https://sputniknewslv.com/20210821/vecie-grabekli-kapec-valdiba-nespej-nodrosinat-ukrainas-stabilitati-18097059.html
Vecie grābekļi: kāpēc valdība nespēj nodrošināt Ukrainas stabilitāti?
Vecie grābekļi: kāpēc valdība nespēj nodrošināt Ukrainas stabilitāti?
Sputnik Latvija
Krīze, revolūcijas, oligarhi un parādi – tā var raksturot neatkarīgās Ukrainas 30 gadus ilgo vēsturi. Politologi skaidro, kā viena no veiksmīgākajām PSRS... 21.08.2021, Sputnik Latvija
2021-08-21T11:40+0300
2021-08-21T11:40+0300
2021-08-25T11:21+0300
ukraina
viedoklis
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/08/06/17888746_0:320:3072:2048_1920x0_80_0_0_3c185cfeeb093f3a0b27f0ef45f23b37.jpg
RĪGA, 21. augusts – Sputnik. Par visām savām daudzajām problēmām Ukraina pieradusi vainot Krieviju. Valdība kaut kādu iemeslu dēļ ignorē faktu, ka ar ekonomiskajām un iekšpolitiskajām grūtībām valsts pirmo reizi saskārās ilgi pirms 2014. gada. Krīze valstī sākās pirms 30 gadiem, pēc PSRS sabrukuma un ilgst vēl aizvien.Kādi valdības soļi neļauj Ukrainai izķepuroties no pastāvīgās lejupslīdes stāvokļa? Šajā jautājumā viedokli pauž eksperti.Apbalvoja oligarhus. Par ko – neatceramiesGalveno kļūdu Ukraina pieļāva, tiklīdz pasludināja suverenitāti. Valdība nolēma formēt etnokrātisku valsti, pievēršoties nacionālajai piederībai un cenšoties ātrāk atbrīvoties no padomju pagātnes, norādīja Aleksejs Kočetkovs.Kā piemēru var minēt grāmatu, ko Ukrainas otrais prezidents Leonīds Kučma laika klajā jau savas prezidentūras laikā. Savam darbam viņš izvēlējās ļoti daiļrunīgu nosaukumu "Ukraina nav Krievija". Skaidrs, ka Kučma savā darbā pievērsās nevis abu valstu tālajiem vēsturiskajiem sakariem. Gluži otrādi – visam, kas atšķir ukraiņu un krievu tautas.Starp citu, Kučmas valdīšanas laikā sākās valsts lielāko rūpnīcu un uzņēmumu privatizācija. Tā izveidojās oligarhu klase. Aleksejs Kočetkovs to uzskata par ļoti nopietnu problēmu."Oligarhu klani sāka dalīt padomju mantojumu, bet Ukrainas ekonomika tobrīd vairs nebija pašpietiekama – daži uzņēmumi vairs nespēja funkcionēt, jo līdz ar PSRS sabrukumu mainījās noieta tirgi, bija traucētas tehnoloģiskās ķēdītes, - atgādināja eksperts. – Varēja attīstīt šos uzņēmumus, taču jaunajiem saimniekiem vieglāk bija novest tos līdz bankrotam."Rezultātā valstī sākās nepārtraukta cīņa oligarhu starpā – visi tiecās kontrolēt ekonomiskos resursus.Piemēram, Kučmas prezidentūras laikā viens no bagātākajiem valstī bija Viktors Pinčuks – Leonīda Kučmas znots.Ukrainas trešais prezidents Viktors Juščenko iespiedās atmiņā ne tikai ar atklāti prorietumniecisku politiku savā postenī, bet arī ar lēmumu piešķirt I un III pakāpes ordeņus "Par nopelniem" Rinatam Ahmetovam un Igoram Kolomoiskim.Zīmīgs fakts – kad mediji pavaicāja Juščenko, par ko viņš apbalvojis oligarhus, prātīgu atbildi nesaņēma. Juščenko gluži vienkārši nespēja atcerēties, par ko.Dokuments neko nenozīmē"Tādos apstākļos stabila politiskā sistēma nevarēja parādīties, - uzskata Aleksejs Kočetkovs. – Valstī nebeidzās cīņa – "visi pret visiem", tāpēc patiesībā Ukraina pat nekļuva par valsti."Pilnvērtīgā valstī vismaz ir spēkā likumi, sprieda politologs. Vienlaikus varasvīri neievēro Deklarāciju par Ukrainas suverenitāti. Piemēram, dokumenta otrā nodaļa paredz, ka "neviena politiskā partija, sabiedriskā organizācija, cits grupējums vai atsevišķa persona nevar uzstāties visas Ukraiņu tautas vārdā".Neskatoties uz šo svarīgāko valsts likumu, piektais prezidents Pjotrs Porošenko atļāvās ļaunprātīgi izmantot dienesta pilnvaras tik lielā mērā, ka pēc varas maiņas pret viņu ierosinātas vairākas krimināllietas. Kāds ir to skaits – to grūti teikt pat Porošenko advokātam."Mums pastāvīgi vaicā, kāds ir pašreizējais krimināllietu skaits Porošenko sarakstā. Taču mēs nezinām, mēs nevaram būt droši, ka tur nav kaut kā mums nezināma, taču šobrīd tajā ir 58 krimināllietas," viņš teica 2020. gadā.Viena skandalozākajām to vidū ir atpūtas bāzes "Ivuška" likteņa izmeklēšana. Bāze piederēja Ukrainas aklo biedrībai, bet to pārdeva uzņēmuma "Sojuz-Invest" pārstāvjiem, kompānijai, ko saista ar Petro Porošenko. Vienlaikus zināms, ka naudas Porošenko noteikti netrūkst – viņš iekļauts Forbes sarakstā. 2021. gada martā viņa īpašumi tika vērtēti 1,6 miljardu dolāru apmērā.Sejas ir jaunas, bet grābekļi – veciePorošenko pēcnācējs, tagadējais prezidents Vladimirs Zeļenskis ne vienu reizi vien apliecināja, ka vēlas cīnīties ar oligarhiem. Pirms vēlēšanām viņš apsolīja mazināt oligarhu ietekmi, un 2020. gada maijā socioloģiskā aptauja parādīja, ka 71% ukraiņu uzskata: savu vārdu Zeļenkis nav turējis.Tikai šogad Ukrainas parlamenta vietnē tika publicēts likumprojekts, kas iekļaut oligarhus starp nacionālās drošības kaitējumiem. Turklāt Vladimirs Zeļenskis sācis uzstāties pret Igoru Kolomoiski, kam pieder Ukrainas lielākā mediju grupa "1+1 media". Zīmīgs fakts: tās sastāvā strādā telekanāls "1+1", kas demonstrēja par Zeļenska priekšvēlēšanu kampaņu tapušo seriālu "Tautas kalps".Tomēr pat cīņa pret bijušo līdzgaitnieku nenostiprina Zeļenska imidžu. Prezidenta reitings krītas arī koronakrīzes apstākļos. Situācija valstī parādīja, ka Ukrainas veselības aprūpes sistēma nav gatava pandēmijai. Karantīna tika ieviesta drīzāk uz papīra, ne realitātē. Par to liecināja vakcīnu deficīts un saslimušo skaita pieaugums."Viss, ko dara Zeļenskis, ir mēģinājums imitēt normālu valsti, - uzsvēra KF valdības Finanšu universitātes prorektors, ekonomikas zinātņu doktors Aleksejs Zubecs. – Bet Ukraina ir "čaulas valsts". Tā oficiāli pastāv, bet iekšpusē nav nekā. Valsts nespēj pildīt savas sociālās saistības pilsoņu priekšā."Jebkas, tikai ne īstas problēmasVarētu domāt, ka spriedzei valsts iekšienē vajadzētu mudināt valdību padomāt par patiesi svarīgām problēmām – korupciju, krīzi rūpniecībā un veselības aprūpē. Tomēr tā vietā Kijeva paraksta likumu "Par pilnu vispārējo vidējo izglītību", kas ierobežo mācības mazākumtautu valodās, it kā valodas konflikti būtu svarīgāki nekā iedzīvotāju dzīves kvalitāte.Piedevām par reālu problēmu Ukraina uzskata dekomunizāciju. Tās ietvaros aizliegta Ukrainas Komunistiskās partijas darbība. Kijeva aizliegusi arī padomju simboliku, pielīdzinot PSRS režīmu nacistiem. Pie tam 18. augustā valsts atzīmēja nacistu noziedznieka Omelana Grabca 110. jubileju, lai arī viņš saistīts ar 30 ebreju bojāeju laikā no 1941. līdz 1944. gadam.Vienlaikus par bīstamāko pilsētu valstī uzskata politiķi, partijas "Opozīcijas platforma – Par dzīvi" līderi Viktoru Medvedčuku.Tagad Medvedčuku apsūdz par "valsts nodevību" un "likumu un kara ieražu pārkāpumu". Partijas funkcionāri informēja, ka apsūdzības izvirzītas pēc izteikumiem par to, ka partijas locekļi "aizstāvēs savas idejas, sargās piemiņu par uzvaru Lielajā Tēvijas karā un godās tā varoņus".Apsūdzības pret Medvedčuku rada neizpratni pat sašķeltajā ukraiņu sabiedrībā. Pēc Pilsoniskās sabiedrības socioloģijas institūta datiem, 60% aptaujāto ukraiņu uzskata, ka politiķis nav vainīgs.Acīmredzot, pat vienkāršie iedzīvotāji saprot: Ukrainas īstās problēmas slēpjas citur. Atteikšanās no piemiņas par Lielo Tēvijas karu vai cīņa ar krievu valodu nekompensē bezdarbu un krīzi, tātad sīki skandāli novērš tautas uzmanību no kaut kā patiesi svarīga.
https://sputniknewslv.com/20210820/ukrainas-armija--2021-brunojums-un-cinasspeja-18080367.html
https://sputniknewslv.com/20210817/janukovics-pastastija-par-2014-gada-valsts-apversuma-iemesliem-ukraina--18036191.html
https://sputniknewslv.com/20210820/politologs-nacionalisms--ukrainas-politikas-avangards-18081540.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
ukraina
Vecie grābekļi: kāpēc valdība nespēj nodrošināt Ukrainas stabilitāti?
11:40 21.08.2021 (atjaunots: 11:21 25.08.2021) Krīze, revolūcijas, oligarhi un parādi – tā var raksturot neatkarīgās Ukrainas 30 gadus ilgo vēsturi. Politologi skaidro, kā viena no veiksmīgākajām PSRS valstīm pakāpeniski pārvērtusies par autsaideru.
RĪGA, 21. augusts – Sputnik. Par visām savām daudzajām problēmām Ukraina pieradusi vainot Krieviju. Valdība kaut kādu iemeslu dēļ ignorē faktu, ka ar ekonomiskajām un iekšpolitiskajām grūtībām valsts pirmo reizi saskārās ilgi pirms 2014. gada. Krīze valstī sākās pirms 30 gadiem, pēc PSRS sabrukuma un ilgst vēl aizvien.
Kādi valdības soļi neļauj Ukrainai izķepuroties no pastāvīgās lejupslīdes stāvokļa? Šajā jautājumā viedokli pauž eksperti.
Apbalvoja oligarhus. Par ko – neatceramies
Galveno kļūdu Ukraina pieļāva, tiklīdz pasludināja suverenitāti. Valdība nolēma formēt etnokrātisku valsti, pievēršoties nacionālajai piederībai un cenšoties ātrāk atbrīvoties no padomju pagātnes, norādīja Aleksejs Kočetkovs.
"Valstī sāka konstruēt jaunu identitāti. Šī stratēģija paredzēja vārgu, bet tagad – atklātu konfliktu ar Krieviju, arī valsts iekšienē tā nevarēja nenovest pie konfliktiem "krievu – ukraiņu" līnijā."
Aleksejs Kočetkovs
Politologs
Kā piemēru var minēt grāmatu, ko Ukrainas otrais prezidents Leonīds Kučma laika klajā jau savas prezidentūras laikā. Savam darbam viņš izvēlējās ļoti daiļrunīgu nosaukumu "Ukraina nav Krievija". Skaidrs, ka Kučma savā darbā pievērsās nevis abu valstu tālajiem vēsturiskajiem sakariem. Gluži otrādi – visam, kas atšķir ukraiņu un krievu tautas.
