Latvijā

Brīnuma nebūs: kāpēc uzņēmēji netic, ka Latvijai atnāks tie laiki

© Pixabay / mohamed_hassanМужчина в офисе
Мужчина в офисе - Sputnik Latvija, 1920, 20.07.2021
Nesen Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks paziņoja, ka 2021. gada otrajā pusē Latvijā jāgaida krasa ekonomikas izaugsme.
RĪGA, 20. jūlijs - Sputnik. Žurnāls "Otkritij gorod" ("Atvērtā pilsēta") uzdeva uzņēmējiem jautājumu, vai viņi jūt strauju izaugsmi savā biznesā un ar kādu noskaņojumu skatās nākotnē, raksta Freecity.
Koncerna "Vitrum Group" (tirdzniecības un gastronomijas aprīkojuma, saldēšanas iekārtu, PVC logu un durvju ražošana) vadītājs Jurijs Baskakovs Latvijas Bankas prognozēto ekonomikas izaugsmi sauc par brīnumu, kuram nav pamata.

Nelabā dots brīnums

- Biju ļoti sašutis par to, ka lielākais valsts atbalsta saņēmējs šajā smagajā laikā izrādījās spēļu bizness! Sanāk, tā ir vissvarīgākā nozare? Pusgadā trīs uzņēmumi ir saņēmuši 5,5 miljonus eiro! Es nesaprotu, kā tas iespējams, jo pēc likuma "vienās rokās" varēja saņemt ne vairāk kā 100 tūkstošus eiro.
Покупки в магазине - Sputnik Latvija, 1920, 19.07.2021
Latvijā
Kāpēc Latvijā gaidāms pārtikas produktu cenu kāpums: skaidro speciālisti
Mūsu koncerns tirgū nav tas mazākais, mēs darbojamies jau vairāk nekā 25 gadus, ražojam plašu preču un pakalpojumu klāstu, 60% no apgrozījuma sastāda eksports – un mēs neesam saņēmuši naudu apgrozāmo līdzekļu papildināšanai. Esam saņēmuši vien minimālo atbalstu no valsts – dīkstāves pabalstus darbiniekiem. Taču mums netika piešķirta tā nauda, uz kuru mēs pretendējām sakarā ar apgrozījuma zaudēšanu. Izskatīšana ilga 4 mēnešus, un galu galā pieteikums tika noraidīts, jo 2015. gadā uzņēmumam bija zaudējumi.
Tas man atgādina vecu anekdoti. Rabinovičam jautā: "Kāpēc jūs neesat piedalījies pēdējā partijas sēdē?", bet viņš atbild: "Ja es būtu zinājis, ka tā ir pēdējā, tad noteikti būtu atnācis!".
Šajā situācijā ir grūti izdarīt kaut kādas prognozes ekonomikas attīstībai. Varbūt notiks brīnums, par kuru Latvijas Bankai atšķirībā no mums jau ir zināms. Tad mēs visi priecāsimies. Bet, ja brīnums nenotiks, tad būs patstāvīgi jātiek galā ar esošajām problēmām. To starpā ir katastrofisks materiālu, izejvielas, komplektējošo cenu pieaugums. 30 gadu laikā es pirmo reizi saskaros ar tādu situāciju, kad izejvielu cenas pieaug nevis par dažiem procentiem, bet par desmitiem, pat simtiem procentu!
Премьер-министр Латвии Кришьянис Кариньш - Sputnik Latvija, 1920, 15.07.2021
Latvijā
Cilvēki nav pareizi sapratuši: Kariņš nevēlas mainīt sociālo nodokli
Turklāt sanāk ļoti interesanti aprēķini. Ziņās lasu: eksports valstī pieaudzis par 35%! Šķiet, ka tas ir lieliski. Taču, visu saskaitot, sanāk, ka, ņemot vērā divkārši eksportētā koka cenu palielināšanos divas reizes, tas nozīmē rūpniecības kritumu, nevis izaugsmi! Tāpēc mūsu oficiālie aprēķini ir nelabā doti.
Cenu kāpums var veicināt būvniecības krīzi. Es to redzu pēc tiem būvniekiem, kuri parakstījuši tāmes pagājušā gada nogalē un tagad viņiem jāgriežas pie pasūtītāja un jāskaidro, ka viņi neietilpst šīs tāmēs. Vai mūsu rūpniecība spēs šo pārvarēt? Kāds sapratīs, kāds nē. Bet tas, ka tas viennozīmīgi nebūs tik lieliski, kā stāsta Latvijas Bankas prezidents, man tas ir acīmredzams.

Koronavīruss nav pats briesmīgākais

Mūsu klienti ir kafejnīcas, bāri, restorāni gan Latvijā, gan ārvalstīs. Ja mūsu klienti ir slēgti, tad, protams, viņi pie mūsu durvīm neizveidojas rindā pēc aprīkojuma, jo patlaban tas viņiem nav vajadzīgs. Tikai tagad pamazām un ļoti piesardzīgi viņi sāk atgūties. Taču brīnums nenotiek. Jā, parādījās kādi jauni spēlētāji, bet tas tik un tā neaizpilda kādreizējo nišu.
Калькулятор института финансов Swedbank - Sputnik Latvija, 1920, 15.07.2021
Latvijā
Ārvalstu domēns no latviešu valodas neatbrīvo: VVC atbild uz kritiku
Iespējams, rudenī situācija ar vakcināciju normalizēsies (ja nebūs daudz neapzinīgu cilvēku) un sāks virzīties. Bet jūs taču saprotat, ka mūsu valstī bez koronavīrusa netrūkst šķēršļu, kas bremzē attīstību. Mums līdz šim uz katru ārvalstu investoru skatās caur lupu kā uz tautas ienaidnieku. Un tas noteikti ietekmē biznesu.
Mēs joprojām saskaramies ar darbaspēka trūkumu, un tas ir viens no globālajiem pamatjautājumiem, kas kavēs biznesa attīstību. To izjūt visi, ar ko mēs saskaramies. Restorāni saka: mēs labprāt atsāktu darbu, tikai nav kas strādā. Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas mums nav skaidra plāna darbaspēka piesaistīšanai tirgū. Šī problēma ir briesmīgāka par kovidu.
Turklāt kvalificēta darbaspēka trūkums tirgū noved pie tā, ka nav konkurences, krīt darba ražīgums. Un mēs ar Latvijas bankas vadītāju priekšgalā varam cik vien gribam zīmēt varavīkšņainas perspektīvas par to, kā viss būs lieliski, bet, ja nebūs kam īstenot šos plānus, tad tas viss paliks labu novēlējumu veidā.
Es pastāstīju tikai par dažām problēmām, patiesībā to ir daudz vairāk. Lai ekonomika izrāvās uz priekšu, mums bija jāpaveic mājasdarbs.
Latvijas eiro  - Sputnik Latvija, 1920, 10.07.2021
Latvijā
Pielāgojieties vai slēdziet ciet firmas: Latvijā izbeidz valsts atbalstu uzņēmumiem
Vēl pērnajā gadā (par šo pat nerunāšu) lietuviešu kompānijas aktīvi saņēma no Eiropas naudu ražošanas pārveidošanai, rūpniecības iekārtu iegādei – tas ko mēs šeit nedarām jau daudzus gadus. Mūsu ierēdņiem ir vieglāk nedot un būt baltiem un pūkainiem Eiropas institūciju priekšā, nekā dot un uzņemties atbildību. Rezultātā Lietuvā attīstās uzņēmumi, bet Latvijā gandrīz nav kompāniju ar ārvalstu kapitālu.
Praktiski visas Latvijas firmas – tehnoloģiju piegādātāji – ļoti aktīvi strādā Lietuvā, Igaunijā un knapi Latvijā, jo kam pārdot, ja nav pircēja? Jebkurš aprīkojums maksā simtiem tūkstošu eiro, ko nevar vienkārši izņemt no kabatas.
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала