https://sputniknewslv.com/20210802/glabiet-latviesus-no-sludinajumiem-svesas-valodas-ko-stasta-latviesu-mediji-17811038.html
Glābiet latviešus no sludinājumiem svešās valodās! Ko stāsta latviešu mediji
Glābiet latviešus no sludinājumiem svešās valodās! Ko stāsta latviešu mediji
Sputnik Latvija
Daudzi nemīl prezidentu Egilu Levitu, taču viņš vairāk par visiem cīnās par latviešu valodu. Dzejniece Liāna Langa aizstāv prezidentu un latviešu valodu. 02.08.2021, Sputnik Latvija
2021-08-02T10:02+0300
2021-08-02T10:02+0300
2021-08-02T10:02+0300
latvijā
latvija
krievu valoda
prezidents
latviešu valoda
egils levits
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/01/16/15051858_0:161:3071:1888_1920x0_80_0_0_fa4abb10f5ddecc3c0e0b375e5d63e96.jpg
RĪGA, 2. augusts — Sputnik. Liāna Langa, dzejniece un žurnāliste, Latvijas Avīzē cenšas aizstāvēt prezidentu Egilu Levitu, ko Latvijā bieži un nepelnīti kritizē.Bail aizvērt acis!Dzejnieces ieskatā, neviens līdzšinējais prezidents valodas politikā nav darījis tik daudz kā Egils Levits. Gluži pretēji, Vairas Vīķes-Freibergas prezidentūras laikā Valodas likums, iespējams, tieši Eiropas konsultantu iespaidā tika mīkstināts. Šo izmaiņu rezultātā lielveikalos tagad dzirdam paziņojumus arī svešvalodās tādos apmēros, ka, pieverot acis, var viegli aizmirsties, kurā valstī atrodies, gaužas Langa.Tādu uzsvērtas daudzvalodības parādību viņa neesot manījusi Vācijā, Francijā, Lietuvā vai citur. Tikai Latvijā. Bet valodas lietojums veido vidi, kurā dzīvojam, skaidroja dzejniece.Jau ilgu laiku Langa novēro, ka "sabiedriskajos medijos netiek adekvāti atspoguļotas valsts pirmās personas iniciatīvas un uzstādījumi". Par tām nereti būtu nepieciešamas plašas diskusijas, kas tām ļautu izvērsties un nostiprināties sabiedrībā, bet ko tad var cerēt no mūsdienu spilgtās un vienlaikus seklās "TikTok" līmeņa komunikācijas apstākļos, kuros klusa un fundamentāla darba darītāji bieži vien tiek reti pamanīti."Prezidenta 1. februārī publicētais rosinājums Ministru kabinetam samazināt PVN oriģinālliteratūrai, mācību grāmatām un presei balstīts konstitucionālā izpratnē par nacionālās kultūras un valodas lomu valstī, - atgādina Langa. - Savukārt šā gada 26. aprīlī Egils Levits Ministru kabinetam nosūtījis vēstuli ar virkni būtisku iniciatīvu valsts valodas politikā ar mērķi stiprināt tās pozīcijas, kā rosinājumu par valodas politiku atbildīgajām institūcijām – Kultūras un Izglītības un zinātnes ministrijām – reizi gadā atskaitīties parlamentam par valsts valodas politikā paveikto." Piedevām – prasība pārtraukt latviešu jauniešu diskrimināciju darba tirgū krievu valodas neprasmes dēļ."Satversmes ievads (starp citu, tā autors ir Levits – red.) paredz valsts pienākumu garantēt latviešu valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem kā nemainīgu valsts pamatu. Tā nav deklaratīva tēze, bet tā ir jāievieš ikdienā, visos likumos, jādzīvo sabiedrībā ar to.Parlamenta sesijas noslēguma runā šā gada 17. jūnijā prezidents valodas jautājumam pievērsa arī deputātu uzmanību: "Nesen man nācās lūgt Ministru kabinetu atlikt Valsts valodas pamatnostādņu apstiprināšanu. Iemesls bija tas, ka valsts valoda tur tika skatīta kā viens no daudzvalodības elementiem. Tas nozīmē, ka izpratne par valsts valodas īpašo konstitucionālo lomu mūsu valstī acīmredzot nebija pietiekama."Jauniešiem Levits nav autoritātePēc tam Langa no parlamentārisma virsotnēm atgriežas ikdienā. Viņa atgādināja, ka šovasar nācis klajā daiļdarbs "Levitācijas". Tajā jūtama jauniešiem neraksturīga intonācija – naids un nepatika pret prezidentu.Autori manipulatīvi izspēlē Levita publiski pieejamās biogrāfijas epizodes un intervijās pausto, kā arī izsmej autoriem acīmredzot nezināmos un neizprotamos juridiskos jēdzienus, piemēram, mūsu valstiskuma nepārtrauktības doktrīnu, uz kuras pamata tika atjaunota Latvijas valsts.Raugoties objektīvi, ārpus personīgām simpātijām vai antipātijām, neviens līdzšinējais prezidents valodas politikā nav darījis tik daudz kā Egils Levits, piezīmēja Langa. "Abiem dzejdariem tas laikam ir paslīdējis garām. Līdz šim domāju, ka dzejniekiem, rakstniekiem dzimtā valoda ir ārkārtīgi nozīmīga, bet "TikTok" narcisma laikmetā visdrīzāk tā vairs nav," nožēlo Langa.Toties ir cits viedoklis...Daudzi Langas komplimentārajam vērtējumam nepiekrīt. Piemēram, "Saskaņas" frakcijas līderis Saeimā Jānis Urbanovičs norādīja, ka attiecībā pret lielāko mazākumtautību Latvijā – krievvalodīgajiem Levits izturas agresīvāk nekā visi iepriekšējie valsts vadītāji. Mūziķis Kaspars Pudniks sociālajos tīklos runāja par Latvijas prezidentu no Vācijas, kurš neprot runāt latviski.Saeimas bijusī deputāte Linda Liepiņa pauda cerību, ka šī ir pēdējā reize, kad valstī ir prezidents, ko grūti saukt par prezidentu, un norādīja – viņai par Levitu ir kauns.
https://sputniknewslv.com/20210728/latviesi-vairs-neprot-vadit-masinas-bet-valsti-17740716.html
https://sputniknewslv.com/20210720/kauns-ka-manu-tautu-vada-sveszemju-viesstradnieki-pudniks-noraja-latvijas-vadibu-17644665.html
https://sputniknewslv.com/20210328/Divvalodibas-terors-dzejniece-piesaka-karu-firmam-kas-pieprasa-krievu-valodas-prasmes-15406560.html
latvija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
latvija, krievu valoda, prezidents, latviešu valoda, egils levits
latvija, krievu valoda, prezidents, latviešu valoda, egils levits
Glābiet latviešus no sludinājumiem svešās valodās! Ko stāsta latviešu mediji
Daudzi nemīl prezidentu Egilu Levitu, taču viņš vairāk par visiem cīnās par latviešu valodu. Dzejniece Liāna Langa aizstāv prezidentu un latviešu valodu.
RĪGA, 2. augusts — Sputnik. Liāna Langa, dzejniece un žurnāliste,
Latvijas Avīzē cenšas aizstāvēt prezidentu Egilu Levitu, ko Latvijā bieži un nepelnīti kritizē.
Dzejnieces ieskatā, neviens līdzšinējais prezidents valodas politikā nav darījis tik daudz kā Egils Levits. Gluži pretēji, Vairas Vīķes-Freibergas prezidentūras laikā Valodas likums, iespējams, tieši Eiropas konsultantu iespaidā tika mīkstināts. Šo izmaiņu rezultātā lielveikalos tagad dzirdam paziņojumus arī svešvalodās tādos apmēros, ka, pieverot acis, var viegli aizmirsties, kurā valstī atrodies, gaužas Langa.
Tādu uzsvērtas daudzvalodības parādību viņa neesot manījusi Vācijā, Francijā, Lietuvā vai citur. Tikai Latvijā. Bet valodas lietojums veido vidi, kurā dzīvojam, skaidroja dzejniece.
Jau ilgu laiku Langa novēro, ka "sabiedriskajos medijos netiek adekvāti atspoguļotas valsts pirmās personas iniciatīvas un uzstādījumi". Par tām nereti būtu nepieciešamas plašas diskusijas, kas tām ļautu izvērsties un nostiprināties sabiedrībā, bet ko tad var cerēt no mūsdienu spilgtās un vienlaikus seklās "TikTok" līmeņa komunikācijas apstākļos, kuros klusa un fundamentāla darba darītāji bieži vien tiek reti pamanīti.
"Prezidenta 1. februārī publicētais rosinājums Ministru kabinetam samazināt PVN oriģinālliteratūrai, mācību grāmatām un presei balstīts konstitucionālā izpratnē par nacionālās kultūras un valodas lomu valstī, - atgādina Langa. - Savukārt šā gada 26. aprīlī Egils Levits Ministru kabinetam nosūtījis vēstuli ar virkni būtisku iniciatīvu valsts valodas politikā ar mērķi stiprināt tās pozīcijas, kā rosinājumu par valodas politiku atbildīgajām institūcijām – Kultūras un Izglītības un zinātnes ministrijām – reizi gadā atskaitīties parlamentam par valsts valodas politikā paveikto." Piedevām – prasība pārtraukt latviešu jauniešu diskrimināciju darba tirgū krievu valodas neprasmes dēļ.
"Satversmes ievads (starp citu, tā autors ir Levits – red.) paredz valsts pienākumu garantēt latviešu valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem kā nemainīgu valsts pamatu. Tā nav deklaratīva tēze, bet tā ir jāievieš ikdienā, visos likumos, jādzīvo sabiedrībā ar to.
Parlamenta sesijas noslēguma runā šā gada 17. jūnijā prezidents valodas jautājumam pievērsa arī deputātu uzmanību: "Nesen man nācās lūgt Ministru kabinetu atlikt Valsts valodas pamatnostādņu apstiprināšanu. Iemesls bija tas, ka valsts valoda tur tika skatīta kā viens no daudzvalodības elementiem. Tas nozīmē, ka izpratne par valsts valodas īpašo konstitucionālo lomu mūsu valstī acīmredzot nebija pietiekama."
Jauniešiem Levits nav autoritāte
Pēc tam Langa no parlamentārisma virsotnēm atgriežas ikdienā. Viņa atgādināja, ka šovasar nācis klajā daiļdarbs "Levitācijas". Tajā jūtama jauniešiem neraksturīga intonācija – naids un nepatika pret prezidentu.
Autori manipulatīvi izspēlē Levita publiski pieejamās biogrāfijas epizodes un intervijās pausto, kā arī izsmej autoriem acīmredzot nezināmos un neizprotamos juridiskos jēdzienus, piemēram, mūsu valstiskuma nepārtrauktības doktrīnu, uz kuras pamata tika atjaunota Latvijas valsts.
Raugoties objektīvi, ārpus personīgām simpātijām vai antipātijām, neviens līdzšinējais prezidents valodas politikā nav darījis tik daudz kā Egils Levits, piezīmēja Langa. "Abiem dzejdariem tas laikam ir paslīdējis garām. Līdz šim domāju, ka dzejniekiem, rakstniekiem dzimtā valoda ir ārkārtīgi nozīmīga, bet "TikTok" narcisma laikmetā visdrīzāk tā vairs nav," nožēlo Langa.
Toties ir cits viedoklis...
Daudzi Langas komplimentārajam vērtējumam nepiekrīt. Piemēram, "Saskaņas" frakcijas līderis Saeimā Jānis Urbanovičs norādīja, ka attiecībā pret lielāko mazākumtautību Latvijā – krievvalodīgajiem Levits izturas agresīvāk nekā visi iepriekšējie valsts vadītāji. Mūziķis Kaspars Pudniks sociālajos tīklos runāja par Latvijas prezidentu no Vācijas, kurš neprot runāt latviski.
Saeimas bijusī deputāte Linda Liepiņa pauda cerību, ka šī ir pēdējā reize, kad valstī ir prezidents, ko grūti saukt par prezidentu, un norādīja – viņai par Levitu ir kauns.