Starp citu, Kučmas valdīšanas laikā sākās valsts lielāko rūpnīcu un uzņēmumu privatizācija. Tā izveidojās oligarhu klase. Aleksejs Kočetkovs to uzskata par ļoti nopietnu problēmu.
"Oligarhu klani sāka dalīt padomju mantojumu, bet Ukrainas ekonomika tobrīd vairs nebija pašpietiekama – daži uzņēmumi vairs nespēja funkcionēt, jo līdz ar PSRS sabrukumu mainījās noieta tirgi, bija traucētas tehnoloģiskās ķēdītes, - atgādināja eksperts. – Varēja attīstīt šos uzņēmumus, taču jaunajiem saimniekiem vieglāk bija novest tos līdz bankrotam."
Rezultātā valstī sākās nepārtraukta cīņa oligarhu starpā – visi tiecās kontrolēt ekonomiskos resursus.
Piemēram, Kučmas prezidentūras laikā viens no bagātākajiem valstī bija Viktors Pinčuks – Leonīda Kučmas znots.
Ukrainas trešais prezidents Viktors Juščenko iespiedās atmiņā ne tikai ar atklāti prorietumniecisku politiku savā postenī, bet arī ar lēmumu piešķirt I un III pakāpes ordeņus "Par nopelniem" Rinatam Ahmetovam un Igoram Kolomoiskim.
Zīmīgs fakts – kad mediji pavaicāja Juščenko, par ko viņš apbalvojis oligarhus, prātīgu atbildi nesaņēma. Juščenko gluži vienkārši nespēja atcerēties, par ko.
"Tādos apstākļos stabila politiskā sistēma nevarēja parādīties, - uzskata Aleksejs Kočetkovs. – Valstī nebeidzās cīņa – "visi pret visiem", tāpēc patiesībā Ukraina pat nekļuva par valsti."
Pilnvērtīgā valstī vismaz ir spēkā likumi, sprieda politologs. Vienlaikus varasvīri neievēro Deklarāciju par Ukrainas suverenitāti. Piemēram, dokumenta otrā nodaļa paredz, ka "neviena politiskā partija, sabiedriskā organizācija, cits grupējums vai atsevišķa persona nevar uzstāties visas Ukraiņu tautas vārdā".
Neskatoties uz šo svarīgāko valsts likumu, piektais prezidents Pjotrs Porošenko atļāvās ļaunprātīgi izmantot dienesta pilnvaras tik lielā mērā, ka pēc varas maiņas pret viņu ierosinātas vairākas krimināllietas. Kāds ir to skaits – to grūti teikt pat Porošenko advokātam.
"Mums pastāvīgi vaicā, kāds ir pašreizējais krimināllietu skaits Porošenko sarakstā. Taču mēs nezinām, mēs nevaram būt droši, ka tur nav kaut kā mums nezināma, taču šobrīd tajā ir 58 krimināllietas," viņš teica 2020. gadā.
Viena skandalozākajām to vidū ir atpūtas bāzes "Ivuška" likteņa izmeklēšana. Bāze piederēja Ukrainas aklo biedrībai, bet to pārdeva uzņēmuma "Sojuz-Invest" pārstāvjiem, kompānijai, ko saista ar Petro Porošenko. Vienlaikus zināms, ka naudas Porošenko noteikti netrūkst – viņš iekļauts Forbes sarakstā. 2021. gada martā viņa īpašumi tika vērtēti 1,6 miljardu dolāru apmērā.
Sejas ir jaunas, bet grābekļi – vecie
Porošenko pēcnācējs, tagadējais prezidents Vladimirs Zeļenskis ne vienu reizi vien apliecināja, ka vēlas cīnīties ar oligarhiem. Pirms vēlēšanām viņš apsolīja mazināt oligarhu ietekmi, un 2020. gada maijā socioloģiskā aptauja parādīja, ka 71% ukraiņu uzskata: savu vārdu Zeļenkis nav turējis.
