https://sputniknewslv.com/20210412/Kimiskie-ieroci-Baltijas-dziles-kalpo-politiskiem-ekonomiskiem-merkiem-15489665.html
Kā ķīmiskie ieroči Baltijas dzīlēs kalpo politiskiem un ekonomiskiem mērķiem
Kā ķīmiskie ieroči Baltijas dzīlēs kalpo politiskiem un ekonomiskiem mērķiem
Sputnik Latvija
Pienācis laiks atsaukt atmiņā ķīmisko ieroču grēdas, kas noslīcinātas Baltijas jūrā? Kādiem nolūkiem un kam tas ir vajadzīgs? 12.04.2021, Sputnik Latvija
2021-04-12T18:07+0300
2021-04-12T18:07+0300
2021-04-12T17:05+0300
latvijā
baltijas jūra
ķīmiskie ieroči
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/1108/26/11082613_0:248:2759:1800_1920x0_80_0_0_e444672b0f2d8f5aecfbfd9e6f225476.jpg
RĪGA, 12. aprīlis — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Pirms dažiem gadiem mēs stāstījām par Baltijas jūras biedējošo noslēpumu un Artūra Plotnieka ekoloģiskās organizācijas "Latvijas zaļais krusts" (vēlāk tā nomainīja nosaukumu – kļuva par "Zaļo tiltu") darbību. Tagad tēmu atkal nāksies turpināt.Pirmkārt, jau beidzies termiņš, pēc kura nepieciešams atslepenot informāciju par to, kur tieši un ko Baltijas jūrā pēc Otrā pasaules kara nogremdējušas antihitleriskās koalīcijas valstis. Otrkārt, patlaban gandrīz visu Eiropas valstu mediji stāsta, kā valsti, kas nepiedalās gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbos, neļauj normāli strādāt Krievijai un valstīm, kas uzņēmušās līgumsaistības.Rodas jautājums – vai tādi uzbrukumi gāzesvadam var apdraudēt Baltijas jūras ekoloģiju? Ja sāksies diversijas un gāzesvadu uzspridzinās, izprovocējot ķīmisko ieroču iniciāciju Baltijas dzīlēs? Iespējams, nejauši, iespējams – ne, taču visas diversijas notiek tajās Baltijas zonās, kur apglabāto ķīmisko ieroču apjoms ir īpaši liels, piemēram, pie Bornholmas salas.Ar šo un citiem jautājumiem Sputnik Latvija korespondents vērsās pie ekoloģiskās organizācijas "Zaļais tilts" vadītāja Artūra Plotnieka.Pēc viņa domām, provokatīvie uzbrukumi gāzesvada celtniekiem organizēti ar absolūti politiskiem (tātad ekonomiskiem) mērķiem. Ekoloģijas jautājumi ir tikai sīknauda politiskajās spēlēs. Atliek vien padomāt par to, kāpēc 2000. gados dažas valstis Baltijas krastos vispār atcerējās, ka tās dzīlēs ir ķīmiskie ieroči? Atbilde ir acīmredzama – Baltijas valstu amatpersonas par to atcerējās vien tad, kad noskaidrojās: gāzesvada atzarojumi uz tām nevedīs."Pirms tam mūsu organizācija vairāk nekā desmit gadus ierosināja republiku vadībām izveidot pastāvīga monitoringa dienestu, lai kontrolētu ūdens kvalitātes izmaiņas un grunts piesārņojumu zonās, kur ķīmisko ieroču ir īpaši daudz. Zināms, ka liels daudzums ķīmisko ieroču Baltijā nogremdēti kā pagadās: to vienkārši izmeta pār bortu (nenonākot ieplānotajā kvadrātā), piemēram, vētru laikā. Tātad mēs kopā ar žurnālistiem daudzkārt vērsāmies pie toreizējā Latvijas prezidenta, pie Baltijas valstu aizsardzības ministriem, vides aizsardzības ministriem, kā arī pie bruņoti spēku komandieriem, taču neviens ne dzirdēt negribēja par ķīmisko ieroču problēmu. Toties visi gluži kā atmodās, kad noskaidrojās, ka gāzesvads no Krievijas neieies, piemēram, Latvijā. Tad visi korī ierunājās par ķīmiskajiem ieročiem cerībā, ka tas varētu kaut kādā veidā Krievijai apgrūtināt projekta "Ziemeļu straume 2" īstenošanu," pastāstīja Plotnieks.Taču, viņš atzīmēja, 2017. gadā beidzās slepenības termiņš, un rietumvalstīm, kas piedalījās ķīmisko ieroču apglabāšanā, vajadzēja atklāt informāciju par to, kādās zonās tie nogremdēti un kas tieši guļ dzīlēs.Pārsvarā tās ķīmiskos ieročus Baltijā nogremdēja rietumvalstis, antihitleriskās koalīcijas locekles, piemēram, ASV, paskaidroja Plotnieks. Taču, pēc viņa vārdiem, informācija no rietumvalstīm vēl aizvien nav pieejama. Savukārt Krievija no savas puses informāciju jau sen ir atklājusi, uzsvēra Plotnieks.Pie tam viņš norādīja, ka HELCOM – Helsinku Baltijas jūras vides aizsardzības komisija (Baltic Marine Environment Protection Commission, The Helsinki Commission, HELCOM) klusē, gluži kā jūras ūdeni mutē ieņēmusi, it kā nebūtu nekādu problēmu un jautājumu. Pat projekts "Grēta Tūnberga" nav teicis ne vārda par Baltijas ekoloģiju (ķīmiskajiem ieročiem tās dzīlēs), un tas ir ļoti dīvaini."Jā, tiem, kas iecerējuši diversijas, atsevišķi var teikt: ja minēto diversiju laikā tiks pārrauts gāzesvads un pat nogremdēts viens no kuģiem, kas veic būvdarbus, protams, nekā laba nav. Taču pie tam jāņem vērā, ja šausmīgas ekoloģiskās nelaimes nebūs. Un nedomāju, ka tādas aktivitātes rezultātā uz virsmas var notikt kaujas indīgo vielu izmeši no jūras dzīlēs apglabātajiem ķīmiskajiem ieročiem," uzsvēra Plotnieks.
https://sputniknewslv.com/20190804/Medikamentu-ietekme-baltijas-jura-ekologi-12204708.html
https://sputniknewslv.com/20181119/zivis-jura-piesarnojums-ediens-10041541.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
latvijā, baltijas jūra, ķīmiskie ieroči
latvijā, baltijas jūra, ķīmiskie ieroči
Kā ķīmiskie ieroči Baltijas dzīlēs kalpo politiskiem un ekonomiskiem mērķiem
Pienācis laiks atsaukt atmiņā ķīmisko ieroču grēdas, kas noslīcinātas Baltijas jūrā? Kādiem nolūkiem un kam tas ir vajadzīgs?
RĪGA, 12. aprīlis — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Pirms dažiem gadiem mēs stāstījām
par Baltijas jūras biedējošo noslēpumu un Artūra Plotnieka ekoloģiskās organizācijas "Latvijas zaļais krusts" (vēlāk tā nomainīja nosaukumu – kļuva par "Zaļo tiltu") darbību. Tagad tēmu atkal nāksies turpināt.
Pirmkārt, jau beidzies termiņš, pēc kura nepieciešams atslepenot informāciju par to, kur tieši un ko Baltijas jūrā pēc Otrā pasaules kara nogremdējušas antihitleriskās koalīcijas valstis. Otrkārt, patlaban gandrīz visu Eiropas valstu mediji stāsta, kā valsti, kas nepiedalās gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbos, neļauj normāli strādāt Krievijai un valstīm, kas uzņēmušās līgumsaistības.
Rodas jautājums – vai tādi uzbrukumi gāzesvadam var apdraudēt Baltijas jūras ekoloģiju? Ja sāksies diversijas un gāzesvadu uzspridzinās, izprovocējot ķīmisko ieroču iniciāciju Baltijas dzīlēs? Iespējams, nejauši, iespējams – ne, taču visas diversijas notiek tajās Baltijas zonās, kur apglabāto ķīmisko ieroču apjoms ir īpaši liels, piemēram, pie Bornholmas salas.
Ar šo un citiem jautājumiem Sputnik Latvija korespondents vērsās pie ekoloģiskās organizācijas "Zaļais tilts" vadītāja Artūra Plotnieka.
Pēc viņa domām, provokatīvie uzbrukumi gāzesvada celtniekiem organizēti ar absolūti politiskiem (tātad ekonomiskiem) mērķiem. Ekoloģijas jautājumi ir tikai sīknauda politiskajās spēlēs. Atliek vien padomāt par to, kāpēc 2000. gados dažas valstis Baltijas krastos vispār atcerējās, ka tās dzīlēs ir ķīmiskie ieroči? Atbilde ir acīmredzama – Baltijas valstu amatpersonas par to atcerējās vien tad, kad noskaidrojās: gāzesvada atzarojumi uz tām nevedīs.
"Pirms tam mūsu organizācija vairāk nekā desmit gadus ierosināja republiku vadībām izveidot pastāvīga monitoringa dienestu, lai kontrolētu ūdens kvalitātes izmaiņas un grunts piesārņojumu zonās, kur ķīmisko ieroču ir īpaši daudz. Zināms, ka liels daudzums ķīmisko ieroču Baltijā nogremdēti kā pagadās: to vienkārši izmeta pār bortu (nenonākot ieplānotajā kvadrātā), piemēram, vētru laikā. Tātad mēs kopā ar žurnālistiem daudzkārt vērsāmies pie toreizējā Latvijas prezidenta, pie Baltijas valstu aizsardzības ministriem, vides aizsardzības ministriem, kā arī pie bruņoti spēku komandieriem, taču neviens ne dzirdēt negribēja par ķīmisko ieroču problēmu. Toties visi gluži kā atmodās, kad noskaidrojās, ka gāzesvads no Krievijas neieies, piemēram, Latvijā. Tad visi korī ierunājās par ķīmiskajiem ieročiem cerībā, ka tas varētu kaut kādā veidā Krievijai apgrūtināt projekta "Ziemeļu straume 2" īstenošanu," pastāstīja Plotnieks.
Taču, viņš atzīmēja, 2017. gadā beidzās slepenības termiņš, un rietumvalstīm, kas piedalījās ķīmisko ieroču apglabāšanā, vajadzēja atklāt informāciju par to, kādās zonās tie nogremdēti un kas tieši guļ dzīlēs.
Pārsvarā tās ķīmiskos ieročus Baltijā nogremdēja rietumvalstis, antihitleriskās koalīcijas locekles, piemēram, ASV, paskaidroja Plotnieks. Taču, pēc viņa vārdiem, informācija no rietumvalstīm vēl aizvien nav pieejama. Savukārt Krievija no savas puses informāciju jau sen ir atklājusi, uzsvēra Plotnieks.
Pie tam viņš norādīja, ka HELCOM – Helsinku Baltijas jūras vides aizsardzības komisija (Baltic Marine Environment Protection Commission, The Helsinki Commission, HELCOM) klusē, gluži kā jūras ūdeni mutē ieņēmusi, it kā nebūtu nekādu problēmu un jautājumu. Pat projekts "Grēta Tūnberga" nav teicis ne vārda par Baltijas ekoloģiju (ķīmiskajiem ieročiem tās dzīlēs), un tas ir ļoti dīvaini.
"Jā, tiem, kas iecerējuši diversijas, atsevišķi var teikt: ja minēto diversiju laikā tiks pārrauts gāzesvads un pat nogremdēts viens no kuģiem, kas veic būvdarbus, protams, nekā laba nav. Taču pie tam jāņem vērā, ja šausmīgas ekoloģiskās nelaimes nebūs. Un nedomāju, ka tādas aktivitātes rezultātā uz virsmas var notikt kaujas indīgo vielu izmeši no jūras dzīlēs apglabātajiem ķīmiskajiem ieročiem," uzsvēra Plotnieks.
