"Trakāk nekā NATO": ASV veido spēcīgu militāro bloku uz austrumiem no Krievijas
Sekot līdzi rakstam
Simtiem tūkstošu karavīru, aviācijas bāzes grupas un stratēģiskā aviācija – Pentagons strauji piesātina ar bruņojumu Āzijas un Klusā okeāna reģionu.
Vašingtona tuvojas mērķim – militārajam blokam reģionā, kas, pēc ekspertu domām, kļūs par NATO analogu Āzijā. Bloka mērķis ir Ķīnas bremzēšana, taču tas nopietni ietekmēs arī Krievijas drošību. Par amerikāņu iecerēm portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.
Vispārēja kontrole
Runas par Ziemeļatlantijas aliansei līdzīga militārā bloka veidošanu Āzijā sākās jau 2000. gadu beigās. 2007. gadā Japānas premjerministrs Sindzo Abe ierosināja organizēt tā saucamo Četrpusējo dialogu drošības jautājumos, kurā sākotnēji būtu iesaistītas ASV, Japāna, Austrālija un Indija.
28 Jūnijs 2021, 14:27
Saskaņā ar plānu pēc tam dialogā vajadzēja iesaistīties citām Āzijas valstīm, kas robežojas ar Ķīnu. Ir skaidrs, ka tā ir amerikāņu iecere – Savienotās Valstis uzskata ĶTR par galveno ģeopolitisko pretinieku.
Japāna ir atkarīga no ASV – salās sen apmetušies amerikāņu jūras kājnieki, uzbūvētas spēcīgas bāzes. Vašingtona apgādā Japānas Pašaizsardzības spēkus ar ieročiem un tehniku.
Amerikāņu satelīts Klusā okeāna reģionā ir arī Austrālija – Vašingtonas galvenais sabiedrotais ārpus NATO. Austrālieši piedalījās karā Persijas līcī, karoja Afganistānā un Irākā. Austrālijas armijai (80 tūkstoši karavīru) ir tanki "Abrams", bruņutransportieri M113, haubices M198 un M2A2, raķešu kompleksi "Javelin" un šāutenes M4A1, no aviotehnikas – helikopteri "Chinook" un "Black Hawk".
Saskaņā ar Krievijas Ģenerālštāba Galvenās pārvaldes datiem, amerikāņi cenšas paātrināt Ķīnai naidīgās koalīcijas veidošanu uz Četrpusējā drošības dialoga pamata. Pie tam Vašingtona vērsusi spēcīgu spiedienu pret Indiju. "Līdztekus Austrālijai un Japānai īpaša nozīme tiek piešķirta Indijas iekļaušanai šajā formātā, kas tradicionāli īsteno patstāvīgu ārpolitiku," pastāstīja pārvaldes priekšnieks admirālis Igors Kostjukovs.
Militāro zinātņu doktors Konstantins Sivkovs konstatēja, ka Vašingtona centīsies iesaistīt aliansē arī citas valstis, piemēram, Filipīnas un Indonēziju.
"Viņiem vajadzīgs plašs bloks, kas aptvertu visu Klusā okeāna rietumu daļu, - viņš atzīmēja. – Protams, tas apdraud Krieviju. Galu galā viss notiek pie mūsu austrumu robežām. ASV soļi var novest pie Krievijas un Ķīnas militārās savienības izveides. Tad Indija nonāks izvēles priekšā – pāriet amerikāņu pusē ar visnotaļ smagām sekām vai atbalstīt Krieviju."
Spēlē tiek izmantotas pretrunas
Eksperts pieļāva, ka tādos apstākļos Šanhajas sardarbības organizācija, kurā strādā gan Krievija, gan Ķīna, gan Indija, pārvērtīsies par militāri politisku bloku un pievienos citas valsts.
Tas nopietni apgrūtinās ASV stāvokli reģionā, taču Vašingtona cer iegūt kontroli pār Āzikas un Klusā okeāna reģionu, kas – par to pārliecināts Krievijas Ģenerālštābs, perspektīvā kļūs par pasaules ekonomikas lokomotīvi un vadošo lielvalstu sāncensības arēnu.
Ķīnas karavīri uz eskadras kuģa "Šicjačžuan" klāja mācībās "Jūras mijiedarbība 2017", 2017. gada 22. septembris
© Sputnik / Виталий Аньков
/ Lai ievilktu militārajā blokā Deli, amerikāņu politiķi izmantos Indijas un Ķīnas senās pretrunas, uzskata Krievijas Dabaszinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Konstantins Sokolovs.
"Tas nenotiek pēkšņi. Indija un Ķīna ir galvenās reģionā, pārējiem ir sekundāra loma. Un ASV mērķis, kā vienmēr, ir karot ar svešām rokām, netērēt savus resursus. Militārais atbalsts, sagāde, informācija – tas ir sekundārs jautājums."
Sokolovs ir pārliecināts, ka tāds militārais bloks Krievijai nesīs pašas negatīvākās sekas. "Mums vēsturiski ir draudzīgas attiecības ar Ķīnu un Indiju, - viņš norāda. – Indijas un Ķīnas konfrontācijas audzēšana nozīmē Maskavai nopietnas grūtības ārpolitikā."
Krievijas un Indijas kareivji kopīgajās antiteroristiskajās mācībām "Indra 2014"
© Sputnik / Кирилл Брага
/ Tiesa, eksperti ir vienisprātis par to, ka jaunās militārās koalīcijas veidošana reģionā ilgs ne vienu vien gadu. Iemesls ir vienkāršs – šiem plāniem ir liels skaits pretinieku.
"Gan Indijā un Ķīnā, gan citās valstīs ir pietiekami daudz saprātīgu cilvēku, - norādīja Sokolovs. – Visi ļoti labi saprot, ka tāda alianse pastiprinās ASV klātbūtni reģionā, bet drošību nevairos. Gluži pretēji, - radīsies koncentrētākas konfrontācijas punkts."
Gatavošanās karam
Pēdējos gados ASV būtiski paplašinājušas militāro grupējumu Klusā okeāna reģionā. Amerikāņu kara kuģi regulāri ieiet 12 jūdžu zonā ap Paraselu salām Spratlija arhipelāgu, kuru dēļ Ķīna jau vairākus gadu desmitus strīdas ar vairākām regionā valstīm.
Manāmi biežākas ir ASV flotes mācības Klusajā okeānā Ķīnas akvatoriju tuvumā. Piemēram, jūnijā aviācijas bāzes kuģis "Ronald Reagan" iegāja Dienvidķīnas jūrā. Saskaņā ar scenāriju, aviācijas bāzes grupa rīkojās ar mērķi nodrošināt ASV reģionālos sabiedrotos.
No 2020. gada amerikāņu JKS vienlaikus izvērš reģionā veselas trīs aviācijas bāzes trieciena grupas, Andersena aviobāzē Marianas salās periodiski pārvieto stratēģiskos bumbvedējus В-52, В-1 un В-2. Dažkārt šeit dežurē līdz 15 lidmašīnas, kas spēj nest kodolieročus.
Pentagons aizvien biežāk iesaista manevros draudzīgas valstis. Piemēram, kopīgo mācību intensitāti divkāršojuši Japānas un ASV jūrnieki. 2021. gadā viņi rīkoja manevrus jau 23 reizes. Pekina, protams, protestē. Taču amerikāņi klāsta, ka viņu kuģi pārvietosies tur, kur to pieļauj starptautiskas tiesības.
Krievijas Ģenerālštābs precizēja: ASV savilkušas reģionā 400 tūkstošus kareivju lielu grupējumu. 2019. gadā amerikāņi izstrādāja veselu stratēģiju, kuras mērķis ir pārspēks uz militārās klātbūtnes un mācību darbības aktivizācijas rēķina, kā arī pateicoties bruņoto spēku apgādei ar mūsdienīgām sistēmām.
Pirms dažiem gadiem Pentagons saformēja jauna tipa vienību Klusajā okeānā – daudzdomēnu operatīvo grupu (Multi-DomainTask Force), kas paredzēta pretinieka aizsardzības uzlaušanai un svarīgāko objektu iznīcināšanai. Reģionā kopumā dislocēti vairāk nekā 200 ASV BS objekti, ieskaitot 50 armijas bāzes.
Pie tam Vašingtona plāno līdz 2024. gadam izvērst Āzijas un Klusā okeāna reģionā 1. operatīvo floti. Tā strādās Indijas okeāna austrumu daļā. Rezultātā tiks atbrīvoti 7. operatīvās flotes resursi, un tā varēs pievērsties uzdevumiem Austrumķīnas un Dienvidķīnas jūrās, aktivizēt militāro darbību Ķīnas apturēšanai Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā.
ASV Gaisa spēku stratēģiskais bumbvedējs B-1B Lancer
© Sputnik / Sergey Melkonov
