Viedoklis

No nacistiem – uz CIP. Amerikāņu izlūkdienests gadu desmitiem slēpis bendes

CC BY 2.0 / The Huntington / Adolf Eichmann on trial #1 - the man in the glass boothСуд над Адольфом Эйхманом в Израиле. 1961 год
Суд над Адольфом Эйхманом в Израиле. 1961 год - Sputnik Latvija, 1920, 23.05.2021
Pēc Otrā pasaules kara par noziegumiem pret cilvēciskumu tiesas priekšā nestājās daudzi augstu stāvoši nacisti.
Daži nodzīvoja ilgu un mierīgu dzīvi ar jaunu vārdu un pārrakstītu biogrāfiju. Daudzi sniedza svarīgu informāciju par Padomju Savienību aukstā kara laikā, tāpēc CIP ilgi slēpa viņu pagātni pat no pašu valdības. Piemēram, viens no Hitlera slepenpolicijas augstākajiem ierēdņiem Francis Jozefs Hūbers, atbildīgs par simtiem tūkstošu ebreju bojāeju un deportācijām, atrada patvērumu Rietumu izlūkdienestu paspārnē. Par to, kā ASV Tieslietu ministrija medīja esesiešus, ko aizsargāja CIP, un ar ko nacisti nodarbojās ASV, portālā RIA Novosti pastāstīja Sofja Meļņičuka.

Gestapo bez sirdsapziņas mokām

Atslepenotos dokumenti par nacistu ģenerāļa Franča Hozefa Hūbera, Vīnes gestapo priekšnieka likteni, mediji sāka apspriest, kad apritēja 60 gadi kopš tiesas pār "Holokausta arhitektu", slepenpolicijas priekšnieku Ādolfu Eihmani.
Hūbers bija starp tiem esesiešiem, kam, atšķirībā no Eihmaņa, slēpties nevajadzēja. Viņam izdevās izvairīties no tiesas, pat atlikušo dzīvi viņš nodzīvoja komfortā. Pēdējos dzīves gadus viņš pavadīja mājās, dzimtajā Minhenē, pats ar savu vārdu, ģimenes lokā. Lieta tāda, ka viņš būtiski palīdzēja Rietumu izlūkdienestiem aukstā kara laikā.
"Lai arī mēs nekādā gadījumā nepiemirstam risku, kas saistīts ar gestapo ģenerāļa iesaistīšanu darbā, mēs tomēr uzskatām, ka Hūbers var nest labumu organizācijai," teikts CIP piezīmē 1953. gadā.
Pēc kara Hūbers kalpoja vācu izlūkdienestam BND, nodeva datus arī amerikāņu kolēģiem. Tiesa, piesegs viņam bija – oficiāli viņš "nodarbojās ar biznesu". Patiešām, maskēties un izlikties viņš prata. XX gs. 20. gados jaunais policists Hūbers stingri apgājās ar politiskajiem aktīvistiem, arī ar nacionālsociālistiem. Bet 1933. gadā pats kļuva par aizrautīgu nacistu un aizkalpojās līdz augstiem posteņiem gestapo. Kara beigās viņš zināja, ka iekļauts amerikāņu izlūkdienestu meklēto kara noziedznieku sarakstā. Un parūpējās par glābiņu.
Шествие легионеров в Риге 16 марта 2019 - Sputnik Latvija, 1920, 18.03.2021
Pārskats: CIP vervēja slepkavas no SS latviešu leģiona
Pirms aresta 1945. gadā viņš paspēja sakārtot Vašingtonai noderīgus sakarus Austrumvācijā un tapa par vērtīgu aktīvu BND un CIP arsenālā pret PSRS. Izmeklēšana pret Hūberu turpinājās divus gadus, pēc tam viņu atbrīvoja un nosūtīja uz "Gelena organizāciju" – bijušo nacistu izlūku grupu, kas strādāja CIP uzraudzībā.
20 gadus vēlāk vērtīgā darbinieka pagātne tomēr kļuva par smagu nastu priekšniecībai. Atlaist viņu nevarēja – tādā gadījumā būtu jāatklāj biogrāfija. Tāpēc Hūberu palaida apmaksātā atvaļinājumā. 1967. gadā viņš pats pameta "darbu" un saņēma valsts pensiju vēl 8 gadus līdz nāves dienai 73 gadu vecumā.

Nacistu paradīze

70. gados medijos noplūda informācija par to, ka ar CIP atbalstu Savienotajās Valstīs apmetušies bijušie augstu stāvošie esesieši, kas deva pavēles likvidēt simtiem tūkstošu cilvēku. Tad spēkā stājās Likums par informācijas brīvību, un sašutusī sabiedrība pieprasīja paskaidrojumus.
1979. gadā Tieslietu ministrija radīja speciālās izmeklēšanas nodaļu – organizāciju "nacistu ķeršanai". Tās uzdevums bija ķert un izraidīt no valsts represiju dalībniekus, ko vēlāk piesedza CIP.
Нюрнбергский процесс (20 ноября 1945 г. - 1 октября 1946 г.) - Sputnik Latvija, 1920, 09.05.2021
Nacistu bada plāns: "Ja iznīcināsim 30 miljonus slāvu, visi vācieši būs paēduši"
Specdienesta pārvalde pūlējās noliegt visas aizdomas un informāciju nesniedza, tāpēc izmeklētājus gaidīja kolosāls darbs. Viņiem nācās noskaidrot visas nacistu pārvietošanās un pārmaiņas biogrāfijā cilvēkiem, kuri gadu desmitiem dzīvoja ASV ar mainītiem vārdiem un ārēji nekādi neatšķīrās no parastiem amerikāņiem.
2006. gadā Tieslietu ministrija laida klajā plašu pārskatu par to, kā CIP organizēja jaunu dzīvi augstu stāvošiem esesiešiem, atbildīgiem par tūkstošiem cilvēku slepkavībām. Dokuments, kas tapa sešus gadus un pēc tam vēl četrus gadus tika slēpts, atvēra acis uz daudz briesmīgākiem ASV specdienestu noslēpumiem, nekā šķita līdz šim.
"Amerika, kas dēvēja sevi par drošu paradīzi visiem, kas bēg no vajāšanas, kļuva par drošu paradīzi arī pašiem bendēm," teikts pārskatā. Tajā minēti stāsti par desmitiem "izcilu" Trešā reiha varasvīru, kuri izbēguši no soda, pateicoties CIP. Tikai daudzus gadus vēlāk viņus izdevās saukt pie atbildības, viņiem anulēja viltus ceļā saņemto pilsonību un izdeva tiesai citām valstīm.
CIP ļoti bija vajadzīga palīdzība pret Padomju Savienību. 50. gados bijušos nacistus nenoniecināja arī FIB. Pēc tālaika resoru vadītāju domām, tādu kadru nestais labums konfrontācijā ar PSRS pārsniedza "spriedelēšanu" par morāli.
Nacisti nodarbojās ar dažādām lietām: no gatavošanās iespējamam krievu uzbrukumam un konsultācijām Baltajam nama padomju politikas jautājumos līdz slēpta zemteksta meklēšanai padomju pastmarku attēlos.
Мирные жители возвращаются в освобожденные деревни. Украина. Одесская область. - Sputnik Latvija, 1920, 07.01.2021
Viedoklis
Vērmahta zvērības okupācijas laikā: tūkstošiem izvarotu sieviešu
Starp šiem "konsultantiem" bija arī lietuvietis Aleksandrs Lileiķis. Pārvaldē bija zināms, ka viņš saistīts ar 60 tūkstošu ebreju nošaušanu, tomēr viņu savervēja 1952. gadā Austrumvācijā. Viņš spiegoja par 1700 dolāriem gadā un diviem blokiem cigarešu mēnesī. Pēc tam viņam palīdzēja pārvākties uz Masačūsetsu, kur viņš mierīgi nodzīvoja vēl četrdesmit gadus, līdz Tieslietu ministrijai kļuva zināma viņa nacistiskā pagātne. CIP pūlējās ietekmēt izmeklēšanu, taču Lileiķi notiesāja, anulēja viņa pilsonību un 1996. gadā izraidīja uz Viļņu. Lietuviešu iestādes lietu nenoveda līdz galam – kara noziedznieks mira 2000. gadā, uzrakstījis memuārus, kuros noliedza apsūdzības par sadarbību ar nacistiem un ebreju slepkavībām.

Slepena biogrāfija

Viena no augstākajām nacistu amatpersonām CIP dienestā bija SS hauptšturmfīrers Oto fon Bolšvings. Aristokrāts, pārvaldīja vairākas valodas, absolvējis Londonas Ekonomikas skolu, stājās nacionālsociālistu rindās 1032. gadā un drīz nokļuva gestapo. Strādāja ar "ebreju nodaļas" priekšnieku Ādolfu Eihmani, palīdzēja izstrādāt ebreju likvidācijas programmas.
Историк Влад Богов - Sputnik Latvija, 1920, 01.11.2020
Latvijas vēstures melnās lappuses: soda bataljoni un Waffen SS leģionāri
Kara beigās, nojaušot tā iznākumu, pārvācās uz Austriju, stājās sakaros ar pagrīdi un sabiedroto vadību. Tie par viņu atsaucās glaimojoši: viņš "materiāli apgādāja amerikāņu karavīrus pārgājienā caur Austrijas rietumiem. Līdztekus Bolšvings "okupācijas laikā personīgi sagūstīja vairāk nekā divdesmit augstus nacistu un esesiešu ierēdņus un vadīja patruļas, kas aizturēja vēl vairāk".
No 1946. gada – "Gelena organizācijā" – informēja amerikāņu izlūkdienestus par notikumiem austrumos. Valda uzskats, ka CIP tobrīd nezināja, ka viņš "sadarbojies" ar Eihmanu.
Kad Izraēlas "Mossad" pieteica nacistu medības, Bolšvings vērsās pēc palīdzības pie amerikāņiem. Viņam organizēja pārvākšanos uz ASV ar Grossbana uzvārdu. Aģentūra saprata, ka migrantam ar tādu biogrāfiju var rasties problēmas, tāpēc to vajadzēja pārrakstīt.
Savienotajās Valstīs bijušais nacists ieņēma augstus amatus starptautiskajās korporācijās. Jautājumi par viņa pagātni radās 1959. gadā, kad viņš pieteicās ASV pilsonībai. Anketā Bolšvings nenorādīja, ka bijis nacionālsociālistu partijas un SS biedrs, taču brīdināja imigrācijas dienestu, ka spiests slēpt dažus faktus. Tur neviens niansēs neiedziļinājās – daļu ziņu CIP aizslepenoja vai izlaboja – un piešķīra pilsonību.
Aizdomas par to, ka ASV ielaists pazīstams Trešā reiha darbonis, Tieslietu ministrijas izmeklētājiem radās vairāk nekā 20 gadus vēlāk. Sākās izmeklēšana. Bolšvings noliedza visas apsūdzības, apgalvoja, ka kara laikā strādājis Stratēģisko dienestu pārvaldes – CIP priekšgājēja – labā.
Знамя Победы над рейхстагом, 1 мая 1945 года - Sputnik Latvija, 1920, 09.05.2021
Viedoklis
"Viņi bija sajūsmā": kādu iemeslu dēļ tiek nomelnoti padomju karavīru varoņdarbi
Kamēr TM gatavoja lietu, bijušais nacists nonāca veco ļaužu namā ar progresējošu amnēziju un smadzeņu darbības traucējumiem. Nodomu anulēt pilsonību un deportēt cilvēku, kurš vairs nespēja lāgā apjēgt, par ko viņu apsūdz, atzina par pārliecīgu. No Bolšvinga izspieda vienīgi apstiprinājumu – jā, viņš bijis nacists un dienējis SS. Viņš mira 72 gadu vecumā Kalifornijā.
Droši vien vēl ilgu laiku nebūs zināms, cik daudzi esesieši un gestapovieši izbēga soda un atrada patvērumu ASV. Daži zinātnieki uzskata, ka tikai ASV izlūkdienesta labā vien strādājuši apmēram tūkstoš nacisti. Daži, iespējams, nesadarbojās ar CIP, bet, piemēram, diriģēja pūtēju orķestrus, sprediķoja baznīcā, nodarbojās ar zinātni vai automašīnu remontu. Viņiem palīdzēja pārvākties uz ASV, saņemt pilsonību, pēc tam atkauties no prokuratūras, kas pūlējās noskaidrot viņu pagātni – augstu stāvošiem un aukstasinīgiem slepkavām tas dažkārt izdevās. Daudziem bijušajiem esesiešiem tiesa klāt netika un, atšķirībā no saviem daudzajiem upuriem, viņi mierīgi mira paši savā nāvē jaunajās mājās.
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала