https://sputniknewslv.com/20210701/latvijas-banka-bridina-pensionesanas-vecuma-celsana-nav-izbegama-17409186.html
Latvijas Banka brīdina: pensionēšanās vecuma celšana nav izbēgama
Latvijas Banka brīdina: pensionēšanās vecuma celšana nav izbēgama
Sputnik Latvija
Laika gaitā saņemtās pensijas apmērs attiecībā pret kādreizējo algu pasliktināsies un cilvēkiem vēl aktīvajos darba gados būs jākrāj arvien vairāk. 01.07.2021, Sputnik Latvija
2021-07-01T14:44+0300
2021-07-01T14:44+0300
2021-07-01T14:44+0300
latvijā
ekonomika
pensionāri
pensija
latvija
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/304/50/3045024_0:0:1500:844_1920x0_80_0_0_85d1a6b54756ccb6e297a9b11dbdbb27.jpg
RĪGA, 1. jūlijs — Sputnik. Iemaksu likme otrajā pensiju līmenī nav jāmazina, jo tas varētu brucināt un vājināt pašreizējo pensiju sistēmu, kas finansiāli ir ilgtspējīga, tomēr apmierinātība ar pensiju apmēru arī nākotnē varētu būt zema, paziņoja Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste Latvijas Radio raidījumā. Viņš uzskata, ka perspektīvā pensionēšanās vecums var tikt paaugstināts, raksta Lsm.lv.Pēc Rutkastes vārdiem, laika gaitā saņemtās pensijas apmērs attiecībā pret kādreizējo algu pasliktināsies un cilvēkiem vēl aktīvajos darba gados būs jākrāj arvien vairāk. Ja nākotnē cilvēki pensijā saņems tikai 20% algas, tas izraisīs sociālās spriedzes pieaugumu. Speciālists atzīmē, ka universālā problēmas risinājuma nepastāv, taču ir dažādi virzieni, piemēram, pensionēšanās vecuma celšana. Pieaugot cilvēku dzīves ilgumam, būtu jārēķinās, ka arī iet pensijā nākotnē varētu nākties vēlāk.Strādāt un krāt!Tāpat ekonomists uzsver, ka daudz kas jādara, lai sakārtotu otro uzkrājumu līmeni spēkā esošajā pensiju sistēmā, bet Rutkaste neatbalsta izskanējušās idejas mazināt iemaksu likmi par labu pašreizējām pensijām jeb pirmajam līmenim. Viņaprāt esošais modelis nav jāmaina, bet ar laiku jāievieš kaut kādi risinājumi. Piemēram, pakāpeniski jāpalielina pensionēšanās vecums, ļaujot cilvēkiem tam sagatavoties, nevis piedāvāt pēkšņas izmaiņas, lai iegūtu brīvus līdzekļus kādu pabalstu izmaksai vai nodokļu samazināšanai.Latvijas Bankas ekonomists norādīja, ka otrais pensiju līmenis ir katra strādājoša individuālie uzkrājumi, tas ir mehānisms, kas ļauj samazināt demogrāfisko slodzi, proti strādājošo skaita samazināšanos, kas nodrošina pensijas pašreizējiem pensionāriem un rēķinās, ka pēc solidaritātes principa nākotnē viņu pensijas tieši tāpat tiks apmaksātas no nākamo paaudžu sociālajām iemaksām.Rutkaste arī uzsver, ka aizvien ir jāseko līdzi, kā strādā 2. pensiju līmeņa pārvaldītāji, kāds ir iemaksu ienesīgums, salīdzinot ar citām valstīm. Tomēr tad, ja kādu gadu ienesīgums ir zemāks, tāpēc nav jāmaina "sistēmas arhitektūra".Pēc otra diskusijas dalībnieka — Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperta Pētera Leiškalna teiktā, lai mazinātu demogrāfiskās situācijas pasliktināšanas sekas, būtu jārūpējas par augstākas pievienotās vērtības darbavietām, jo pašlaik daudzi Latvijā strādā zemas pievienotās vērtības sektoros. Kā piemēru viņš minēja "desmit cilvēkus ar lāpstām, kas rok, pret diviem cilvēkiem ar ekskavatoriem".Kur tad ņemt veselību?Iepriekš Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aija Barča uzsvēra, ka neatbalstīs turpmāku pensijas vecuma paaugstināšanu, ne visiem senioriem 65 gadu vecumā ir laba veselība."Mūsu valstī pašlaik ir noteikts, ka veselības aprūpi gan pie ģimenes ārsta, gan pie ārsta speciālista vai ārstējoties stacionārā valsts finansē tikai tām personām, kurām ir noteikts trūcīgas personas statuss vai arī persona ir ieguvusi pirmās grupas invaliditāti. Pensijas vecums vairāk par 65 gadiem Latvijā nebūtu paceļams," stāsta Barča.Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Zane Vārpiņa piekrita, ka slikta veselība ir viens no iemesliem, kāpēc daudzi vecāka gadagājuma cilvēki nevar strādāt."...ļoti daudzi vecākas paaudzes cilvēki nevar strādāt. Nevis tāpēc, ka negrib strādāt un piedalīties, bet viņi to reāli nevar darīt," atzīmēja demogrāfe.Tomēr viņai ir šaubas par to, ka pensiju vecums netiks palielināts."Iedzīvotājiem dzīvojot ilgāk, jābūt aktīviem un jāstrādā ilgāk, bet tas ir tikai pie nosacījuma, ja viņiem ir pietiekami laba veselība. Un lai viņš darba tirgū būtu spējīgs vispār piedalīties. Lai viņa izglītība un prasmes būtu atbilstošas tā brīža situācijai. Tā ka pensijas vecuma palielināšana, visticamāk, notiks vēl tālāk," pieļāva eksperte.Atgādinām, ka pensionēšanās vecums Latvijā ik gadu palielinās par trim mēnešiem un līdz 2025. gadā sasniegs 65 gadus.
https://sputniknewslv.com/20210630/minimalajam-socialajam-iemaksam-but-opozicijai-neizdevies-atlikt-reformas-stasanos-speka-17390314.html
https://sputniknewslv.com/20210615/bazes-pensija-latvija-ka-tiks-rekinata-un-kas-mainisies-trucigajiem-17164018.html
https://sputniknewslv.com/20210328/Tukstosiem-pensionaru-Latvija-nav-sanemusi-aptuveni-pa-diviem-tukstosiem-eiro-15406362.html
latvija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
ekonomika, pensionāri, pensija, latvija
ekonomika, pensionāri, pensija, latvija
Latvijas Banka brīdina: pensionēšanās vecuma celšana nav izbēgama
Laika gaitā saņemtās pensijas apmērs attiecībā pret kādreizējo algu pasliktināsies un cilvēkiem vēl aktīvajos darba gados būs jākrāj arvien vairāk.
RĪGA, 1. jūlijs — Sputnik. Iemaksu likme otrajā pensiju līmenī nav jāmazina, jo tas varētu brucināt un vājināt pašreizējo pensiju sistēmu, kas finansiāli ir ilgtspējīga, tomēr apmierinātība ar pensiju apmēru arī nākotnē varētu būt zema, paziņoja Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste Latvijas Radio raidījumā. Viņš uzskata, ka perspektīvā pensionēšanās vecums var tikt paaugstināts, raksta
Lsm.lv.
Pēc Rutkastes vārdiem, laika gaitā saņemtās pensijas apmērs attiecībā pret kādreizējo algu pasliktināsies un cilvēkiem vēl aktīvajos darba gados būs jākrāj arvien vairāk. Ja nākotnē cilvēki pensijā saņems tikai 20% algas, tas izraisīs sociālās spriedzes pieaugumu. Speciālists atzīmē, ka universālā problēmas risinājuma nepastāv, taču ir dažādi virzieni, piemēram, pensionēšanās vecuma celšana. Pieaugot cilvēku dzīves ilgumam, būtu jārēķinās, ka arī iet pensijā nākotnē varētu nākties vēlāk.
Tāpat ekonomists uzsver, ka daudz kas jādara, lai sakārtotu otro uzkrājumu līmeni spēkā esošajā pensiju sistēmā, bet Rutkaste neatbalsta izskanējušās idejas mazināt iemaksu likmi par labu pašreizējām pensijām jeb pirmajam līmenim. Viņaprāt esošais modelis nav jāmaina, bet ar laiku jāievieš kaut kādi risinājumi. Piemēram, pakāpeniski jāpalielina pensionēšanās vecums, ļaujot cilvēkiem tam sagatavoties, nevis piedāvāt pēkšņas izmaiņas, lai iegūtu brīvus līdzekļus kādu pabalstu izmaksai vai nodokļu samazināšanai.
Latvijas Bankas ekonomists norādīja, ka otrais pensiju līmenis ir katra strādājoša individuālie uzkrājumi, tas ir mehānisms, kas ļauj samazināt demogrāfisko slodzi, proti strādājošo skaita samazināšanos, kas nodrošina pensijas pašreizējiem pensionāriem un rēķinās, ka pēc solidaritātes principa nākotnē viņu pensijas tieši tāpat tiks apmaksātas no nākamo paaudžu sociālajām iemaksām.
Rutkaste arī uzsver, ka aizvien ir jāseko līdzi, kā strādā 2. pensiju līmeņa pārvaldītāji, kāds ir iemaksu ienesīgums, salīdzinot ar citām valstīm. Tomēr tad, ja kādu gadu ienesīgums ir zemāks, tāpēc nav jāmaina "sistēmas arhitektūra".
Pēc otra diskusijas dalībnieka — Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperta Pētera Leiškalna teiktā, lai mazinātu demogrāfiskās situācijas pasliktināšanas sekas, būtu jārūpējas par augstākas pievienotās vērtības darbavietām, jo pašlaik daudzi Latvijā strādā zemas pievienotās vērtības sektoros. Kā piemēru viņš minēja "desmit cilvēkus ar lāpstām, kas rok, pret diviem cilvēkiem ar ekskavatoriem".
Iepriekš Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aija Barča uzsvēra, ka neatbalstīs turpmāku pensijas vecuma paaugstināšanu, ne visiem senioriem 65 gadu vecumā ir laba veselība.
"Mūsu valstī pašlaik ir noteikts, ka veselības aprūpi gan pie ģimenes ārsta, gan pie ārsta speciālista vai ārstējoties stacionārā valsts finansē tikai tām personām, kurām ir noteikts trūcīgas personas statuss vai arī persona ir ieguvusi pirmās grupas invaliditāti. Pensijas vecums vairāk par 65 gadiem Latvijā nebūtu paceļams," stāsta Barča.
Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Zane Vārpiņa piekrita, ka slikta veselība ir viens no iemesliem, kāpēc daudzi vecāka gadagājuma cilvēki nevar strādāt.
"...ļoti daudzi vecākas paaudzes cilvēki nevar strādāt. Nevis tāpēc, ka negrib strādāt un piedalīties, bet viņi to reāli nevar darīt," atzīmēja demogrāfe.
Tomēr viņai ir šaubas par to, ka pensiju vecums netiks palielināts.
"Iedzīvotājiem dzīvojot ilgāk, jābūt aktīviem un jāstrādā ilgāk, bet tas ir tikai pie nosacījuma, ja viņiem ir pietiekami laba veselība. Un lai viņš darba tirgū būtu spējīgs vispār piedalīties. Lai viņa izglītība un prasmes būtu atbilstošas tā brīža situācijai. Tā ka pensijas vecuma palielināšana, visticamāk, notiks vēl tālāk," pieļāva eksperte.
Atgādinām, ka pensionēšanās vecums Latvijā ik gadu palielinās par trim mēnešiem un līdz 2025. gadā sasniegs 65 gadus.
