Viedoklis

"Pakaitināt krievu lāci". Kādas provokācijas gaidāmas Melnajā jūrā

© DVIDS / Staff Sgt. Pablo D. MorrisonКорабли стран НАТО в Черном море
Корабли стран НАТО в Черном море - Sputnik Latvija, 1920, 08.07.2021
NATO kuģi turpinās provokācijas pie Krievijas robežām Melnajā jūrā līdz pat 10. jūlijam. Jo plašāk izvēršas mācības "Sea Breeze 2021", jo acīmredzamāks ir to patiesais mērķis.
Manevru aculiecinieki atklāti liek manīt, ka mācības organizētas, lai "pakaitinātu krievu lāci". Tiesa, viņi pat neslēpj izbrīnu — izrādās, lācis atbild, portālā RIA Novosti stāsta Vladimirs Korņilovs.
Daudzi apstrīd apgalvojumu, ka pašreizējo mācību "Sea Breeze" mērogs ir īpaši plašs. Galu galā tās jau sen kļuvušas par ikdienu, no 1997. gada notiek teju vai katru gadu (dažas reizes tās izjauca Ukrainas politiķi un Krimas iedzīvotāji). 1998. gadā tajās piedalījās pat Krievija – jā, bija arī tādi laiki. Tomēr pirmajās mācībās piedalījās 8 valstis, tagad - 32, arī pavisam eksotiskas, šajā reģionā neredzētas: Brazīlija, Japāna, Dienvidkoreja, Ēgipte, Tunisija un citas.
Amatpersonas, kas manevrus pārstāv, neslēpj to Krievijai naidīgo raksturu. Piemēram, amerikāņu flotes virsnieki, komentējot neseno incidentu ar britu eskadras kuģi "Defender", uzsvēra, ka "Melnā jūra nepieder Krievijai". Viņi izvēlējušies bīstamu metodi savu argumentu pierādīšanai.
Военнослужащие отрабатывают действия против захвата кораблей в Черном море в рамках международных учений Sea Breeze - Sputnik Latvija, 1920, 03.07.2021
Viedoklis
Mācības "Sea Breeze 2021": lielas konfrontācijas pažobele
NATO virsnieku bravūrīgie izteikumi krasi kontrastē ar troksni, ko Rietumi nesen cēla par Krievijas mācībām pašas Krievijas teritorijā. Tam uzmanību pievērsa Vladimirs Putins savā tiešajā līnijā: "Devu rīkojumu Aizsardzības ministrijai pamazām noslēgt un atvilkt spēkus, ja jau tas kādu tik ļoti uztrauc. Mēs to izdarījām. Taču viņi nevis pozitīvi reaģēja un teica: jā, labi, mēs sapratām jūsu reakciju uz mūsu sašutumu, bet gan – ko viņi izdarīja? Viņi attriecās pie mūsu robežām."
Krievijas prezidents skaidri norādīja uz britu avantūras mērķiem un uzdevumiem: "Bija skaidrs, ka eskadras kuģis iegājis, pirmkārt, ar militāriem mērķiem, mēģinot ar izlūkošanas lidmašīnas palīdzību noskaidrot mūsu Bruņoto spēku darbības ar mērķi izbeigt tamlīdzīgas provokācijas, skatījās, kur un kas pie mums ieslēdzas, kā strādā, kur un kas atrodas." Tādi paši mērķi noteikti bija holandiešu fregatei "Evertsen", kas pārbaudīja Krievijas flotes un aviācijas reakciju pēc kustības Kerčas šauruma virzienā.
Protams, īpaša uzmanība jāpievērš tam, kādas iespaidīgas informācijas birgādes ir uz kara kuģiem, kas piedalās provokācijās Azovas un Melnajā jūrā. Kad "Defender" iegāja Krievijas teritoriālajos ūdeņos, uz tā klāja, it kā "nejauši" bija BBC un Daily Mail žurnālisti. Dažus sižetus no Ukrainas kuteriem nofilmēja CNN grupas. Proti, Rietumi ne tikai pārbauda Krievijas aizsardzības iespējas Melnās jūras baseinā, bet arī paplašina informācijas karu pret Krieviju.
Protams, tāda atklātība noved pie nepārprotamām nesakritībām. Piemēram, BBC sižets atklāja Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas melus, kas noliedza: Krievijas karavīri raidījuši brīdinājuma šāvienus eskadras kuģa kursā. Protams, britu mediji nepārmeta saviem karavīriem atklātus melus, tomēr sāka uzdot neērtus jautājumus.
Инцидент с британским эсминцем Defender в Черном море - Sputnik Latvija, 1920, 02.07.2021
Pasaulē
Forbes saskatījušas Krievijas darbībās ļaunu zīmi Lielbritānijai
Pēc tam atklājās manipulācijas ar Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) signāliem, kuru mērķis ir brīdināt par kuģu kursu. Noskaidrojās, ka pirms provokācijām ar "Defender" un "Evertsen" signāliem notika kaut kas neizskadrojams. Spriežot pēc AIS datiem, 18. jūnija naktī tie pēkšņi pacēla enkurus Odesā un devās uz Sevatopoli. Pie tam karakuģi patiesībā palika uz vietas.
Nav ne mazāko šaubu – arī tā bija Krimas aizsardzības sistēmas pārbaude. Galu galā tas notika pirms Krievijai nedraudzīgajām provokācijām. Tātad NATO nolēma tādā riskantā veidā iepriekš izspēlēt Krievijas reakciju uz potenciālo iebrukumu tās ūdeņos. Tomēr, pats par sevi saprotams, Lielbritānijas AM steigšus apsūdzēja šādās manipulācijās Krieviju. Vajadzēja gan vēl paskaidrot, kā Maskava iepriekš uzminēja britu un holandiešu kuģu darbības.
Te nu nāktos pievērst uzmanību "krievu lāča kaitinātāju" galvenajai problēmai. Spriežot pēc dažu mediju un analītiķu reakcijas, provokācijas saskārušās ar nopietnām bažām. Īpaši demonstratīva bija britu preses reakcija, kas pēdējos gados nekad publiski neapšaubīja pat atklāti melīgus un pretrunīgus savas valdības, specdienestu, kuru nu vēl militārpersonu izteikumus par Krieviju un Ķīnu. Bet te – vesela virkne ziņu, kurās Viņas Majestātes flotes darbības Melnajā jūrā ne tikai komentētas piesardzīgi, bet pat atklāti kritiski. Piemēram, pietiekami daiļrunīgs ir britu žurnālistikas veterāna Pītera Hitčensa materiāls – britu flotes izdarības Melnajā jūrā viņš nosauca par "muļķību" un "gandrīz vai neprātu". Viņš lūdza lasītājus iztēloties analoģisku situāciju: Krievijas kara kuģis ar žurnālistiem uz klāja iebrūk Folklendu salu ūdeņos, iepriekš saņēmis Argentīnas atļauju, kura šīs salas uzskata par savējām. Atliek tikai iztēloties Londonas reakciju.
Британский эсминец Defender - Sputnik Latvija, 1920, 02.07.2021
Politika
NATO atteikusies aiziet no Melnās jūras pēc incidenta ar Defender
Situāciju teicami ilustrē arī Lielbritānijas bijušā vēstnieka Krievijā Tonija Brentona (viņu par "Maskavas draugu" nekādi uzskatīt nevar) vēstuli, ko publicēja valdībai lojālā The Times. "Es nepiekrītu tam, ka konfrontāciju provocējuši krievi," raksta diplomāts. Pēc viņa domām, britu flotes rīcība ir "kontrproduktīva". Jāpiebilst, ka tāda parādība pēdējos gados ir ļoti neparasta.
Iekšējo protestu pret Londonas avantūru Melnajā jūrā apliecina informācijas noplūdes ap to. Presē parādījās ārlietu ministra Dominika Rāba "īpašais viedoklis", kurš brīdināja militārpersonas par avantūras riskiem. Kaut kādi "avoti Aizsardzības ministrijā" anonīmi paziņoja presei, ka provokācijas plānu apstiprinājis Boriss Džonsons – tas ir acīmredzams mēģinājums uzvelt atbildību politiļiem. Pie tam pārsteidz bīstamā lēmuma argumentācija: "Jums tas jādara, citādi Krima kļūs par Krieviju.". Tā taču kādam Vaithollā var ienākt prātā izsēdinat desantu pie Balaklavas un atkārtot "vieglās kavalērijas uzbrukumu", jo viss saskaņots ar Ukrainu, kurai, no Londonas viedokļa, vēl aizvien "pieder Krima".
Neapmierinātības kalngali – "autobusa pieturā aizmirstie" AM slepenie dokumenti par operācijas plānošanu pie Sevastopoles. Neviens netic, ka tā būtu nejaušība. Pats interesantākais pat nav atradums, bet gan fakts, ka tos nekavējoties publiskoja valsts kompānija BBC, kas vienmēr ļoti piesardzīgi strādā ar valsts drošībai svarīgiem dokumentiem. Tātad kādam augstākajās aprindās ļoti gribējās, lai papīri, kas liecina par britu kareivju apzinātu provokāciju Melnajā jūrā, parādītos publikā. Protams, tas priecē – tomēr ir izredzes, ka "vanagi" Londonā, saskārušies ar kolēģu pretestību, mazliet nomierināsies.
Штаб-квартира НАТО в Брюсселе - Sputnik Latvija, 1920, 27.06.2021
Pasaulē
Amerikāņi uzskata, ka viņiem un eiropiešiem pietrūks gribasspēka karam ar Krieviju
Starp citu, holandiešu presē savas fregates piedzīvojumus pie Kerčas šauruma arī komentē ļoti piesardzīgi. Avīze "NRC", kas vienmēr kritizē Maskavu un Pekinu nāca klajā ar graujošu rakstu, kurā nosoda analoģiskas provokācijas, ko NATO kuģi (ar ASV, Lielbritānijas un tās pašas Nīderlandes dalību) tagad gatavo pret Ķīnu.
Šie signāli iedveš zināmu optimismu. Trešā pasaules kara risks, par ko pēc incidenta Sevastopolē ierunājās Rietumu mediji, tomēr atvēsina dažas karstās galvas. Daudzi tomēr apjēdz, ka štāba un diplomātu spēles ir labākas nekā tieša bruņota sadursme. Atliek tikai cerēt, ka šī atklāsme gūs virsroku pār avantūriskajiem plāniem pārbaudīt "krievu lāča" pacietības robežu mācību "Sea Breeze" laikā. Lācis atbildēs apņēmīgi un stingri.
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала