https://sputniknewslv.com/20210820/politologs-nacionalisms--ukrainas-politikas-avangards-18081540.html
Politologs: nacionālisms – Ukrainas politikas avangards
Politologs: nacionālisms – Ukrainas politikas avangards
Sputnik Latvija
Ukrainai gatavojas svinēt 30. neatkarības gadadienu – 1991. gada 24. augustā tika parakstīts valsts Neatkarības pasludināšanas akts. 20.08.2021, Sputnik Latvija
2021-08-20T13:48+0300
2021-08-20T13:48+0300
2021-08-20T13:48+0300
pasaulē
ukraina
psrs
nacionālisms
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/1124/18/11241882_0:107:2048:1259_1920x0_80_0_0_3b0084d26b907999a964842b4f5f8ba8.jpg
RĪGA, 20. augusts – Sputnik. Kāpēc Ukrainas neatkarība nesusi nacionālisma uzplaukumu, kā valsts līmenī ierobežo krievvalodīgo tiesības un atbalsta radikāļus – par to Sputnik materiālā.Koncepcija "ne Krievija" novedusi pie krīzesKF valdības Finanšu universitātes Plašsaziņas līdzekļu un mediju biznesa departamenta docents Gevorgs Mirzajans uzsvēra: 30 gadu laikā Ukraina kā valsts nav guvusi panākumus, ņemot vērā neveiksmīgo valsts uzbūves formātu un mākslīgo koncepciju "Ukraina nav Krievija", kas orientējas uz konfrontāciju ar Krieviju visās jomās.Pēc Padomju Savienības sabrukuma tikai piecām bijušajām republikām bija sekmīga valstiskuma vēsture: Krievijai, Armēnijai, Gruzijai, Lietuvai un Moldovai, paskaidroja Mirzajans. Visas pārējās padomju republikas tika veidojas Padomju Savienības periodā. To starpā bija arī Ukraina."Varēja veidot valstiskumu tā, kā to darīja baltkrievi un kazahi, uz pilsoniskās nācijas noteikumiem, jo viņi ļoti labi saprata, ka viņu teritorijā dzīvo dažādu tautību, ticību un valodu cilvēki. Ukraiņi sāka veidot nevis daudznacionālu valsti, bet kan "ne Krieviju", valsti, kam vajadzēja maksimāli demonstrēt savu nekrieviskumu," atzīmēja eksperts.Politologs pievērsa uzmanību arī tam, ka atbilstoši tika izkropļota vērsture – Ukraina tajā pastāvēja kā atsevišķs starptautisko attiecību subjekts. Rezultātā tas vien sašķēla Ukrainas sabiedrību krievvalodīgajos un nekrievvalodīgajos."Pēc Maidana Ukrainas valdība tikai vairoja šīs nepareizās politikas spriedzi. Viņi sāka būvēt nevis "ne Krieviju", bet, ka absolūti pareizi konstatēja Vladimirs Putins, - "Antikrieviju", proti, valsti, kas ne tikai noliedz savu krieviskumu, bet gan stājas pretī un konflitē ar krieviskumu. Tas bija "ne Krievijas" politikas loģisks turpinājums, tā sakot, evolūcija," rezumēja eksperts.Pēc viņa domām, tādas politikas rezultāts ir acīmredzams: Ukrainā notiek deindustrializācija, depopulācija, pilsoņu karš, permanenta krīze ekononikā, "kad valsts diedelē no Starptautiskā valūtas fornda un Eiropas".Krievu genocīdsUkrainas valsts suverenitātes deklarācijā teikts, ka Ukrainas PSR nodrošina visu pilsoņu līdztiesību likuma priekšā neatkarīgi no izcelsmes, tautības, izglītības, valodas, politiskajiem uzskatiem, dzīves vietas un tā tālāk. Tomēr realitātē šī nostādne ir grimusi aizmirstībā, konstatēja Donbasa kinematogrāfistu savienības priekšsēdētājs Romāns Razums."Krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības apspiež. Krievu bērni nevar mācīties krievu skolā un apgūt dzimto valodu. Aizliegtas krievu filmas un dziesmas. Ja līdz 2014. gadam varēja uzskatīt, ka līdztiesība tika ievērota, taču pēc valsts apvērsuma un pilsoņu kara sākuma situācija pasliktinājās," viņš norādīja.2020. gadā Ukrainā pieņēma likumu par vidējo izglītību. Tas paredz, ka etniskie ukraiņi un "pamattautu" pārstāvji (faktiski – vienīgi Krimas tatāri, karaimi un krimčaki) var mācīties dzimtajā valodā pilnā apjomā; "ES valstu valodu" nesēji – līdz 40% no mācību laika, krieviem un krievvalodīgajiem ļauts mācīties dzimtajā valodā ne vairāk kā 20% mācību laika.Piedevām Ukrainas Ģenerālprokuratūra metodiski anulē pašvaldību lēmumus par reģionālās valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, kas pieņemti uz tā saucamā "Kivalova-Koļesņičenko likuma pamata". Likumu gribēja likvidēt tūlīt pēc Maidana uzvaras un 2018. gada martā atzina par "nekonstitucionālu".2021. gada jūlijā pēc prezidenta Vladimira Zeļenska iniciatīvas pieņemts likumprojekts par pamattautām. Pēc Kijevas domām, krievi pie tām nepieder."Notiekošo viennozīmīgi var nosaukt par krievvalodīgo iedzīvotāju genocīgu. Vēl vairāk, krievus Ukrainā iznīcina fiziski. Pilsoņu kara dēļ liels skaits cilvēku ir pametuši valsti," stāstīja Razums.Saskaņā ar KF prezidenta administrācijas datiem, no 2016. līdz 2020. gadam gandrīz miljons Ukrainas pilsoņu saņēmuši Krievijas pilsonību. Krievijas IeM statistika rāda, ka 2020. gadā 62% ārvalstnieku, kas saņēmuši Krievijas pasi, ir Ukrainas pilsoņi.Diskriminācija pēc dzīvesvietasJāpiebilst, ka Ukrainas Konstitūcijas norma, kas nepieļauj diskrimināciju "pēc dzīves vietas" mūsdienās neattiecas uz Donbasa iedzīvotājiem. No 2014. gada 1. decembra, saskaņā ar prezidenta Petro Porošenko dekrētu, izveidota Kijevas nekotrolēto Donbasa reģionu finansiāla, ekonomiska un transporta blokāde. Vietējie iedzīvotāji spiesti doties uz "kontrolēto teritoriju", lai saņemtu pensijas un pabalstus, taču bieži vien cilvēki to nespēj izdarīt."Mums neļāva balsot Ukrainas prezidenta vēlēšanās. Pensionāri ir visvairāk cietušais slānis mūsu iedzīvotāju vidū. Viņi ir spiesti teju vai diennakti pavadīt rindās uz Ukrainas robežas, lai iebrauktu valstī un saņemtu pienākošos naudu," komentēja Razums.Nacisti kļuvuši par nacionālajiem varoņiemMūsdienās Ukraina ir valsts, kurā nacistiskos noziedzniekus paceļ nacionālo varoņu statusā, etniskā, valodas un reģionālā diskriminācija kļuvusi par valsts politikas daļu. Tie, kas Ukrainā propagandē nacistisko ideoloģiju, saņem pat varasiestāžu atbalstu.Nacionālisms ir "Antikrievijas" politikas avangards, uzskata Gevorgs Mirzajans. Varas struktūru darbinieki nodarbojas ar "publisko spiedienu pret visiem, kas vēl saglabā sevī krievu identitāti"."Krievvalodīgo masveida piekaušana no policistu puses būtu ietekmējusi Ukrainas politisko imidžu. Toties kaujinieki-nacisti un radikālie nacionālisti itin labi var to atļauties. Viņi ir attālināti no varas – tie ir cilvēki, kuri dara to, ko ētisku vai imidža iemeslu dēļ nevar darīt Ukrainas vara savas "Antikrievijas" politikas ietvaros," paskaidroja politologs.Eksperta ieskatā, tāta politika novedīs pie sabiedrības un Ukrainas valstiskuma tālākas degradācijas, pie sistemātiskām problēmām, tātad – arī pie Ukrainas teritoriālā sabrukuma.
