Viedoklis

Vai Baidens sarunā ar Putinu sāks tēlot bosu?

© Sputnik / Алексей Дружинин / Pāriet pie fotobankasVladimira Putina un Džozefa Baidena tikšanās Maskavā 2011. gadā
Vladimira Putina un Džozefa Baidena tikšanās Maskavā 2011. gadā - Sputnik Latvija, 1920, 05.06.2021
Divas nedēļas pirms Vladimira Putina un Džo Baidena tikšanās Maskava atgādina: jautājumi, ko vēlas apspriest abas valstis, nesakrīt.
Tāda propaganda ir jau simt gadus veca, tomēr īpaši aktīvi to sāka pielietot pēc Otrā pasaules kara. Pēdējos gadu desmitos "cilvēktiesību aizsardzību" pat sāka dēvēt par ASV ārpolitikas prioritāti, tas ir, oficiāli stiprināja vispārcilvēciskās (globālās) intereses prioritāti pār amerikāņu iekšējo interesi.
Maskavas viedoklis nepārsteidz, ņemot vērā abu valstu attiecības pēdējos gados. Ne jau Krievija ir atbildīga par divpusējo attiecību demontāžu, ne jau Krievija ieviesusi sankcijas, aicinājusi izolēt un sodīt partneri, tomēr Krievija ir gatava dialogam abām valstīm (un visai pasaulei) svarīgos jautājumos. Vai ASV tam ir gatavas? Vārdos – jā, Baidena administrācija jau vairākkārt apgalvojusi, ka tai ir svarīgs dialogs ar Krieviju, ka tā vēlas prognozējamas attiecības. Kas patiesībā notiks Ženēvā? Par to portālā RIA Novosti domā Pjotrs Akopovs.
Северный поток - 2 - Sputnik Latvija, 1920, 22.05.2021
Viedoklis
"Straume" var pagaidīt. Baidenam vajadzīga Vācija pārrunās ar Putinu
Teorētiski pārrunām ir divi scenāriji: tie var noritēt savstarpēju pretenziju apmaiņās formātā vai iespējams dialogs-strīds par konkrētām tēmām un problēmām. Neviens negaida izrāvienu, pat ne lokālus panākumus (neskaitot vēstniecību darba ierobežojumu iespējamo mīkstināšanu), tomēr pirmā scenārija gadījumā vilšanās būs vispārēja. Vladimirs Putins nav noskaņots kašķēties ar Baidenu, tomēr ir skaidrs: ja ASV prezidents sāks piestādīt rēķinus Krievijai, uzskaitīs pretenzijas, uzstādīs noteikumus un izvirzīs prasības, Krievijas prezidents būs spiests atbildēt tādā pašā garā (pēc būtības, ne formas). Tādā gadījumā pasākuma nestais labums nebūs liels.
Skaidrs, ka samits paša samita dēļ nevienam – ne Krievijai, ne arī ASV – nav vajadzīgs. Baidenam jāparāda amerikāņiem un visai pasaulei, ka Amerika atgriežas pie pasaules kārtības pārvaldes pults. Ja tikšanās Ženēvā aizritēs Ankoridžas garā (Ķīnas un ASV pārrunās martā puses izteica skarbas savstarpējas apsūdzības), Baltais nams nekādus punktus nenopelnīs. Amerikas prezidents gribēs atrast kaut kādu līdzsvaru: nodemonstrēt amerikāņiem un Rietumiem stingrību pret Putinu un vienlaikus demonstrēt spēju sarunāties. Baidena raksturs un pieredze ļaus viņam nospēlēt tādu lomu, lai arī daudzi faktori (arī ASV iekšējā situācija un Baidena sākotnēji izsludinātais kurss ārpolitikā) mudina sākt daudz primitīvāku spēli, tātad pieturēties pie nepārprotami nelabvēlīgiem soļiem.
Proti, Baidens var nevis aprobežoties ar amerikāņu pretenziju īsu uzskaitījumu (par kanonu kļuvušo komplektu: "iejaukšanās vēlēšanās", "demokrātijas apdraudējums", "agresija pret Ukrainu" un "Navaļnija vajāšana") un pāriet pie reālu ģeopolitisko un stratēģisko jautājumu apspriešanas, bet gan iestrēgt pirmajā posmā. Tas nozīmēs sakāvi. Priekšnoteikumi ir, lai arī to var uzskatīt par parastu apšaudi pirms tikšanās augstākajā līmenī.
Nesen, savā uzrunā Piemiņas dienā Baidens spriedelēja par amerikāņu izcilību:
"Amerika ir unikāla. Tā ir ideja. Atšķirībā no visām pārējām pasaules valstīm, tā nodibināta uz idejas pamata. Gandrīz visas citas valstis dibinātas uz ticības, reliģijas, ģeogrāfijas, etnosa bāzes, taču ne mēs. Mums pamatā ir ideja: mēs uzskatām par acīmredzamu patiesību, ka visi vīrieši un sievietes ir radīti vienlīdzīgi. Mēs pasaulē esam unikāli.
Nesen man bija ilga – divas stundas – saruna ar priekšsēdētāju Sji, un es liku viņam saprast, ka mēs nevaram neaizsargāt cilvēku tiesības visā pasaulē, jo mēs esam tādi, kādi esam. Pēc pāris nedēļām es tikšos ar prezidentu Putinu Ženēvā, un es likšu viņam saprast, ka mēs nestāvēsim malā un neļausim viņam pārkāpt šīs tiesības."
Protams, tas viss ir dzirdēts: mēs neesam tādi paši kā pārējie, mēs esam "kalna pilsēta", mums ir īpaša misija, tāpēc mums ir darīšana par visu, kas notiek pasaulē, un mums ir tiesības ganīt tautas un iejaukties ("palīdzēt", "glābt") jūsu iekšējās lietās un mācīt jūs, kā dzīvot.
Министр иностранных дел РФ Сергей Лавров во время визита в Китай - Sputnik Latvija, 1920, 09.04.2021
Nevar ticēt Vašingtonai: Lavrovs atzinis ASV sankciju politikas aprobežotību
Tāda propaganda ir jau simt gadus veca, tomēr īpaši aktīvi to sāka pielietot pēc Otrā pasaules kara. Pēdējos gadu desmitos "cilvēktiesīu aizsardzību" pat sāka dēvēt par ASV ārpolitikas prioritāti, tas ir, oficiāli stiprināja vispārcilvēciskās (globālās) intereses prioritāti pār amerikāņu iekšējo interesi.
Visa "nerietumu" (un liela daļa Rietumu) pasaule ļoti labi saprot, ar ko tai ir darīšana: ar ideoloģiski pamatotu amerikāņu (lai arī pareizāk jau būtu runāt par pārnacionālo – atlantisko) globālo ekspansiju ar ASV ietekmes virzīšanu uz priekšu un nostiprināšanas instrumentu. Protams, var runāt ar amerikāņiem par cilvēka tiesībām, pie tam saprotot, ka runa ir par nekaunīgām manipulācijām, mēģinājumiem novērst uzmanību un novājināt.
Tāpēc Krievija neatsakās runāt ar ASV "par cilvēktiesībām". Komentējot Baidena izteikumus, Krievijas ĀM paziņoja, ka "tradicionāli gatavi reaģēt uz jebkādām jautājumu nostādnēm no amerikāņu puses". Pie tam, atzīmēja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs, "atbildes gatavība ir vērojama daudz mazāk un retāk", turklāt "Krievijas un ASV dienas kārtība nesakrīt". Tātad Krievija ir gatava spēlēt amerikāņu spēles, atbildēt uz jautājumiem, taču tad arī jūs esiet gatavi atbildēt uz mūsu jautājumiem. Jums ir vērtības, kas neļauj jums klusēt par cilvēktiesībām Krievijā?
Lūk, kā uz Baidena vārdiem reaģēja Sergejs Lavrovs:
"Prezidents Baidens teica, ka viņš noteikti apspriedīs cilvēktiesību jautājumu kontaktos ar Ķīnas Tautas Republikas līderi, ar mūsu prezidentu, jo, kā viņš skaidroja, uz cilvēka tiesībām, uz šīm vērtībām it kā celta visa ASV valsts sistēma, viņi nevar paiet garām šiem jautājumiem. (..) Nu, saskaņā ar tādu loģiku, arī mums ir vērtības, uz kurām celta mūsu valsts, mūsu sabiedrība, kas paredz visnotaļ nopietnu principu iecērošanu, ko praktiskajā darbībā pārkāpj mūsu rietumu kolēģi. Tāpēc mēs esam gatavi runāt, mums nav nekādu aizliegtu tēmu, mēs apspriedīsim visu, ko uzskatām par vajadzīgu, un būsim gatavi atbildēt uz jautājumiem, ko skars amerikāņi. Tas attiecas arī uz cilvēka tiesībām."
Parunāsim par vērtībām un tiesībām? Labi, mēs nesmiesimies un paspēlēsim jūsu spēles. Atgādināsim jums par BLM un nesenajām prezidenta vēlēšanām, proti, par jūsu iekšējām lietām, kas neatbilst jūsu pašu vērtībām. Pēc tam parunāsim par mūsu vērtībām, starp kurām ir princips: absolūti nepieļaujama ir iejaukšanās svešās un mūsu iekšējās lietās, spiediens un audzinošs tonis sarunā ar mūsu tautu. Uz kāda pamata jūs uzskatāt, ka jums ir tiesības ignorēt mūsu vērtības? Tāpēc, ka esat iecēluši sevi par atbildīgiem par cilvēktiesībām visā pasaulē?
Krievija augstu vērtē līdztiesīgu, cieņas pilnu dialogu starp valstīm, taču tā vietā valstij iesaka neatbildēt uz ieviestajām pret to sankcijām, ignorēt valsts demonizācijas kampaņas. Tas ir, atteikties no savām vērtībām? Vēl vairāk, atteikšanās no tām ir noteikums ar kuru Krievijai "piedos", ļaus atgriezties "civilizētu tautu saimē". Nepareizie krievi ar savu nepareizo valsti – paskat, Ukrainu negrib laist pie pareizajiem Rietumiem, stiprina armiju, par prorietumnieciskajiem "brīvības cīnītājiem" nebalso, aizstāv savas tumsonīgās tradīcijas, LGBT tiesības neatbalsta. Viņu vērtības tak ir viens vienīgs risks pasaulei.
Церковь Святого Франциска в швейцарской Лозанне - Sputnik Latvija, 1920, 27.05.2021
Politika
Forbes pastāstīja, kāpēc Putina un Baidena tikšanās vieta "mulsina"
Labi, ka tamlīdzīga propaganda zaudē efektivitāti, pat pagaidām vēl vienotajos Rietumos. It īpaši vērtību krīzes fonā, kas plosās ASV un Eiropā: ir grūti pārliecināt savus pilsoņus, ka rūpējies par cilvēktiesībām globālā mērogā rasu problēmu fonā pašu mājās. Ja tu necieni, neaizsargā savu iedzīvotāju tiesības, kāpēc viņiem būtu jātic, ka tevi uztrauc tālu tautu problēmas? Turklāt tieši to tautu, kas nelīdz palīdzību, tikai – kāda dīvaina sakritība! – dzīvo valstīs, kas metušas izaicinājumu atlantiskajai hegemonijai, - Ķīnā, Krievijā, Irānā? Vai tik tur nav kaut kāda liekulība, varētu pajautāt mūsdienu Rietumu cilvēks.
Un viņš patiešām taujā, tikai Baidens nedomā atbildēt uz šiem jautājumiem. Kas notiks, ja viņam tos uzdos Vladimirs Putins? Ne jau tālab, lai izdzirdētu Baidena atbildi, - lai parādītu visai pasaulei, cik melīga ir "vērtība" amerikāņu izcilības idejas pamatos.
Tomēr Baidens vēl aizvien var vest konstruktīvu sarunu Ženēvā, proti, runāt par reālo ģeopolitiku, nevis par amerikāņu vērtību burbuļiem.
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала