RĪGA, 1. novembris – Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Novgorodas apgabala Soļcu rajona tiesa pirmo reizi Krievijas tiesvedībā juridiski atzinusi nacistu pastrādātās mierīgo iedzīvotāju masveida slepkavības par genocīdu – pēc soda operāciju fakta Žestjanajas Gorkas ciemā 1942. gadā.
Savukārt Novgorodas apgabalā svinīgi atklāja lielu memoriālu milzīgu brāļu kapu vietā pie bijušā ciemata, kura iedzīvotājus nacisti noslaktēja Lielā Tēvijas kara gados.
Tajās soda operācijās piedalījās gan ukraiņu, gan igauņu, gan latviešu brīvprātīgie, kuri karoja Hitlera Vācijas pusē. Šīs Latvijas melnās lappuses uzmanīgi pētīja cienījams Latvijas vēsturnieks Vlads Bogovs. Lietas detaļas viņš izklāstīja sarunā ar Sputnik Latvija.
Krievi iepriekšējo izmeklēšanu laikā atklāja 19 latviešu vārdus un uzvārdus, taču šie cilvēki tobrīd bija nevis Waffen SS latviešu leģiona sastāvā, kuru tik ļoti ciena mūsdienu Latvijā, bet gan soda bataljonu rindās, kurus mūsdienu oficiālie Latvijas vēsturnieki izvēlas vispār neredzēt.
Tajā pašā laikā, taisnīguma labad, mums ir jāpasaka, ka pēc tam šie soda bataljoni iegāja Waffen SS latviešu leģiona sastāvā, un pēc kara to dalībnieki bija arī nacionālo partizānu – "mežabrāļu" – bandās, kuru arī mūsdienu Latvijā uzskata par patiesajiem varoņiem. Vecajiem leģionāriem pat maksā paaugstinātas īpašas pensijas un piešķir visādus atvieglojumus.
Sodītājiem nav jābūt Latvijas varoņiem
Pēc Bogova sacītā, pazīstamus latviešu soda bataljonus iekļāva Waffen SS latviešu leģiona sastāvā 1943. gadā. Tātad, kad Latvijas pilsoņi nogalināja mierīgos iedzīvotājus Novgorodas apgabalā, viņi to darīja soda bataljonu, nevis SS leģiona sastāvā.
Savukārt mūsdienu Latvijā oficiāli slavē tieši leģionārus, bet ne soda apakšvienības. Lai gan nevar nepateikt to, ka arī leģionārus kara gados nereti izmantoja soda akcijās, piemēram, veidoja ielenkumu apkārt ciemam, kur uzdarbojās sodītāji, un viņi tur stāvēja nebūt ne ar vācu automātu pie galvas.
Tādēļ nevar teikt, ka visa vaina gulstas tikai un vienīgi uz policistu bataljoniem, savukārt latviešu leģionāri ir visi tādi balti un pūkaini, norāda Bogovs.
"Jā, es dzirdēju, Krievijas medijos saka tieši, ka mūsdienu Latvija ir jāsauc pie atbildes par mierīgo iedzīvotāju genocīdu Lielā Tēvijas kara gados. Un tas būtu pareizi. Bet man pastāv aizdomas, ka Latvija kārtējo reizi izlocīsies, jo, gan policistu bataljoni, gan leģionāri karoja Hitlera Vācijas pusē, tādēļ, redz, visas pretenzijas ir VFR, nevis Latvijai. Tai pat laikā, varbūt, vismaz šoreiz izdosies saukt Latviju pie atbildes, piemēram, par fašisma un nacistu noziegumu attaisnošanu. Jo to pašu Waffen SS latviešu leģionāru pagodināšanu 16. martā Latvijā neviens pagaidām nav atcēlis, un arī 11. novembris tuvojas, pavisam jau drīz viņu "varoņdarbus Latvijas labā" skaļi atcerēsies visā valstī, un jo sevišķi galvaspilsētā, piemēram, lāpu gājiena laikā, kuru tradicionāli daudzus gadus pēc kārtas rīko nacionālisti, skaidri attēlojot to, kas notika Vācijā, kad tur bija Hitlera režīms," pastāstīja Bogovs.
Latvija, kā atzīmē Bogovs, lai gan netieši, taču attaisno latviešu leģionāru un nacionālo partizāņu – "mežabrāļu" – zvērības, kuru rindās bija arī sodītāji no policistu bataljoniem. Lūk par to Krievija arī var censties saukt to pie atbildības – starptautiskā līmenī.
Vērts atzīmēt, ka ultranacionālistiskajā organizācijā "Daugavas vanagi" – tā ir tā pati, kura katru gadu 16. martā rīko leģionāru maršus pašā Rīgas sirdī, kategoriski atteicās sniegt kaut kādus komentārus par notikumiem Žestjanajā Gorkā.