Tikai šogad Ukrainas parlamenta vietnē tika publicēts likumprojekts, kas iekļaut oligarhus starp nacionālās drošības kaitējumiem. Turklāt Vladimirs Zeļenskis sācis uzstāties pret Igoru Kolomoiski, kam pieder Ukrainas lielākā mediju grupa "1+1 media". Zīmīgs fakts: tās sastāvā strādā telekanāls "1+1", kas demonstrēja par Zeļenska priekšvēlēšanu kampaņu tapušo seriālu "Tautas kalps".
"Viss Kijevas oficiālajās aprindās notiekošais ir vienīgi kāpšana uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem. Šeit mainās tikai spēles dalībnieki, bet grābekļi ir vecie. Problēmas valstī tiek risinātas ar spēku (2004. gada Oranžā revolūcija, 2013.-2014. gg. Eiromaidans – red.). Šo intrigu rezultātā cilvēki vienkārši mainās vietām jau gadu desmitiem. Parādās kaut kādas jaunas sejas, piemēram, tas pats Zeļenskis, bet oligarhi ir tie paši vecie."
Vladimirs Korņilovs
Politologs
Tomēr pat cīņa pret bijušo līdzgaitnieku nenostiprina Zeļenska imidžu. Prezidenta reitings krītas arī koronakrīzes apstākļos. Situācija valstī parādīja, ka Ukrainas veselības aprūpes sistēma nav gatava pandēmijai. Karantīna tika ieviesta drīzāk uz papīra, ne realitātē. Par to liecināja vakcīnu deficīts un saslimušo skaita pieaugums.
"Viss, ko dara Zeļenskis, ir mēģinājums imitēt normālu valsti, - uzsvēra KF valdības Finanšu universitātes prorektors, ekonomikas zinātņu doktors Aleksejs Zubecs. – Bet Ukraina ir "čaulas valsts". Tā oficiāli pastāv, bet iekšpusē nav nekā. Valsts nespēj pildīt savas sociālās saistības pilsoņu priekšā."
Jebkas, tikai ne īstas problēmas
Varētu domāt, ka spriedzei valsts iekšienē vajadzētu mudināt valdību padomāt par patiesi svarīgām problēmām – korupciju, krīzi rūpniecībā un veselības aprūpē. Tomēr tā vietā Kijeva paraksta likumu "Par pilnu vispārējo vidējo izglītību", kas ierobežo mācības mazākumtautu valodās, it kā valodas konflikti būtu svarīgāki nekā iedzīvotāju dzīves kvalitāte.
Piedevām par reālu problēmu Ukraina uzskata dekomunizāciju. Tās ietvaros aizliegta Ukrainas Komunistiskās partijas darbība. Kijeva aizliegusi arī padomju simboliku, pielīdzinot PSRS režīmu nacistiem. Pie tam 18. augustā valsts atzīmēja nacistu noziedznieka Omelana Grabca 110. jubileju, lai arī viņš saistīts ar 30 ebreju bojāeju laikā no 1941. līdz 1944. gadam.
Vienlaikus par bīstamāko pilsētu valstī uzskata politiķi, partijas "Opozīcijas platforma – Par dzīvi" līderi Viktoru Medvedčuku.
Tagad Medvedčuku apsūdz par "valsts nodevību" un "likumu un kara ieražu pārkāpumu". Partijas funkcionāri informēja, ka apsūdzības izvirzītas pēc izteikumiem par to, ka partijas locekļi "aizstāvēs savas idejas, sargās piemiņu par uzvaru Lielajā Tēvijas karā un godās tā varoņus".
Apsūdzības pret Medvedčuku rada neizpratni pat sašķeltajā ukraiņu sabiedrībā. Pēc Pilsoniskās sabiedrības socioloģijas institūta datiem, 60% aptaujāto ukraiņu uzskata, ka politiķis nav vainīgs.
Acīmredzot, pat vienkāršie iedzīvotāji saprot: Ukrainas īstās problēmas slēpjas citur. Atteikšanās no piemiņas par Lielo Tēvijas karu vai cīņa ar krievu valodu nekompensē bezdarbu un krīzi, tātad sīki skandāli novērš tautas uzmanību no kaut kā patiesi svarīga.
