https://sputniknewslv.com/20210820/ukrainas-armija--2021-brunojums-un-cinasspeja-18080367.html
Ukrainas armija – 2021: bruņojums un cīņasspēja
Ukrainas armija – 2021: bruņojums un cīņasspēja
Sputnik Latvija
Savu neatkarības 30. gadadienu Ukraina svinēs 24. augustā ar īpašu vērienu, ar militārām parādēm uz sauszemes un jūrā. Viesi no trim desmitiem valstu varēs... 20.08.2021, Sputnik Latvija
2021-08-20T14:55+0300
2021-08-20T14:55+0300
2021-08-20T14:55+0300
viedoklis
nato
ukraina
korupcija
bruņotie spēki
agresija
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/903/77/9037723_0:354:2383:1694_1920x0_80_0_0_280ed06878806381d1fd35892c01443a.jpg
Ukrainas valsti un armiju jau gandrīz trīsdesmit gadus mēģina padarīt par Krievijas un tās Bruņoto spēku antagonisko pretsvaru. Rietumi nesaskata citu Ukrainas valstiskuma un militārās rūpniecības jēgu, bet Kijeva ir mierā ar savu destruktīvo lomu – Krievijai naidīga marionete ASV un NATO ģeopolitiskajās spēlēs. Par Ukrainas sasniegumiem 30 gadu gaitā stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.30. neatkarības gadadienai Ukraina pietuvojusies ar 255 tūkstošiem kareivju Bruņotajos spēkos, kas pārsvarā paredzēti policijas un soda operācijām pašu teritorijā un jaunattīstības valstīs.Rietumu militārā spēka globālais reitings Global Firepower piešķir Ukrainai 25. vietu pasaulē, starp Vjetnamu un Taizemi, tomēr realitāte UBS atmet ASV un NATO "zonderkomandas" kategorijā.UBS ilggadējās apšaudes ar Donbasa ogļračiem, NATO militāro instruktoru organizētās apmācības rada ilūziju par armijas augošo spēku un pat tuvošanos aliansei. Pie tam Ukrainas Bruņotajiem spēkiem nav efektīvu un cīņasspējīgu JKS un GKS, bet sauszemes spēku bruņojums un sagatavotība der tikai nesekmīgiem mēģinājumiem apspiest tautas protestus.Augstākās militārpersonas nespēj patstāvīgi pieņemt lēmumus un izstrādāt stratēģiskos plānus – UBS kontrolē Vašingtona un Brisele. NATO aktīvi izmanto Ukrainas teritoriju starptautiskajām mācībām un atsevišķu vienību "avangarda klātbūtnei" pie Krievijas robežām, taču nesteidz Ukrainu uzņemt savās rindās, par nenosprauž konkrētus kritērijus vai terminus.Ukraina ir tāla no ASV galvenā sabiedrotā statusa ārpus NATO, lai arī pūlas to panākt kopš 2014. gada."Galvenā sabiedrotā" statuss it kā sola finansiālus labumus, garantē Kijevai amerikāņu aizsardzību no "šausmīgākajiem draudiem" pasaulē – Krievijas. Taču nesenais piemērs – Afganistāna (ASV galvenais sabiedrotais ārpus NATO kopš 2012. gada) pārliecinoši rāda, ka amerikāņi un alianse, rietumu mācību standarti un nacionālās armijas apbruņošana neko negarantē. Savienotās Valstis ir gatavas nodot sabiedrotos grūtā brīdī.Cīņas mazspējaUkrainas Gaisa kara spēku ierindā ir 42 iznīcinātāji un 34 trieciena helikopteri – Padomju Armijas mantojums. Pilotu iemaņu līmenis un lidaparātu tehniskā gatavība neļauj viņiem parādīties, piemēram, Donbasa debesīs. Ukrainas kara lidotājiem kauju pieredzes nav.UBS Sauszemes spēku parkos ir vērā ņemams bruņutehnikas un artilērijas vienību skaits: 2430 tanki, vairāk nekā 11 400 bruņutransportieri, apmēram 3000 pašgājējas un buksējamas artilērijas iekārtas, 550 reaktīvās zalves uguns sisktēmas. Pārsvarā tā ir pusdzīva pagājušā gadsimta tehnika, ko mēģina modernizēt Ukrainas aizsardzības rūpniecības kompleksa uzņēmumi un kas izrādījusies neefektīva pilsoņu karā pret Donbasa ļaudīm.Pats vājākais posms Ukrainas aizsardzībā ir Jūras kara spēki. Tos veido aptuveni ducis patruļas un artilērijas iekārtu, "moskītu flote". Ārvalstu ražojuma peldlīdzekļi ir gandrīz neapbruņoti. Pie tam daži eksperti piezīmē: "Mirušais vairs nenomirs", bet "odu kodumiem", diversijām, provokācijām un skandāliem kuteri itin labi noderēs. Galvenais – lai jūras kara "antikvariāts" tiktu līdz vietai, kur to noteikti sagrābs vai nogremdēs "ļaunie krievi". Iespējams, pēc tam Eiropa atslēgs "Ziemeļu straumi 2" un iestāsies peremoga pār "agresorvalsti". Jāpiebilst, ka Melnajā jūrā viens pats Krievijas raķešu kreiseris "Moskva" var ar zalvi nogremtēt visu Ukrainas JKS sastāvu un NATO floti piedevām. Krievijas militārais pārspēks Melnajā jūrā ir acīmredzams un neapstrīdams.Svarīgi ir paturēt prātā, ka padomju jūras kara mantojums Ukrainā izpārdots vai "nobeigts" ilgi pirms 2014. gada. Vienīgais relatīvi cīņasspējīgais kuģis ir fregate "hetman Sagaydachiy" – tā gan nav īsti fregate, jo tās bruņojumā nav pretkuģu raķešu, tā neliela darbības rādiusa PGA līdzekļi nav efektīvi. "Sagaydachniy" PSRS būvēja kā VDK robežsardzes spēku sargkuģi "Kirov" (nolaists ūdenī 1992. gadā). Drīz vien Ukrainas "pusfregati" nāksies norakstīt korpusa un mehānismu totāla nolietojuma dēļ.Neskatoties uz Ukrainas acīmredzamo militāro bezspēku, 2014. gada decembrī Augstākā rada iekļāva izmaiņas divos likumos, atsakoties no valsts ārpusbloka statusa. Savukārt 2019. gadā Ukrainas parlaments valsts Konstitūcijā nostiprināja NATO kursu uz NATO. Neatkarīgā Ukraina kļuva par alianses sesto partnervalsti ar paplašinātām iespējām.Izpārdod visuMantojumā no PSRS Ukraina saņēma labus kaimiņus, kā arī lieliskas starta iespējas nacionālās aizsardzības attīstībai: līdz 980 tūkstošus karavīru, 8000 tanku, 10 tūkstošus bruņutransportieru un kājnieku bruņumašīnu, 20 tūkstošus dažādu artilērijas sistēmu vienību, vairāk nekā 1100 kara lidmašīnas un 400 helikopterus, līdz 350 Melnās jūras flotes kuģu.No struktūras viedokļa – 14 motorizēto strēlnieku divīzijas, četras tanku un trīs artilērijas divīzijas, viena speciālo uzdevumu brigāde, astoņas artilērijas brigādes, atsevišķā armija un deviņas PGA brigādes, trīs gaisa armijas, septiņi helikopteru pulki. Tātad viss jau bija gatavs, pats galvenais – neizšķiest.Sākumam UBS skaitu samazināja pieckārt. Visiem, kas