Viedoklis

"Amerikāņi mūsu pieeju pazīst". Ko Maskava sagatavojusi Valsts departamentam

© Sputnik / Michael KlimentyevФлаги России и США
Флаги России и США - Sputnik Latvija, 1920, 19.05.2021
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Reikjavikā tiekas Sergejs Lavrovs un Entonijs Blinkens. Ārlietu ministriem nāksies noskaidrot, kur sakrīt Krievijas un ASV intereses.
Uzdevums nav viegls, ņemot vērā plašās savstarpējās pretenzijas. Tomēr vairākos virzienos abas valstis varētu sadarboties. Kas tieši tiks apspriests Islandē, portālā RIA Novosti analizē Ksenija Meļņikova.

Pēc trīsdesmit pieciem gadiem

"Visam, kas ietekmē stratēģisko stabilitāti – kodolbruņojumam un konvencionālajiem ieročiem, uzbrukuma un aizsardzības bruņojumam, - jābūt uz pārrunu galda. Amerikāņi mūsu pieeju pazīst," paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs dažas dienas pirms tikšanās ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu.
Московский Кремль и небоскребы делового центра Москва-сити, архивное фото - Sputnik Latvija, 1920, 15.05.2021
Politika
Krievija publicējusi nedraudzīgo valstu sarakstu: ES bažas apstiprinājušās
Diplomāts cer uz "profesionālu sarunu" ar kolēģi no ASV, kas varētu "ieviest skaidrību konkrētos ASV nodomos jomā, kas skar attiecības ar Krieviju un viņu viedokli starptautiskajos jautājumos, kas jebkādā veidā skar Krievijas intereses". Lavrovs norādīja, ka apspriedīs ar amerikāņu politiķi "starptautiskās dzīves aspektos, kuros abu valstu intereses var sakrist un kur mēs varam uz līdztiesības un savstarpējas cieņas pamatiem, meklēt interešu līdzsvaru."
Šodien Lavrovs tiekas ar Blinkenu pirmo reizi – Arktiskās padomes sēdē, kas notiks Islandes galvaspilsētā. Iespējams, diplomāti aprunāsies tet-a-tet.
Reikjakvika ir visnotaļ simboliska vieta: šeit pirms 35 gadiem tikās PSRS un ASV valstu vadītāji Mihails Gorbačovs un Ronalds Reigans.
Gaidāma saspringta saruna. Vašingtonai un Maskavai sakrājusies virkne pretenziju vienai pret otru. Zemākais punkts attiecībās tika sasniegts, kad, nesen prezidenta amatā stājies, Džo Baidens uz žurnālista jautājumu atbildēja, ka uzskatot Vladimiru Putinu par "slepkavu". Maskava atsauca savu vēstnieku ASV Anatoliju Antonovu konsultācijām. Diezin vai viņš drīz atgriezīsies Vašingtonā. Krievijas ĀM amerikāņu politiku raksturoja kā "strupceļu, pat stulbu". Valsts departaments apvainojās un izraidīja 10 Krievijas diplomātus. "Jautājums ir par to, vai Maskava joprojām rīkosies bezatbildīgi un agresīvi. Ja tā būs, (ASV – red.) prezidents skaidri lika saprast, ka būs sekas," Blinkens tēloja perspektīvas.
Balto namu satrauca situācija uz Krievijas un Ukrainas robežas. "Tur sakopots lielāks skaits Krievijas karaspēka nekā jebkad kopš 2014. gada," aprīlī Valsts departamenta vadītājs klāstīja intervijā NBC.
Флаги России, ЕС, Франции и герб Ниццы на набережной Ниццы - Sputnik Latvija, 1920, 20.02.2021
Viedoklis
Krievija un Eiropas Savienība: šķiršanās un čības pa pastu
Apmēram šajā pašā laikā Vašingtona ieviesa jaunus ierobežojumus pret Krieviju. Ne īpaši plašus, tomēr jūtamus.  Amerikāņu investoriem aizliegts pirkt obligācijas no Krievijas Centrālās bankas, Finanšu ministrijas un Nacionālās labklājības fonda. Sankcijas vērstas pret sešiem tehnoloģiskajiem uzņēmumiem, kuri it kā atbalstot "Krievijas specdienestu kiberprogrammu", kā arī virkni organizāciju un pilsoņu – "par iejaukšanos vēlēšanās".
Pazudis arī viens no pēdējiem līgumiem, kas saistīja puses, – Atvērto debesu līgums. ASV no tā atteicās novembrī, Krievija atbildēja simetriski.

Cerības uz tikšanos

Tomēr cerības uz mijiedarbību saglabājas. Tās aug pirms Putina un Baidena tikšanās, kas notiks pēc ASV ierosinājuma. Domājams, samitu organizēs kādā Eiropas valstī jūnija vidū, taču ne datums, ne vieta vēl nav zināmi.
"Jautājums ir par to, kā pareizi sagatavot tādus kontaktus, jo skaidrs, ka tikšanās augstākajā līmenī ir pats atbildīgākais politiski diplomātiskais pasākums divu valstu attiecībās, - teica Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs. – It īpaši tādu valstu kā Krievija un ASV, kas ir globāli atbildīgas par starptautiskā miera un drošības saglabāšanu un diemžēl saskaras ar milzīgu un sen nerisinātu problēmu virkni."
Maija vidū skumjo ainu papildināja vēl viena negatīva nianse: hakeru uzbrukums "Colonial Pipeline", kas teju neatstāja bez degvielas visu ASV austrumu piekrasti.
Вице-президент США Джо Байден шутит об ошибке Блюменталя, имея в виду частые ошибочные заявления генерального прокурора Коннектикута о службе во Вьетнаме, 2010 год - Sputnik Latvija, 1920, 04.05.2021
Politika
National Interest: Baidena mēģinājumi draudēt Putinam novedīs ASV pie katastrofas
"Pagaidām mūsu izlūkdienesti nesniedz Maskavas vainas pierādījumus, taču ir pierādījumi, ka izpildītāju izmantotā programma-šantāžists atrodas Krievijā," komentēja Baidens un piebilda, ka plāno skart šo jautājumu, tiekoties ar Putinu.
Šoreiz amerikāņu runas stils ir mainījies, sarunā ar RIA Novosti atzīmēja Krievijas Starptautisko lietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs. "Tik maigs paziņojums, iespējams, ir zināms sadarbības piedāvājums. ASV liek saprast, ka hakeri nodara kaitējumu un ir bīstami abām valstīm. Tomēr problēmu rada politisko sistēmu asimetrija. Maskava un Vašingtona dažādi interpretē iejaukšanos," konstatēja eksperts.
Jau 2013. gadā Vladimirs Putins un Baraks Obama vienojās sadarboties informācijas un sakaru tehnoloģiju jomās. Maskava un Vašingtona sagatavoja divpusējus mehānismus informācijas apmaiņai. Savukārt Putina un Donalda trampa tikšanās laikā Hamburgā amerikāņu līderis ierosināja izveidot divpusēju ekspertu grupu kiberdrošības problēmu analīzei. Diemžēl, atgriezies Vašingtonā, viņš pārdomāja. Pēc tam sadarbība pārtrūka pavisam. Informācijas apmaiņu atjaunot neizdevās.

Saskarsmes punkti

ASV jaunā administrācija pūlas balansēt attiecībās ar Krieviju. No vienas puses, jāparāda vēlētājiem apņēmība sodīt Maskavu, no otras, nevar pieļaut galīgu attiecību saraušanu.
"Mums vajag ļoti nopietni paplašināt mijiedarbības sfēru, jo šaurā virzība uz drošību un bruņojumu ir iedzinusi strupceļā. Pavisam noteikti ir globālās problēmas, kas var kļūt par sadarbības jomu: to starpā ir gan pandēmija, gan klimats, gan starptautiskais terorisms. Arī kiberdrošību vajag regulēt kopā, nevis pārmest viens otram pagaidām vēl neesošu noteikumu pārkāpumus. Piedevām – reģionālie konflikti," sarunā ar RIA Novosti pauda viedokli Krievijas zinātņu akadēmijas Starptautiskās ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Ziemeļamerikas pētījumu centra vadītāja Viktorija Žuravļova.
Переговоры министров иностранных дел РФ и Сербии С. Лаврова и Н. Селаковича - Sputnik Latvija, 1920, 29.04.2021
Intervija
Sergejs Lavrovs: attiecības ar ASV būtu normālas, ja tas būtu atkarīgs vienīgi no mums
Iespējams, Krievijas un ASV intereses nesakrīt reģionālo problēmu risināšanas jautājumā, tomēr noteikti krustojas, piekrita Andrejs Kortunovs. Viņš uzskata, ka diplomāti apspriedīs ASV spēku izvešanu no Afganistānas šī gada septembrī. "ASWV neaiziet ar uzvaru. Varas pāreja "Taliban" rokās ir laika jautājums. Amerikāņi vēlas nosargāt imidžu un var rēķināties ar Krievijas atbalstu. Ir arī Sīrijas jautājums. Te domstarpības ir lielākas. Tomēr vismaz aktuāla ir iespējamu incidentu, piemēram, Krevijas un ASV karavīru, it īpaši lidotāju sadursmju novēršana," norādīja speciālists.
Kontakti turpinās kodolsavaldīšanas un stratēģiskās stabilitātes uzturēšanas jautājumos, atgādināja KZA SESAI Ziemeļamerikas pētījumu centra jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks Iļja Kramņiks. "Lai arī pašlaik nav nemaz tik daudz jomu, kurās Krievija un ASV var atrast kopīgu valodu un saglabāt normālas attiecības, tomēr iespējams apspriest jaunā līguma variantus par stratēģisko uzbrukuma ieroču ierobežošanu," paskaidroja aģentūras sarunbiedrs.
Pie tam Krievija oficiāli kļūs par Arktiskās padomes priekšsēdētāju uz diviem gadiem. Un šajā jomā dialogs ar amerikāņiem, neskatoties uz strīdiem tehniskos jautājumos, turpinās bez traucēkļiem.
Ziņu lente
0