https://sputniknewslv.com/20210531/Atri-savelk-spekus-kas-notiek-Norvegija-15757792.html
"Ātri savelk spēkus": kas notiek Norvēģijā
"Ātri savelk spēkus": kas notiek Norvēģijā
Sputnik Latvija
Atomzemūdenes, spēcīgas radiolokācijas stacijas, plašas mācības un izlūkošanas misijas – NATO aizvien aktīvāk rīkojas Eiropas ziemeļos. 31.05.2021, Sputnik Latvija
2021-05-31T16:14+0300
2021-05-31T16:14+0300
2021-06-01T14:23+0300
viedoklis
norvēģija
krievija
bruņotie spēki
nato
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/05/1a/15731960_1:0:1000:562_1920x0_80_0_0_b4168b41ed69418b7a42249dad5cd012.jpg
Krievijas Ārlietu ministrija uzskata, ka alianse mērķtiecīgi pārplūdina Norvēģiju ar militāro kontingentu. Tāpat kā citviet Eiropā – aizbildinoties ar "Krievijas draudiem". Par to, vai karaliste Skandināvijā kļūs par alianses kārtējo Poliju, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs. Neveselīga aktivitāteNo vārdiem par nepieciešamību stiprināt militāro klātbūtni Norvēģijā alianse pāriet pie darbiem. Manāmi biežākas ir alianses kuģu mācības Barenca un Norvēģu jūrā, kurās iesaistās karalistes flote. Reģionā aug bloka izlūkošanas misiju mērogi: Krievijas robežu tuvumā Arktikā strādā Norvēģijas Jūras spēku izlūkošanas kuģi, no bāzēm paceļas gaisā ASV Jūras spēku lidmašīnas Poseidon savām patruļām. Oslo un Vašingtona ir pagarinājušas vienošanos par jūras kājnieku vienību dislokāciju valstī, turklāt viņu skaits ir dubultojies.2018. gadā Norvēģijā notika NATO plašās mācības Trident Juncture. Aptuveni 50 tūkstoši kareivju izspēlēja kolektīvo aizsardzību nosacītā pretinieka uzbrukuma gadījumā. Manevros alianse iesaistīja 65 kara kuģus, arī amerikāņu aviācijas bāzes kuģi "Harry Truman", kas pirmo reizi iegāja Norvēģu jūrā kopš aukstā kara laikiem.Norvēģijas ziemeļos NATO būvē raķešu uzbrukuma brīdinājuma sistēmas radiolokācijas staciju "Globe 3". Būvdarbi rit pilnā sparā Vardes salā, tikai dažu desmitu kilometru attālumā no Krievijas. Ar jaunās RLS palīdzību alianse varēs novērot Krievijas raķešu bruņojuma izmēģinājumus, fiksēt Ziemeļu flotes kuģu kustību un izlūkot "nosacītā pretinieka" iekšzemes rajonus. Tiek modernizēti kara aerodromi Bardufosā, Evenesā, Banakā, Erlannā un Rigē, bet Grotsundes ostas terminālis tiks modernizēts amerikāņu atomzemūdeņu uzņemšanai.Krievijas ĀM jau vairākkārt ir norādījusi, ka NATO rīcība Eiropas ziemeļos sekmē Arktikas militarizāciju. Īpašas bažas rada alianses aviācijas izlūkošanas lidojumi. Jau sen ierastas kļuvušas Aizsardzības ministrijas sniegtās ziņas par amerikāņu izlūkošanas lidmašīnām, kas parādās pie pašām robežām. Ik reizi GKS ir spiesti pacelt gaisā iznīcinātājus un burtiski atgaiņāt tās no iekšējās gaisa telpas.Piemēram, pirms nedēļas MiG-31 pārtvēra lidmašīnu "Poseidon" bīstamā attālumā no robežas. 4. augustā gaisa telpas kontroles līdzekļi virs Barenca jūras fiksēja norvēģu radiotehniskās izlūkošanas un radioelektroniskās cīņas lidmašīnu Falcon 20. Arī to piespieda pagriezties GKS iznīcinātājs.NATO ziemeļu placdarmsMilitāro zinātņu doktors Konstantins Sivkovs sarunā ar RIA Novosti atzīmēja, ka pagaidām Oslo pūlas distancēties no NATO pasākumiem, taču tas ir aizvien grūtāk izdarāms."Valsts vadības maiņas gadījumā var notikt jebkas, var parādīties pat amerikāņu armijas bāzes, - uzskata eksperts, - Norvēģija jau dislocējusi amerikāņu militāro kontingentu mācībām, uzņem savās bāzēs ASV zemūdenes. Militarizācija ir acīmredzama. Nav zināms, kā mainīsies situācija, tomēr, augot militārajai un politiskajai spriedzei, Oslo piekāpsies Vašingtonas spiedienam. Arī tāpēc, ka gaidāmajā cīņā par Arktiku novēģi ļoti cer uz amerikāņiem."Par situācijas mākslīgu saasināšanu un ārējā ienaidnieka meklējumiem liecina Norvēģijas ārējās izlūkošanas dienesta vadītāja Mortena Hāga Lundes izteikumi – par galvenajiem draudiem karalistei viņš uzskata Krieviju un Ķīnu. Īpašas bažas rada Krievijas jaunās tālā darbības rādiusa raķetes. Norvēģis atsaucās uz kara bāzu stiprināšanu Kolas pussalā un Barenca jūras ziemeļu daļā, Ziemeļu flotes mācībām, modernajām bruņojuma sistēmām. Pēc viņa domām, draudus rada arī starpkontinentālais raķešu komplekss "Sarmat", hiperskaņas "Avangard" un "Kinžal".Iedzīvotājus biedē ar "Krievijas draudiem", arī no televizoru ekrāniem, atzīmēja analītiķu kluba "Valdai" militārais eksperts Artjoms Kurejevs."Norvēģu politiskā elite sliecas uzskatīt Krieviju par bīstamu kaimiņu, faktiski – potenciālo pretinieku, - viņš atzīmēja. – Divas sezonas ilgais vietējais seriāls "Okupācija" par Krievijas okupāciju valstī ar ES kluso atbalstu – arī tas ir rādītājs."Savukārt pēc aukstā kara beigām, Kurejevs atgādināja, ziemeļu monarhija īstenoja gana patstāvīgu politiku Krievijas ziemeļos. Piemēram, norvēģu specdienesti vērīgi sekoja Ziemeļu flotes stāvoklim, pat atbalstīja reģiona mazo tautu separātismu, mēģināja izspēlēt "pomoru kārti" un runāt par atsevišķu "pomoru subetnosu", kas esot cietis no "Krievijas imperiālisma".Spēle abās laukuma pusēs Jāatzīmē, ka Norvēģija stāvēja pie Ziemeļatlantijas alianses šūpuļa un iestājās blokā 1949. gadā, tomēr centās saglabāt diezgan piesardzīgu pozīciju, lai lieku reisi nesaasinātu attiecības ar Padomju Savienību. Piemēram, Oslo atteicās būvēt ārvalstu kara bāzes miera laikā un nepieļāva kodolieroču un vidēja darbības rādiusa raķešu dislokāciju valstī. Saskaņā ar atsevišķu vienošanos Norvēģijā tika dislocēti tikai daži simti amerikāņu jūras kājnieku.Tomēr, ņemot vērā valsts ģeogrāfisko atrašanās vietu, tai vienmēr ir bijusi stratēģiska nozīme NATO acīs. Pavisam netālu taču ir vienīgais ceļš, pa kuru Atlantijā varēja iziet padomju, bet vēlāk – Krievijas zemūdenes. Turklāt Norvēģija ir alianses pretgaisa aizsardzības sistēmas (NATO Air Defence Ground Environment) galvenais elements. No šejienes sākās radiolokācijas staciju barjera, kas stiepās pāri visai Eiropai līdz Turcijai."Kontrole pār