https://sputniknewslv.com/20210920/tas-jau-ir-par-traku-latvenergo-ludz-maksat-par-elektribu-vairak-neka-nosaka-ligums-18485935.html
Tas jau ir par traku: Latvenergo lūdz maksāt par elektrību vairāk nekā nosaka līgums
Tas jau ir par traku: Latvenergo lūdz maksāt par elektrību vairāk nekā nosaka līgums
Sputnik Latvija
Daudzi elektroenerģijas tirgotāji apsolījuši klientiem noteiktu tarifu, bet tagad nevar to nodrošināt, jo spiesti iepirkt elektrību vairumtirdzniecības tirgū... 20.09.2021, Sputnik Latvija
2021-09-20T18:15+0300
2021-09-20T18:15+0300
2021-09-20T18:15+0300
latvijā
latvijā
enerģētika
elektroenerģija
latvenergo
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/05/1f/15758650_0:67:3381:1969_1920x0_80_0_0_78aadd92e445d2d61a3689e4847cb68f.jpg
RĪGA, 20. septembris — Sputnik. Rekordlielā cenu kāpuma dēļ elektrības tirgotāji, kuri agrāk noslēguši ilgtermiņa līgumus ar klientiem, bieži vien ir spiesti pārdot elektroenerģiju, ciešot zaudējumus. Tuvākajos mēnešos redzēsim bankrotus, prognozē "Latvenergo". Bijušais monopols jau pats vēršas pie dažiem klientiem ar lūgumu izprast situāciju un maksāt vairāk, nekā teikts līgumā, ziņo LSM.Elektroenerģijas rekordlielā sadārdzināšanās biržas "Nordpool" Latvijas segmentā – jau vairāk nekā trīskārt gada laikā (un pieaugums turpinās) – likusi vairākiem uzņēmumiem aiziet no tirgus. Pirmais pagājušajā nedēļā bija "Senergo", kas orientējās galvenokārt uz lielajiem patērētājiem – valsts struktūrām un biznesu, bet pērn palielināja apgrozījumu vairāk nekā četrkārt – līdz 7,2 miljoniem eiro. Pagājušajā piektdienā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija paziņoja, ka šī uzņēmuma klientiem (to ir mazāk nekā tūkstotis, tostarp vairāki simti mājsaimniecību) jāizvēlas citi piegādātāji. "Senergo" akcionāri – eksbaņķiera Ernesta Berņa ģimenes locekļi – jau sākuši likvidācijas procesu.Ar tādām cenām strādāt kļuva neiespējami, paziņoja "Senergo" direktors Andrejs Kombecovs: "Šajā tirgū ir tāda īpatnība, ka tirgotājs nevar iepirkt visu enerģijas daudzumu iepriekš, bet pēc tam to ilgi pārdot, atšķirībā no gāzes, kurai ir glabātavas. Šobrīd vairumcena ir tā pieaugusi, kā arī finanšu hedžēšana vairs neglābj no zaudējumiem. Katru dienu mēs zaudējām daudz naudas. Akcionāri nolēma aiziet no biznesa."Tirgot ar zaudējumiem "Senergo" sāka jau pavasarī, kad notika pirmais cenu lēciens. Sākumā akcionāri palīdzēja, iepludinot uzņēmumā jaunu kapitālu, taču rudenī situācija pasliktinājās."Tas jau ir aiz realitātes robežām. Rīt (15. septembrī – red.) vidējā cena biržā Latvijā ir 160 eiro par megavatstundu. Bet agrāk kopējais rēķins ar visiem tarifiem par izplatīšanu un pārējo, kurā tieši enerģijas cena veidoja apmēram trešdaļu, bija 110–120 eiro [par megavatstundu]. Tā ir iepriekš neredzēta situācija, un tas mūs nogremdēja. Mēs vienkārši pārtraucām dedzināt naudu," atzina Kombecovs.Vienā vidējā augusta dienā uzņēmums “nodedzinājis” apmēram 10 tūkstošus eiro, sacīja Kombecovs. Ja būtu turpinājuši strādāt septembrī, dienas zaudējumi palielinātos divkārt: “Domāju, ka šis bizness privātajiem investoriem pašlaik kļūs pavisam neinteresants, – ja vien viņiem nav savas [elektroenerģijas] ražošanas.”Drīz gaidāms bankrotu vilnis, prognozēja "Latvenergo" (citastarp tas ar zīmolu "Elektrum" pārdod elektrību mazumtirgū). Daudzi tirgus spēlētāji apsolījuši saviem klientiem noteiktu cenu līmeni, taču tagad nevar to nodrošināt, jo elektroenerģija tiem jāiepērk vairumtirgū par augstāku cenu."Tā var dzīvot mēnesi, varbūt pusgadu. Bet ja gadu? Tad daudziem elektroenerģijas tirgotājiem draud bankrots, absolūti reāli. Tas būs kā likts! Jau tuvākajos mēnešos mēs redzēsim elektroenerģijas tirgotāju bankrotus. Cilvēkiem šķiet – ja jau ir augsta elektroenerģijas cena, tātad uzņēmums ar to pelna. Nē, tā tas nav," norādīja "Latvenergo" komunikācijas direktors Andris Siksnis.Patērētāji, kuri pērk elektroenerģiju pēc tarifiem, kas piesaistīti biržas cenai, maksā dārgāk – atbilstoši esošajām cenām biržā. Tomēr tādu klientu "Latvenergo" nav vairāk par 20%, teica Siksnis. Vairākumam noslēgti ilgtermiņa līgumi ar fiksētu cenu, un ar dažiem no šiem klientiem uzņēmums ved sarunas, lūdzot izprast situāciju."Ir gadījumi, kad mēs klientam sakām, ka mums šīs līgums ar vecajiem nosacījumiem kļuvis neiespējams un ka šī cena jāmaina. Cenšamies dialoga ceļā šo cenu kaut kā paaugstināt, paturot prātā, ka tad, kad tirgū būs kritums, mēs atgriezīsimies pie iepriekšējās cenas. Tādi gadījumi mums ir, esam spiesti tā darīt," teica Siksnis."Latvenergo" komunikācijas direktors atzina, ka mainīt līgumu vienpusējā kārtā uzņēmums nevar: "Mēs nevaram vienkārši pateikt, ka pretēji līgumam cena tagad būs cita. Un līgumus vienpusējā kārtā mēs, protams, nelaužam. Neatsakāmies ne no viena klienta. Kad varēsim, vienosimies, kad nespēsim, viss paliks, kā bijis."Cits "Latvenergo" rīcības variants – ja līguma tekstā tomēr bijis norādīts, cik reižu gadā tirgotājs drīkst mainīt cenu, ja tam ir objektīvs iemesls, tad izmantot šo punktu.Tomēr uzņēmuma pamattaktika – nogaidīt līguma beigu termiņu un jaunajā līgumā piedāvāt citu cenu.Tirgus situācijas dēļ "Latvenergo"bizness "mīnusos" neaizies, uzskata Siksnis."Ietekme uz peļņu neapšaubāmi būs, bet mums tā nav katastrofa, viss nav tik kritiski. Drošības rezerve vienmēr būs uzņēmumiem, kuri paši ražo [elektroenerģiju]. Mums ir HES un TEC. Ja būtu liels ūdens pieplūdums, mēs sāktu pelnīt.Problēma ir tāda, ka Daugavā tagad nav liela ūdens pieplūduma. Tomēr daudzi šajā biznesā strādā tikai kā tirgotāji, bez savas elektroenerģijas ražošanas. Tāpēc viņiem atliek tikai paļauties uz vairumtirgu. Bet cenas tajā cēlušās vairākkārt un ne tikai Latvijā, – visur," uzsvēra Siksnis.Atgādina nepārvaramu apstākli?Par to, ka tirgotāji mēģina mainīt cenas jau noslēgtajos līgumos, kuru termiņš vēl nav beidzies, SPRK nav dzirdējusi, taču citiem ar enerģētiku saistītajiem tas nav jaunums."Jā, esmu dzirdējis, ka tirgotāji tagad mēģina mainīt līgumu nosacījumus un izvirza tādu diezgan interesantu argumentu, ka iestājušies nepārvarami apstākļi. Tomēr tas, protams, ir pilnīgs absurds," teica eksperts un bijušais enerģētikas valsts ministrs Juris Ozoliņš."Tāds mēdz būt tirgotāja liktenis – ja esi noslēdzis līgumu par kaut kā pārdošanu, vai tas būtu automobilis, vai elektrība, bet pēc tam pirms piegādes cenas kāpušas un tev draud zaudējumi –, tad tev jāpierāda, ka tie patiešām ir nepārvarami apstākļi. Šajā gadījumā ir tas pats. Protams, tirgotājam tāda versija par nepārvaramiem apstākļiem der, taču neesmu drošs, ka tā der arī patērētājam," viņš norādīja."Es to negribētu saukt par nepārvaramiem apstākļiem," komentēja SPRK Enerģētikas departamenta Tirgus uzraudzības nodaļas vadītājs Jānis Negribs. Viņš iesaka ielūkoties konkrētajā līgumā ar piegādātāju."Lielākoties nepārvarami apstākļi ir nevis cenu svārstības biržā, bet ļoti netipiski apstākļi – karš vai stihiskas nelaimes," viņš atgādināja.Pēdējos mēnešos elektroenerģijas cenas Eiropā un Baltijā uzstāda rekordus vairāku faktoru rezultātā.Patēriņš pieaug, atjaunojoties ekonomikai pēc pandēmijas. Eiropā un pasaulē strauji aug gāzes cenas, un viens no galvenajiem pieauguma iemesliem ir krasais pieprasījuma pieaugums Ķīnā. ES stingrās klimatiskās politikas dēļ ES aug CO2 izmešu kvotu cenas, un elektroenerģijas cenas aug arī šo iemeslu dēļ – citastarp to ražo arī gāzes un ogļu TEC.Stāvokli ietekmē arī laika apstākļi: aukstās ziemas dēļ gāzes glabātavas Eiropā iztukšotas un šobrīd aizpildītas mazākā mērā nekā pirms gada. Baltijai un Skandināvijai vasarā un rudenī ar lietiem neveicās, tāpēc kritusies ģenerācija HES. Problēmām pievienojas enerģijas ģenerācijas jaudu vispārējais deficīts Lietuvā un Igaunijā, kā arī ierobežotās saslēgumu caurlaides spējas, kas savieno Baltiju ar ziemeļvalstīm.
https://sputniknewslv.com/20210307/Katram-piektajam-iedzivotajam-ir-gruti-apmaksat-komunalos-pakalpojumus-15286884.html
https://sputniknewslv.com/20210704/apkure-rudeni-nav-gaidama-visiem-ridzinieki-ir-parada-miljoniem-eiro-17452686.html
https://sputniknewslv.com/20210624/karstums-izmaksas-miljardiem-eiro-kas-veicina-milzigu-pieprasijumu-pec-krievijas-gazes-17301326.html
https://sputniknewslv.com/20210805/vai-cilveki-iztiks-bez-gazes-latvijas-varas-iestades-splauj-mugura-ziemelu-straumei-2-17865073.html
https://sputniknewslv.com/20210912/eksperts-eiropai-vel-ilgi-bus-jaizstrebj-sava-energetiska-strategija-18395540.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
latvijā, enerģētika, elektroenerģija, latvenergo
latvijā, enerģētika, elektroenerģija, latvenergo
RĪGA, 20. septembris — Sputnik. Rekordlielā cenu kāpuma dēļ elektrības tirgotāji, kuri agrāk noslēguši ilgtermiņa līgumus ar klientiem, bieži vien ir spiesti pārdot elektroenerģiju, ciešot zaudējumus. Tuvākajos mēnešos redzēsim bankrotus, prognozē "Latvenergo". Bijušais monopols jau pats vēršas pie dažiem klientiem ar lūgumu izprast situāciju un maksāt vairāk, nekā teikts līgumā, ziņo
LSM.
Elektroenerģijas rekordlielā sadārdzināšanās biržas "Nordpool" Latvijas segmentā – jau vairāk nekā trīskārt gada laikā (un pieaugums turpinās) – likusi vairākiem uzņēmumiem aiziet no tirgus. Pirmais pagājušajā nedēļā bija "Senergo", kas orientējās galvenokārt uz lielajiem patērētājiem – valsts struktūrām un biznesu, bet pērn palielināja apgrozījumu vairāk nekā četrkārt – līdz 7,2 miljoniem eiro. Pagājušajā piektdienā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija paziņoja, ka šī uzņēmuma klientiem (to ir mazāk nekā tūkstotis, tostarp vairāki simti mājsaimniecību) jāizvēlas citi piegādātāji. "Senergo" akcionāri – eksbaņķiera Ernesta Berņa ģimenes locekļi – jau sākuši likvidācijas procesu.
Ar tādām cenām strādāt kļuva neiespējami, paziņoja "Senergo" direktors Andrejs Kombecovs: "Šajā tirgū ir tāda īpatnība, ka tirgotājs nevar iepirkt visu enerģijas daudzumu iepriekš, bet pēc tam to ilgi pārdot, atšķirībā no gāzes, kurai ir glabātavas. Šobrīd vairumcena ir tā pieaugusi, kā arī finanšu hedžēšana vairs neglābj no zaudējumiem. Katru dienu mēs zaudējām daudz naudas. Akcionāri nolēma aiziet no biznesa."
Tirgot ar zaudējumiem "Senergo" sāka jau pavasarī, kad notika pirmais cenu lēciens. Sākumā akcionāri palīdzēja, iepludinot uzņēmumā jaunu kapitālu, taču rudenī situācija pasliktinājās.
"Tas jau ir aiz realitātes robežām. Rīt (15. septembrī – red.) vidējā cena biržā Latvijā ir 160 eiro par megavatstundu. Bet agrāk kopējais rēķins ar visiem tarifiem par izplatīšanu un pārējo, kurā tieši enerģijas cena veidoja apmēram trešdaļu, bija 110–120 eiro [par megavatstundu]. Tā ir iepriekš neredzēta situācija, un tas mūs nogremdēja. Mēs vienkārši pārtraucām dedzināt naudu," atzina Kombecovs.
Vienā vidējā augusta dienā uzņēmums “nodedzinājis” apmēram 10 tūkstošus eiro, sacīja Kombecovs. Ja būtu turpinājuši strādāt septembrī, dienas zaudējumi palielinātos divkārt: “Domāju, ka šis bizness privātajiem investoriem pašlaik kļūs pavisam neinteresants, – ja vien viņiem nav savas [elektroenerģijas] ražošanas.”
Drīz gaidāms bankrotu vilnis, prognozēja "Latvenergo" (citastarp tas ar zīmolu "Elektrum" pārdod elektrību mazumtirgū). Daudzi tirgus spēlētāji apsolījuši saviem klientiem noteiktu cenu līmeni, taču tagad nevar to nodrošināt, jo elektroenerģija tiem jāiepērk vairumtirgū par augstāku cenu.
"Tā var dzīvot mēnesi, varbūt pusgadu. Bet ja gadu? Tad daudziem elektroenerģijas tirgotājiem draud bankrots, absolūti reāli. Tas būs kā likts! Jau tuvākajos mēnešos mēs redzēsim elektroenerģijas tirgotāju bankrotus. Cilvēkiem šķiet – ja jau ir augsta elektroenerģijas cena, tātad uzņēmums ar to pelna. Nē, tā tas nav," norādīja "Latvenergo" komunikācijas direktors Andris Siksnis.
Patērētāji, kuri pērk elektroenerģiju pēc tarifiem, kas piesaistīti biržas cenai, maksā dārgāk – atbilstoši esošajām cenām biržā. Tomēr tādu klientu "Latvenergo" nav vairāk par 20%, teica Siksnis. Vairākumam noslēgti ilgtermiņa līgumi ar fiksētu cenu, un ar dažiem no šiem klientiem uzņēmums ved sarunas, lūdzot izprast situāciju.
"Ir gadījumi, kad mēs klientam sakām, ka mums šīs līgums ar vecajiem nosacījumiem kļuvis neiespējams un ka šī cena jāmaina. Cenšamies dialoga ceļā šo cenu kaut kā paaugstināt, paturot prātā, ka tad, kad tirgū būs kritums, mēs atgriezīsimies pie iepriekšējās cenas. Tādi gadījumi mums ir, esam spiesti tā darīt," teica Siksnis.
"Latvenergo" komunikācijas direktors atzina, ka mainīt līgumu vienpusējā kārtā uzņēmums nevar: "Mēs nevaram vienkārši pateikt, ka pretēji līgumam cena tagad būs cita. Un līgumus vienpusējā kārtā mēs, protams, nelaužam. Neatsakāmies ne no viena klienta. Kad varēsim, vienosimies, kad nespēsim, viss paliks, kā bijis."
