat stingri noteikumi, jo Briseles "literatūras pārvalde" nesnauž.
Nevienā publikācijā, kas veltīta nelegālo migrantu pieplūdumam Eiropā, jūs pat tādu vārdu neieraudzīsiet.
Tos, kuri nelikumīgi šķērso robežu, drīkst saukt par "migrantiem", par "bēgļiem" vai "cilvēkiem bez dokumentiem". Pārkāpjot visus noteikumus, ES iestādes liek izmantot medijos šos terminus, lai arī katram no tiem ir absolūti precīza juridiskā definīcija, ko nekādi nevar attiecināt uz nelegāļiem, kuri jebkādiem ceļiem pūlas sasniegt Eiropu.
Taču tos, kuri vada paneiropas propagandu, vispār neinteresē stila fineses un nianses.
"Dakteris teica – uz morgu, tātad – uz morgu."
Ja kāds tam nepiekrīt, viņš vienmēr var atrast citu nodarbi, vai ne? Briseles globālistiskā elite ir parūpējusies arī par nākotni.
Eiropas mediju finansiālās problēmas ir zināmas, palīgā nāk dažādi fondi. Tie sponsorē daudzveidīgus projektus.
Grantu sadalē palīdz arī
Eiropas žurnālistikas centrs —nekomerciāla organizācija, kas cieši sadarbojas ar ES struktūrām. Tā galvenais sponsors – Melindas un Bila Geitsu fonds.
Tur visi mācās mīlēt "Eiropas vērtības", tur viņiem palīdz piesātināties ar "toleranci" un, protams, iepotē arī rusofobijas idejas. Lieta tāda, ka bez tamlīdzīgu ideju izplatīšanas durvis uz medijiem un žurnālistiku vienmēr būs slēgtas visādiem tur potenciālajiem karbonāriem un volteriāniešiem.
Tātad Orbans var arī turpmāk izsūtīt savus komunikē, tie, kas nepiekrīt Briseles "politbiroja" viedoklim, var meklēt iespējas izteikties, tomēr ar katru dienu izredzes atgūt vārda brīvību un atklātas sarunas iespējas kūst ar katru dienu. Vārda tiešā nozīmē.
Starp citu, tagadējā oficioza rezultāts jau iegūst aprises – Džordža Orvela brīvā atstāstījumā tas skan tā: "Viņi melo pat tad, kad cenšas teikt patiesību."
Vienprātības un "vienīgās pareizās mācības" diktatūra laidusi dziļas saknes Eiropas medijos.
Vienkārša ravēšana nelīdzēs.
Izskatās, būs jāliek lietā DDT. Nu, vēl varam atsaukt atmiņā sakramentālo teicienu: "Pravdā" nav ziņu, bet "Izvestijās" – patiesības. Tāpēc varam mainīt informācijas avotus vai atteikties no tiem pilnībā.