Latvijā

Vai cilvēki iztiks bez gāzes? Latvijas varas iestādes spļauj mugurā "Ziemeļu straumei 2"

CC0 / pixabay / Газовая плита
Газовая плита - Sputnik Latvija, 1920, 05.08.2021
Krievijas gāzesvada projekta izraisītā kārtējā rusofobijas lēkme kaitē iedzīvotāju interesēm un traucē attīstīties valstu ekonomikai, kas piedalās pret Krieviju vērstajā izlēcienā.
RĪGA, 5. augusts - Sputnik. Latvija pievienojusies valstu grupas paziņojumam, kas vērsts pret gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbu pabeigšanu. Eksperti uzskata, ka tādējādi Baltijas republikas varas pārstāvji demonstrē uzticību Vašingtonas interesēm un kategorisku nevēlēšanos rūpēties par saviem iedzīvotājiem.
Iepriekš ASV paziņoja, ka nevērsīs sankcijas pret Vācijas kompāniju, kas nodarbojas ar "Ziemeļu straumes 2" ekspluatāciju, lai arī joprojām uzskata projektu par "sliktu ideju". Vēlāk Berlīne un Vašingtona publicēja kopīgo paziņojumu par "Ziemeļu straumi 2", kurā cita starpā pausts atbalsts Ukrainas energoneatkarībai, jo valsts varētu ciest zaudējumus Krievijas gāzes tranzīta samazināšanas dēļ, sākoties gāzesvada ekspluatācijai.

Izdomāti draudi

Paziņojumu pret "Ziemeļu straumi 2" parakstījuši ASV, Lielbritānijas, Īrijas, Polijas, Ukrainas, kā arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamenta starptautisko lietu komiteju vadītāji. Politiķi pauda nožēlu par ASV un Vācijas lēmumu attiecībā uz "Ziemeļu straumi 2", kas paredz gāzesvada būvdarbu atsākšanu.
Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā - Sputnik Latvija, 1920, 03.08.2021
Vācija nekaitēs sev "Ziemeļu straumes 2" jautājumā, paziņoja eksperts
"Mēs uzskatām "Ziemeļu straumi 2" par ģeopolitisku projektu, kura mērķis ir paplašināt Krievijas ietekmi Eiropā, dominējot enerģētiskajā tirgū," paziņo parlamentāriešu grupa.
Politiķi apgalvo, ka projekta realizācija pastiprinās Krievijas gāzes ietekmi Eiropas energopiegādēs un apdraudēs ASV un ES dalībvalstu nacionālo drošību. Tāpat politiķi uzskata, ka gāzesvads ļaus Maskavai "apspiest un šantažēt" Kijevu, kaitējot Ukrainas nestabilajai drošībai un suverenitātei.
Turklāt viņi gaida no Vācijas "skaidras saistības", kas mazinās atkarību no Krievijas gāzes, un uzstāj, ka turpmāk, pieņemot šādus lēmumus, jāņem vērā "fundamentālais princips – pretošanās Krievijas agresijai, kā arī Centrālās un Austrumeiropas valstu nacionālās drošības intereses".

Vai iedzīvotājiem nav vajadzīga gāze?

Valstu valdības, kas parakstīja petīciju pret "Ziemeļu straumi 2", aizsargā nevis savu iedzīvotāju, bet ASV politiskās elites intereses, sarunā ar RIA Novosti konstatēja Valsts domes Starptautisko lietu komitejas loceklis Sergejs Žeļezņaks.
"Ar mēģinājumiem apturēt faktiski gatava gāzes projekta palaišanu šie politiķi neaizsargā savu pilsoņu intereses, kam nepieciešama kvalitatīva un pieejama gāze."
Заместитель председателя Государственной Думы РФ Сергей Железняк - Sputnik Latvija
Sergejs Žeļezņaks
KF Valsts domes deputāts
Žeļezņaks uzsvēra, ka runājot par it kā augošo Eiropas atkarību no Krievijas, petīciju parakstījušie politiķi noklusē, pēc kā stabules paši danco un par kā interesēm cīnās. Pēc deputāta vārdiem, valstu saraksts, kuru pārstāvji parakstījuši petīciju, ir pietiekami daiļrunīgs, – tajā ir valstis, kas vienmēr piebalso ASV, sevišķi pret Krieviju vērstās politikas jautājumos.
"Kā jau vairākkārt esmu pārliecinājies, ASV un Lielbritānija tradicionāli kontrolē tādu valstu politiku kā Polija, Latvija, Lietuva, Igaunija... Nav brīnums, ka šīs atkarīgās valstis ir nolēmušas izteikties par "Ziemeļu straumi 2", piedēvējot projektam neesošas politiskas īpašības un izdomātus draudus," sacīja Žeļezņaks.

Izpratnes nav

Krievijas politiķis vērsa uzmanību, ka petīcijas parakstītāju vidū nav valstu, kuras piedalās projektā un saprot Krievijas un Eiropas sadarbības nozīmi enerģētikas jomā.
Vācijas osta Mukran - Sputnik Latvija, 1920, 03.08.2021
National Interest spriež par "Ziemeļu straumes 2" likteni pēc Merkeles aiziešanas
Valstu grupas parlamentāriešu demaršs pret "Ziemeļu straumi 2" neietekmēs gāzesvada likteni, norāda Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas institūta Eiropas drošības nodaļas vadītājs, profesors Dmitrijs Daņilovs.
Viņš norādīja, ka principiālās vienošanās par gāzesvadu ir panāktas un nostiprinātas Vācijas kancleres Angelas Merkeles un ASV prezidenta Džo Baidena tikšanas laikā Vašingtonā. Pēc Daņilova domām, jautājums ir, kā šis "darba kārtības atrisinātais punkts Krievijas, Eiropas un ASV starpā ietekmēs citu problēmu kompleksu un kopumā savstarpējas attiecības šajā konfigurācijā".
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала