Latvijā

Kāds ir viedoklis par robežu Ministru kabinetā: hibrīdkarš un 50 miljoni eiro

© Iekšlietu ministrijaМария Голубева и Кришьянис Кариньш(справа - налево)
Мария Голубева и Кришьянис Кариньш(справа - налево) - Sputnik Latvija, 1920, 13.08.2021
Skaļi izteikumi un iespaidīgi cipari – tādi in Ministru kabineta sēdes rezultāti, kurā pieņemts lēmums par ārkārtējas situācijas režīma ieviešanu uz Baltkrievijas un Latvijas robežas.
RĪGA, 13. augusts — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Ārkārtējās situācijas režīms stājās spēkā 11. augustā un ilgs līdz 10. novembrim Ludzas, Krāslavas un Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī – turp jau devušās pastiprinātas IeM darbinieku vienības.
ĀS režīma ieviešanas mērķus nosprauda premjerministrs Krišjānis Kariņš. Viņš norādīja, ka valdība paplašinājusi Robežsardzes pilnvaras: apturēt robežpārkāpējus un nogādāt atpakaļ valstī, no kuras viņi nelegāli ieradušies Latvijā. Viņa ieskatā, tādējādi Latvija efektīvi noslēgusi robežu ar Baltkrieviju.
Литовские военнослужащие устанавливают колючую проволоку на границе с Беларусью в Друскининкае - Sputnik Latvija, 1920, 11.08.2021
Baltijā
Brisele neļauj Lietuvai tērēt ES naudu žoga būvēšanai uz robežas ar Baltkrieviju
Šķiet, pašu skaļāko un visnotaļ apstrīdamu paziņojumu – par ĀS režīma ieviešanas nepieciešamības iemesliem – preses konferencē pēc MK sēdes sniedza iekšlietu ministre Marija Golubeva. Pēc viņas vārdiem, tas nepieciešams, lai aizsargātu Latvijas robežu un ES ārējo robežu no hibrīduzbrukuma, ko sācis "Baltkrievijas neleģitīmais diktators", novirzot uz to nelegālos imigrantus. Golubevas ieskatā, Latvijai jāvelta visi spēki, lai novērstu būtisku kaitējumu sabiedrības un valsts drošībai.
Militārā terminoloģija nav nejauša – acīmredzot, IeM vadība plāno robežas iekārtošanai piesaistīt līdzekļus no militārajiem fondiem, arī no ES un NATO, ja būs pamatota robežu infrastruktūras militārā nozīme, tāpat kā no militārajiem līdzekļiem plānoa ātrgaitas maģistrāles Rail Baltica tilta pār Daugavu būvdarbu līdzfinansējumam.
Ministre paziņoja, ka valdība apstiprinājusi informatīvu paziņojumu: darbi Latvijas austrumu robežas (gan ar Krieviju, gan Baltkrieviju) infrastruktūras sakārtošanai vērtēti apmēram 50 miljonu eiro apmērā. gaidāmās investīcijas robežsardzes infrastruktūrā komentēja partijas "Saskaņa" priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.
Нелегальные мигранты, задержанные при пересечении белорусско-литовской границы - Sputnik Latvija, 1920, 11.08.2021
Viedoklis
Lietuva lūdz Eiropai naudu hibrīdkaram ar Minsku
Politiķis atklāja, ka lauza galvu par jautājumu: kur palikuši tie miljoni, kas 30 gadu laikā ieguldīti "lielās sienas" būvdarbos uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Tātad, viņš uzsvēra, šis projekts ir tāda pati fikcija, kā daudzas citas visu valdību iniciatīvas kopš Latvijas neatkarības atgūšanas.
Patiešām, paziņojums par investīcijām robežas infrastruktūras celtniecībā parādījies nelaikā – brīdī, kad "celtnieku karteļa" skandālā sācies jauns pavērsiens. Konkurences padome paziņoja, ka karteļa vienošanās pazīmes konstatētas vismaz 70 iepirkumos par kopsummu virs 686 miljoniem eiro.
Atgādināsim, ka skandāls par līdzekļu neatlbilstošu izlietojumu Latvijas un Krievijas robežas būvdarbu laikā notika 2019. gadā, kad Valsts kontrole konstatēja: apmēram 7 miljoni eiro, piešķirti robežas labiekārtošanai, izlietoti neatbilstoši. Kopš tā laika IeM jau vairākkārt izrādījusies iesaistīta skandālos, kas saistīti ar iepirkumu organizāciju. To starpā bija gan formastērpu iegāde, gan videonovērošanas sistēmas izveidošana ar uzņēmuma starpniecību, kas saistīts ar ierēdņiem no IeM vadības.
Колючая проволока на границе Литвы с Беларусью - Sputnik Latvija, 1920, 07.08.2021
Baltijā
Lietuvā palepojās ar jaunu projektu – nožogojumu pret migrantiem par 150 miljoniem
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала