https://sputniknewslv.com/20210729/amerikanu-karaviri-gatavojas-parvakties-tuvak-krievijai-17758016.html
Amerikāņu karavīri gatavojas pārvākties tuvāk Krievijai
Amerikāņu karavīri gatavojas pārvākties tuvāk Krievijai
Sputnik Latvija
Savienotās Valstis aizvien vairāk attālinās no Tuvajiem Austrumiem. Izvests kontingents no Afganistānas, noslēdzas misija Irākā. Ierēdņi apgalvo: terorisms ir... 29.07.2021, Sputnik Latvija
2021-07-29T09:42+0300
2021-07-29T09:42+0300
2021-07-29T09:42+0300
viedoklis
asv
obama
irāka
donalds tramps
džo baidens
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/1c/17757990_0:192:2048:1344_1920x0_80_0_0_1c82c908801d56f1d2d0d77e8991820e.jpg
Iespējams, tādas frāzes ir tikai politisks "plīvurs". Kurp amerikāņu kareivjus sūtīs tagad? Vai irākiešus gaida mierīga dzīve? To portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka un Ksenija Meļņikova.Otrā aiziešana"ASV acīs Irākai ir ļoti liela nozīme Tuvajos Austrumos, un mēs esam dziļi iesaistījušies tās dzīvē visas manas karjeras laikā," tādiem vārdiem Džo Baidens sāka sarunu ar Irākas premjeru Mustafu al Kazemi Baltajā namā. 2003. gadā, kad amerikāņi iebruka Irākā, tagadējais prezidents ieņēma senatora vietu.Par karadarbības noslēgumu Irākā Baltais nams pirmo reizi ziņoja 2010. gadā. Toreiz Baidens bija viceprezidents. Četrus gadus vēlāk sākās operācija "Inherent Resolve" pret ISIS*.Tagad Džo Baidens oficiāli ziņo par militārās misijas noslēgumu Irākā. "Mūsu loma Irākā turpmāk būs nodrošināt pieejamību, turpināt apmācības, palīdzēt Irākas drošības spēkiem," paskaidroja prezidents.Nekādas nianses netika atklātas. Baidens pat neatbildēja uz žurnālistu jautājumu, kādi spēki paliks Irākā decembrī. "Tas atkarīgs no konkrētās situācijas tajā brīdī," pūlējās precizēt Baltā nama spīkere Džena Psaki.Pentagons atzīmēja, ka Savienotās Valstis nedrīkstot ignorēt Tuvo Austrumu problēmas, tikai pie to risināšanas jāķeroties citādi. Valstī paliks neliels karavīru grupējums. Tagad visa uzmanība tiks pievērsta draudiem, ko radot Ķīna un Krievija.Jaunākie dati liecina, ka Irākā atrodas 2,5 tūkstoši amerikāņu kareivju. Pērnā gada nogalē prezidents Tramps jau samazināja kontingentu. ASV vienīgā bāze atrodas 160 km uz ziemeļiem no Bagdādes.Atlikušie riskiTerorakti turpinās, lai arī 2017. gadā tika pasludināta uzvara pār ISIS*. Pagājušajā nedēļā islāmisti uzņēmās atbildību par sprādzienu autobusā netālu no tirgus Bagdādē. Gāja bojā vismaz 30 cilvēki.Amerikāņi uzbrūk kaujiniekiem, ko atbalsta Irāna. Martā Ainalasadas bāze Irākā nonāca raķešu apšaudē, viens cilvēks gājis bojā. Maijā bāzei uzbruka drons ar spridzekli, jūlijā – atkal raķetes, trīs ievainotie.Mustafu al Kazlemi uzskata par Vašingtonai draudzīgu premjeru. Viņš mēģināja savaldīt ar Irānu saistītos grupējumus. Vienlaikus amerikāņu aviācijas nesenos uzlidojumus gar Sīrijas robežu pret Irānai draudzīgiem grupējumiem viņš nosodīja – tie pārkāpj Irānas suverenitāti.Savukārt ASV izcēla premjera panākumus valsts atjaunošanas. Jūnijā Bagdādi apmeklēja Jordānijas karalis Abdulla II un – pirmo reizi kopš 90. gadiem – arī Ēģiptes prezidents Abdels Fatahs al Sisi.ASV apņēmās piegādāt Irākai 500 tūkstošus devu vakcīnas Pfizer starptautiskās programmas COVAX ietvaros. Preparāts tiks nogādāts tuvāko divu nedēļu laikā, teica Baidens. Saslimstība reģionā aug, turklāt aizvien biežāk tiek fiksēti ugunsgrēki slimnīcās.Vienlaikus Vašingtona piešķirs 5,2 miljonus dolāru ANO misijai parlamenta vēlēšanu novērošanai oktobrī. Eksperti uzskata, ka Kazemi izredzes ir visnotaļ lietas."Politiskais plīvurs"Tomēr nav ne runas par amerikāņu aiziešanu no Irākas, konstatēja visi eksperti, ar ko sarunājās RIA Novosti.Vašingtona ilgi cīnījās par svarīgo stratēģisko laukumu, atgādināja politoloģe, Krievijas Starptautisko lietu padomes eksperte Jeļena Supoņina. Viņas ieskatā, runas par karaspēka izvešanu ir "politisks plīvurs", jo jāpilda amerikāņu vēlētājiem dotie solījumi.Svarīgs ir arī sabiedriskais viedoklis Irākā. "Vietējie politiķi vēršas ar spiedienu pret Mustafu al Kazemi. Politiskā situācija valstī ir sarežģīta, premjera stāvoklis nav īpaši stabils," viņa norādīja.Pirms septiņiem gadiem, kad ASV atgriezās Irākā, karš ar terorismu bija reāls, atgādināja orientālists un publicists Aleksejs Ontikovs. "Amerikāņiem bija svarīga loma uzvarā pār ISIS*. Protams, ir jautājumi par metodēm, ko viņi izmantoja, piemēram, Mosulā – pilsēta ir gandrīz sagrauta."Tagad Irākas valdība pati palūdza amerikāņus aiziet. "Kad Donalds Tramps apmeklēja armijas bāzi Irākā, ASV vēstnieks teju vai pavēlēja valsts premjerministram doties turp un tikties ar prezidentu. Viņš atteicās. Šis stāsts nonāca medijos, izcēlās liels skandāls, - atcerējās publicists. – Pēc tam amerikāņi uzbruka Bagdādes lidostai, noslepkavoja Suleimani. Atkal sākās runas par amerikāņu spēku izvešanas nepieciešamību."Un tomēr diezin vai ASV karavīri tūlīt atgriezīsies mājās, uzskata Orientālo pētījumu centra zinātniskais līdzstrādnieks Daņila Krilovs. "Domājams būs tradicionālais triks ar pāreju no vienas arābu valsts uz otru, šajā gadījumā – uz Sīriju. Krievijas Aizsardzības ministrija ne vienu vien reizi jau ziņojusi, ka amerikāņu karavīri no Irākas pārvākušies uz bāzēm Sīrijā," paskaidroja eksperts.Domājams, štābus un izlūkošanas datu vākšanas centrus Irākā pārcels no militārā bloka uz diplomātisko. "Sen zināms, ka amerikāņi izmanto diplomātisko imunitāti izlūku un citu specdienestu vajadzībām," piebilda Krilovs.Uzmanība pievērsta ĶīnaiDaudzi amerikāņi uzskata, ka Ķīna audzējusi spēkus Tuvajos Austrumos, kamēr ASV cīnījušās ar terorismu un nav veltījušas uzmanību citiem reģioniem. Tagad tā radot galvenos draudus ASV, un visi spēki jāvelta tai. Tagad prioritāte ir Klusā okeāna štābam.Lielvalstu konfrontācijas jaunās ēras loģika liek ASV pārvērtēt mērķus un mainīt akcentus, norāda Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta Perspektīvo ASV pētījumu centra direktors Maksims Sučkovs. "Konfrontācija var būt ilgstoša, tātad vajag selektīvi izvēlēties resursus. Tuvie Austrumi jau sen nomocīja Vašingtonu, taču Obamas un Trampa centieni optimizēt militāro klātbūtni reģionā saskārās ar Pentagona pretestību," viņš teica.Taču, apkopojot rezultātus, rodas iespaids, ka tie nav īpaši sekmīgi: amerikāņiem nav izdevies izveidot patstāvīgi funkcionējošu aizsardzības spējīgu sistēmu Irākā. Līdz ar viņu aiziešanu miers neiestāsies, terorisma draudi nav pazuduši. Laiks rādīs, kā amerikāņu instruktori un padomnieki strādās jaunajos apstākļos.*Krievijā un vairākās citās valstīs aizliegtas teroristiskas un ekstrēmiskas organizācijas.
https://sputniknewslv.com/20200902/Izkldui-pa-mjm-ar-ieroiem-ASV-uzvaras-un-kdas-Irkas-kampa-14301204.html
https://sputniknewslv.com/20210525/Vajadzes-norakstit-ASV-armija-atzinusi-savu-tanku-par-cinasnespejigu-15723425.html
https://sputniknewslv.com/20190104/Indija-nigerija-sirija-iraka-jaunie-igauni-10521419.html
https://sputniknewslv.com/20200814/Lidz-ar-karu-Iraka-sakas-Amerikas-sakave-Ka-tas-notika-14206832.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
asv, obama, irāka, donalds tramps, džo baidens
asv, obama, irāka, donalds tramps, džo baidens
Amerikāņu karavīri gatavojas pārvākties tuvāk Krievijai
Savienotās Valstis aizvien vairāk attālinās no Tuvajiem Austrumiem. Izvests kontingents no Afganistānas, noslēdzas misija Irākā. Ierēdņi apgalvo: terorisms ir uzvarēts.
Iespējams, tādas frāzes ir tikai politisks "plīvurs". Kurp amerikāņu kareivjus sūtīs tagad? Vai irākiešus gaida mierīga dzīve? To portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka un Ksenija Meļņikova. "ASV acīs Irākai ir ļoti liela nozīme Tuvajos Austrumos, un mēs esam dziļi iesaistījušies tās dzīvē visas manas karjeras laikā," tādiem vārdiem Džo Baidens sāka sarunu ar Irākas premjeru Mustafu al Kazemi Baltajā namā. 2003. gadā, kad amerikāņi iebruka Irākā, tagadējais prezidents ieņēma senatora vietu.
Par karadarbības noslēgumu Irākā Baltais nams pirmo reizi ziņoja 2010. gadā. Toreiz Baidens bija viceprezidents. Četrus gadus vēlāk sākās operācija "Inherent Resolve" pret ISIS*.
Tagad Džo Baidens oficiāli ziņo par militārās misijas noslēgumu Irākā. "Mūsu loma Irākā turpmāk būs nodrošināt pieejamību, turpināt apmācības, palīdzēt Irākas drošības spēkiem," paskaidroja prezidents.
Nekādas nianses netika atklātas. Baidens pat neatbildēja uz žurnālistu jautājumu, kādi spēki paliks Irākā decembrī. "Tas atkarīgs no konkrētās situācijas tajā brīdī," pūlējās precizēt Baltā nama spīkere Džena Psaki.
Pentagons atzīmēja, ka Savienotās Valstis nedrīkstot ignorēt Tuvo Austrumu problēmas, tikai pie to risināšanas jāķeroties citādi. Valstī paliks neliels karavīru grupējums. Tagad visa uzmanība tiks pievērsta draudiem, ko radot Ķīna un Krievija.
Jaunākie dati liecina, ka Irākā atrodas 2,5 tūkstoši amerikāņu kareivju. Pērnā gada nogalē prezidents Tramps jau samazināja kontingentu. ASV vienīgā bāze atrodas 160 km uz ziemeļiem no Bagdādes.
Terorakti turpinās, lai arī 2017. gadā tika pasludināta uzvara pār ISIS*. Pagājušajā nedēļā islāmisti uzņēmās atbildību par sprādzienu autobusā netālu no tirgus Bagdādē. Gāja bojā vismaz 30 cilvēki.
Amerikāņi uzbrūk kaujiniekiem, ko atbalsta Irāna. Martā Ainalasadas bāze Irākā nonāca raķešu apšaudē, viens cilvēks gājis bojā. Maijā bāzei uzbruka drons ar spridzekli, jūlijā – atkal raķetes, trīs ievainotie.
Mustafu al Kazlemi uzskata par Vašingtonai draudzīgu premjeru. Viņš mēģināja savaldīt ar Irānu saistītos grupējumus. Vienlaikus amerikāņu aviācijas nesenos uzlidojumus gar Sīrijas robežu pret Irānai draudzīgiem grupējumiem viņš nosodīja – tie pārkāpj Irānas suverenitāti.
Savukārt ASV izcēla premjera panākumus valsts atjaunošanas. Jūnijā Bagdādi apmeklēja Jordānijas karalis Abdulla II un – pirmo reizi kopš 90. gadiem – arī Ēģiptes prezidents Abdels Fatahs al Sisi.
ASV apņēmās piegādāt Irākai 500 tūkstošus devu vakcīnas Pfizer starptautiskās programmas COVAX ietvaros. Preparāts tiks nogādāts tuvāko divu nedēļu laikā, teica Baidens. Saslimstība reģionā aug, turklāt aizvien biežāk tiek fiksēti ugunsgrēki slimnīcās.
Vienlaikus Vašingtona piešķirs 5,2 miljonus dolāru ANO misijai parlamenta vēlēšanu novērošanai oktobrī. Eksperti uzskata, ka Kazemi izredzes ir visnotaļ lietas.
Tomēr nav ne runas par amerikāņu aiziešanu no Irākas, konstatēja visi eksperti, ar ko sarunājās RIA Novosti.
Vašingtona ilgi cīnījās par svarīgo stratēģisko laukumu, atgādināja politoloģe, Krievijas Starptautisko lietu padomes eksperte Jeļena Supoņina. Viņas ieskatā, runas par karaspēka izvešanu ir "politisks plīvurs", jo jāpilda amerikāņu vēlētājiem dotie solījumi.
Svarīgs ir arī sabiedriskais viedoklis Irākā. "Vietējie politiķi vēršas ar spiedienu pret Mustafu al Kazemi. Politiskā situācija valstī ir sarežģīta, premjera stāvoklis nav īpaši stabils," viņa norādīja.
Pirms septiņiem gadiem, kad ASV atgriezās Irākā, karš ar terorismu bija reāls, atgādināja orientālists un publicists Aleksejs Ontikovs. "Amerikāņiem bija svarīga loma uzvarā pār ISIS*. Protams, ir jautājumi par metodēm, ko viņi izmantoja, piemēram, Mosulā – pilsēta ir gandrīz sagrauta."
Tagad Irākas valdība pati palūdza amerikāņus aiziet. "Kad Donalds Tramps apmeklēja armijas bāzi Irākā, ASV vēstnieks teju vai pavēlēja valsts premjerministram doties turp un tikties ar prezidentu. Viņš atteicās. Šis stāsts nonāca medijos, izcēlās liels skandāls, - atcerējās publicists. – Pēc tam amerikāņi uzbruka Bagdādes lidostai, noslepkavoja Suleimani. Atkal sākās runas par amerikāņu spēku izvešanas nepieciešamību."
Un tomēr diezin vai ASV karavīri tūlīt atgriezīsies mājās, uzskata Orientālo pētījumu centra zinātniskais līdzstrādnieks Daņila Krilovs. "Domājams būs tradicionālais triks ar pāreju no vienas arābu valsts uz otru, šajā gadījumā – uz Sīriju. Krievijas Aizsardzības ministrija ne vienu vien reizi jau ziņojusi, ka amerikāņu karavīri no Irākas pārvākušies uz bāzēm Sīrijā," paskaidroja eksperts.
Domājams, štābus un izlūkošanas datu vākšanas centrus Irākā pārcels no militārā bloka uz diplomātisko. "Sen zināms, ka amerikāņi izmanto diplomātisko imunitāti izlūku un citu specdienestu vajadzībām," piebilda Krilovs.
Daudzi amerikāņi uzskata, ka Ķīna audzējusi spēkus Tuvajos Austrumos, kamēr ASV cīnījušās ar terorismu un nav veltījušas uzmanību citiem reģioniem. Tagad tā radot galvenos draudus ASV, un visi spēki jāvelta tai. Tagad prioritāte ir Klusā okeāna štābam.
Lielvalstu konfrontācijas jaunās ēras loģika liek ASV pārvērtēt mērķus un mainīt akcentus, norāda Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta Perspektīvo ASV pētījumu centra direktors Maksims Sučkovs. "Konfrontācija var būt ilgstoša, tātad vajag selektīvi izvēlēties resursus. Tuvie Austrumi jau sen nomocīja Vašingtonu, taču Obamas un Trampa centieni optimizēt militāro klātbūtni reģionā saskārās ar Pentagona pretestību," viņš teica.
Taču, apkopojot rezultātus, rodas iespaids, ka tie nav īpaši sekmīgi: amerikāņiem nav izdevies izveidot patstāvīgi funkcionējošu aizsardzības spējīgu sistēmu Irākā. Līdz ar viņu aiziešanu miers neiestāsies, terorisma draudi nav pazuduši. Laiks rādīs, kā amerikāņu instruktori un padomnieki strādās jaunajos apstākļos.
*Krievijā un vairākās citās valstīs aizliegtas teroristiskas un ekstrēmiskas organizācijas.