Norvēģiju ļāva NATO kara gadījumā nepieļaut vai minimizēt padomju atomzemūdeņu izlaušanos Atlantijā, - paskaidroja Kurejevs. – Vienlaikus Oslo pūlējās pārliecināt Maskavu par NATO miermīlīgo, aizsardzības raksturu, neielaižot alianses un ASV bāzes savā teritorijā. Tomēr tas nekad nav traucējis vikingu pēctečiem uzņemt pie sevis alianses globālās mācības un izvietot radiolokācijas stacijas."Fjordu valsts jau sen kļuvusi par drošu patvērumu ASV atomzemūdenēm, kas patrulē Ziemeļatlantiju. – šeit iekārtoti aerodromi, kuros dislocēti NATO "lidojošie radari" AWACS un izlūklidmašīnas. Ir aviācijas bāzes NATO tehnikas uzņemšanai, liels skaits smagā bruņojuma noliktavu un gatava infrastruktūra sabiedroto spēku uzņemšanai vajadzības gadījumā."Tomēr nevar teikt, ka Norvēģija kļūs par vēl vienu Poliju – Oslo ir pašai sava aizsardzības doktrīna, - akcentēja eksperts. – Iedzīvotāji var negatīvi novērtēt amerikāņu karavīru dislokāciju valstī, un te nelīdzēs pat biedējošākie seriāli. Elektorāts to novērtēs kā nespēju aizsargāties saviem spēkiem, un tas nenāks par labu valdībai."Tomēr lielākā daļa ekspertu, kuru viedokli uzzināja RIA Novosti, ir pārliecināti: tuvākajos gados amerikāņi kļūs aizvien biežāki viesi Skandināvijas ziemeļos. Un viņiem nav nekādi miermīlīgie mērķi.
https://sputniknewslv.com/20210530/Vini-jau-ir-pie-robezam-kapec-Krievija-parvieto-bumbvedejus-uz-Arktiku-15752716.html
https://sputniknewslv.com/20210529/Aviacijas-bazes-kugi-pret-to-nenoturesies-ko-izmegina-Krievija-15749570.html
https://sputniknewslv.com/20210528/Krievija-spej-aizsargat-pasauli-no-8000-NATO-sparnotajam-raketem-15744510.html
https://sputniknewslv.com/20210523/Kaliningradu-nesalauzt-eksperts-paskaidroja-kapec-eksklavs-kaitina-NATO-15712867.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
norvēģija, krievija, bruņotie spēki, nato
norvēģija, krievija, bruņotie spēki, nato
"Ātri savelk spēkus": kas notiek Norvēģijā
16:14 31.05.2021 (atjaunots: 14:23 01.06.2021) Atomzemūdenes, spēcīgas radiolokācijas stacijas, plašas mācības un izlūkošanas misijas – NATO aizvien aktīvāk rīkojas Eiropas ziemeļos.
Krievijas Ārlietu ministrija uzskata, ka alianse mērķtiecīgi pārplūdina Norvēģiju ar militāro kontingentu. Tāpat kā citviet Eiropā – aizbildinoties ar "Krievijas draudiem". Par to, vai karaliste Skandināvijā kļūs par alianses kārtējo Poliju, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs. No vārdiem par nepieciešamību stiprināt militāro klātbūtni Norvēģijā alianse pāriet pie darbiem. Manāmi biežākas ir alianses kuģu mācības Barenca un Norvēģu jūrā, kurās iesaistās karalistes flote. Reģionā aug bloka izlūkošanas misiju mērogi: Krievijas robežu tuvumā Arktikā strādā Norvēģijas Jūras spēku izlūkošanas kuģi, no bāzēm paceļas gaisā ASV Jūras spēku lidmašīnas Poseidon savām patruļām. Oslo un Vašingtona ir pagarinājušas vienošanos par jūras kājnieku vienību dislokāciju valstī, turklāt viņu skaits ir dubultojies.
2018. gadā Norvēģijā notika NATO plašās mācības Trident Juncture. Aptuveni 50 tūkstoši kareivju izspēlēja kolektīvo aizsardzību nosacītā pretinieka uzbrukuma gadījumā. Manevros alianse iesaistīja 65 kara kuģus, arī amerikāņu aviācijas bāzes kuģi "Harry Truman", kas pirmo reizi iegāja Norvēģu jūrā kopš aukstā kara laikiem.
Norvēģijas ziemeļos NATO būvē raķešu uzbrukuma brīdinājuma sistēmas radiolokācijas staciju "Globe 3". Būvdarbi rit pilnā sparā Vardes salā, tikai dažu desmitu kilometru attālumā no Krievijas. Ar jaunās RLS palīdzību alianse varēs novērot Krievijas raķešu bruņojuma izmēģinājumus, fiksēt Ziemeļu flotes kuģu kustību un izlūkot "nosacītā pretinieka" iekšzemes rajonus. Tiek modernizēti kara aerodromi Bardufosā, Evenesā, Banakā, Erlannā un Rigē, bet Grotsundes ostas terminālis tiks modernizēts amerikāņu atomzemūdeņu uzņemšanai.
Krievijas ĀM jau vairākkārt ir norādījusi, ka NATO rīcība Eiropas ziemeļos sekmē Arktikas militarizāciju. Īpašas bažas rada alianses aviācijas izlūkošanas lidojumi. Jau sen ierastas kļuvušas Aizsardzības ministrijas sniegtās ziņas par amerikāņu izlūkošanas lidmašīnām, kas parādās pie pašām robežām. Ik reizi GKS ir spiesti pacelt gaisā iznīcinātājus un burtiski atgaiņāt tās no iekšējās gaisa telpas.
Piemēram, pirms nedēļas MiG-31 pārtvēra lidmašīnu "Poseidon" bīstamā attālumā no robežas. 4. augustā gaisa telpas kontroles līdzekļi virs Barenca jūras fiksēja norvēģu radiotehniskās izlūkošanas un radioelektroniskās cīņas lidmašīnu Falcon 20. Arī to piespieda pagriezties GKS iznīcinātājs.
Militāro zinātņu doktors Konstantins Sivkovs sarunā ar RIA Novosti atzīmēja, ka pagaidām Oslo pūlas distancēties no NATO pasākumiem, taču tas ir aizvien grūtāk izdarāms.
"Valsts vadības maiņas gadījumā var notikt jebkas, var parādīties pat amerikāņu armijas bāzes, - uzskata eksperts, - Norvēģija jau dislocējusi amerikāņu militāro kontingentu mācībām, uzņem savās bāzēs ASV zemūdenes. Militarizācija ir acīmredzama. Nav zināms, kā mainīsies situācija, tomēr, augot militārajai un politiskajai spriedzei, Oslo piekāpsies Vašingtonas spiedienam. Arī tāpēc, ka gaidāmajā cīņā par Arktiku novēģi ļoti cer uz amerikāņiem."
Par situācijas mākslīgu saasināšanu un ārējā ienaidnieka meklējumiem liecina Norvēģijas ārējās izlūkošanas dienesta vadītāja Mortena Hāga Lundes izteikumi – par galvenajiem draudiem karalistei viņš uzskata Krieviju un Ķīnu. Īpašas bažas rada Krievijas jaunās tālā darbības rādiusa raķetes. Norvēģis atsaucās uz kara bāzu stiprināšanu Kolas pussalā un Barenca jūras ziemeļu daļā, Ziemeļu flotes mācībām, modernajām bruņojuma sistēmām. Pēc viņa domām, draudus rada arī starpkontinentālais raķešu komplekss "Sarmat", hiperskaņas "Avangard" un "Kinžal".
Iedzīvotājus biedē ar "Krievijas draudiem", arī no televizoru ekrāniem, atzīmēja analītiķu kluba "Valdai" militārais eksperts Artjoms Kurejevs.
"Norvēģu politiskā elite sliecas uzskatīt Krieviju par bīstamu kaimiņu, faktiski – potenciālo pretinieku, - viņš atzīmēja. – Divas sezonas ilgais vietējais seriāls "Okupācija" par Krievijas okupāciju valstī ar ES kluso atbalstu – arī tas ir rādītājs."
Savukārt pēc aukstā kara beigām, Kurejevs atgādināja, ziemeļu monarhija īstenoja gana patstāvīgu politiku Krievijas ziemeļos. Piemēram, norvēģu specdienesti vērīgi sekoja Ziemeļu flotes stāvoklim, pat atbalstīja reģiona mazo tautu separātismu, mēģināja izspēlēt "pomoru kārti" un runāt par atsevišķu "pomoru subetnosu", kas esot cietis no "Krievijas imperiālisma".
Jāatzīmē, ka Norvēģija stāvēja pie Ziemeļatlantijas alianses šūpuļa un iestājās blokā 1949. gadā, tomēr centās saglabāt diezgan piesardzīgu pozīciju, lai lieku reisi nesaasinātu attiecības ar Padomju Savienību. Piemēram, Oslo atteicās būvēt ārvalstu kara bāzes miera laikā un nepieļāva kodolieroču un vidēja darbības rādiusa raķešu dislokāciju valstī. Saskaņā ar atsevišķu vienošanos Norvēģijā tika dislocēti tikai daži simti amerikāņu jūras kājnieku.
Tomēr, ņemot vērā valsts ģeogrāfisko atrašanās vietu, tai vienmēr ir bijusi stratēģiska nozīme NATO acīs. Pavisam netālu taču ir vienīgais ceļš, pa kuru Atlantijā varēja iziet padomju, bet vēlāk – Krievijas zemūdenes. Turklāt Norvēģija ir alianses pretgaisa aizsardzības sistēmas (NATO Air Defence Ground Environment) galvenais elements. No šejienes sākās radiolokācijas staciju barjera, kas stiepās pāri visai Eiropai līdz Turcijai.
"Kontrole pār Norvēģiju ļāva NATO kara gadījumā nepieļaut vai minimizēt padomju atomzemūdeņu izlaušanos Atlantijā, - paskaidroja Kurejevs. – Vienlaikus Oslo pūlējās pārliecināt Maskavu par NATO miermīlīgo, aizsardzības raksturu, neielaižot alianses un ASV bāzes savā teritorijā. Tomēr tas nekad nav traucējis vikingu pēctečiem uzņemt pie sevis alianses globālās mācības un izvietot radiolokācijas stacijas."
Fjordu valsts jau sen kļuvusi par drošu patvērumu ASV atomzemūdenēm, kas patrulē Ziemeļatlantiju. – šeit iekārtoti aerodromi, kuros dislocēti NATO "lidojošie radari" AWACS un izlūklidmašīnas. Ir aviācijas bāzes NATO tehnikas uzņemšanai, liels skaits smagā bruņojuma noliktavu un gatava infrastruktūra sabiedroto spēku uzņemšanai vajadzības gadījumā.
"Tomēr nevar teikt, ka Norvēģija kļūs par vēl vienu Poliju – Oslo ir pašai sava aizsardzības doktrīna, - akcentēja eksperts. – Iedzīvotāji var negatīvi novērtēt amerikāņu karavīru dislokāciju valstī, un te nelīdzēs pat biedējošākie seriāli. Elektorāts to novērtēs kā nespēju aizsargāties saviem spēkiem, un tas nenāks par labu valdībai."
Tomēr lielākā daļa ekspertu, kuru viedokli uzzināja RIA Novosti, ir pārliecināti: tuvākajos gados amerikāņi kļūs aizvien biežāki viesi Skandināvijas ziemeļos. Un viņiem nav nekādi miermīlīgie mērķi.
