Viedoklis

"Vajadzēs norakstīt": ASV armija atzinusi savu tanku par cīņasnespējīgu

© Sputnik / Sergey MelkonovТяжелая военная техника США Stryker M1128 Mobile Gun System возможно будет стрелять на новом полигоне под Даугавпилсом
Тяжелая военная техника США Stryker M1128 Mobile Gun System возможно будет стрелять на новом полигоне под Даугавпилсом - Sputnik Latvija, 1920, 25.05.2021
Nepietiekamas bruņas, vāja pārgājība, pārlieks bruņojuma spēks un liels svars – Pentagons ir spiests priekšlaicīgi norakstīt artilērijas pašgājējiekārtas uz bruņutransportiera "Striker" bāzes.
Tanki ar riteņu šasiju izstrādāti 2000. gadu sākumā, taču jau pirmais pielietojums Irākā parādīja trūkumus visas saimes konstrukcijā. Par amerikāņu bruņutehnikas trūkumiem portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Lielgabals uz riteņiem

Bruņumašīnas "Striker" Pentagons pieņēma bruņojumā 2002. gadā. tās izstrādāja uz kanādiešu bruņutransportiera LAV III bāzes, kas savukārt ir modernizēta 70. gados projektētā Šveices bruņutransportiera "Piraņa" versija. Amerikāņu bruņumašīna neko daudz no prototipiem neatšķīrās – korpuss un kopējā struktūra nav mainījušies. Mazliet palielināts augstums, pastiprinātās bruņas, koriģēts dibena profils. Ekipāža – divi cilvēki, desanta nodalījumā pietiek vietas deviņiem karavīriem. 350 zirgspēku dīzeļdzinējs paātrina "Striker" līdz 100 km/h pa šoseju ar atslēgtiem abiem priekšējiem tiltiem. Degvielas pietiek gandrīz 500 kilometriem.
Стрельбы американских тяжёлых танков Abrams M1A2 - Sputnik Latvija, 1920, 24.12.2020
Viedoklis
"Sodīsim visus". Kādiem mērķiem Pentagons iztērēs rekordlielo militāro budžetu
Priekšējās bruņas iztur 14 mm bruņucaursitēju lādiņu vai 155 mm lādiņu šķembu trāpījumu. Borti un aizmugure aizsargā desantu tikai no 7,62 mm lodes.
Standarta modelis ir bruņos ar lielkalibra 12,7 mm vai 7,62 mm ložmetēju "Brauning". Paredzēta iespēja uzstādīt 40 mm automātisko granātmetēju. Izstrādāti vairāki BTR varianti: pašgājējs 120 mm mīnmetējs, izlūkošanas, štāba, inženieru un sanitārā mašīna.
Ir arī smagi bruņota versija – ar 105 mm tanka lielgabalu ar vītni. No šīs modifikācijas, kas paredzēta uzbrukumam nocietinātām pretinieka pozīcijām, bunkuriem un bruņutehnikai, Pentagons nolēmis atteikties. Konstatētas sistemātiskas problēmas ar bruņojumu un uzlādes automātu, ko, starp citu, šis BTR amerikāņu armijā saņēmis pirmais. Piemēram, "Abrams" lielgabalus vēl aizvien pielādē pa vecam – ar rokām.
Karavīri aprēķinājuši izņēmumus un secinājuši, ka nav jēgas modernizēt artilērijas pašgājējiekārtu. Daudz vienkāršak ir nomainīt smago "Striker" pret pārnēsājamiem prettanku kompleksiem "Javelin".

