https://sputniknewslv.com/20210401/Riga-vairs-nav-Baltijas-juras-piesarnotaju-saraksta-15432497.html
Rīga vairs nav Baltijas jūras piesārņotāju sarakstā
Rīga vairs nav Baltijas jūras piesārņotāju sarakstā
Sputnik Latvija
Pēdējo trīsdesmit gadu laikā Rīgā veikti lieli finansiālie ieguldījumi notekūdeņu attīrīšanas sistēmas uzlabošanā. 01.04.2021, Sputnik Latvija
2021-04-01T12:24+0300
2021-04-01T12:24+0300
2021-06-06T12:06+0300
latvijā
baltijas jūra
ekoloģija
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/366/08/3660897_0:0:1590:900_1920x0_80_0_0_7375bc1232584d9921e153a463eac0ce.jpg
RĪGA, 1. aprīlis - Sputnik. Ar Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas (HELCOM) delegāciju vadītāju sanāksmes lēmumu Rīgai ir atcelts piesārņotājas statuss, kāds tai bijis gandrīz 30 gadus, ziņo Mixnews.lv.Kā pastāstīja uzņēmuma "Rīgas ūdens" pārstāvis Artūrs Mucenieks, sanāksmes dalībnieki augsti novērtēja Latvijas sasniegto progresu Baltijas jūras emisijas samazināšanā, un nolēma izslēgt Rīgu no tā saucamā "karsto punktu" saraksta.Lai izvērtētu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūras ekoloģiju 1992. gadā, tika sastādīts nozīmīgo piesārņojuma vietu jeb "karsto punktu" ap Baltijas jūru saraksts. Rīga tika iekļauta šajā sarakstā iedzīvotāju radītā piesārņojuma un nepietiekami attīrīto notekūdeņu vidē novadīšanas dēļ, jo 40-50% rūpniecības notekūdeņu tika novadīti sadzīves kanalizācijā bez iepriekšējas attīrīšanas, un viegli varēja nokļūt Daugavā un apkārtējos ezeros.Lai mainītu situāciju pēdējo 30 gadu laikā, Rīgas notekūdeņu attīrīšanas sistēmā tika ieguldīts liels finansējums, tika īstenoti vairāki vērienīgi iekārtu un būvju rekonstrukcijas projekti, kā arī veikta tehnoloģisko risinājumu modernizācija.Iepriekš Sputnik Latvija jau vairākkārt vēstījis par nezināmu vielu noplūdēm Latvijas ūdenstilpēs. Pēdējo reizi incidents reģistrēts Rīgā – plankums Daugavā sasniedza 500 kvadrātmetrus, divās vietās tika uzstādītas absorbējošās bonas.2020. gadā konstatēts arī rekordliels piesārņojums pludmalēs. Pētnieki atzīmēja, ka vidēji 100 metrus garā pludmalē atrodamas 254 vienības dažādu atkritumu.Turklāt eksperti atzīmēja, ka apkārtējā vidē nonāk farmaceitiskie līdzekļi un attīrīšanas iekārtas nespēj no tiem pasargāt upes, ezerus un jūru Latvijā.
https://sputniknewslv.com/20210313/Ekoaktivists-T-krekli-jusu-skapi-var-kaitet-dabai-15319205.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
latvijā, baltijas jūra, ekoloģija
latvijā, baltijas jūra, ekoloģija
Rīga vairs nav Baltijas jūras piesārņotāju sarakstā
12:24 01.04.2021 (atjaunots: 12:06 06.06.2021) Pēdējo trīsdesmit gadu laikā Rīgā veikti lieli finansiālie ieguldījumi notekūdeņu attīrīšanas sistēmas uzlabošanā.
RĪGA, 1. aprīlis - Sputnik. Ar Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas (
HELCOM) delegāciju vadītāju sanāksmes lēmumu Rīgai ir atcelts piesārņotājas statuss, kāds tai bijis gandrīz 30 gadus, ziņo
Mixnews.lv.
Kā pastāstīja uzņēmuma "Rīgas ūdens" pārstāvis Artūrs Mucenieks, sanāksmes dalībnieki augsti novērtēja Latvijas sasniegto progresu Baltijas jūras emisijas samazināšanā, un nolēma izslēgt Rīgu no tā saucamā "karsto punktu" saraksta.
Lai izvērtētu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūras ekoloģiju 1992. gadā, tika sastādīts nozīmīgo piesārņojuma vietu jeb "karsto punktu" ap Baltijas jūru saraksts. Rīga tika iekļauta šajā sarakstā iedzīvotāju radītā piesārņojuma un nepietiekami attīrīto notekūdeņu vidē novadīšanas dēļ, jo 40-50% rūpniecības notekūdeņu tika novadīti sadzīves kanalizācijā bez iepriekšējas attīrīšanas, un viegli varēja nokļūt Daugavā un apkārtējos ezeros.
Lai mainītu situāciju pēdējo 30 gadu laikā, Rīgas notekūdeņu attīrīšanas sistēmā tika ieguldīts liels finansējums, tika īstenoti vairāki vērienīgi iekārtu un būvju rekonstrukcijas projekti, kā arī veikta tehnoloģisko risinājumu modernizācija.
Iepriekš Sputnik Latvija jau vairākkārt
vēstījis par nezināmu vielu noplūdēm Latvijas ūdenstilpēs. Pēdējo reizi incidents reģistrēts Rīgā – plankums Daugavā sasniedza 500 kvadrātmetrus, divās vietās tika uzstādītas absorbējošās bonas.
2020. gadā konstatēts arī rekordliels piesārņojums pludmalēs. Pētnieki atzīmēja, ka vidēji 100 metrus garā pludmalē atrodamas 254 vienības dažādu atkritumu.
Turklāt eksperti atzīmēja, ka apkārtējā vidē nonāk
farmaceitiskie līdzekļi un attīrīšanas iekārtas nespēj no tiem pasargāt upes, ezerus un jūru Latvijā.