Cits "Latvenergo" rīcības variants – ja līguma tekstā tomēr bijis norādīts, cik reižu gadā tirgotājs drīkst mainīt cenu, ja tam ir objektīvs iemesls, tad izmantot šo punktu.
Tomēr uzņēmuma pamattaktika – nogaidīt līguma beigu termiņu un jaunajā līgumā piedāvāt citu cenu.
Tirgus situācijas dēļ "Latvenergo"bizness "mīnusos" neaizies, uzskata Siksnis.
"Ietekme uz peļņu neapšaubāmi būs, bet mums tā nav katastrofa, viss nav tik kritiski. Drošības rezerve vienmēr būs uzņēmumiem, kuri paši ražo [elektroenerģiju]. Mums ir HES un TEC. Ja būtu liels ūdens pieplūdums, mēs sāktu pelnīt.
Problēma ir tāda, ka Daugavā tagad nav liela ūdens pieplūduma. Tomēr daudzi šajā biznesā strādā tikai kā tirgotāji, bez savas elektroenerģijas ražošanas. Tāpēc viņiem atliek tikai paļauties uz vairumtirgu. Bet cenas tajā cēlušās vairākkārt un ne tikai Latvijā, – visur," uzsvēra Siksnis.
Atgādina nepārvaramu apstākli?
Par to, ka tirgotāji mēģina mainīt cenas jau noslēgtajos līgumos, kuru termiņš vēl nav beidzies, SPRK nav dzirdējusi, taču citiem ar enerģētiku saistītajiem tas nav jaunums.
"Jā, esmu dzirdējis, ka tirgotāji tagad mēģina mainīt līgumu nosacījumus un izvirza tādu diezgan interesantu argumentu, ka iestājušies nepārvarami apstākļi. Tomēr tas, protams, ir pilnīgs absurds," teica eksperts un bijušais enerģētikas valsts ministrs Juris Ozoliņš.
"Tāds mēdz būt tirgotāja liktenis – ja esi noslēdzis līgumu par kaut kā pārdošanu, vai tas būtu automobilis, vai elektrība, bet pēc tam pirms piegādes cenas kāpušas un tev draud zaudējumi –, tad tev jāpierāda, ka tie patiešām ir nepārvarami apstākļi. Šajā gadījumā ir tas pats. Protams, tirgotājam tāda versija par nepārvaramiem apstākļiem der, taču neesmu drošs, ka tā der arī patērētājam," viņš norādīja.
"Es to negribētu saukt par nepārvaramiem apstākļiem," komentēja SPRK Enerģētikas departamenta Tirgus uzraudzības nodaļas vadītājs Jānis Negribs. Viņš iesaka ielūkoties konkrētajā līgumā ar piegādātāju.
"Lielākoties nepārvarami apstākļi ir nevis cenu svārstības biržā, bet ļoti netipiski apstākļi – karš vai stihiskas nelaimes," viņš atgādināja.
Pēdējos mēnešos elektroenerģijas cenas Eiropā un Baltijā uzstāda rekordus vairāku faktoru rezultātā.
Patēriņš pieaug, atjaunojoties ekonomikai pēc pandēmijas. Eiropā un pasaulē strauji aug gāzes cenas, un viens no galvenajiem pieauguma iemesliem ir krasais pieprasījuma pieaugums Ķīnā. ES stingrās klimatiskās politikas dēļ ES aug CO2 izmešu kvotu cenas, un elektroenerģijas cenas aug arī šo iemeslu dēļ – citastarp to ražo arī gāzes un ogļu TEC.
12 Septembris 2021, 10:12
Stāvokli ietekmē arī laika apstākļi: aukstās ziemas dēļ gāzes glabātavas Eiropā iztukšotas un šobrīd aizpildītas mazākā mērā nekā pirms gada. Baltijai un Skandināvijai vasarā un rudenī ar lietiem neveicās, tāpēc kritusies ģenerācija HES. Problēmām pievienojas enerģijas ģenerācijas jaudu vispārējais deficīts Lietuvā un Igaunijā, kā arī ierobežotās saslēgumu caurlaides spējas, kas savieno Baltiju ar ziemeļvalstīm.