https://sputniknewslv.com/20210817/janukovics-pastastija-par-2014-gada-valsts-apversuma-iemesliem-ukraina--18036191.html
https://sputniknewslv.com/20210813/pariesu-robezu-un-mes-atgusim-ukrainu-kam-piedraudeja-lukasenko-17980729.html
https://sputniknewslv.com/20210805/vai-latvijas-specdienesti-palidz-ukrainas-neonacistiem-17866990.html
https://sputniknewslv.com/20210727/ardievu-ukraina-iscenko-apraksta-hersonas-un-odesas-iespejamu-ieiesanu-krievijas-sastava-17729473.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
ukraina, psrs, nacionālisms
ukraina, psrs, nacionālisms
Politologs: nacionālisms – Ukrainas politikas avangards
Ukrainai gatavojas svinēt 30. neatkarības gadadienu – 1991. gada 24. augustā tika parakstīts valsts Neatkarības pasludināšanas akts.
RĪGA, 20. augusts – Sputnik. Kāpēc Ukrainas neatkarība nesusi nacionālisma uzplaukumu, kā valsts līmenī ierobežo krievvalodīgo tiesības un atbalsta radikāļus – par to Sputnik materiālā.
Koncepcija "ne Krievija" novedusi pie krīzes
KF valdības Finanšu universitātes Plašsaziņas līdzekļu un mediju biznesa departamenta docents Gevorgs Mirzajans uzsvēra: 30 gadu laikā Ukraina kā valsts nav guvusi panākumus, ņemot vērā neveiksmīgo valsts uzbūves formātu un mākslīgo koncepciju "Ukraina nav Krievija", kas orientējas uz konfrontāciju ar Krieviju visās jomās.
Pēc Padomju Savienības sabrukuma tikai piecām bijušajām republikām bija sekmīga valstiskuma vēsture: Krievijai, Armēnijai, Gruzijai, Lietuvai un Moldovai, paskaidroja Mirzajans. Visas pārējās padomju republikas tika veidojas Padomju Savienības periodā. To starpā bija arī Ukraina.
"Varēja veidot valstiskumu tā, kā to darīja baltkrievi un kazahi, uz pilsoniskās nācijas noteikumiem, jo viņi ļoti labi saprata, ka viņu teritorijā dzīvo dažādu tautību, ticību un valodu cilvēki. Ukraiņi sāka veidot nevis daudznacionālu valsti, bet kan "ne Krieviju", valsti, kam vajadzēja maksimāli demonstrēt savu nekrieviskumu," atzīmēja eksperts.
Politologs pievērsa uzmanību arī tam, ka atbilstoši tika izkropļota vērsture – Ukraina tajā pastāvēja kā atsevišķs starptautisko attiecību subjekts. Rezultātā tas vien sašķēla Ukrainas sabiedrību krievvalodīgajos un nekrievvalodīgajos.
"Pēc Maidana Ukrainas valdība tikai vairoja šīs nepareizās politikas spriedzi. Viņi sāka būvēt nevis "ne Krieviju", bet, ka absolūti pareizi konstatēja Vladimirs Putins, - "Antikrieviju", proti, valsti, kas ne tikai noliedz savu krieviskumu, bet gan stājas pretī un konflitē ar krieviskumu. Tas bija "ne Krievijas" politikas loģisks turpinājums, tā sakot, evolūcija," rezumēja eksperts.
Pēc viņa domām, tādas politikas rezultāts ir acīmredzams: Ukrainā notiek deindustrializācija, depopulācija, pilsoņu karš, permanenta krīze ekononikā, "kad valsts diedelē no Starptautiskā valūtas fornda un Eiropas".
Ukrainas valsts suverenitātes deklarācijā teikts, ka Ukrainas PSR nodrošina visu pilsoņu līdztiesību likuma priekšā neatkarīgi no izcelsmes, tautības, izglītības, valodas, politiskajiem uzskatiem, dzīves vietas un tā tālāk. Tomēr realitātē šī nostādne ir grimusi aizmirstībā, konstatēja Donbasa kinematogrāfistu savienības priekšsēdētājs Romāns Razums.
"Krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības apspiež. Krievu bērni nevar mācīties krievu skolā un apgūt dzimto valodu. Aizliegtas krievu filmas un dziesmas. Ja līdz 2014. gadam varēja uzskatīt, ka līdztiesība tika ievērota, taču pēc valsts apvērsuma un pilsoņu kara sākuma situācija pasliktinājās," viņš norādīja.
2020. gadā Ukrainā pieņēma likumu par vidējo izglītību. Tas paredz, ka etniskie ukraiņi un "pamattautu" pārstāvji (faktiski – vienīgi Krimas tatāri, karaimi un krimčaki) var mācīties dzimtajā valodā pilnā apjomā; "ES valstu valodu" nesēji – līdz 40% no mācību laika, krieviem un krievvalodīgajiem ļauts mācīties dzimtajā valodā ne vairāk kā 20% mācību laika.
Piedevām Ukrainas Ģenerālprokuratūra metodiski anulē pašvaldību lēmumus par reģionālās valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, kas pieņemti uz tā saucamā "Kivalova-Koļesņičenko likuma pamata". Likumu gribēja likvidēt tūlīt pēc Maidana uzvaras un 2018. gada martā atzina par "nekonstitucionālu".
2021. gada jūlijā pēc prezidenta Vladimira Zeļenska iniciatīvas pieņemts likumprojekts par pamattautām. Pēc Kijevas domām, krievi pie tām nepieder.
"Notiekošo viennozīmīgi var nosaukt par krievvalodīgo iedzīvotāju genocīgu. Vēl vairāk, krievus Ukrainā iznīcina fiziski. Pilsoņu kara dēļ liels skaits cilvēku ir pametuši valsti," stāstīja Razums.
Saskaņā ar KF prezidenta administrācijas datiem, no 2016. līdz 2020. gadam gandrīz miljons Ukrainas pilsoņu saņēmuši Krievijas pilsonību. Krievijas IeM statistika rāda, ka 2020. gadā 62% ārvalstnieku, kas saņēmuši Krievijas pasi, ir Ukrainas pilsoņi.
Diskriminācija pēc dzīvesvietas
Jāpiebilst, ka Ukrainas Konstitūcijas norma, kas nepieļauj diskrimināciju "pēc dzīves vietas" mūsdienās neattiecas uz Donbasa iedzīvotājiem. No 2014. gada 1. decembra, saskaņā ar prezidenta Petro Porošenko dekrētu, izveidota Kijevas nekotrolēto Donbasa reģionu finansiāla, ekonomiska un transporta blokāde. Vietējie iedzīvotāji spiesti doties uz "kontrolēto teritoriju", lai saņemtu pensijas un pabalstus, taču bieži vien cilvēki to nespēj izdarīt.
"Mums neļāva balsot Ukrainas prezidenta vēlēšanās. Pensionāri ir visvairāk cietušais slānis mūsu iedzīvotāju vidū. Viņi ir spiesti teju vai diennakti pavadīt rindās uz Ukrainas robežas, lai iebrauktu valstī un saņemtu pienākošos naudu," komentēja Razums.
Nacisti kļuvuši par nacionālajiem varoņiem
Mūsdienās Ukraina ir valsts, kurā nacistiskos noziedzniekus paceļ nacionālo varoņu statusā, etniskā, valodas un reģionālā diskriminācija kļuvusi par valsts politikas daļu. Tie, kas Ukrainā propagandē nacistisko ideoloģiju, saņem pat varasiestāžu atbalstu.
Nacionālisms ir "Antikrievijas" politikas avangards, uzskata Gevorgs Mirzajans. Varas struktūru darbinieki nodarbojas ar "publisko spiedienu pret visiem, kas vēl saglabā sevī krievu identitāti".
"Krievvalodīgo masveida piekaušana no policistu puses būtu ietekmējusi Ukrainas politisko imidžu. Toties kaujinieki-nacisti un radikālie nacionālisti itin labi var to atļauties. Viņi ir attālināti no varas – tie ir cilvēki, kuri dara to, ko ētisku vai imidža iemeslu dēļ nevar darīt Ukrainas vara savas "Antikrievijas" politikas ietvaros," paskaidroja politologs.
Eksperta ieskatā, tāta politika novedīs pie sabiedrības un Ukrainas valstiskuma tālākas degradācijas, pie sistemātiskām problēmām, tātad – arī pie Ukrainas teritoriālā sabrukuma.