vēlējās dienēt armijā, jau 90. gadu sākumā jautāja par gatavību karot ar Krieviju – UBS attīrīja no "neuzticamiem"virsniekiem.Jau pirmajā neatkarības desmitgadē lielāko daļu bruņojuma Kijeva pārdeva Āzijas un Āfrkas valstīm. Rezultātā - gandrīz pilnībā zaudēja aviāciju un raķešu spēkus.2005. gadā Ukraina bija viens no līderiem bruņojuma eksporta ziņā visā pasaulē. Tūkstošiem tehnikas vienību no Ukrainas arsenāliem pagaisa bez pēdām un nenonāca Stokholmas Miera problēmu pētījumu institūta un Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta atskaitēs.Līdz 2010. gadam UBS pazaudēja divas trešdaļas tanku, pusi bruņumašīnu un artilērijas sistēmu. Kur pazuda nauda – nav zināms. Laikā no 1991. līdz 2015. gadam Ukraina iegādājās tikai 75 bruņumašīnas Saxon, astoņus bruņutransportierus Spartan un bruņojumu nepabeigtajai 58250 projekta korvetei.Kārtējo "maidanu" 2014. gadā Ukraina sagaidīja ar 700 tankiem ierindā un 1445 – bāzēs, ar 2189 armijas mašīnām, 1421 artilērijas sistēmu, 206 helikopteriem un 326 lidmašīnām. Pēc tam UBS Donbasā zaudēja vairāk nekā 300 tankus, vairāk nekā pusi bruņumašīnu, gandrīz pusi artilērijas sistēmu. Starp citu, tās ir tikai oficiālās ziņas. Analītikas aģentūras "International Institute for Strategic Studies Military Balance" dati liecina, ka zaudējumi ir saudz lielāki.Trīs gadu desmitus ilgo vārgo militāri politisko katastrofu nevar izskaidrot ar "Krievijas agresiju" pret neatkarīgo Ukrainu. Tā ir valstiskuma krīze.Par Ukrainas aizsardzības rūpniecības kompleksa līmeni liecina absolūti piebeigtā kara kuģu būve, lai arī padomju laikā Nikolajevas rūpnīcā tapa aviācijas bāzes kreiseri. Problēmas ar artilērijas sistēmām, helikopteriem, iznīcinātājiem, triecienniekiem, PGA sistēmām un sakariem netiek risinātas.Kara lidmašīnas Ukraina "nonēsā", un nākotnē plāno lidot vienīgi ar NATO valstu second hand. Neatkarīgās Ukrainas militārā rūpniecība nav apguvusi pat padomju laika strēlnieku ieročiem paredzēto patronu ražošanu, nerunājot jau par jaunu nopietnu produkciju.NATO investīcijas neko panākt nespēj. Dažu gadu laikā kopš 2014. gada Ukraina atklāti un paslepus saņēmusi no ārvalstu partneriem kaudzēm ieroču un miljardiem dolāru "UBS stiprināšanai". Ieroči it kā tranzītā izbrauca cauri Ukrainai, saskaņā ar vecām pārdošanas shēmām ieguva jaunus īpašniekus Āzijas un Āfrikas valstīs. Nauda izgaisa.Domājams, 24, augustā Ukrainas vadība nāks klajā ar priecīgām frāzēm par "principiāli jaunas armijas" radīšanu, ko neapstiprinās ne cipari, ne fakti. Svinīgie burvju vārdi par "Eiropas aizsardzību no Krievijas agresijas" atkal liks pasmaidīt – UBS nespēj "stāties pretī jebkuram agresoram". Tomēr pats galvenais ir tas, ka aizvien mazāks Ukrainas pilsoņu skaits vēlas dienēt tādā – pašu tautai un kaimiņzemei naidīgā - armijā.Lasiet militārā analītiķa Aleksandra Hroļenko kanālu Telegram.
https://sputniknewslv.com/20210714/velkoni-un-desants-no-kukuruznika-ka-ukraina-parsteigusi-nato-17577848.html
https://sputniknewslv.com/20210726/agile-spirit--provokativas-macibas-gruzija-piedalas-ari-latvija-17720862.html
https://sputniknewslv.com/20210725/ukraina-pieprasa-no-rietumiem-miljardiem-dolaru-krievijas-del-17708419.html
https://sputniknewslv.com/20210708/pakaitinat-krievu-laci-kadas-provokacijas-gaidamas-melnaja-jura-17498313.html
https://sputniknewslv.com/20210619/azarovs-kada-ir-rietumu-reala-politika-bijusajas-psrs-republikas-17233101.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Aleksandrs Hroļenko
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/732/57/7325799_58:3:158:103_100x100_80_0_0_24107f259e3e0b401e38432bac0d70cb.jpg
Aleksandrs Hroļenko
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/732/57/7325799_58:3:158:103_100x100_80_0_0_24107f259e3e0b401e38432bac0d70cb.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Aleksandrs Hroļenko
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/732/57/7325799_58:3:158:103_100x100_80_0_0_24107f259e3e0b401e38432bac0d70cb.jpg
nato, ukraina, korupcija, bruņotie spēki, agresija
nato, ukraina, korupcija, bruņotie spēki, agresija
Ukrainas armija – 2021: bruņojums un cīņasspēja
Savu neatkarības 30. gadadienu Ukraina svinēs 24. augustā ar īpašu vērienu, ar militārām parādēm uz sauszemes un jūrā. Viesi no trim desmitiem valstu varēs novērtēt Ukrainas militārās rūpniecības sasniegumus – metālā, kalibros un rādiusā.
Ukrainas valsti un armiju jau gandrīz trīsdesmit gadus mēģina padarīt par Krievijas un tās Bruņoto spēku antagonisko pretsvaru. Rietumi nesaskata citu Ukrainas valstiskuma un militārās rūpniecības jēgu, bet Kijeva ir mierā ar savu destruktīvo lomu – Krievijai naidīga marionete ASV un NATO ģeopolitiskajās spēlēs. Par Ukrainas sasniegumiem 30 gadu gaitā stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
30. neatkarības gadadienai Ukraina pietuvojusies ar 255 tūkstošiem kareivju Bruņotajos spēkos, kas pārsvarā paredzēti policijas un soda operācijām pašu teritorijā un jaunattīstības valstīs.
Rietumu militārā spēka globālais reitings Global Firepower
piešķir Ukrainai 25. vietu pasaulē, starp Vjetnamu un Taizemi, tomēr realitāte UBS atmet ASV un NATO "zonderkomandas" kategorijā.
UBS ilggadējās apšaudes ar Donbasa ogļračiem, NATO militāro instruktoru organizētās apmācības rada ilūziju par armijas augošo spēku un pat tuvošanos aliansei. Pie tam Ukrainas Bruņotajiem spēkiem nav efektīvu un cīņasspējīgu JKS un GKS, bet sauszemes spēku bruņojums un sagatavotība der tikai nesekmīgiem mēģinājumiem apspiest tautas protestus.
Augstākās militārpersonas nespēj patstāvīgi pieņemt lēmumus un izstrādāt stratēģiskos plānus – UBS kontrolē Vašingtona un Brisele. NATO aktīvi izmanto Ukrainas teritoriju starptautiskajām mācībām un atsevišķu vienību "avangarda klātbūtnei" pie Krievijas robežām, taču nesteidz Ukrainu uzņemt savās rindās, par nenosprauž konkrētus kritērijus vai terminus.
Ukraina ir tāla no ASV galvenā sabiedrotā statusa ārpus NATO, lai arī pūlas to panākt kopš 2014. gada.
"Galvenā sabiedrotā" statuss it kā sola finansiālus labumus, garantē Kijevai amerikāņu aizsardzību no "šausmīgākajiem draudiem" pasaulē – Krievijas. Taču nesenais piemērs – Afganistāna (ASV galvenais sabiedrotais ārpus NATO kopš 2012. gada) pārliecinoši rāda, ka amerikāņi un alianse, rietumu mācību standarti un nacionālās armijas apbruņošana neko negarantē. Savienotās Valstis ir gatavas nodot sabiedrotos grūtā brīdī.
Piemēram, 12 ukraiņu karavīrus amerikāņi jau pameta (aizmirsa) vienā no savām bāzēm Kabulā steidzamās evakuācijas gaitā, kad Afganistānas galvaspilsētā iegāja talibi. Turpat pamestas vairākas kravas automašīnas, bulgāru un rumāņu karavīri.
Ukrainas Gaisa kara spēku ierindā ir 42 iznīcinātāji un 34 trieciena helikopteri – Padomju Armijas mantojums. Pilotu iemaņu līmenis un lidaparātu tehniskā gatavība neļauj viņiem parādīties, piemēram, Donbasa debesīs. Ukrainas kara lidotājiem kauju pieredzes nav.
UBS Sauszemes spēku parkos ir vērā ņemams bruņutehnikas un artilērijas vienību skaits: 2430 tanki, vairāk nekā 11 400 bruņutransportieri, apmēram 3000 pašgājējas un buksējamas artilērijas iekārtas, 550 reaktīvās zalves uguns sisktēmas. Pārsvarā tā ir pusdzīva pagājušā gadsimta tehnika, ko mēģina modernizēt Ukrainas aizsardzības rūpniecības kompleksa uzņēmumi un kas izrādījusies neefektīva pilsoņu karā pret Donbasa ļaudīm.
Pats vājākais posms Ukrainas aizsardzībā ir Jūras kara spēki. Tos veido aptuveni ducis patruļas un artilērijas iekārtu, "moskītu flote". Ārvalstu ražojuma peldlīdzekļi ir gandrīz neapbruņoti. Pie tam daži eksperti piezīmē: "Mirušais vairs nenomirs", bet "odu kodumiem", diversijām, provokācijām un skandāliem kuteri itin labi noderēs. Galvenais – lai jūras kara "antikvariāts" tiktu līdz vietai, kur to noteikti sagrābs vai nogremdēs "ļaunie krievi". Iespējams, pēc tam Eiropa atslēgs "Ziemeļu straumi 2" un iestāsies peremoga pār "agresorvalsti". Jāpiebilst, ka Melnajā jūrā viens pats Krievijas raķešu kreiseris "Moskva" var ar zalvi nogremtēt visu Ukrainas JKS sastāvu un NATO floti piedevām. Krievijas militārais pārspēks Melnajā jūrā ir acīmredzams un neapstrīdams.
Svarīgi ir paturēt prātā, ka padomju jūras kara mantojums Ukrainā izpārdots vai "nobeigts" ilgi pirms 2014. gada. Vienīgais relatīvi cīņasspējīgais kuģis ir fregate "hetman Sagaydachiy" – tā gan nav īsti fregate, jo tās bruņojumā nav pretkuģu raķešu, tā neliela darbības rādiusa PGA līdzekļi nav efektīvi. "Sagaydachniy" PSRS būvēja kā VDK robežsardzes spēku sargkuģi "Kirov" (nolaists ūdenī 1992. gadā). Drīz vien Ukrainas "pusfregati" nāksies norakstīt korpusa un mehānismu totāla nolietojuma dēļ.
Neskatoties uz Ukrainas acīmredzamo militāro bezspēku, 2014. gada decembrī Augstākā rada iekļāva izmaiņas divos likumos, atsakoties no valsts ārpusbloka statusa. Savukārt 2019. gadā Ukrainas parlaments valsts Konstitūcijā nostiprināja NATO kursu uz NATO. Neatkarīgā Ukraina kļuva par alianses sesto partnervalsti ar paplašinātām iespējām.
Mantojumā no PSRS Ukraina saņēma labus kaimiņus, kā arī lieliskas starta iespējas nacionālās aizsardzības attīstībai: līdz 980 tūkstošus karavīru, 8000 tanku, 10 tūkstošus bruņutransportieru un kājnieku bruņumašīnu, 20 tūkstošus dažādu artilērijas sistēmu vienību, vairāk nekā 1100 kara lidmašīnas un 400 helikopterus, līdz 350 Melnās jūras flotes kuģu.
No struktūras viedokļa – 14 motorizēto strēlnieku divīzijas, četras tanku un trīs artilērijas divīzijas, viena speciālo uzdevumu brigāde, astoņas artilērijas brigādes, atsevišķā armija un deviņas PGA brigādes, trīs gaisa armijas, septiņi helikopteru pulki. Tātad viss jau bija gatavs, pats galvenais – neizšķiest.
Sākumam UBS skaitu samazināja pieckārt. Visiem, kas vēlējās dienēt armijā, jau 90. gadu sākumā jautāja par gatavību karot ar Krieviju – UBS attīrīja no "neuzticamiem"virsniekiem.
Jau pirmajā neatkarības desmitgadē lielāko daļu bruņojuma Kijeva pārdeva Āzijas un Āfrkas valstīm. Rezultātā - gandrīz pilnībā zaudēja aviāciju un raķešu spēkus.
2005. gadā Ukraina bija viens no līderiem bruņojuma eksporta ziņā visā pasaulē. Tūkstošiem tehnikas vienību no Ukrainas arsenāliem pagaisa bez pēdām un nenonāca Stokholmas Miera problēmu pētījumu institūta un Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta atskaitēs.
Līdz 2010. gadam UBS pazaudēja divas trešdaļas tanku, pusi bruņumašīnu un artilērijas sistēmu. Kur pazuda nauda – nav zināms. Laikā no 1991. līdz 2015. gadam Ukraina iegādājās tikai 75 bruņumašīnas Saxon, astoņus bruņutransportierus Spartan un bruņojumu nepabeigtajai 58250 projekta korvetei.
Kārtējo "maidanu" 2014. gadā Ukraina sagaidīja ar 700 tankiem ierindā un 1445 – bāzēs, ar 2189 armijas mašīnām, 1421 artilērijas sistēmu, 206 helikopteriem un 326 lidmašīnām. Pēc tam UBS Donbasā zaudēja vairāk nekā 300 tankus, vairāk nekā pusi bruņumašīnu, gandrīz pusi artilērijas sistēmu. Starp citu, tās ir tikai oficiālās ziņas. Analītikas aģentūras "International Institute for Strategic Studies Military Balance" dati liecina, ka zaudējumi ir saudz lielāki.
Trīs gadu desmitus ilgo vārgo militāri politisko katastrofu nevar izskaidrot ar "Krievijas agresiju" pret neatkarīgo Ukrainu. Tā ir valstiskuma krīze.
Par Ukrainas aizsardzības rūpniecības kompleksa līmeni liecina absolūti piebeigtā kara kuģu būve, lai arī padomju laikā Nikolajevas rūpnīcā tapa aviācijas bāzes kreiseri. Problēmas ar artilērijas sistēmām, helikopteriem, iznīcinātājiem, triecienniekiem, PGA sistēmām un sakariem netiek risinātas.
Kara lidmašīnas Ukraina "nonēsā", un nākotnē plāno lidot vienīgi ar NATO valstu second hand. Neatkarīgās Ukrainas militārā rūpniecība nav apguvusi pat padomju laika strēlnieku ieročiem paredzēto patronu ražošanu, nerunājot jau par jaunu nopietnu produkciju.
NATO investīcijas neko panākt nespēj. Dažu gadu laikā kopš 2014. gada Ukraina atklāti un paslepus saņēmusi no ārvalstu partneriem kaudzēm ieroču un miljardiem dolāru "UBS stiprināšanai". Ieroči it kā tranzītā izbrauca cauri Ukrainai, saskaņā ar vecām pārdošanas shēmām ieguva jaunus īpašniekus Āzijas un Āfrikas valstīs. Nauda izgaisa.
Domājams, 24, augustā Ukrainas vadība nāks klajā ar priecīgām frāzēm par "principiāli jaunas armijas" radīšanu, ko neapstiprinās ne cipari, ne fakti. Svinīgie burvju vārdi par "Eiropas aizsardzību no Krievijas agresijas" atkal liks pasmaidīt – UBS nespēj "stāties pretī jebkuram agresoram". Tomēr pats galvenais ir tas, ka aizvien mazāks Ukrainas pilsoņu skaits vēlas dienēt tādā – pašu tautai un kaimiņzemei naidīgā - armijā.
Lasiet militārā analītiķa Aleksandra Hroļenko kanālu Telegram. 
