Politika

Forbes pastāstīja, kāpēc Putina un Baidena tikšanās vieta "mulsina"

© Fotolia / Mihai-Bogdan LazarЦерковь Святого Франциска в швейцарской Лозанне
Церковь Святого Франциска в швейцарской Лозанне - Sputnik Latvija, 1920, 27.05.2021
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Prezidentūras sākumā ASV vadītāji parasti apmeklē Kanādu un Meksiku. Džo Baidens ir pirmais ASV prezidents, kurš izraudzījies Šveici vizītei, kas atklāj "ārvalstu turneju".
RĪGA, 27. maijs — Sputnik. ASV prezidenta Džo Baidena un Krievijas valsts vadītāja Vladimira Putina tikšanās vietas izvēle ir mulsinoša, uzskata Forbes analītiķis Kens Roberts, vēsta RIA Novosti.
Raksta autors konstatēja: pavērojot amerikāņu prezidentu ārvalstu braucienu vēsturi, redzams, ka pirmajai tikšanās reizei viņi gandrīz nekad neizvēlas sava oponenta teritoriju. Izņēmumu pieļāvuši tikai divi līderi.
Piemēram, Harijs Trumens, kurš savā pirmajā ārvalstu vizītē devās uz Vāciju gandrīz tūlīt pēc valsts bezierunu kapitulācijas pasludināšanas. Jāpiebilst, ka jau četras dienas pēc ASV prezidenta atgriešanās mājās valsts nometa pirmo kodolbumbu Japānā.
Встреча Владимира Путина с Джозефом Байденом в Москве, 2011 - Sputnik Latvija, 1920, 27.05.2021
Politika
"Putins viņu apēdīs". Amerikāņi prognozē Baidena izgāšanos sarunā ar Putinu
Otrs piemērs – Donalds Tramps – viņš pirmajā braucienā apmeklēja Saūda Arābiju, kas tradicionāli tiek uzskatīta par ASV nedraudzīgu valsti. Tomēr vizītes laikā izskanēja informācija, ka arābu valsts iegādāsies bruņojumu par kopsummu 110 miljardu dolāru apmērā.
Prezidentūras sākumā ASV vadītāji parasti apmeklē Kanādu (kopumā – astoņas reizes) un Meksiku (četras reizes), atgādināja eksperts. Tātad Džo Baidens ir pirmais ASV prezidents, kurš izraudzījies Šveici vizītei, kas atklāj "ārvalstu turneju".
Iepriekš Maskava oficiāli apstiprināja, ka Vladimira Putina un Džo Baidena pirmā personīgā tikšanās notiks 16. jūnijā Ženēvā. Plānots, ka valstu vadītāji apspriedīs stratēģiskās stabilitātes jautājumus, cīņu ar pandēmiju, starptautiskos aktuālos jautājumus un reģionālos konfliktus.
Ziņu lente
0