Nav attaisnojis cerības

2000. gadu sākumā Pentagons pasūtīja vairāk nekā divus tūkstošus BTR – plānoja vienā rāvienā likvidēt kājnieku pārvadāšanai paredzēto mobilo līdzekļu deficītu. Toreiz saformēja specializētas mehanizētās brigādes (Stryker brigade combat team, SBCT). Šajās vienībās ir apmēram 4,5 tūkstoši kareivju un virsnieku ar 300 dažādu modifikāciju riteņu BTR. No taktiskā viedokļa SBCT ieņem nišu starp mobilajiem kājniekiem ar automašīnām "Humvee" un smagajiem tanku grupējumiem.
Valda uzskats, ka šīs brigades spēj operatīvi izkvērsties un efektīvi risināt sažadus uzdevumus jebkurā vietā pasaulē. Personālsastāva un tehnikas pāŗsviešanu nodrošina transporta lidmašīnas C-130 "Hercules".
2004. gadā pirmā vienība ieradās Irākā. Gada laikā izspēlēja "triecienbrigādes" pielietošanas taktiku karadarbībā, izmēģināja jaunos bruņutransportierus. Toreiz komandieri atzīmēja vienību un BTR augsto efektivitāti, it īpaši cīņās pilsētas ielās. Tomēr karavīri sūdzējās par defektiem mašīnas konstrukcijā, nepietiekamu uguns spēku un vājām bruņām.
Легкий скоростной броневик Стрела - Sputnik Latvija, 1920, 22.07.2020
Viedoklis
Krievu ierocis: aeromobilā bruņumašīna "Strela" sasniedz 155 km/h ātrumu
Pentagona speciālās komisijas vēlākā atskaite teju vai noveda pie programmas slēgšanas. Noskaidrojās, ka BTR ir labs tikai uz līdzeniem ceļiem un šosejām – šķēršļotā apvidū tas iestrēgst dubļos vai smiltīs. Dzinēju bieži nākas ekspluatēt ar paaugstinātiem apgriezieniem, tāpēc strauji samazinājās resurs. Bezceļa apstākļos neizturēja piekare – salīdzinājumā ar kanādiešu un šveiciešu analogiem "Striker" ir daudz smagāks. Konstruktori pieļāvuši nopietnu kļūmi bruņu konstrukcijā, kas labi aizsargā ekipāžu tikai no šaujamierošiem. Reālās cīņās pretinieks deva priekšroku granātmetējiem, tie viegli caursita korpusu, tāpēc mašīnas nācās apgādāt ar restu paneļiem.
Piedevām augstā smaguma centra dēļ BTR nereti apgāzās, uzbraucot uz šķēršļa vai uzsprāgstot mīnai.  Piedevām tādos apstākļos drošības siksnas nefiksēja cilvēkus pietiekami droši, vairāki karavīri gāja bojā.

Problēmu virkne

"Bērnības kaites" mēģināja ārstēt. Piemēram, pretkumulatīvās restes un piekaramās bruņas sāka uzstādīt jau rūpnīcā. Šī iemesla dēļ pieauga masa un radās sarežģījumi pārvietojot mašīnas pa gaisu – dažas modifikācijas vienkārši izkrita no transporta lidmašīnu kravas celtspējas limitiem.
Situāciju īpaši neuzlaboja arī jaunā elektronika un naktsredzes iekārtas. "Striker" joprojām ir mašīna ar kaudzi neatrisinātu problēmu, pie tam modernizācija prasīja papildu finansējumu visai programmai.
Tomēr ASV armijā mūsdienu kara prasībām atbilstošu bruņutransportieru problēma pastāv jau ilgu laiku. Pentagons ir mēģinājis īstenot virkni projektu, taču nesekmīgi.
Piemēram, 2004. gadā amerikāņu ģenerāļi iecerēja vērienīgu armijas reformu. Projekta Future combat systems (FCS) ietvaros nolēma izstrādāt bruņumašīnu saimi ar pilotējamiem un bezpilota aparātiem. Projektam tika iztērēti simtiem miljardu dolāru, plānoja 2015. gadā saformēt pirmo brigādi ar jauno tehniku, līdz 2030. gadam – saformēt 15 vienības. Tomēr negaidot programmu slēdza. Oficiālais skaidrojums: sakarā ar aizsardzības stratēģijas maiņu.
Amerikāņu kara tehnikas izkraušana Bremerhafenas ostā Vācijā - Sputnik Latvija, 1920, 25.01.2017
ASV prese informē: amerikāņu bruņumašīnas Polijā ieradušās ar bojājumiem
Pēc tam sāka darbu pie perspektīvās kājnieku mašīnas – Ground Combat Vehicle (GCV), kam aizsardzības ziņā vajadzēja pārspēt novecojušo M2 Bradly un būt vieglākai, mobilākai, veiklākai. Galu galā GCV izrādījās pārāk dārga sērijveida ražošanai, un 2014. gadā darbus pārtrauca.
Tagad amerikāņi ķērušies pie jaunas programmas – Optionally Manned Fighting Vehicle (OMFV), kas paredz radīt kāpurķēšu kājnieku mašīnu ar mākslīgo intelektu un tālvadību.
Pagaidām Pentagons pārvadā kājniekus un karo ar "vecīgajiem" М113 un M2 Bradly, kā arī modernizē "mazkalibra" Striker. Atjaunotā versija "A1" tarādījās pirms dažiem gadiem: 30 mm lielgabals, uzlabotas bruņas, spēcīgāks dzinējs, pastiprināta transmisija. Paredzēts arī PGA mašīnas variants ar nelielu darbības rādiusu. Tikai nav zināms, vai šāds "Striker" būs piemērotāks karadarbībai nekā agrākās versijas. Pēc būtības, konstrukcija nav mainījusies.
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала