"Divvalodības terors": dzejniece piesaka karu firmām, kas pieprasa krievu valodas prasmes

© Sputnik / Евгений Одиноков / Pāriet pie fotobankasУдаленный режим работы из-за угрозы распространения коронавируса
Удаленный режим работы из-за угрозы распространения коронавируса - Sputnik Latvija, 1920, 28.03.2021
Panākumi, ko Nacionālnorūpējušās publikas aprindās guvusi dzejniece Liāna Langa Bokša, spārno tālākajām medībām un cīņai ar uzņēmumiem, kuri savās vakancēs pieprasa no darbiniekiem krievu valodas zināšanas.

RĪGA, 28. marts — Sputnik. Dzejnieces Liānas Langas Bokšas cīņa par latviešu valodas tīrību sasniegusi jaunu līmeni – ar nacionālnorūpējušos līdzpilsoņu armijas palīdzību viņa atlasa un publicē Twitter darba sludinājumus, kuros pieprasītas krievu valodas zināšanas. Un aicina sūdzēties Valsts valodas centrā un Darba inspekcijā par "ideoloģiskajiem ķeceriem".

Komentāros gan domas dalās – daudzi nosoda dzejnieces apšaubāmo iniciatīvu, toties nacionāli noskaņotajiem atvēries portals uz elli – viņi beidzot var atklāti demonstrēt, kā viņus tracina un kaitina krievu valoda, kurā sazinās tik daudzi Latvijā.

Сеть магазинов бытовой техники, архивное фото - Sputnik Latvija, 1920, 22.03.2021
"Pārāk augsta cena par klientu kaprīzēm": dzejniece par latviešu diskrimināciju

Nonācis pat līdz runām par tālruņa zvaniem ar iespēju izvēlēties klienta valodu un etiķetēm dažādās valodās. Bail pat iedomāties, ar ko būtu beigusies tāda vajāšana sociālajos tīklos pret cilvēkiem, kam dzimtā ir arābu vai turku valoda Francijā vai Vācijā – dzejniecei tīk salīdzināt krievus ar šiem cilvēkiem.

"Aicinu publicēt TW darba sludinājumus, kur tiek pieprasītas krievu valodas zināšanas, lai varam publiski izvērtēt, vai šādas prasības Latvijā pamatotas. Kā arī - pieredzes stāstus, kur esat tikuši diskriminēti darba tirgū krievu val. nezināšanas dēļ," tīklā raksta Liāna Langa Bokša.

​"Portālā ss.lv  ir simtiem (tūkstošiem?) sludinājumu, kur nepamatoti tiek prasītas krievu val. zināšanas, kaut likums to aizliedz. Šeit tikai daži piemēri (atlasīti!!), kur visos tiek prasīta krievu valoda. Tās ir visas iespējamās un neiedomājamās profesijas," linčošanas iniciatīvu atbalstīja lasītājs ar lietotājvārdu Nepareizais.

​Daudzi gan nenovērtēja un pat pasmējās par dzejnieces atklāto ksenofobiju.

"Ir sludinājumi kur latviešu valodu vispār neprasa, jo vajag tikai urdu un anģļu, vai norvēģu vai dāņu. Ļoti bieži sludidinājumu publice angliski.. darba tirgus realitāte," raksta Natālija Žogole.

​"Ir labi zināt ik vienu valodu, arī krievu. Krievu valoda nav sliktāka par angļu vai jebkuru citu valodu. Bizness diktē savus noteikumus," atgādināja Pūcīte.

​Tikai dzejniece nelokāmi uzspiež savu viedokli.

"Lieliski zinu krievu valodu, neuzskatu, ka man lietišķā saziņā Latvijā tā būtu jālieto tikai tādēļ, ka citi atsakās lietot valsts valodu. Vai tas ir saprotams? Kāpēc latviešiem savā valstī jāpārkrievojas un jāpielāgojas kā LPSR? Mums ir sava valsts ar tiesībām runāt latviski," uzstāja Liāna Langa Bokša. Šķiet, viņai izkritis no prāta, ka arī Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem ir tiesības uz savu valsti.

​"Lielāko daļu sava profesionālā mūžā esmu strādājusi krievvalodīgos kolektīvos. Nekad neesmu saskārusies ar negatīvismu valodas dēļ. Ja cilvēks eksponē pozitīvismu un vēlmi strādāt, nevis klasiskā latvieša depresiju, tad diskriminācijas nav," uzskata Baiba.

​"Bet vispār - nerunājat un nemācaties krievu valodu! Atstājiet brīvu nišu, tajā skaitā, arī maniem bērniem, kuri brīvi komunicē LV, RU un EN valodās, pat būdami vēl tālu no pilngadības. Iespējams nākotnē vēl kādu valodu iemācīsies. Un nečīkstēs par "diskrimināciju"!" ieteica Jānis.

​"Latvieši lepni lieto krievu lamuvārdus, bet pēc būtības ienīst krievus," uzskata Daniela.

Latvija nav krievu guberņa

Ar to vien dzejniecei nepietika. Viņa nāk klajā ar sludinājumiem, kuros, viņasprāt, krievu valoda ir lieka.

"Nepamatotas svešvalodas zināšanu prasības darba sludinājumos Latvijā ir nelikumīgas! Rakstiet sūdzības Darba inspekcijai un VVC," iesaka dzejniece.

​"Spilgts piemērs, kā latvieši tiek terorizēti ar nesamērīgām citvalodas prasībām darba vietā. Terors, kura dēļ darba devēji ievieš divvalodību kā LPSR. Nepieņemami! Latvija nav Krievijas guberņa," viņa sašutusi klāsta – publikāciju papildina ekrānuzņēmums ar stāstu par notikumiem pirms 12 gadiem, par to, kā kliente sūdzējusies par Rimi darbinieci par sliktām krievu valodas zināšanām.

​"SIA "Baltic Logistic Solutions" Kāpēc šis loģistikas SIA, kas darbojas Latvijā, prasa krievu valodas zināšanas šoferiem?" turpina rakņāties dzejniece.

​"Labdien, Latvijas Gāze. Kāpēc darba sludinājumā ir prasības pārvaldīt krievu valodu? Latvijas iedzīvotājiem kopīgā saziņas valoda valstī ir valsts valoda. Latvijā ir viena valsts valoda - latviešu. Šādas parasības darba tirgū diskriminē krievu val. nezinošus latviešu jauniešus," dzejniece turpina uzbrukumu.

​Tomēr lasītāju vidū radās neizpratne – kur te īsti ir diskriminācija.

"Kāpēc nav tāds cepiens par visiem pārējiem sludinājumiem, kur prasības ir par angļu valodu? Dubultmorāle?" vaicā Monta Klintsone.

​"Nesaprotu - kā var diskriminēt pret PRASMĒM? Tās taču ir iegūstamas. Tās ir darba tirgus pamatbūtība - darba devējs izvēlas daebinieku, kas prot visvairāk no vajadzīgā," pūlējās saprast Linda.

​Komentāros parādījās arī pazīstamā Māra Krontāle, kura izpelnījusies slavu ar savu jautājumu par to, kāpēc gan neatbrīvoties no krieviem, kā savulaik tika vaļā no baltvāciešiem.

"Mani kaitina arī nemitīgie atgādinājumi veikalos, transportā, poliklīnikās - visur, kur piezvani: ja gribat info latv. val. - spiediet 1, utt.... Tā taču ir vistīrākā divvalodības atzīšana," niknojas Māra Krontāle.

​"Es nesaprotu, kāpēc daži ražotāji produktu etiķetes drukā divās valodās," sašutumam pievienojās Andris Vītols.

​Iepriekš dzejniece bija sašutusi par to, ka latvieši spiesti pamest Latviju, jo neprot krievu valodu. Viņa salīdzināja krievu valodu Latvijā ar arābu valodu Francijā.

"Cilvēki pamet Latviju, jo nezina padomju laikā uzspiesto krievu valodu Tas ir dramatiski. Francijā privātbiznesā pārdevējiem nav jārunā arābu valodā ar klientiem, savukārt Latvijā ir "iestrādāts" aplams priekšstats un prasības, ar kurām latvieši tiek diskriminēti paši savā valstī," rakstīja satrauktā dzejniece.

Дэниел Редклифф. Фильм Дэвида Йетса Гарри Поттер и Принц-полукровка - Sputnik Latvija, 1920, 12.10.2020
Viedoklis
Var mācīties latviešu valodu, bet ar ko runāt? Valodas maniaki sagaidījuši savu bumerangu

Latvijā ir viena valsts valoda – latviešu. Krievu valodai ir svešvalodas statuss, neskatoties uz to, ka tā ir dzimtā valoda aptuveni 37% valsts iedzīvotāju. Saskaņā ar Latviešu valodas aģentūras 2016. gada pārskatu, aptuveni 90% Latvijas nacionālo mazākumtautību zina valsts valodu.

Neraugoties uz to, it kā pastāvošo draudu latviešu valodai dēļ pret krievu valodu regulāri tiek ieviesti ierobežojumi. Valsts valodas likuma ievērošanu uzrauga speciāla valsts struktūra, kura saucās Valsts valodas centrs (VVC).

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала