Tagad amerikāņi pēc dzimuma maiņas līdz ar citiem seksuālo minoritāšu pārstāvjiem varēs netraucēti ņemt rokā ieročus, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.
Sens stāsts
Seksuālo minoritāšu problēma amerikāņu armijā radās salīdzinoši nesen – pēdējos gadu desmitos. Agrāk kutelīgo jautājumu risināja gluži vienkārši: par homoseksuālismu aizdomās turētos karavīrus vienkārši bez liekām runām norakstīja un atņēma visus pabalstus un pensijas.
60. gadu vidū amerikāņiem ar netradicionālu orientāciju diagnosticēja "uzvedības traucējumus". Viņus kategoriski atteicās pielaist pie kara dienesta. Dažiem tas tīri labi patika. Jaunieši izlikās par homoseksuālistiem, to pat uzskatīja par ērtu iespēju "nosačkot" armiju Vjetnamas kara laikā.
Tomēr bija arī pietiekami daudz LGBT pārstāvju, kuri sapņoja par uzplečiem. Par aizlieguma atcelšanu nopietni domāja jau Bila Klintona administrācija. 1993. gadā pieņēma likumu "Nejautā, nesaki" – tas paredzēja, ka geji var dienēt, ja neatklāj savas noslieces. Arī komandieriem aizliedza noskaidrot padoto seksuālo orientāciju.
2010. gadā, Baraka Obamas prezidentūras laikā likumu atcēla – lieta tāda, ka Pentagons vairs neuzskatīja homoseksualitāti par psihiskiem traucējumiem. Nekādu ierobežojumu gejiem un lesbietēm. Vēlāk – arī transpersonām, proti, cilvēkiem, kuri kaut kādu apsvērumu dēļ mainījuši dzimumu.
Donads Tramps vispirms ķērās pie transpersonām un 2017. gadā aizliedza viņiem dienēt armijā. Rīkojumā bija paskaidrots, ka kareivjiem ar diagnozi "dzimuma disforija" vajadzīga īpaša medicīniskā aprūpe: zāles un ķirurģiska iejaukšanās, bet tas negatīvi ietekmē valsts aizsardzības spējas.
Dienestā jau pieņemtās transpersonas (dažādas aplēses liecināja, ka viņu skaits sasniedz apmēram sešus tūkstošus) atstāja, tomēr jaunus vairs nepieņēma. Tas radīja vētrainas diskusijas un protestus.
Sabiedriskie darbinieki un LGBT karavīri vērsās tiesās, Trampa iniciatīvu bloķēja, un Pentagons atlika aizliegumu uz nenoteiktu laiku.
Vienlaikus iniciēja pētījumus, veidoja ekspertu komisijas un izstrādāja metodes transpersonu "nesāpīgai" izslēgšanai no armijas. Galu galā rīkojums stājās spēkā tikai 2019. gadā. Toreiz Tramps paziņoja, ka lēmums pieņemts "pēc ilgām konsultācijām ar armijas vadību un militārajiem ekspertiem".
"ASV valdība nepieņems armijā transseksuāļus nevienā postenī, - teica prezidents. – Mūsu armijai ir jāpievēršas satriecošām uzvarām, to nevar apgrūtināt ar milzīgiem medicīniskajiem izdevumiem un haosu, ko transpersonas neizbēgami radīs militārajā dienestā."
Politiskās spēles
Tomēr pēc Džo Baidena nākšanas pie varas seksuālo minoritāšu, arī transpersonu armijas dzīve nokārtojas. Trampa aizliegums bija spēkā nepilnu gadu – jaunais Baltā nama saimnieks nesen parakstīja izpildrakstu, kas paredz, ka "katram amerikānim, kurš ir derīgs dienestam ASV Bruņotajos spēkos, uz to ir tiesības".
Vašingtona uzskata, ka dzimums nevar radīt šķēršļus armijas dienestam, jo Amerikas spēks slēpjas daudzveidībā. Pēc Militāri politisko pētījumu centra vadošā eksperta Vitālija Kabernika domām, Baidena lēmums pārsvarā ir imidža gājiens.
"Mēģinājumi koķetēt ar elektorātu te ir sekundāri, - viņš konstatēja sarunā ar RIA Novosti. – Tikai nedaudzi izmantos jaunās iespējas un pārsvarā – ne jau ar mērķi demonstrēt patriotismu, lai arī tā to prezentēs, - bet gan kā sociālo liftu, ko nodrošina ASV armija: dotācijas augstākajai izglītībai vai priekšrocības karjerai valsts dienestā."
Eksperts atzīmēja, ka Baidena elektorātu pārsvarā veido nevis tie, kas atbalsta dzimumu inkluzivitāti un LBGT tiesības, bet gan tie, kas balso pret Trampu, tāpēc diezin vai jaunais rīkojums būtiski cels jaunā prezidenta popularitāte.
"Tik radikāli soļi īpašu atbalstu neradīs, tomēr diezin vai liks arī novērsties no viņa, - ir pārliecināts Kaberniks. – Te svarīgāks ir mediju efekts un skaļi izteikumi par līdztiesību. Elektorāls risks ir minimāls. Baidena vēlētāju vidū radikālo konservatoru nemaz nav tik daudz."
Amerikāņu analītiķu jaunākie pētījumi rāda, ka tagad aktīvajā dienestā un rezervē ir aptuveni desmit tūkstoši karavīru-transpersonu.
Pie tam viņi minimāli ietekmē vienību cīņasspēju un saliedētību. Budžetam transpersonas neko daudz vairāk nemaksā, lai arī viņiem vajadzīgi noteikti medikamenti un ķirurģiskas operācijas, kas pienākas uz valsts rēķina.
Kauns atzīties
Savukārt Militāri tehniskās biedrības vadītājs Aleksejs Migaļins uzskata, ka no militārā viedokļa transpersonu pielaišana dienestam ir absolūti neattaisnots solis, kas nesīs virkni problēmu.
"Vispirms runa ir par ārpusierindas attiecībām, - paskaidroja eksperts. – Abu dzimumu karavīri jau bieži sūdzējušies par seksuālo vardarbību. Jo lielāks ir transpersonu un homoseksuālistu skaits armijā, jo ticamāki ir tādi incidenti."
Migaļins atgādināja, ka ASV Bruņoto spēku komandierus jau gadījies pieķert mēģinājumos uzdot par cīņās nestiem zaudējumiem slepkavības uz noteikumos neparedzētu attiecību pamata. Piemēram, gadījies, ka karavīrus viņu pašu dienesta biedri "karstajos punktos" izvaroja un pēc tam nogalināja. Un atbildību uzkrāva pretiniekam.
"Transpersonu noteikti apspiedīs, - uzskata Migaļins. – Pie tam ir svarīgi saprast: ja vīrietis vai sieviete maina dzimumu, viņš/viņa pieņem hormonālus preparātus. Tas bieži vien noved pie matu vai zobu zaudējuma, citām veselības problēmām, tomēr pats galvenais – tā ir sašūpotā psihe. Vienā skaistā brīdī nenoteikta dzimuma persona pēc kārtējā strīda ar citiem kareivjiem, izjūtot hormonālo stresu, vienkārši apšaus dienesta biedrus. Vai izdarīs pašnāvību."
Sarunas gaitā eksperts apšaubīja no transpersonām komplektētu vienību efektivitāti reālā cīņā, kur īpaši liela nozīme ir saliedētām darbībām un savstarpējai palīdzībai.
"Diezin vai sagribēsies palīdzēt tam, kurš tevi pastāvīgi apspiež, vai, gluži pretēji, koordinēt savas darbības ar to, kuru tu neuzskati par normālu cilvēku," uzskata Migaļins.
Iespējams, ka šo un citu iemeslu dēļ daudzi LGBT pārstāvji ASV armijā vēl aizvien slēpj savas īpatnības. Bieži vien viņu ieroču biedriem pat prātā nenāk, ka vīrietis formā, kurš dzīvo ar viņiem kopā vienā kazarmā, nācis pasaulē kā sieviete.
Dažas transpersonas un homoseksuāļi atklāja savas noslieces tikai pēc aiziešanas no armijas, pat pēc gadu desmitiem, pēc komandējumiem uz lielu militāro konfliktu vietām – Afganistānu, Irāku vai Persijas līci.
