Viedoklis

Savienotajās Valstīs pūlas pierādīt, ka visus pasaules karus sākuši krievi

© Sputnik / Александр Устинов / Pāriet pie fotobankas25 апреля 1945 года в районе Торгау на Эльбе войска 1-го Украинского фронта встретились с войсками 1-й армии США.
25 апреля 1945 года в районе Торгау на Эльбе войска 1-го Украинского фронта встретились с войсками 1-й армии США. - Sputnik Latvija, 1920, 04.04.2021
Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanā iestājies jauns posms. Pēdējā laikā Rietumos aktīvi iefiltrē domu, ka Padomju Savienība un nacistiskā Vācija karu izraisījušas kopā – Staļins un Hitlers ir vienlīdz lielā mērā par to atbildīgi.
Tagad revizionisma ideoloģija sper soli uz priekšu un mēģina uzspiest domu, ka Hitlers esot bijis mazākais no ļaunumiem. Ja vēstures izkropļošanas bīstamo procesu neapturēt, nākamais posms neizbēgami būs vācu fīrera un visas nacisma ideoloģijas attaisnošana un pat glorifikācija, portālā RIA Novosti konstatēja Vladimirs Korņilovs.
Tāds slēdziens nāk prātā, lasot ziņas par to, ka drīz nāks klajā ar savām provokācijām pazīstamā amerikāņu vēstures revizionista (mute neveras nosaukt viņu par vēsturnieku) Šona Makmikina grāmata "Staļina karš". Amerikānis izpelnījies slavu ar saviem darbiem, kuros tas visās cilvēces nelaimēs apsūdz Krieviju un krievus. Šķiet, pats skandalozākais no viņa "daiļdarbiem" ir iznācis pirms desmit gadiem. Grāmata ar gaužām daiļrunīgu nosaukumu "Pirmā pasaules kara saknes Krievijā". Tas ir, pēc autora domām, 1914. gada pasaules slaktiņu izraisīja nevis Vācija un Austroungārija, kā šķita iepriekš, bet gan Krievijas impērija.
Режиссер Карен Шахназаров  - Sputnik Latvija, 1920, 01.04.2021
Intervija
Karens Šahnazarovs: nacisms varēja izvērsties no Atlantijas līdz Urāliem
Grāmata, ko laida klajā toreiz vēl mazpazīstamais autors, Ankaras universitātes profesora asistents, apstākļos, kad auga augumā mūsdienu Krievijas ārpolitikas kritika, uzreiz iepatikās Rietumu elitei. Tā izpelnījās spīdošas atsauksmes presē un pat literāras balvas. Neviens no tālākajiem Makmikina darbiem tādu uzmanību nepiesaistīja un tādas diskusijas neizraisīja.
Acīmredzot, Makmikins (tagad viņš jau ir prestižās Bārda koledžas profesors Ņujorkā) sapratis, ka tagad, jaunu Rietumu uzspiesto "vēstures karu" liesmās, izveidojušies labvēlīgi apstākļi kārtējai pseidovēsturiskai provokācijai, un nolēmis izdot grāmatu, kurā apsūdz Krieviju arī par Otrā pasaules kara kurināšanu. Tātad amerikānis konsekventi pierāda: visās nelaimēs un katastrofās vienmēr vainīgi krievi.
Jā, apgalvojums par Hitlera un Staļina vienlīdzīgu atbildību par kara kurināšanu vairs nav nekāds jaunais. Savulaik šo ideju (sākumā daudziem Rietumos tā šķita mežonīga) iemeta akadēmiskajā diskusijā Makmikina priekšgājēji revizionisma darbā. Šī ideja jau sen plešas plašumā un pat atzīta dažādu Rietmu struktūru oficiālu lēmumu līmenī – ko vērta jau ir Eiropas Parlamenta skandalozā rezolūcija, kas pieņemta Otrā pasaules kara sākuma 80. gadadienas piemiņai un pasludināja par vienlīdzīgām nacistisko Vāciju un staļinisko PSRS.
Atgādināsim, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins uz šo rezolūciju atsaucās ar lielu rakstu "Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni". "Uzskatu, ka tādi "papīri" – nespēju nosaukt šo rezolūciju par dokumentu – pat ar nepārprotamo aprēķinu uz skandālu, nes bīstamus, reālus draudus," pērn konstatēja Krievijas vadītājs. Pēc viņa domām, viens no draudiem ir "apzināta politika pēckara pasaules kārtības graušanai".
Tomēr, pakāpeniski pielīdzinot Staļinu un Hitleru, rietumu politiķi un zinātnieki līdz šim neriskēja attaisnot nacistu vadoni vai dēvēt viņu par mazāku ļaunumu. Izņēmumu veidoja vien daži izstumtie, atklāti nacisti un ar "Krievijas draudiem" apsēsti politiķi Baltijas valstīs un Ukrainā.
Шествие легионеров в Риге 16 марта 2019 - Sputnik Latvija, 1920, 18.03.2021
Pārskats: CIP vervēja slepkavas no SS latviešu leģiona
Taču Makmikins tagad liek pamatus jaunam procesam – pakāpeniski stiprina marginālo pseidovēsturisko ideju vispirms Rietumu akadēmiskajās aprindās, pēc tam – politiķu vidū  un sabiedrības apziņā. Proti, viņš pilda savdabīga ideoloģiskā "ledlauža" lomu – iebīda masās mežonīgu ideju, kam nav nekā kopīga ar vēsturisko patiesību.
Pēc amerikāņu profesora domām, karu gribējis un tuvināt centies Staļins, nevis Hitlers. Hitlers centies no tās izvairīties un tika tajā ierauts vienīgi Rietumu līderu tuvredzības dēļ. Vienā no saviem nesenajiem rakstiem žurnālā The Spectator Makmikins pat apgalvo, ka Vinstons Čērčils upurējis Britu impēriju, jo jutis neizskaidrojamu patiku pret padomju līderi.
Autors neslēpj nožēlu par to, ka 1939. gadā Rietumi nav apvienojušies "plašā starptautiskā koalīcijā pret totalitāro agresiju", lai aizsargātu Somiju. Viņš uzsver, ka runā ne tikai par Eiropas demokrātisko valstu savienību, bet arī par ASV un fašistiskās "ass" lielvalstīm. Pat grāmatai veltītas recenzijas autors avīzē The Sunday Times atzina, ka "tas drīzāk atgādina datorspēles scenāriju, nevis nopietnu vēsturisku pieļāvumu".
Makmikins uzskata, ka Rietumi pieļāvuši milzīgu kļūdu, atbalstot Padomju Savienību kara laikā. Viņaprāt, ASV prezidentam Franklinam Rūzveltam vajadzēja "uzklausīt amerikāņu sabiedrisko viedokli" un ļaut Hitleram un Staļinam iznīcināt vienam otru. Un pavisam noteikti nevajadzēja sūtīt "savus dēlus mirt pasaules karā par to, lai lielākā daļa Eiropas un Āzijas kļūtu komunistiska". Savu grāmatu autors noslēdz ar nožēlu par to, ka Britānija nav vienojusies ar Hitleru jau pēc Francijas okupācijas, bet ASV – ar Japānu jau pirms Pērlhārboras. Tā vietā, pēc Makmikina domām, viņi izraudzījušies "nepareizo partneri", un nolēmuši miljoniem cilvēku "gadu desmitiem ilgai apspiešanai un jaunai terora formai". Proti, pēc amerikāņu profesora domām, Rietumi, veidojot savienību ar PSRS, izvēlējušies lielāko ļaunumu.
Протесты в день выборов в Портленде, штат Орегон - Sputnik Latvija, 1920, 17.01.2021
Politika
Demokrāti iznīcina Ameriku. Pasaulei nāktos gatavoties
Rodas iespaids, ka Makmikinam nekas nav zināms par nāves nometnēm, gāzes kamerām, par to, kā nacisti noslepkavoja miljoniem cilvēku tikai par viņu tautību, reliģiju, seksuālo orientāciju, piederību citai rasei, psihiskām slimībām un tā tālāk. Vai tiešām viņš nopietni domā, ka vācu nacisti neko no tā nebūtu pastrādājuši, ja būtu stājušies savienībā ar "demokrātisko" Eiropu pret kopējo ienaidnieku Staļinu? Acīmredzot, amerikānis domā, ka ebreju iznīcināšana sākās ar konferenci Vanzejā 1941. gada janvārī, kad Hitleram vienkārši vairs nebija kur likt koncentrācijas nometņu gūstekņus. Viņam nekas nav zināms par to, ka slaktiņš Babij Jarā un Ļvovā notika jau 1941. gada vasarā un rudenī, tajā pašā laikā parādījās "gāzes mašīnas" – mobilās slaktētavas, kurās indēja "zemcilvēkus". Būtu pat smieklīgi iedomāties, ka Makmikins neko nav dzirdējis par Hitlera cilvēkiem naidīgajām idejām, kas izskanēja darbā "Mein Kampf" ilgu laiku pirms Vanzejas.
Tomēr, šķiet, naids pret Krieviju aizmiglo amerikāņa prātu tiktāl, ka viņš spēj pat piedot Hitlera "stiķus". Uzsveram, runa ir tieši par rusofobiju, nevis naidu pret komunismu vai Staļinu – atliek tikai atcerējies, ka Makmikins apsūdzēja Krieviju arī par Pirmā pasaules kara sākumu.
Tāpēc varam pieņemt, ka arī šī grāmata radīs sajūsmu plašās politiķu aprindās Rietumos, kuri likuši Krievijai naidīgos izteikumus mūsdienu starptautisko attiecību pamatos. Ne velti izdevniecība "Hachette Book", kuras filiāle laiž klajā šo grāmatu, anonsējot to, atklāti būvē tiltiņu uz mūsdienu pasauli: "Otrā pasaules kara novatorisks pārvērtējums. "Staļina karš" ir svarīga grāmata tiem, kuri vēlas saprast arī tagadējo pasaules kārtību." Un pēc tam tie paši cilvēki apsūdzēs Krieviju par "vēstures sagrozīšanu".
Principā, pirmās grāmatai veltītās recenzijas izskatās piesardzības. Gluži kā jebkurš cits ideoloģiskais "ledlauzis", Makmikina darbs pagaidām saskāries ar nopietnu kritiku (tāpat kā apskats no The Sunday Times), vai uzmanīgiem vērtējumiem "ne mūsējiem, ne jūsējiem" stilā. Pie tam Financial Times publicētās recenzijas autors raksta: "Makmikinam ir taisnība par to, ka mēs pārāk ilgi esam vērtējuši Otro pasaules karu kā kaut ko pozitīvu. Viņš cer, ka viņa grāmata mudinās mūs pārvērtēt karu un tā sekas." Proti, recenzenti pagaidām baidās pilnībā piekrist autora nožēlām par to, ka Vašingtona un Londona nav izveidojušas aliansi ar nacistiem, tomēr vienlaikus uzskata, ka viņam ir taisnība – kara vēsture ir jāpārskata. Sak, sen bija laiks.
Мирные жители возвращаются в освобожденные деревни. Украина. Одесская область. - Sputnik Latvija, 1920, 07.01.2021
Viedoklis
Vērmahta zvērības okupācijas laikā: tūkstošiem izvarotu sieviešu
Un neviens no viņiem nav pievērsis uzmanību kādam demonstratīvam faktam: spriežot pēc ziņām, grāmata "Staļina karš" nāks klajā 20. aprīlī. Interesanta dāvana Ādolfa Hitlera dzimšanas dienās. Grūti iedomāties, ka tā būtu nejauša sakritība. Amerikāņu profesors it kā liek saprast: ceļš pie nacistu fīrera un nacisma ideoloģijas pilnīgas reabilitācijas sākas tepat un tagad. Augsni šiem nolūkiem sagatavojuši Makmikina priekšgājēji, pretenciozo "vēsturnieki", ik dienas turpina gatavot mūsdienu politiķi-rusofobi, kuri uzskata Krieviju par absolūtu ļaunumu, lai kāda būtu valdības forma valstī.
Lūk, kāpēc Krievijai tik svarīga ir cīņa par vēsturiskās atmiņas saglabāšanu par Lielo Tēvijas karu un mūsu senču varoņdarbu. Lūk, kāpēc ir apņēmīgi jāizbeidz jebkādi centieni sagrozīt Otrā pasaules kara vēsturi. Ilūzijas nav pieļaujamas – šī revizionisma mērķis ir nevis Krievijas pagātne, bet gan tagadne un nākotne.
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала